Iesaki rakstu: 
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka valdība nav izpildījusi solīto par 2011.gada budžeta veidošanu un pašlaik ir parādījusi, ka nevēlas risināt patiesās problēmas, bet cer uz brīnumiem.
Premjers un valdošās koalīcijas līderi Saeimā iesniegto 2011.gada budžeta projektu nosaukuši par stabilitātes budžetu. Vai jūs kā ekonomikas eksperts tam piekrītat? Vai tas ir budžets, kādu Vienotība solīja pirms vēlēšanām?
Es to nosauktu par vilšanās budžetu. No šīs valdības vismaz personīgi es gaidīju vairāk. Manas ekspektācijas bija lielākas, jo bija solījumi, kuri no tāda vidējā nodokļu maksātāja interesēm bija labāki.
Viens konkrēts piemērs ir par PVN paaugstināšanu par vienu procentu, ko valdība izdarīja, un par samazinātās PVN likmes atcelšanu, par ko valdība neizšķīrās. Ir skaidrs, ka samazināto likmju atcelšana plus kompensācijas mehānisms mazturīgajiem iedzīvotājiem bija krietni labāks piedāvājums.
Piemēram, samazinātā PVN likme par siltumu. Skaidrs, ka samazinātās likmes rezultātā siltuma cena ir mazāka. Ir skaidrs, ka vajag palīdzēt pensionāriem un trūcīgām ģimenēm samaksāt par siltumu, bet pavisam nav skaidrs, kāpēc ar šo samazināto PVN likmi vajag palīdzēt par siltumu samaksāt arī, piemēram, Šleseram.
Vai ar to norādāt, ka šajā budžeta piedāvājumā nav ielikta progresivitāte, kuru solīja partijas – no bagātajiem paņemt vairāk?
Jā. Un to var pateikt arī citādāk. Tas ir, vai mums ir mērķis palīdzēt trūcīgām ģimenēm, pensionāriem un mēs meklējam risinājumus, kā to nodrošināt, kas šo mērķi palīdz sasniegt, vai arī kas?
Šī samazinātā PVN likme siltumam - tas nav instruments, kas nodrošina konkrētu subsīdijas mehānismu tieši trūcīgiem cilvēkiem.
Respektīvi, valdība, ja gribēja ar nodokļu sistēmu palīdzēt trūcīgiem cilvēkiem, varēja izvēlēties citu mehānismu, kā palīdzēt, nevis atstāt samazinātas PVN likmes un celt vispārējo PVN?
No tautsaimniecības attīstības viedokļa būtu daudz labāk, ja šis PVN nebūtu par procentu lielāks, bet tiktu atceltas šīs samazinātās likmes un valdība piedāvātu kaut kādu konkrētu subsīdiju mehānismu mazturīgajiem iedzīvotājiem.
Protams, tas prasītu skaidrošanu sabiedrībai, valdībai tas prasītu lielākas pūles utt., tāpēc acīmredzot valdība to neizdarīja, vai arī valdībai nav pietiekamas kapacitātes, lai sabiedrībai to tā izstāstītu, vai kas, es nezinu.
Runājot par šī budžeta projekta kvalitāti un budžeta lēmumu ilgtspēju, vai redzat, ka tā ir ietverta budžeta piedāvājumā?
Nē, nevar to saredzēt, gan runājot par šīm samazinātām likmēm, gan, piemēram, par sociālā nodokļa efektīvu celšanu. Nu ne pie kā laba tas nenovedīs.
Skatoties uz 2011.gada budžeta projektu kopumā, manuprāt, redzams, ka tā ir nevēlēšanās patiesībā risināt patiesās problēmas.
Tas attiecas arī uz citiem, šajā budžetā piedāvātajiem pasākumiem, kuri ir īstermiņa pasākumi. Piemēram, 2.pensiju līmenis. Bija aizdevējiem apsolīts, ka iemaksas 2.pensiju līmenī tiks paceltas uz 4%, bet valdība tomēr no tā atteicās, atstājot iemaksas uz 2%. Problēma ir tāda, ka ar šādu demogrāfiju, kāda mums ir, tie cilvēki, kas ir 20, 30, 40 gadu vecumā, nav motivēti maksāt sociālo nodokli, jo viņi nevarēs saņemt pensijas, kuras būtu atbilstošas viņu sociālajām iemaksām.
Šī pensiju reforma jau savulaik tieši tāpēc tika īstenota, lai mainītu cilvēku domāšanu, lai izvairītos no sociālā sprādziena. Un valdība šo mehānismu sagrauj.
Vai iemesls ir tas, ka valdību šobrīd, tik īsu brīdi pēc vēlēšanām baidījās pieņemt nepopulāros, bet ilgtspējīgus lēmumus, tāpēc tos atlikusi uz kaut kādu vēlāku laiku, nākamo gadu?
Jā, domāju, ka baidījās. Bet, ja valdība un politiķi sāk baidīties, tad kāpēc mums jātic šai valdībai un politiķiem, ka pēkšņi, pēc dažiem mēnešiem vai pusgada viņi vairs nebaidīsies. Ja valdība sāk baidīties un nevar pieņemt nepopulārus lēmumus, un nav gatava tos izskaidrot, tad, sorry, man nav pārliecības, ka šīs bailes pēc kaut kādiem pāris mēnešiem pazudīs.
Bet ir taču skaidrs, ja valdība grib īstenot mērķi par eiro ieviešanu 2014.gadā, tad nevarēs iztikt bez šiem nepopulārajiem lēmumiem, reformām, budžeta izdevumu samazināšanas?
Mans redzējums ir vienkāršs. Problēmas ir jārisina šodien un tūlīt, un, protams, tas nozīmē, ka šie lēmumi ir jāizskaidro sabiedrībai. Jāizskaidro, kāpēc tas tiek darīts un tā tālāk, bet šī valdība lielā mērā, vismaz man ir tāds iespaids, dzīvo tādas cerībās uz to, ka situācija ekonomikā izradīsies labāka, krietni labāka, nekā to prognozē lielākā daļa analītiķu.
Faktiski šī valdība cer uz brīnumiem. Rodas sajuta, ka valdībā ir kaut kādi brīnišķi optimisti.
Vai redzat, ka šī valdība saņemsies uz ilgtspējīgiem risinājumiem?
Es negribētu izteikt šādu prognozi. Taču, protams, es ceru, ka šī valdība uz to saņemsies, un es arī dodu signālu, ka šī valdība šobrīd nerisina problēmu ar budžeta konsolidāciju. Vai valdība to izdarīs vai ne? Laiks parādīs.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
