Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā „personai, kas rada draudus” uzlikt par pienākumu atstāt ģimenes mājokli un noteikt aizliegumu atgriezties un uzturēties mājoklī, - tiesas dokumenti ar šāda satura nolēmumu apraksta šokējošu vardarbību, kas aiz policijas pārstāvjiem aizslēgtām durvīm notikusi nu jau bijušā prokurora Alda Pundura ģimenē.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošais Rīgas Ziemeļu rajona tiesas lēmums, dramatiskie notikumi, kas beigušies ar tobrīdējā LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora A. Pundura aizturēšanu, datējami ar šā gada 12. maiju. Šajā datumā viņu bija spiesti aizturēt uz Punduru ģimenes mājokli Rīgā izsauktie Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Tiesa lietišķi atreferējusi notikušo un tā aprakstu: no A. Pundura dzīvesbiedres iesnieguma Pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldei redzams, ka 2016. gada 12. maijā ap plkst. 22.00 A. Pundurs sācis izpaust dusmas un agresiju pret savu dzīvesbiedri, apsaukājis aizvainojošos vārdos un izteicis draudus, ka viņai „ir jāsit, lai viņa ko saprastu”. Turpmāk prokurors vairākas reizes iesitis savai dzīvesbiedrei ar plaukstu pa galvu, kļūstot vēl agresīvāks, piespiedis viņas galvu pie sienas, turpinot pa to sist.

Tajā brīdī istabā ienākusi jaunākā meita, kura sākusi saukt palīgā un skaļi raudāt. Vecākā meita, to redzot, izsaukusi policijas darbiniekus, pēc kā tēvs vairākas reizes iespēris viņai ar kāju pa vēderu. Savukārt, ierodoties pašvaldības policijas darbiniekiem, prokurors nav viņus ielaidis un aizslēdzis ārdurvis, tā ka, sievai un bērniem saucot pēc palīdzības, policijas darbinieki iekļuvuši dzīvoklī pa logu.

Savukārt A. Pundura vecākā, jau pilngadīgā meita liecinājusi, ka, ieejot vecāku istabā, redzējusi, ka tēvs mātei sit ar plaukstu pa seju. Viņa centusies saņemt tēva rokas, taču tas nav izdevies. Viņa izsaukusi policiju un arī devusies pie kaimiņiem lūgt palīdzību, bet, kad ieradusies kaimiņiene, tēvs tai stāstījis, ka māte sākusi pirmā uzbrukt, un, kaimiņienei redzot, dzīvesbiedri pagrūdis, centies atņemt viņai telefonu, tad satvēris tā, ka viņa nevar pakustēties.

Meitai nekas cits neatlicis kā iespert varmākam pa augšstilbu, lai viņš beigtu nodarīt sāpes mātei, bet tad viņš sācis uzbrukt meitai, sperot viņai ar kāju pa vēderu. Pēc sitiena meita nokritusi zemē, un tad, iejaucoties kaimiņienei, tēvs no viņas novērsies. Pēc tam par laimi ieradušies policijas darbinieki.

Savukārt no Rīgas pašvaldības policijas ziņojumiem izriet, ka policijas darbinieki ierodoties konstatējuši, ka dzīvokļa virtuves logs ir atvērts un uz palodzes sēž mazgadīga meitene (prokurora jaunākā meita), kura histēriski raud, kliedz un sauc pēc palīdzības. No ārpuses skatoties pa logu, arī bijis redzams, ka vīrietis fiziski ietekmē sievieti, vairākas reizes viņu atgrūžot. V agresīvi bļaustījies un fiziski aizskāris sievieti, bet viņa lūgusi pēc palīdzības.

Tā kā bijusi apdraudēta sievietes un meitenes dzīvība un veselība, policijas darbinieki pieņēmuši lēmumu iekļūt dzīvoklī pa logu, jo dzīvokļa durvis bijušas aizslēgtas no iekšpuses un policijas darbinieki tajā nav ielaisti, - no iekšienes bijuši dzirdami vīrieša kliedzieni, lai policijas darbinieki brauc prom un ka viņš durvis vaļā nevērs.

Pēc tam, kad policijas darbinieki iekļuvuši dzīvoklī pa logu, vīrietis turpinājis skaļi bļaustīties, bijis emocionāli uzbudināts un agresīvs, grūstījies, kliedzis uz policijas darbiniekiem, turklāt centies iekļūt istabā, kurā atradusies sieva un meitas. Skandalētājs ticis aizturēts, pēc kā arī noskaidrota viņa personība – Aldis Pundurs.

Nākamajā dienā Rīgas Pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldē pieņemts lēmums par nošķiršanu, kurā īsi aprakstīta konstatētā vardarbība un A. Punduram kā „personai, kas rada draudus” uzdots atstāt mājokli, kur aizsargājamās personas statusā atrodas viņa dzīvesbiedre, tajā neatgriezties un neuzturēties. Šo lēmumu trīs dienas vēlāk apstiprinājusi arī Ziemeļu rajona tiesa.

Kā rāda LA rīcībā esošā informācija, A. Pundurs ar cita izbijuša prokurora Edvīna Piliksera palīdzību šo lēmumu mēģinājis pārsūdzēt, cita starpā savu pieteikumu pamatojot ar to, ka esot spiests dzīvot automašīnā vai pie mātes, ka viņam esot nevainojama reputācija, ka policistus viņš esot uzrunājis uz „jūs” un ka tieši viņš esot konfliktā cietušais, kas arī guvis miesas bojājumus.

Tomēr tiesa jūnija beigās atzinusi abu nu jau bijušo prokuroru argumentus par nepamatotiem un noraidījusi A. Pundura pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa pret vardarbību atcelšanu noraidīt.

Pats A. Pundurs pēc tam, kad Pietiek publicēja sākotnējo informāciju par apstākļiem, kuros notikusi viņa atvadīšanās no darba LR Ģenerālprokuratūrā, ziņu aģentūrai LETA bija paziņojis, ka noliedzot vardarbību savā ģimenē un apsverot iespēju vērsties tiesā par goda aizskaršanu.

Savukārt, kad Pietiek piektdien vēlējās saņemt no nu jau bijušā prokurora atbildes uz jautājumiem saistībā ar aprakstītajiem policijas un tiesas lēmumiem par nošķiršanu, A. Pundura atbilde bija: „Ja kaut kas tāds arī būtu noticis, tā ir mana personīgā dzīve, gar kuru Jums nav nekādas daļas.”

Uz norādi, ka sabiedrības labuma interesēs ir iegūt maksimāli plašu un objektīvu informāciju par tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku (arī izbijušu) sabiedriski nepieņemamām darbībām un ka nepieciešams pievērst sabiedrības uzmanību nopietnajai sociālajai problēmai - vardarbībai ģimenē - un nepieciešamībai stingri vērsties pret to, eksprokurors neatbildēja.

Tikmēr ne LR Ģenerālprokuratūra, ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers joprojām nevēlas sniegt nekādus komentārus saistībā ar A. Pundura šķiršanos no prokurora amata. „Nekā izteiksmīga gan šajā Jūsu un & vāvuļojumā nesaskatīju,” – elektroniskā pasta vēstule ar šādu nedaudz emocionālu saturu pēc pirmās Pietiek publikācijas tika saņemta vienīgi no bijušā A. Pundura priekšnieka, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera. Nekādu oficiālu informāciju pagaidām nesniedz arī Valsts policija.

Foto no juristavards.lv

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...