„Elektrum”: elektrība kļuvusi lētāka, tāpēc jūs tagad maksāsiet vairāk
PIETIEK01.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļoti dīvainu paziņojumu no Latvenergo klientu apkalpotāja Elektrum saņēmusi kāda pensionāre. Vēstules sākumā paziņots – piedāvājam izvēlēto produktu ar izdevīgākiem nosacījumiem un iespēju no nākamā gada iegādāties elektrību par zemāku cenu, bet tad paziņots, ka pensionārei par elektrību nākamgad būs jāmaksā par trim eiro vairāk nekā līdz šim.
“Paldies Jums, ka esat izvēlējies mūs par savu elektroenerģijas tirgotāju! Vēlamies mūsu sadarbību turpināt vēl veiksmīgāk, tādēļ piedāvājam Jūsu izvēlētos produktu ar izdevīgākiem nosacījumiem,” vēstuli pensionārei, kura ne tikai regulāri maksā par elektrību, bet pat maksā trīs mēnešus uz priekšu, iesāk Elektrum.
Tālāk seko paziņojums, ka līdzšinējā cena - 0,05317 eiro par kilovatstundu ir spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim. “Tā kā šobrīd elektroenerģijas cenas tirgū ir samazinājušās, piedāvājam arī Jums iespēju no 2017.gada 1.janvāra iegādāties elektroenerģiju par zemāku cenu – 0,05116 EUR/kWh (bez PVN),” raksta elektrības piegādātājs.
Taču pēc šī jaukā ievada seko visai šokējoša informācija. Pensionārei, kura līdz šim par elektrību maksāja 12,52 eiro mēnesī, tiek paziņots, ka no nākamā gada viņas ikmēneša rēķins būs jau 15,03 eiro mēnesī.
Izpētot piedāvājumu, top skaidrs, ka Elektrum ir iedomājies – pensionāre lēto elektrību sāks tērēt dramatiski vairāk. Vēl pirms dažiem mēnešiem pensionāre pēc Elektrum lūguma iesniedza skaitītāja rādījumus, un augustā elektrības piegādātājs aprēķināja, ka viņas vidējais mēneša patēriņš ir 63 kilovatstundas, kad arī aprēķināja, ka pēc pašreizējā tarifa par to jāmaksā 12,52 eiro.
Arī šajā aprēķinā tika konstatēts, ka par iepriekšējo periodu kundze ir pārmaksājusi, jo reāli patērē mazāk elektrības, nekā aprēķināts izlīdzinātajā maksājumā. Taču “iepriecinošajā” vēstulē par elektrības cenas samazinājumu elektrības piegādātājs pēkšņi izdomājis, ka kundze elektrību sāks tērēt par trešdaļu vairāk un vidējais mēneša aprēķins veikts jau par 81 kilovatstundām.
Latvenergo klientu apkalpošanas nodaļā Pietiek paskaidroja, ka, nezinot konkrēto adresi, esot grūti pateikt, kā radusies šāda situācija. Kā viens no variantiem varētu būt, ka reizē ar pārrēķinu uz jauno nākamā gada tarifu ņemti vērā skaitītāju rādītāji, kurus nolasījuši Sadales tīkla darbinieki.
Taču jebkurā gadījumā, ja klients ir pārliecināts, ka nepatērē tik lielu daudzumu elektrības, varot vērsties klientu apkalpošanas nodaļā un lūgt jaunu pārrēķinu. Turklāt jau janvārī atkal esot gaidāms jauns pārrēķins.
Jau pēc publikācijas Latvenergo sniedza šādu papildu komentāru:
„Informāciju par klientu rēķiniem vienmēr sniedz Elektrum klientu serviss. Iemesli, kāpēc ir izmainījusies izlīdzinātā maksājuma summa, var būt dažādi – vai nu mainās klienta vidējais patēriņš, vai arī iepriekšējā periodā aprēķinātais patēriņš ir bijis mazāks nekā faktiskais. Tādēļ vienmēr šādos gadījumos klientus aicinām sazināties ar Elektrum klientu servisu, kas palīdzēs noskaidrot iemeslu, detalizēti iepazīstoties ar situāciju un to paskaidrojot, kā arī piedāvājot risinājumu. Tomēr to iespējams izdarīt tikai tad, ja ir zināma konkrēta adrese vai līguma numurs.
Katrs gadījums ir individuāls, tomēr visbiežāk konstatētie iemesli atšķirībām maksājuma summā ir starpības segšana par iepriekšējā periodā patērētajām, bet neapmaksātajām kilovatstundām, klienta ziņotā patēriņa nesakritība ar AS Sadales tīkls fiksēto skaitītāja rādījumu pēc veiktajām kontrolapgaitām. Klientam vienmēr ir iespēja brīvi mainīt norēķinu metodi, izlīdzinātā maksājuma vietā izvēloties rēķinu un tādā veidā precīzi norēķinoties par faktisko patēriņu ik mēnesi. Kā arī – ja klients ir pārliecināts, ka viņa vidējais patēriņš atšķiras no Elektrum aprēķinātā, to var brīvi mainīt pašapkalpošanās portālā www.elektrum.lv vai sazinoties ar klientu servisu.
Jebkurā gadījumā, kad ir šaubas vai jautājumi par rēķinu, aicinām sazināties ar Elektrum klientu servisu – to var izdarīt pa bezmaksas tālruni 80 200 400, kā arī izmantojot pašapkalpošanās portālu www.elektrum.lv, kur iespējams sekot līdzi saviem norēķiniem un patēriņam.”
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
