Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liberalizācija nav pašmērķis. Liberalizācija ir līdzeklis, lai ar to radītu iespēju lietotājam izvēlēties un iegūt sev vajadzīgo preci uz izdevīgākiem nosacījumiem. Tā tas stāv rakstīts pat mūsu valdības svētajos rakstos - Eiropas Savienības direktīvās.

Liberalizācija liberalizācijas pēc ir bezatbildīga muļķība. Muļķība, kas maksā dārgi. Jo sevišķi – bezatbildīgā izpildījumā. Diemžēl, visiem mums par to būs iespēja pārliecināties uz savas ādas.

Sāksim ar elektrības tirgus liberalizāciju – nu jau paši liberalizatori ir publiski atzinuši, ka viņiem nav sajēgas, kāpēc ir izvēlēts tieši šāds liberalizēšanas veids un datums. Daži pat aizrunājas tik tālu, ka nemaz nav sapratuši, par ko balsojuši.

Var jau, protams, atrunāties ar to, ka esam uzņēmušies starptautiskas saistības Baltijas elektrības tirgus sadarbības ietvaros, bet tad pamatots ir jautājums – kāpēc mēs nevarējām tās uzņemties tāpat, kā to izdarīja Lietuva – apņemoties pabeigt liberalizāciju tad, kad būs pabeigts starpsavienojums ar Zviedriju, kas padarīs diversificētākas elektrības piegādes mūsu reģionam un pazeminās elektronerģijas tirgus cenu?

Savukārt arguments, ka liberalizācija ir nepieciešama, lai pārtrauktu visu mājsaimniecību subsidēšanu, tas ir - arī turīgo, kurām tas nebūtu nepieciešams, lai no gūtajiem ienākumiem vairāk varētu palīdzēt tieši mazturīgajiem, tas nozīmē tieši pretējo – liberalizāciju būtu bijis pareizi pabeigt jau sen! Bet ar noteikumu, ka uz šo brīdi ir sagatavots kompensācijas mehānisms, ar ko palīdzēt mazturīgajiem, daudzbērnu ģimenēm, un citām noteiktajām mērķa grupām. Tad kādēļ nekas no tā nav izdarīts?

Šī gada budžeta paketē ar lielu pompozitāti tika apstiprināts Subsidētās enerģijas nodoklis (SEN). Tas tika pasniegts kā instruments, ar kuru budžetā tiks radīti ieņēmumi vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu sagaidāmo elektrības cenu pieaugumu. Nodoklis nu ir ieviests. Kur ir solītais kompensācijas mehānisms no šiem ienākumiem?

Zinot, kā valdībai līdz šim ir klājies ar savu solījumu pildīšanu, lai solītais nebūtu tikai skaisti vārdi, Saeimā lemjot par šo SEN nodokli, es iesniedzu priekšlikumu – lai šajā pašā likumā tiktu ierakstīts arī šī nodokļa ieņēmumu izmantošanas solītais mērķis un tiktu paredzēts izveidot konkrētu mehānismu tā īstenošanai, lai šie ieņēmumi tiktu izlietoti tieši šim skaisti deklarētajam mērķim – mazināt elektrības cenas pieauguma ietekmi, nevis tiktu iztērēti citām valdības vajadzībām.

Savādi, visi koalīcijas deputāti vienoti nobalsoja pret šo priekšlikumu, bet tagad atkal ar gādīgām rūpēm sejā runā par to, cik svarīgi būtu kompensēt šo elektrības cenas pieaugumu, rūpēties par nabadzības mazināšanu. Un gādīgi šim mērķim no valsts budžeta piedāvā... 3,8 miljonus eiro.

Cik gan ciniskas un liekulīgas ir šīs rūpes, ja vēl ņemam vērā to, ka valsts budžets no elektrības cenas pieauguma PVN ieņēmumos no mājsaimniecībām vien papildus iekasēs vairāk nekā 5 miljonus eiro. Vai var to nosaukt par atbildīgu un pārdomātu tirgus liberalizāciju? Un ar kādu mērķi tā patiesībā tiek veikta?

Labi, ja ar elektrības tirgus liberalizāciju viss jau ir „sashēmots” un tagad var atrunāties, ka vairs neko nevar mainīt, tad, veicot gāzes tirgus liberalizāciju, mums ir visas iespējas neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem un nelikt Latvijas patērētājiem par to ciest. Diemžēl nez kāpēc mums atkal tiek piedāvāts tas pats – steigt veikt liberalizāciju līdz kaut kādam datumam, neraugoties uz to, ka uz to brīdi nekāda reāla tirgus iespēja vispār nepastāvēs, jo vienkārši nebūs citu gāzes piegādātāju.

 Kāds būs Latvijas patērētāju ekonomiskais ieguvums no šādas liberalizācijas? To brašie liberalizatori nespēj paskaidrot un izvairās no šādas diskusijas. Tas, ka šādas bezjēdzīgas liberalizācijas rezultātā mums būs jāuztur daudz sarežģītāka un tāpēc par daudziem miljoniem dārgāka sistēma - tas vispār nevienu neinteresē. Pat vairāk, Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kur tika debatēts šis priekšlikums, par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija atļāvās apgalvot, ka liberalizācijas process Latvijai nemaksās neko!

Būtu vēl saprotams, ja ar tādu apgalvojumu uzstātos kāds nekompetents „politiķis-liberalizētājs”, lai aizstāvētu savas pozīcijas pamatotību, bet izmantot šādus apgalvojumus institūcijai, kurai būtu jānāk ar kompetentu un pamatotu viedokli šajā jautājumā, ir vienkārši šokējoši – tas liecina, cik kompetenti un pārdomāti tiek virzīta šī „liberalizācija”.

Tā kā daudzus gadus profesionāli esmu darbojies šajā jomā, tad man tas ir acīmredzami - ja Latvijas gāzei, īstenojot paredzētos liberalizācijas pasākumus, būs jāuzsāk kompānijas sadalīšanas process, izveidojot neatkarīgus sistēmas operatorus, šiem sistēmas operatoriem, lai tie varētu darboties, katram būs jāapstiprina savs pakalpojuma tarifs. Lai apstiprinātu šos tarifus, būs jāveic pamatlīdzekļu pārvērtēšana - tie ir simtos miljonu vērti un nav tikuši pārvērtēti kopš 2007. gada, tajos pa šo laiku ir veiktas apjomīgas investīcijas, kas kopā ar uzkrāto inflāciju par šo laika periodu veidos izmaksu pieaugumu tarifā vairāku miljonu apmērā.

Tāpat jāņem vērā, ka esošie pārvades, sadales un uzglabāšanas tarifi ir rēķināti uz nozīmīgi lielākiem patēriņu apjomiem – 1,7 miljardiem kubikmetru, bet šogad plānotais gāzes patēriņš ir apmēram 1,3 miljardi kubikmetru, tas ir apmēram par ceturto daļu mazāk, un droši vien turpmākos gadus tas turpinās samazināties, tātad proporcionāli vismaz par ceturto daļu vēl būs jāpalielina visi sistēmas tarifi uz katru patērēto gāzes vienību.

Un tie ir tikai daži faktori, kas ietekmēs gāzes tarifu Latvijas patērētājiem, īstenojot tirgus liberalizāciju, nemaz nepieminot vēl tās izmaksas, kas Latvijas patērētājiem būs jāuzņemas, lai šādu sadalītu „liberalizētu” sistēmu izveidotu un uzturētu – tās arī būs izmaksas, kas mērāmās miljonos.

Var jau steigt likt gāzes monopolistam to visu darīt, tikai ir jāsaprot, ka visas izmaksas būs jāsedz Latvijas patērētājam. Bet par to nez kāpēc neviens karstasinīgais „liberalizators” nevēlas diskutēt.

Apgalvojums, ka, nenosakot tagad no pirksta izzīstu konkrētu datumu, tirgus netiks liberalizēts nekad, ir vērtējams kā klaji meli vai pilnīga nekompetence. Jo, paredzot likumā nosacījumu, kādu to Latvijai kā izolētam tirgum ir paredzējusi ES direktīva - ka tirgus liberalizācijai ir jābūt paveiktai tad, kad Latvijai būs iespējamas alternatīvas gāzes piegādes, mēs nodrošinām, ka gāzes tirgus reāla liberalizācija netiks kavēta ne par minūti, jo mūsu liberalizācijas pasākumi ir veicami daudz ātrāk un vieglāk nekā jaunu gāzes starpsavienojumu izbūve.

Ja kādam tas ir grūti saprotams, tad mēs likumā varam papildus paredzēt monopolistam pienākumu saskaņot savu liberalizācijas pasākumu plānu ar regulatoru, tiklīdz mums būs parādījies reāls plāns - reāls investors, kas būs gatavs glābt mūs no monopolista skavām. Nu kādēļ rīkoties citādāk?

Ar esošo liberalizācijas priekšlikumu var justies gandarīti Latvijas gāzes akcionāri – par to interešu ievērošanu nu ir padomāts, bet kā paliek ar Latvijas patērētāju interesēm? Varbūt tomēr vajadzētu izvērtēt iecerēto liberalizācijas procesu arī no šī aspekta, lai pēc tam atkal nenāktos teikt, ka to darīt - „tas ir vienkārši neprāts”.

Mēs visi vēlamies, lai esošajam gāzes monopolam ātrāk tiktu darīts gals, bet steigt veikt darbības, kuras to nepaātrinās, ir tāpat kā ziemā izmesties ārā uz ielas peldbiksēs, cerot, ka tāpēc uzreiz pienāks vasara – tā var tikai krietni apaukstēties un neko vairāk...

Novērtē šo rakstu:

79
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...