Ekonomikas ministrijas ierēdņi halturējuši arī darba laikā un bez kādas vadības atļaujas
L. Lapsa18.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrijas vadība gan spēja uzrādīt oficiālu atļauju diviem augstiem ministrijas ierēdņiem piepelnīties kādas privātfirmas seminārā, kas aizvadītajā nedēļā notika darba laikā, par kuru ierēdņiem tiek maksātas algas no nodokļu maksātāju kabatas. Taču, kad Pietiek rīcībā otrdien nonāca ziņas par kādu šā gada martā notikušu līdzīgu semināru, kurā tāpat bijusi pieteikta abu ierēdņu uzstāšanās, Ekonomikas ministrija bija spiesta atzīt, ka uz šo semināru nekāda atļauja nav prasīta un arī izsniegta.
Kā Pietiek jau ziņoja, aizvadītajā nedēļā seminārā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi ikviens interesents par 40 latiem darba laikā varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos.
Abi ierēdņi savā no nodokļu maksātāju līdzekļiem apmaksātajā darba laikā šīs un, spriežot pēc viņu amatpersonas deklarācijām, arī citu privātfirmu semināros uzstājas par samaksu: kā rāda Audera deklarācija, viņš šajā semināru uzņēmumā vien pērn nopelnījis 616 latus, bet Oša tajā sapelnījusi 205 latus.
Kad Pietiek aizvadītajā ceturtdienā jau pēc semināra sākuma uzdeva Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļai jautājumu, vai ministrijas darbiniekiem Ošai un Auderam ir darba diena vai arī viņiem piešķirta atvaļinājuma diena, sākotnējā ministrijas atbilde skanēja: „Kādēļ tāds jautājums? Jums bija kāds steidzams jautājums viņiem? Abi ir darbā.”
Taču pēc tam, kad Pietiek ministrijai norādīja uz to, ka patiesībā šajā laikā izsludināta abu amatpersonu piedalīšanās privātfirmas organizētā seminārā, un nosūtīja arī šī semināra sludinājumu, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā iestājās apmulsums, un tikai darba dienas beigās nodaļas vadītāja Evita Urpena paziņoja, ka „EM darbinieki Ilze Oša un Mārtiņš Auders ir ievērojuši noteikto kārtību un dalību Jūsu minētajā seminārā ir saskaņojuši ar ministrijas vadību”.
Faktiski identiskie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces lēmumi par atļaujas došanu Auderam un Ošai darba laikā piepelnīties privātfirmas seminārā bija pamatoti ar to, ka šādos semināros viņi uzstāsies tikai paretam un „darba laika kavējumu kompensēs ar četrām papildus stundām virs noteiktā darba laika attiecīgajā nedēļā”.
Taču otrdien Pietiek rīcībā nonāca sludinājums, no kura izrietēja, ka līdzīgā seminārā Oša un Auders piedalījušies arī šā gada 10. martā. „Ekonomikas ministrija ar atļaujām Auderam un Ošai izgāzās. Lai arī uztaisīja atļauju ar atpakaļejošu datumu, taču padarīja situāciju komiskāku, jo jau 10.03.2011. vadīja maksas semināru. Abos maksas pasākumos abi ierēdņi kā lektori. Ja atļauja ir beztermiņa oktobra semināram, tad bez lielākas dokumentu viltošanas iepriekšējos kā saskaņotus pasākumus no ministrijas pamatot būs ievērojami grūtāk,” šo sludinājumu ironiski komentēja to iesūtījušais Pietiek lasītājs.
Viņam izrādījās taisnība – otrdienas vakarpusē Ekonomikas ministrija atzina, ka „šādas atļaujas abām amatpersonām nav izsniegtas”. Pagaidām nav zināms, vai pēc šī fakta atklāšanas pret abiem ierēdņiem tiks veiktas kādas sankcijas sakarā ar darba laika pavadīšanu, privāti piepelnoties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
