Ekonomikas ministrija mēģina samelot, ka privātseminārā haltūrējošie ierēdņi esot darbā
L. Lapsa13.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Abi ir darbā,” – šāda ceturtdienas priekšpusdienā bija Ekonomikas ministrijas oficiālā atbilde par diviem augstiem ierēdņiem, kuri patiesībā tajā laikā nevis atradās savā darba vietā, bet piepelnījās kādas privātfirmas rīkotā seminārā. Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja uz abu amatpersonu dalību seminārā, ministrija nāca klajā ar jaunu versiju, kurai savukārt nespēja vai nevēlējās sniegt nekādu dokumentos fiksētu apstiprinājumu.
Kā Pietiek jau ziņojis, dažādu ministriju un citu iestāžu amatpersonas masveidā piepelnās, sniedzot priekšlasījumus dažādos maksas semināros. Tas notiek ierēdņu darba laikā, kad tiem būtu jāatrodas savās darba vietās, turklāt ne jau vienmēr viņi savu prombūtni oficiāli noformē kā bezalgas atvaļinājumu vai ikgadējā atvaļinājuma daļu.
Ceturtdien Pietiek aprakstīto semināru vidū bija arī pasākums ar nosaukumu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi: kā rādīja šī semināra sludinājums, ikviens interesents par 40 latiem tajā darba laikā - no pulksten 10 līdz 14 – varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos.
Kad Pietiek ceturtdien jau pēc semināra sākuma uzdeva Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļai jautājumu, vai ministrijas darbiniekiem Ilzei Ošai un Mārtiņam Auderam ir darba diena vai arī viņiem piešķirta atvaļinājuma diena, sākotnējā ministrijas atbilde skanēja: „Kādēļ tāds jautājums? Jums bija kāds steidzams jautājums viņiem? Abi ir darbā.”
Taču pēc tam, kad Pietiek ministrijai norādīja uz to, ka patiesībā šajā laikā izsludināta abu amatpersonu piedalīšanās privātfirmas organizētā seminārā, un nosūtīja arī šī semināra sludinājumu, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā iestājās apmulsums. Kaut arī vēl nupat bija apgalvots, ka „abi ir darbā”, nu jau tika paziņots: „Noprecizēšu un tad došu Jums ziņu.”
Precizēšana prasīja lielāko darba dienas daļu, un tikai pievakarē ministrija nāca klajā jau ar jaunu versiju. Tās Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena paziņoja, ka „EM darbinieki Ilze Oša un Mārtiņš Auders ir ievērojuši noteikto kārtību un dalību Jūsu minētajā seminārā ir saskaņojuši ar ministrijas vadību”.
Saskaņā ar ministrijas jauno versiju „tā kā konkrēto lekciju lasīšana tika veikta darba laikā, minētie darbinieki ir vienojušies ar vadību, kad attiecīgais darba stundu skaits tiks nostrādāts citā laikā”.
Tomēr, kad Pietiek palūdza Ekonomikas ministrijai kādu dokumentālu pamatojumu, kas apstiprinātu šīs jaunās versijas patiesīgumu, izrādījās, ka ministrija šādu apliecinājumu sniegt nespēj.
Kā jau ziņots, nav pamata uzskatīt, ka pieminētās Ekonomikas ministrijas amatpersonas semināros piepelnās trūkuma dēļ: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes ziņas, Oša 2010. gadā Ekonomikas ministrijā atalgojumā saņēmusi 16 352 latus, bet Auders – 14 130 latus.
Par to, ka minētās amatpersonas šajos semināros piedalās nevis, lai nesavtīgi dalītos valsts darbā gūtajās zināšanās, bet gan, lai gūtu samaksu, liecina dati no viņu deklarācijām: tā, piemēram, Auders šajā semināru uzņēmumā vien pērn nopelnījis 616 latus.
Daļu no darba laika izmantotājiem haltūru nolūkos uz šo nodarbi gan acīmredzami pamudinājusi nepieciešamība rūpēties par iespaidīgo parādsaistību dzēšanu: Ošas parādsaistības šā gada sākumā bijušas virs 69 tūkstošiem eiro, Audera – vairāk nekā 42 tūkstoši eiro.
Pagaidām nav zināms, vai savas ministrijas ierēdņu piepelnīšanos darba laikā, oficiāli nenoformējot prombūtni no darba vietas, atbalsta līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Citā valsts iestādē - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kuras Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede piektdien plānojusi piepelnīties seminārā Viesstrādnieku nodarbināšana Latvijā, - darbiniece bija izrādījusies godprātīga: vēl nezinot, par kādu tēmu runa, pārvalde apliecināja, ka Briede atrodas atvaļinājumā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
