Iesaki rakstu: 
Tālajā 1990.gadā mēs ar sajūsmu uzņēmām Augstākās Padomes balsojumu un priecājāmies par atgūto brīvību. Kas ir noticis pa šiem 29 gadiem? Vai varētu būt, ka brīvība mums ir tikai uz papīra?
Es mūsu valsti salīdzinātu ar daudzdzīvokļu māju, kuru 1990.gadā mēs atguvām savā īpašumā dzīvošanai piemērotā stāvoklī, bez parādiem un pilnīgi apdzīvotu.
Īstas demokrātijas garā mēs katrus 4 gadus ievēlējām sava nama pārvaldniekus, kuri, nejautājot mums atļauju, naski ierīkojās mājas augšējos stāvos. Mēs pilnībā paļāvāmies uz savu ievēlēto pārvaldnieku solījumiem un godaprātu, bet situācija ar mūsu māju šo 29 gadu laikā ir izvērtusies gauži traģiska.
Paši īsti nesaprotam, kā tas sanāca, bet mūsu ievēlētie mājas pārvaldnieki ieguva pilnīgu rīcības brīvību ar mūsu māju, it kā viņi būtu īpašnieki, bet mēs tikai īrnieki. Mēs cītīgi maksājam īres maksu par savu īpašumu, bet pārvaldnieki mājas augšējā stāvā negausīgi dzīro par mājas pārvaldīšanai paredzētajiem līdzekļiem, mājas faktisko īpašnieku intereses pilnībā ignorējot.
Ir pagājuši 29 gadi, un mūsu māja, kas pirms 29 gadiem bija dzīvošanai derīga, ir novesta grausta stāvoklī, pustukša, vairums mājas faktisko īpašnieku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, pensionāri, invalīdi, ģimenes ar bērniem ir piespiesti pārvākties uz pagrabu, bet tie, kas vēl ir palikuši, knapi var savilkt galus, un ir tikai laika jautājums, kad arī šie atlikušie būs spiesti izvākties un meklēt mājas citur, jo mūsu brīvības mājas pārvaldnieks rūpējas, lai rēķini par ūdeni, gāzi, elektrību kļūtu nesamaksājami un vienam pēc otra tiek atslēgti ikdienā nepieciešamie pakalpojumi.
Vienīgie, kuriem mūsu brīvības mājā vēl ar vien ir labi, ir augšējo stāvu iemītnieki, kuri ir iedomājušies, ka, kamēr vien kāds par viņiem balsos, tikmēr viņu dzīrēm nebūs gala.
Esmu ievērojis, ka neatkarīgi no tā, ko mēs ievēlam par savas mājas pārvaldniekiem, lai ko šie cilvēki solītu pirms ievēlēšanas, pēc vēlēšanām visi solījumi ir aizmirsti, un dzīres augšējos stāvos turpinās, rēķini aug, bet mājas apakšējie stāvi neapturami iet postā, starpsienas brūk, pārsegumi pūst, un nav vairs ilgi jāgaida līdz brīdim, kad mūsu brīvības mājas apakšējie stāvi sabruks.
Tie augšējo stāvu iemītnieki vēl nav sapratuši, ka, sabrūkot apakšējiem stāviem, sabruks arī viss nams, tai skaitā augšējie stāvi.
Kamēr mūsu brīvības māja nav sabrukusi pilnīgi, mums beidzot ir jāatgādina saviem ieceltajiem mājas pārvaldniekiem, ka mēs esam mājas īpašnieki un tikai mēs būsim tie, kas noteiks kārtību mūsu mājā. Mūsu iesāktā mājas pārvaldīšanas sistēma ir jāmaina, un beidzot jāsāk prasīt atbildība no tiem, kuru nolaidīgas vai noziedzīgas rīcības dēļ mūsu māja ir pustukša un mūsu vecie, slimie cilvēki, ģimenes ar bērniem, cilvēki ar invaliditāti ir spiesti dzīvot necilvēcīgos apstākļos.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
