Egle: Valdība par budžeta grozījumiem ar sociālajiem partneriem nekonsultējās
B. Rulle22.02.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Maja
23.02.2011. 22:47Šoreiz Eglei par ātru/citreiz par lēnu/ -galvenais visu nomelnot. Jauki jau bija tie treknie laiki, mētājamies ar budžetu, zagām- nu ir tukšums... bet savu vainu jau nekādas egles ,sūnas,šķēles,šlesres neatzīs.
Mikus
23.02.2011. 14:28Vai tikai tie nav darbadeveji, kas nemaksa nodoklus ka vajag. Arzemju firmas cik klausos viss ir oki doki, ka vieteja ta aploksnes.
Eglei
23.02.2011. 11:49Jūs protat tikai kritizēt. Kāda jēga???
Sāciet ar saviem uzņēmējiem- par godīgu nodokļu maksāšanu. Un strādājiet valsts labā!
mitjka
23.02.2011. 11:18miļā elīna :):):):):):)
tiešām miļa
cik gadus vina bija vitalija laba roka?????:):):):):):)
un kapec ta konfederacija ir uztaisita:)??????
IG
23.02.2011. 07:57Mīļā Elīna ~ jums nevajaga būt miermīlīgiem un padevīgiem valsts varas vīru priekšā. Kamdēļ jūs gaidat rindā priekš valsts labvēlības? Tie kas negaida, parāda savus muskuļus, un klaigā vis skaļāk tiek ievēroti un virzīti uz rindas priekšgalu. Vai jūs zinat valsts īstermiņa (taktiskos) un ilgtermiņa (stratēģiskos) mērķus? Kas jums ir jādara lai tos sekmīgi panāktu? Jūsu budžetam vajag būt gatavam balstoties uz tiem mērķiem un ņemot vērā optimiskos un pesimiskos rezultātus. Jūs labāk sapratīsat ko var un nevar darīt.
Ievērojat kad jūs savas vajdzības saprotat daudz labāk jo valdība plāno no augšas uz leju, skatās uz mežu bet īsti nesaredz kokus. Jums ir jāpadomā kā aizstāvēt un argumentēt jūsu prasības, nobaidīt un apkaunot valdību jo viņi īsti nesaprotu jūsu vajadzības. Viņu skatījumā jūs esat tikai numurs. Tā tas parasti ir ar plānošanu no augšas uz leju un nevis pretēji no apakšas
uz augšu. Valdībai trūkst praktiskas pieejas. Pietam, daudzi no viņiem tikai pārstāv savas korumpētās intereses. Galvenais ir nepadoties, cīnīties priekš katra kumosa. Lai dieviņš jums palīdz sekmēties!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
