Ēlerte: kultūrkapitāla naudas dalīšanā valda sīva konkurence

Es jau domā, ka minisre ir normļuk vecene, bet izrādās tāda mīzene. Būs jānomaina.

Atbildēt

Paldies par komentu un informāciju!

Atbildēt

Nesen dzirdēju TV,ka Ēlerte no VKKF piešķīrusi naudiņu arī šiem,tātad secinājums- Ēlerte izmantojusi šo naudiņu savu ambīciju slavināšanai.

Atbildēt

Tur jau tā lieta, ka briesmu nav nekādu. Ja pati Ēlerte ir pārskatījusi klāt pieliktos sarakstus un visu šo akceptējusi kā "godīgu konkurenci", tad daudziem treknajiem rukšiem pie siles palikšana droša... Kaut kā gribējās cerēt, ka šī dāma, kaut asas, bet taisnīga, bet nu nekā...

Atbildēt

kāpēc tad? Kur tā briesma?

Atbildēt

Ēlertes vieta ir ārpus viesiem notikumiem!!!
Dievs pasarg IKVIENU no šīs dāmītes klātbūtnes!!!

Atbildēt

Ja par vecajiem notikumiem - ticu, ka Avotiņš tur roķeles nesildīja (pārāk pragmatiski godīgs cilvēks), bet Ķuzulis...
Nu ko lai par Ķuzuli saka? Hm, ir tāds dikti apsviedīgs vīrelis, Māras Zālītes laulenis, starp citu.

Atbildēt

Nekārtības grāmatvedībā konstatētas un līdz ar to nauda iespējami nesaimnieciski izlietota, kad LRS vadījis dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš un arī pašreizējais LRS priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks un par naudas izlietošanu atbildējis Literatūras fonda jeb tā dēvētā Litfonda (LF) direktors un vēlākais LRS izpilddirektors Jānis Ķuzulis. Viņš gan strādājis bez paraksta tiesībām, toties tādas bijušas abiem LRS priekšsēžiem. Ķuzulis atklātos sauc par grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, kas LRS zaudējumus nav nesuši. Patlaban nav skaidrs, vai LRS biedri lūgs tiesībsargājošajām iestādēm izvērtēt LRS vadības rīcības likumību, taču zināms viens - Ķuzulis jau martā nolēmis doties pensijā, bet Rūmnieks gaidāmajā LRS pilnsapulcē, iespējams, gatavojas atkāpties. Neskaidrības par LRS saimniecisko darbību sākas ar Litfondu, kas pēc statūtiem dibināts 1993.gadā un paredz "organizēt un vadīt LRS saimnieciski finansiālo darbību, organizēt līdzekļus LRS fondiem, nodrošināt LRS īpašumu pārraudzību un efektīvu izmantošanu, kontrolēt LRS īpašumu daļu tās kopuzņēmumos". Tiesa, LF jau padomju gados apsaimniekojis LRS īpašumu un Ķuzulis kopš 1978.gada bijis tā direktors, bet atjaunotās brīvvalsts laikā, sakārtojot dokumentus, LF juridiski noformēts kā LRS meitasfirma, kurā 100% daļu pieder LRS un pārvalda LRS īpašumus. Šajā laikā LRS priekšsēdētājs ir Avotiņš, bet LF direktors - Ķuzulis. Taču 1998.gadā Rīgas apgabaltiesa LF atzinusi par maksātnespējīgu jau no 1996.gada 1.maija. Auditā gan nav izsekots LF finanšu darbībai, jo pārbaudei LRS neesot iesniegusi finansu dokumentus, kas informētu par LF finansiālo darbību un tā efektivitāti. Taču norādīts, ka LRS segusi Litfonda parādus 1997. un 1998.gadā un summa sasniegusi Ls 129 138. Auditā arī secināts - sedzot šos parādus, nav ievērots likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), kas paredz - SIA par savām saistībām atbild ar visu mantu, bet dalībnieki par sabiedrības saistībām neatbild. Ķuzulis tam oponē, jo LRS parādus segusi pēc dalībnieka - LRS - vēlmes, un šāds lēmums pieņemts LRS pilnsapulcē. Viņš arī stāsta, ka parādi galvenokārt sakrājušies Dubultu jaunrades nama dēļ, jo LRS trūcis naudas tā apsaimniekošanai. Tā kā deviņstāvu ēka vairāk nekā 20 gadu ekspluatēta bez remonta, tā bijusi sliktā stāvoklī un LRS, namu izjūtot kā slogu, meklējusi iespējas to pārdot, līdz 1998.gada 10.martā LRS ēka pārdota par 777 343 USD (Ls 455 910). "Dienas" aptaujātie nekustamā īpašuma mākleri gan norāda - pat pirms pieciem gadiem šāda summa bijusi pārāk zema. Patlaban par aptuveni tādu pašu cenu Jūrmalā tiekot pārdoti rekonstruējami nami, bet kādreizējā Dubultu jaunrades mājā patlaban divistabu dzīvoklis maksājot vidēji 110 000 USD. Ķuzulis šos pieņēmumus noraida, apgalvojot, ka pircēji jaunrades namam meklēti 4 gadus un tolaik lielāku naudas summu nebijis cerību dabūt. "To darījumu uzskatu par izdevīgu apstākļos, kas toreiz bija," saka toreizējais LRS priekšsēdis V.Avotiņš, norādot, ka tolaik nekustamā īpašuma tirgus Jūrmalā bijis pasīvs un, "ja tirgus būtu tik labiņš, tad jau tās lielās būdas visas būtu izpirktas". No jaunrades nama pārdošanas iegūtie 455 910 lati izlietoti, sedzot LF parādus (Ls 129 138), iegādājoties tagadējo LRS īpašumu Rīgā, Kuršu ielā 24, kā arī remontējot Kuršu ielas namu un LRS Dubultu kotedžu. Taču neskaidrības virmo arī ap Rūmnieka laikā 1998.gada 10.augustā iegādāto Kuršu ielas namu - divstāvu dzīvojamo māju ar mansardu un saimniecības ēku uz 1379 kvadrātmetru liela zemesgabala. Tā iegādāta par 240 000 USD jeb Ls 144 720. "Dienas" aptaujātie nekustamā īpašuma mākleri pieļauj, ka LRS nams pirkts pārāk dārgi, jo tolaik divstāvu māja Kuršu ielā maksājusi ap 150 000 USD. Ķuzulis ar vārdiem "kur tad tie mākleri bija tolaik" nepiekrīt arī šīm aplēsēm. Bez jau minētās Kuršu ielas mājas LRS valdījumā ir arī divas kotedžas Jūrmalā, Dubultos, Akas ielā 4. No tām vienu LRS izremontējusi par 86 000 latu, savukārt Kuršu ielas mājā remontā ieguldīti 23 000 latu. Auditā norādīts, ka dokumentos nav iespējams izsekot materiālu izlietošanai, remontējot Kuršu ielas namu un māju Dubultos, turklāt remontdarbi veikti bez tāmēm. Par remontiem atbildīgais Ķuzulis apgalvo - pēc tā laika būvnormatīviem tāmju izstrādāšana, ko LRS dārdzības dēļ nevarējusi atļauties, neesot bijusi obligāta. Viņš arī uzskata, ka dokumenti noformēti korekti, un brīnās, kādēļ revidente nav spējusi izsekot materiālu izlietojumam. Neskaidrība pārklāj arī Rakstnieku poliklīniku (RP), kuras dibināšanā 1997.gada janvārī LRS piedalījusies ar nepilnu 40% daļu jeb 26 600 latu, ko ieguldījusi telpu remontā. Pārējo remontā izlietoto LRS naudu - 58 000 latu - pēc Avotiņa un RP direktora Daumanta Lūša 1997.gada 1.februārī noslēgtā līguma bija paredzēts novirzīt atvieglinājumu piešķiršanai zobārstniecības un medicīnisko pakalpojumu sniegšanā LRS biedriem. Kaut arī vairāk nekā divdesmit LRS biedru ir aktīvā opozīcijā LRS vadībai, liela daļa no viņiem nevēlas, ka LRS nekārtības tiek publiskotas, jo vispirms pašiem jātiekot skaidrībā, ko darīt tālāk. Dzejnieks Jānis Elsbergs atzīst - uzticība LRS vadībai zudusi, bet rakstniece Māra Svīre saka, ka viņai "audits visu noskaidrojis, bet nekas vairs nav grozāms", tādēļ neesot nozīmes publiski meklēt vainīgo. Savukārt Avotiņš auditā konstatētās nekārtības neuzskata par ļaunprātību, drīzāk - par "tūļību, slinkumu, tai skaitā arī Avotiņa tūļību", taču "tādus satricinājumus LRS vajag sagādāt regulāri, citādi to naudu apēdīs un arī tagadējā mājiņa būs jāpārdod un jāpāriet uz kādu šķūnīti".

Atbildēt

Kļavi - man pilnigi vienalga vai tu zils vai balts -bet tas ko tu raksti ir --- murgs :)

Atbildēt

nav LV literaturas - tikai biznessss! tas ar viss un kada ta mums valsti ir politika - draugs draugam - viss! ta ari fonda! :) smaidit negribu - tas ir domats smins - un Elerte tiki taisnojas - jo neko darugs draugam - darit neko negrib, jo pati draugs-draugam :))

Atbildēt

Ēlerte ir tāds pats samaitājies produkts, kā Demakova. Demakova arī domāja, ka dara tikai labu. Ēlertei vajadzēja varu un beņķi, nu viņa to ir dabūjusi un turpinās rullēt tajās pašās sliedēs kā oranžie.Kapēc viņai kaut kas būtu jāmaina, ja vecie ir labi iebaroti, iesmērēti un ripo bez berzes?
Ripos, kamēr nebūs vairs ko no siles grābt, bet par to aizdevēji drīz vien parūpēsies.

Atbildēt

100 latniekos pa gadu var saskrapīt tikai 600 latus, bet šeit es dabūju uzreiz kopā 4000 lašus un izlamāšu jebkuru par šādu summiņu ne tikai Mārtužu

Atbildēt

Kultūr - kapitāla - fonds! Kāpēc vispār tāds ir vajadzīgs? Bija mecenāts Augusts Dombrovskis, saprotu! Ventspilī ir Rakstnieku jaunrades nams (nosaukums varbūt neprecīzs), saprotu! Lielinieku laikā bija Rakstnieku savienība ar visām ekstrām (lai iebarotu sistēmas slavinātājus)! Bet te nauda - Tu labs, bet Tu slikts! To es nesaprotu! Kropli!

Atbildēt

Ēlerte saka visu kā ir. Atšķirībā no šeit nekompetentajiem vai vienkārši negodīgiem daudziem komentētājiem. Tajā pašā laikā uztveru šo tekstu dalītām jūtām. Jo šo neierobežotas apmelošanas stilu savā laikā veicināja gan laikraksts "Diena", gan "lietussargu" konstrukcijas, gan visa pārējā melīgā propaganda ar kā palīdzību Vienotība savāca 1/5 daļu vēlēttiesīgo pilsoņu balsis un nokļuva pie varas. Man nav šaubu,ka Ēlerte tiešām vēlas izdarīt ko labu kultūras vides attīstībai Latvijā. Bet paradoksālā kārtā tagad pašai jābauda tas komunikācijas stils, ko gribēdama vai negribēdama, savulaik pati veicinājusi.

Atbildēt

Bez VKKF ir viens vēl korumpētāks kantoris-Pieminekļu inspekcija. Tur pieminekļu glābšanas naudas ir straumēm plūdušas pēc trīzvaigžņotā vadoņa privātieskatiem. Katru gadu pa pārsimts tūkstošiem tika "remontētas" Pils un Klostera ielu ēkas. Atnāca 2-3 veči ar cementa spainīti un špakteli, pastaigāja pāris dienas gar ēku pakšiem un pārsimts tūkstoši ar rāvienu tika aizskaitīti un tā gads no gada.
Ko nu tagad brīnamies, ka valsts izzagta. Šitos aiz restēm sen bija jāsabāž, bet Ēlerte jau nevar, jo ir no tās pašas slakas un slampā oranžo pēdās...beigas būs tādas pašas kā taukmūļiem, lai jau parij.

Atbildēt

To tu paprasi Vērpem un ekspertiem. Un tie 200 000 katru gadu ir dāvana - nav ne jāatdod ne procenti jāmaksā. Un pa šiem gadiem tas cipars jau miljonos aizgājis. Ideāls bizness Vērpes izpratnē - visas izmaksas no valsts kabatām, un visa saņemtā nauda par grāmatām - privātās kabatās. Tas ir tas, kā biznesu saprot Vērpe un draugi.

Atbildēt

bet ko īsti "Neputns" taisa par tiem 200 tūkstošiem? Kaut kādus baigos katalogus mākslas dižgaru darbiem? Paliels piķis

Atbildēt

Tipisks Ēlertes raksts. Puspatiesības, noklusējumi un tikai sev izdevīgi fakti - tipiskais Patiesības ministrijas paziņojums.

1. Par Vērpi un Neputnu un Krastiņu

Būtu labi, ja šādu pašu apkopojumu par finansējuma piešķiršanu nopublicētu par izdevniecībām. Par pēdējiem 10 gadiem. Tad visi redzētu kā sīvā konkurencē Neputns katru gadu saņem pāri par 200 000 latu nodokļu maksātāju naudas. Visi pārējie saņem apmēram 10 reizes mazāk. Un tā jau kuro gadu pēc kārtas. Aptuveni rēķinot Neputns saņem tikpat cik VISAS pārējās izdevniecības kopā. Tas viss protams sīvā konkurencē. Būtu labi, ja šim apkopojumam no Kūltūrkapitāla fonda datu bāzēm arī pievienotu protokolus. It īpaši par periodu, kad par finansējuma sadalījumu lēma Neputna darbinieki. Tad visiem būtu redzams, kura Laima Slava piešķīra nodokļu maksātāju naudu Neputna izdevumiem. Tas viss protams sīvā konkurencē. Nekādas muhļīšanas, shēmošanas vai citas netīras darbības. Tikai un vienīgi objektivitāte un konkurence.

2. Par Vērpi un izdevumiem
Kā Vērpe jau pats ne vienu reizi vien ir apgalvojis, tad viņš kultūrkapitāla naudu nepiešķir. Vēl viņš labi izstāstīs ko vēļ viņš nedara - ne par ko neatbild, neko nekontrolē un vispār - ne pārāk regulāri nāk uz darbu. Par to visu saņem savus 1000 latus mēnesī (uz rokas), valsts automašīnu (Nissan Quasqai džips) un valsts benzīnu. Klīst baumas, ka resnais ir tāds nabags, ka pat mobilo šim nopirkuši par valsts naudu. Laikam no algas nevar atļauties pat mazcenas vai uz nomaksu. Nezin kāpēc ar GPS funkciju un ASV karti. Laikam, lai varētu atrast savu darba kabinetu Vīlandes ielā - bez GPS jau nu nekādi.

Bet tas, ko Ēlerte neatbild vai negrib atbildēt - kāpēc resnais Vērpe fonda uzturēšanai tērē kādus 300 000 gadā, laikā kad fonda finansējums ir knapi pāri miljonam. Domājams, ka šiem 300 000 varētu atrast labāku izlietojumu. Klīst baumas, ka kultūrkapitāla administrācija papīros sev ir sarakstījuši vairākus darbus un būdami īpaši strādīgi arī vairākas slodzes - un tā rezultātā sanāk glīta alga - vairāk kā kādam nožēlojamam tulkotājam, dzejniekam-stipendiātam vai autoram, kas nepieder pie kultūras birokrātu elites.

3. Par Vērpi un neieinteresētību
Vērpe kā zināms ne par ko īpaši neinteresējas. Ja nu vienīgi par zivīm un tusēšanu ar saviem ģimenes draugiem - Gaili un Leiškalnu.

Demakovas laikā Vērpe bija īpaši neieinteresēts. Klīst baumas, ka neienteresētais Vērpe skraidījis apkārt un meklējis iespējas kā nobloķēt naudas došanu Ingai šteimanei (Kultūras forums), lai gan eksperti to bija iedevuši; nezin kāpēc neienteresētais Vērpe esot visādi gremdējis tajā brīdī Jaunā Laika biedru Daini Kalnu un viņa Siguldas Opermūzikas svētkus. Un vēl dažus citus nepareizo partiju biedrus. Baumo, ka resnais tik cītīgi līmējies klāt Demakovai, ka apkārtējiem pat bijis druksu neērti par tādu neieinteresētību. Jau tā kā drusku par daudz tās neieinteresētības tur bija.
Bet nu tagad vecos atstrādātos paņēmienus varēs izmantot uz Ēlerti. Kā saka - ar ierpiekšējo saimnieci jau pieredze ir.

Atbildēt

Ēlerte nesaprot(neticu), nespēj vai NEGRIB tur neko mainīt?

Atbildēt

Nu jāāā...es domāju ka Ēlerte tomēr ir gudrāka par Demakovu, izrādās ka tāda pati. Nu kā var nesaprast, ka kultūras lauciņš ir dziļi jāuzar un jāsēj jauna sēkla, jo vecā ir sapuvusi un nelabi iesmirdusi.

Atbildēt

Un Evai - žetons, ka sakustināja to skudru pūzni, kā šeit kāds izteicās! Drosmīga meitene! Turies!

Atbildēt

Un Evai - žetons, ka sakustināja to skudru pūzni, kā šeit kāds izteicās! Drosmīga meitene! Turies!

Atbildēt

Esmu šokēta, ka tādu KULTŪRAS MINISTRI esam dabūjuši! Tas teksts... Sarmīt, mīļā, vai Jūs pati arī pārlasiet, ko Jūsu skribenti atbild uz vēstulēm?! No kurām padomju laiku tribīnēm Jūs viņu nocēlāt? Negribas ticēt,ka pašai acis ir tik ļoti aizmiglotas, ka īsto realitāti par KKF darbošanos ,,izlases" labā neredzat. Vai tiešām... nekompetence?!

Atbildēt

Bilancei-> žetons! :)))
Tikai diez vai Ēlerte lasa šos komentārus?

Atbildēt

Ļoti labi, ka šis jautājums, pateicoties Evai Mārtužai, vispār tiek apskatīts. Un derētu jau paskatīties uz to plašāk - kas saņem tās tipendijas Kultūrkapitāla fondā un Kultūras fondā utt.Ir taču tā, ka daži ir ērti iekārtojušies šāda vai tāda fonda paspārnē un labi dzīvo gadiem. Nu kaut vai Gundega Repše! Pasakiet, kura izdevniecība viņas darbus no laba prāta iespiedīs, kura grāmatnīca ņems tirgot un kurš grāmatmīļotājs viņas grāmatas pirks?! Nu nav iespējams tos murgus lasīt! Paprasiet skolotājiem, studentiem, bibliotēku darbiniekiem...Lai taču tādi drukājas un ražo par savu naudu. Tā dāma jau mums no tās pašas ģildes, no kuras Kairiša filmas. Ja raksta elitāriem gardēžiem, pāris cilvēkiem, kas to saprot, tad lai neprasa tautas naudu.

Atbildēt

Nobeļa prēmijas vērts atklājums virsrakstā!

Atbildēt

Kļavis ilgus gadus pats ir strādājis kā žurnālists un pat galvenais redaktors arī. Eva nav vainojama pie tā, ka Kļavim darba nav (starp citu, nesen vēl veidoja rubriku "Kapitālā" un tas nebija pirms četriem gadiem)un jāpārtiek no "stipendijām" (kuras nezin kāpēc ir lielākas nekā Ikstenai, vai Aivars pats to nezin?!!). Ar tīro rakstīšanu Latvijā pašreiz nevar iztiku pelnīt, lai iet zemi rakt vai ielas slaucīt, ja nevar izdzīvot (ja nu reiz neko citu nemāk).

Atbildēt

ko labu tas Kļavis sarakstījis, par ko viņu vajag barot ar 100ls mēnesī?

Atbildēt

Kļavis nu būtu paklusējis. Cik atceros Avotā kādreiz bija kaut kādas nepatikšanas par kāda ziedojuma piesavināšanos.

Atbildēt

Lai sliņķiem nav daudz jāmeklē, Kļavja vēstule pārveļas te:

03.09.2010
Rakstnieka Aivara Kļavja atklāta vēstule Evai Mārtužai
Sveika, Eva Mārtuža!

Izlasīju tavu murgojumu Latvijas Avīzē (26.08.2010) par Kultūrkapitāla fondu. Izlasīju pat vairākas reizes, bet tik un tā nesapratu, kādiem „radiem un draugiem” esmu pietuvināts un kā tas izpaužas. Es pat nezinu, kas ir cilvēki, kuri lemj par mani, kā tas notiek, un vairumā gadījumu viņus nemaz nepazīstu. Man nav nekādu iespēju iznākumu ietekmēt, nekad neesmu mēģinājis un nemēģināšu to darīt.

Tāpat nesaprotu, kas Kultūrkapitāla fonda sakarā it kā tiek pierādīts ar rakstā minētajiem skaitļiem un naudas summām gandrīz desmit gadu amplitūdā un no vienas vienīgas Latvijas bibliotēkas izrautiem lasītājiem? Ka Kļavis un citi nosauktie, par romāna rakstīšanu saņemot ap 100 latiem mēnesī (kas nereti ir arī vienīgais ienākums visā mēnesī), negodīgi uzvārās? Jeb, ka, neskatoties uz dramatisko situāciju, Latvijā vēl ir idioti, kas, atšķirībā no tevis, mēģina ar literatūru nodarboties profesionāli un samierinās ar tik nožēlojamu atlīdzību? Bet priekšstatu lasītājiem par kaut kādu vērienīgu mafiju un krāpnieciskiem darījumiem tu esi radījusi. Un tā, mazākais, ir bezatbildība, lai neteiktu skarbāk. Jau tā sabiedrība ir stipri dezinformēta un dezorientēta, jo nesenos Kultūras fonda apšaubāmos darījumus jauc ar Kultūrkapitāla fondu un uzskata, ka tā ir velta naudas tērēšana.

Acīmredzot tu nezini, tāpēc gribu paskaidrot, ka es, tāpat kā liela daļa no tevis minētajiem cilvēkiem, esmu profesionāls literāts un jau ceturto gadu pārtieku tikai no tā, ko uzrakstu. Un, ņemot vērā, ka man ir savi kritēriji un principi, šis maizes rieciens ir tik plāns, ka jau sen apskaužu pensionārus, kuri saņem minimālo pensiju un manā izpratnē ir bagāti un laimīgi cilvēki. Man savos 57, sakarā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tas vēl ilgi nespīd. Tāpēc šobrīd Kultūrkapitāls fonds vēl ir vienīgais, pateicoties kuram varu nodarboties ar to, ko sauc par literatūru un kas faktiski ir vienīgais, ko īsti protu.

Savukārt Latvijas (bijušai Lauku) Avīzei attiecībā uz literatūru gan vajadzēja paklusēt. Ne tikai savas apšaubāmās gaumes dēļ (lai gan par to jau nestrīdas), bet arī savas vēl apšaubāmākās morāles dēļ. Jo, kad deviņdesmito gadu beigās (98., vai 99.) iesniedzu savu romānu Patvērums ilūzijām šā laikraksta izsludinātajā atklātajā konkursā, jo tas atbilda tā nosacījumiem, žūrijas priekšsēdētāja man vēlāk vaļsirdīgi atzinās, ka neviens to pat neesot īsti izlasījis. Tas arī saprotams, jo konkursā uzvarēja viņas māsa un vēlāk vīrs.

Eva Mārtuža, mēs nekad neesam bijuši lieli draugi, tomēr gadus trīsdesmit, trīsdesmit piecus diezgan labi paziņas gan. Ar šo vēstuli daru zināmu, ka turpmāk nevēlos ne tevi sveicināt, ne lai tu sveicini mani. Jo šajā gadījumā runa ir nevis par žurnālistes neveiksmīgu rakstu, bet tendenciozu un amorālu rīcību.

Aivars Kļavis

LRS Valdes sēdē 2010. g. 31. augustā Evas Mārtužas raksts Paradīzes atslēgu turētāji (LA, 26.08.2010) apspriests. Lēmums: aicinām raksta autori turpmāk atturēties no LRS biedru savstarpējas sarīdīšanas, jo sevišķi publiskajā telpā. Vienlīdz aicinām VKKF strādāt pie fonda attiecībām ar sabiedrību, skaidrojot savu darbību publiskajā telpā un savus lēmumus, sevišķi noraidījumus, projektu pieteicējiem, rūpīgi izvērtējot formulējumus. Aivars Kļavis nav LRS Valdes loceklis.

Atbildēt

To Kļavja vēstuli (bija internetā) arī derētu atrast - tur ir ko uzjautrināties!
Ja Kļavis neko citu neprot kā tikai rakstīt (tā apmēram viņš tur pats sacīja) un tāpēc viņam vajadzīga stipendija, tā ir viņa problēma, ne Kultūrkapitāla. 100 latu "stipendiju" var nopelnīt arī savādākā veidā, tikai slotu vai grābekli turēt tad vajadzēs iemācīties.

Atbildēt

nevis saņēmusi, bet ziedojusi ;)

Atbildēt

par ko konkrēti ir saņēmusi 1530 ls Ēlerte 2009.g.-ja tas patiesība?

Atbildēt

lai arī uzpeld šis tas interesants. Bet Kļavja rokas spiediens, kam viņš vajadzīgs! Kā nenotveramais Džo. Lai labāk pagrabina savus skeletus skapī.

Atbildēt

Kāds zina par kādu mākslas darbu Ēlerte saņēmusi VKKF finansējumu?

Atbildēt

Rādās, ka S.Ēlerte tomēr ir piederīga "vecajai kliķei" un kultūras finansējuma sadales principus negrasās mainīt (piem. pēc šiem vārdiem diez vai varam gaidīt, ka beidzot tiks atstādināts VKKF vadītājs ilgu garu garumā E.Vērpe, kas jau vairākkārt demonstrējis klaju nekompetenci).

Par šo tēmu jau pirms laba laika rakstīju, daži materiāli šeit: http://eduardsozolins.wordpress.com/2009/01/21/velreiz-par-kulturkapitala-fondu/

Atbildēt

KKF un dalīšanas principiem būtībā nav ne vainas, vienīgā problēma ir tā, ka Latvijā tāpat visi viens otru vienā nozarē pazīst - ir radi, draugi vai nedraugi. Neputnam tās naudas varētu arī dot, tikai kāpēc viņi dragā vienu pēc otras būtībā interesantas un vajadzīgas grāmatas nenormāla izmēra ķieģeļos ar apšaubāmu dizainu un kvalitāti, kuras neviens parasts mirstīgais nemaz nevar nopirkt.

Atbildēt

.... a kur vēl Aivars Kļavis, kurš, saņēmis dāsnos 4100 latus, ir publiski nosolījies
vairs ne tika roku nedot šīs visas šmuces uzvandītājai (Ēvai Martužai), bet pat uz ielas viņu nesveicināt?
Kurp ej, Latvijas "inteliģence"?

Atbildēt

jau forši, ka KM apmierina radošas organizācijas darba stils un metodes.

Atbildēt

Vienotības devīzes:

Kā var nesolīt? PIETIEK SOLĪT!
Kā var nemelot? PIETIEK MELOT!
Kā var nenovelt savu vainu uz citiem? PIETIEK NOVELT SAVU VAINU UZ CITIEM!

Atbildēt

Premjers vainu par mānīšanos ar konsolidācijas proporciju noveļ uz FM

Ierosinājums nākamā gada budžetu konsolidēt, par divām trešdaļām samazinot izdevumus un tikai par vienu trešdaļu paaugstinot ieņēmumus, nācis no Finanšu ministrijas un FM arī būtu jāatbild, kāpēc šādas aplēses izskanējušas, trešdien intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

1) KĀDS TAM SAKARS AR P/A "VIENOTĪBA" MELIEM PIRMS VĒLĒŠANĀM PAR BUDŽETA KONSOLIDĀCIJU?

2) VAI MINISTRU PREZIDENTA KANDIDĀTS NO P/A "VIENOTĪBA" V.DOMBROVSKIS JAU DIVUS GADUS NAV MINISTRU PREZIDENTS, KURŠ VEIDOJOT MINISTRU KABINETU PATS SEV IZVĒLĒJIES FINANSU MINISTRU, IR VIŅA PRIEKŠNIEKS UN KOPUMĀ IR ATBILDĪGS PAR VISĀM MINISTRIJĀM, IESKAITOT FM, T.SK. PAR VIŅU DARBIEM UN NEDARBIEM?

3) VAI KĀRTĒJO REIZI P/A "VIENOTĪBA" IETILPSTOŠU PARTIJU VADĪTĀJIEM, KĀ SLIKTIEM DEJOTĀJIEM ATKAL KAUT KAS TRAUCĒ VIENĀ VIETĀ - VAINĪGI VISI, TIKAI NE VIŅI PAŠI?

Atbildēt

Šāds "viedoklis" jau ir klajš izsmiekls pašas Ēlertes kompetencei. Taču ir arī savs labums, jo visi, kas to līdz šim nav darījuši, tagad var aplūkot kultūrkapitālfonda vislielāko mīluļu sarakstu. Te nerunāsim par tādiem darbarūķiem kā P.Brūveris, U. Bērziņš, A.Kolbergs vai tulkotājs S. Moreino un vēl citiem, kas patiešām godīgi pelnījuši atbalstu, bet kad apskatāmies, ka, piemēram, Pēteris Dragūns par "Līgavas" cerēšanu četras reizes saņēmis pa 600 latiem! Liāna Bokša vienu mazu dzejoļu krājumiņu gatavojusi vairākus gadus par 2400 latiem!Jānis Rokpelnis "Efficacin divina" močijis ilgi un dikti, pretim saņemot sāpju naudu arī - 2400 latus. Arī Ronaldam Briedim (1800 Ls)un Eipuram (3150 Ls) nav liegts dāsns atbalsts.
Nu i nu... Vai tā tiešām nav zelta ādere dažiem... pietuvinātajiem?

Atbildēt

Pārskats
par saņemto ziedojumu apmēru, ziedotājiem un ziedojumu izlietojumu 2009.gadā
Organizācijas nosaukums Publisks nodibinājums „Kultūrkapitāla fonds”

1.10. ĒLERTE SARMĪTE xxxxxx-xxxxx 530.00 LVL

Pārskats
par saņemto ziedojumu apmēru, ziedotājiem un ziedojumu izlietojumu 2008.gadā
Organizācijas nosaukums Publisks nodibinājums „Kultūrkapitāla fonds”

1.3. ĒLERTE SARMĪTE xxxxxx-xxxxx 1000.00 LVL

Atbildēt

Kārtējais bla, bla, bla... neiedziļinoties un neizvērtējot, vien atmazgājoties.

Atbildēt

Paldies par izsmeloso atbildi. Taadam jabut vienmer pie problemrakstiem.

Atbildēt

kaut gan komentāros viņai jau ieteica apgādāties ar miesassargiem, ja gribēs veikt reālas izmaiņas uz labu. Būs nobijusies

Atbildēt

lielāka konjunktūriste/nomenklatūriste, kā likās. Un es cerēju uz svaigu vēju

Atbildēt

Labs, jūs tur mākslas čuras, ko cepas. Naktī neguļat un uz darbu nav rīt jāiet. Viena bāba kaut ko leišiem par feniņiem izdarij Leiši mūsu bračkas, ko cepties,ļimoni aizgāja, nu aizgāja. Nākošā gadā būs vēl. Es pīpē prom uz Kanariju salām un man pie vienas vietas, bet tu sēdi un štuko, ko tā siļķe uzrakstīj.

Atbildēt

Teksts normāls. Visi mierīgi, visi guļiet! Domāju, ka Ēlertes k-dze ir drosmīgāka sieviete. Žēl.

Atbildēt

Neesmu galīgi muļķis, bet četrreiz izlasīju, ka "ikvienam no septiņiem ekspertiem pilnvaru termiņš ir divi gadi un komisijā viņš drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas." Ko tas nozīmē? Kāda ir izglītība Sarmītes tekstu rakstītājiem? Jau smieklīgi. Būs jauns Slakteris ar savu "nasing spešal"?

Atbildēt