Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mode mainās. Vārds „elite” pie mums pašlaik nav modē. To lieto daudz retāk nekā agrāk. Vārds „elite” pie mums bija modē pagājušā gadsimta 90. gados. Tolaik valdošā kliķe sāka formēt savu oficiālo kultūras politiku. Oficiālajā kultūras politikā ietilpa tautas garīgajai dzīvei ļoti vajadzīga norise - valdošās kliķes slavināšana.

90. gadu vidū valdošā kliķe sāka mitoloģizēt savu piederību sabiedrības „smalkajām aprindām”- elitei. Sabiedrībai bez ierunām vajadzēja akceptēt svarīgas patiesības.

Pirmkārt un galvenokārt - oriģinālo patiesību par valsts dzīves atrašanos visgudrāko, visgodīgāko, visinteliģentāko, visizglītotāko, estētiski un intelektuāli visizsmalcinātāko valsts iedzīvotāju rokās. Tātad elites rokās. Tātad tādu cilvēku rokās, kuri veido sabiedrības izcilāko personību korpusu.

Neskatoties uz to, ka sociālisma periodā publiskajā telpā neeksistēja jēdziens „elite”, tomēr visi zināja vārda „elite” nozīmi. Elite ir sabiedrības izcilākie pārstāvji. Mūsu elite ir valdošā kliķe. Punkts. Tautai vairāk neko nevajadzēja zināt.

Jau tolaik žurnālisti apkalpoja valdošo kliķi. „Smalko aprindu” dzīves hronika bija gandrīz katrā Rīgas medijā. Par „elites” sīkumaino burzīšanos rakstīja katrs sevi cienošs žurnālists.

Žurnālistiem iespējas bija milzīgas. Tolaik sākās atsevišķu kultūras objektu sakralizācija un hedonisma kanonizācija. Sākās mākslas baudīšanas mežonība. Valdošā kliķe pati uzskatīja un visiem pārējiem gribēja iestāstīt, ka mākslas lielākā vērtība ir baudas sagādāšana. Mediji enerģiski stāstīja par „elites” vitālo vajadzību regulāri baudīt mākslu - apmeklēt operu, Rundāles pili, kinoteātri Andalūzijas suns.

Sabiedrībā tika uzburts priekšstats par valdošās kliķes smalkajām mākslinieciskajām dvēselēm un nemitīgajām alkām pēc skaistā. Sabiedrībai lika iegaumēt, ka valdošā kliķe nespēj dzīvot bez mākslas. Kā jau minēju, „elitei” svētas vietas tolaik bija opera, Rundāles pils, minētais kinoteātris.

Pēcpadomju Latvijā patērēšanas māniju un glamūra atkritumu plūsmu skaļi ietaurēja valdošā kliķe. Secinājums ir pareizs. Pirmajā laikā neviens cits pie tā nebija vainīgs (Rīgas žurnālistus nav vērts vainot, pārāk liels gods). Tikai vēlāk dzīves prieku baudīšana un glamūrs koncentrējās ap Pulkinenas kundzes un seksīgās Lee tipa kadriem mūsu sabiedrībā.

Turpmākajās stadijās vainīgi ir arī citi sociālie strati. Īpaši akadēmiskās inteliģences „akadēmiķi”, kuri neuzdrošinājās iepīkstēties un nosodīt valdošās kliķes un tās līdzskrējēju debilās un sociāli ļoti bīstamās tendences.

Īpaša elitārā kņada 90.gados valdīja ap operu. Uz operu smalki uzpucējušies un pašapzinīgi braši soļoja visi deputāti un ministri. Ar sievām vai vīriem. Mediji aizelsušies stāstīja par operas patroniem un patronesēm. Operas apmeklēšana tolaik skaitījās katra valdošās kliķes elementa goda pienākums. Labsajūtā smaidošais operas direktors bija „smalko aprindu” smalko „tusiņu” neiztrūkstošs smalks rekvizīts. Publicētajās fotogrāfijās direktors smalkajos „tusiņos” jūtas kā zivs ūdenī.

Pilnīgi citādāk, domājams, jutās inteliģentais Rundāles muzeja direktors Imants Lancmanis. Rundāles pilī valdošā kliķe rīkoja izsmalcinātas balles, pieņemšanas, inaugurācijas, banku jubileju smalkas iedzeršanas, piedodiet – svinības.

Smalkais process sākās jau uz lielceļa. Smalkie kungi smalkajos automobiļos smalki centās viens otru apdzīt, lai pirmie smalki piestūrētu pie pils vārtiem. Ne velti neglābjami dumjie skribenti mūsu „smalko aprindu” vulgāro māžošanos visā nopietnībā salīdzināja ar franču un angļu aristokrātijas manierēm.

Tā tas patiešām bija, un nekas netiek pārspīlēts. Ja tāda māžošanās un salīdzinājumi nebūtu, tad Dievs ar cilvēku muļķību tiktu galā sekmīgi. Arī ar mūsu konsolidēto muļķību. Dievs nebūtu spiests atzīties savā bezspēcībā apturēt cilvēku muļķības.

Tiesa, tolaik bija viens būtisks aristokrātisks trūkums. Mūsu valdošās kliķes smalkie hominīdi lietoja tikai bauru arāju valodu. Tolaik mūsu aristokrātija vēl nebija tik lingvistiski izsmalcināta kā šodien. Valdošās kliķes galvenie fīreri staigāja ar angļu valodas tulkiem. Kvēlā pateicībā par teicamo tulkošanu viena kundze no tulkiem vēlāk tika sievišķīgi burvīgi apjukusi apsēdināta kultūras ministra krēslā.

Ģeopolitisko kungu smalkajā angļu valodā savus tautiešus laipni pasūtīt uz vienu vietu mūsu supersmalkā vispārējās deģenerācijas neaizmirstā aristokrātija sāka tikai nesen. Kā dažkārt vēsturē mēdz misēties, priekšzīmi parādīja oficiāli atzīts priekšzīmīgs cilvēks - patriotisma caurgrauzta jaunkundze no Saeimas. Internetā viņa angļu valodā lepojās ar savām tiesībām uzspļaut kādam puisim. Nabadziņam nepatika deputātes kompromitējošā autobiogrāfija. Protams, rakstīta smalkajā angļu valodā.

„Elites” smalkā rosīšanās valstī un pilī ļoti nepatika Rundāles muzeja direktoram. Imants Lancmanis 1998.gadā uzgleznoja gleznu ar apburoši precīzu nosaukumu „Latvija muļķības, naida, skaudības, slinkuma, alkātības, baudkāres un nodevības ielenkumā”. Grūti iedomāties, cik lielā mērā direktoram un gleznotājam bija apriebušās valdošās kliķes plebejiskās izdarības, ja mākslas darba nosaukumam viņš izvēlējās tik netipisku formu – garu un semantiski komplicētu teikumu.

Pateicoties mūsu profesionāli apgaismoto žurnālistu iniciatīvai, 90. gados tika formulēti vietējās „elites” latviskie paveidi. Tāda elites modifikācija nav sastapta citur. Tikai pie mums.

„Elites” paveidu skaits bija ļoti liels: politiskā elite, deputātu elite, valdības elite, biznesa elite, kultūras elite, policijas elite, speciālo dienestu elite, pašvaldību elite, izglītības elite, dzelzceļnieku elite, ekonomistu elite, zinātnieku elite, augstskolu elite, mācītāju elite, sporta elite, mūziķu elite, modes elite, pavāru elite, teātru elite utt.

Katrā dzīves sfērā bija sava „elite”. Žurnālistu gaišā izdoma nepazina mēru. Atceros, vēl bija provinces elite, zvejnieku elite, tirgotāju elite, arodbiedrību elite. Noteikti uzskaitījums neaptver visu bagāto materiālu.

Jā, gudrajiem žurnālistiem bija arī pašiem sava „elite” – žurnālistu elite, TV elite. Iespējams, bija arī radio, laikrakstu un žurnālu elite. Bet to precīzi neatceros un par to ļoti kaunos.

Rietumu civilizācijā vārds „elite” pašlaik nav modē. To lieto tikai pārgudras leksikas āksti vai pilnīgi neizglītoti žurnālisti. Viņi lasa tikai savus darbus un nezina par mūsdienās valdošo attieksmi pret vārdu „elite”.

Taču pati elite, protams, eksistē. Noteikti eksistē tā saucamā profesionālā elite. Katrā profesijā ir izcili meistari. Viņi izcili veic savu darbu un kalpo kā paraugs pārējiem.

Tā tas ir arī pie mums. Domāju, jo tālāk no galvaspilsētas, jo vairāk ir izcili strādājošu speciālistu. Rīgā ir pārāk liela zagļu un blēžu, mietpilsonisku pseidointelektuāļu un nekaunīgu karjeristu koncentrācija. Viņiem interesē tikai nauda, vara un amata nosaukums. Neinteresē profesionālais prestižs, profesionālā solidaritāte, profesionālais gods, profesionālā cieņa, profesionālā autoritāte un citas patiešām vērtīgas izpausmes jebkurā kultūrā.

Viņi ar savu klātbūtni drūmi nomāc jebkuru radošo garu. Viņi ar sava amata administratīvi voluntārajām iespējām ne reti uzdrīkstas sagraut jebkuras izcilības iedīgļus. Par to, kā tiek rupji padzīti lieliski speciālisti, nākas bieži lasīt. Burtiski katru reizi viņus padzen kāds pelēks un sekls jauneklīgs āmurgalva tādu pašu jauneklīgu āmurgalvju partijas aizsegā.

Tas veicina morāli neveselīgu klimatu iestādēs un firmās. Tas neveicina kadru dabisko izaugsmi. Nav nekāda vajadzība mācīties un slīpēt savu kompetenci. Tas neko nedod normālai karjeriskajai izaugsmei.

Par morālo klimatu mūsu biznesā liecina viens nepatīkams fakts. Mums tagad ir firmas, kas pret katru klientu automātiski izturas kā pret blēdi. Šo firmu pārliecībā visi valsts iedzīvotāji teorētiski ir blēži.

Tā, piemēram, TV, interneta un telefona pakalpojumu firma Balticom uz katru rēķinu labi redzamā vietā uzspiež iespaidīga izmēra taisnstūra zīmogu. Uz tā lieliem burtiem ir rakstīts „Parādu atgūšanu nodrošina LINDORFF”.

Firma šausmīgi netaktiski katru klientu apzīmogo kā potenciālu blēdi un jau tūlīt viņu biedē ar savu nenokautējamo un teicami apbruņoto parādu „izsitēju”. Domājams, šausmīgo netaktiskumu Balticom firma cenšas morāli kompensēt, TV kanālu komplektā iekļaujot 4 pornogrāfiskos kanālus. Tiesa, firmas puiši tos dēvē par erotikas kanāliem. Necentos noskaidrot, vai tādu terminoloģiju iesacīja lietot firmas saimnieki jeb puiši principā nespēj atšķirt pornogrāfiju no erotikas. Šodien pie mums ir iespējami abi varianti.

Minētā klientu iebiedēšana ir vispārējās degradācijas līdz šim nesastapta inovācija. Īsti sociologi gribētu papētīt, kā tādās firmās jūtas darbinieki un tajā skaitā jaunie darbinieki. Tāpat var atklāties, ka šīs firmas pieder visīstākajiem blēžiem. Viņi savus klonus saskata katrā pretimnācējā. Nav jābrīnās, ka viņu firmās spoža karjera ir tikai blēžu prioritāte.

Diemžēl tagad profesionālās elites kontingents ir noplicināts. Izcilākie un potenciāli izcilākie ir izdzīvoti no dzimtenes vai paši devušies prom no Latvijas. Tā mums, zilacainajai un gaišmatainajai tautai, ir klasiska kaite. Latviešu kultūrā izcilākais mantojums ir radīts ārpus Latvijas. Sākot no Lāčplēša. Ārpus Latvijas ir dzīvojuši un strādājuši mūsdienu pasaulē vispazīstamākie latvieši – Klucis, Matvejs, Drēviņš. Kultūras vēsture šajā ziņā atkārtosies arī XXI gadsimtā.

Pašlaik mums noteikti ir arī neliela žurnālistu elite. Vienu piemēru saprātīgie Interneta lasītāji ciena un apbrīno. Mūsu žurnālistiem šodien ir drosmīgi un argumentēti jāpasaka tikai viens vārds „Pietiek!”, lai izpelnītos elites statusu. Viņiem ir jāpasaka, ka pietiek zagt un blēdīties, kampt un melot.

Katrā ziņā mūsu šodienas kreatīvajam un godīgajam sociumam ir jāizsaka līdzjūtība. Izcili un godīgi strādājoša elite tagad nevienam nav vajadzīga. To nepaslavēs ne darba devēji, ne žurnālisti. Var nepaslavēt arī kolēģi. Galvenokārt t.s. akadēmiskajās struktūrās. Tajās no intelektuālās konkurences ir paniskas bailes gandrīz katram darbiniekam. Teiksim, augstskolās jau sen vairs nav darbs. Augstskolās ir tikai cīņa par eksistenci un bizness. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, labi strādājoši cilvēki vispār tagad nav modē. Viņiem ir jāmaksā lielāka alga. Viņi nepiekrīt profesionālajiem un cita veida netīriem kompromisiem. Viņi drīzāk traucē, nekā veicina „eiropeisko” vietējo firmu „piāru”. Ne velti tagad gandrīz visu cilvēku prāti un emocijas danco ap zagļiem un blēžiem. Ļoti daudzi jūsmo par mūsu slavenākajiem „elitārajiem” zagļiem un blēžiem, kuri pilsonisko sabiedrību ar saviem noziegumiem valdzina gadu desmitiem.

Postmodernisma un neoliberālisma vidē priekšstati par eliti, izcili gudriem un talantīgiem cilvēkiem un to lomu sabiedrībā, manāmi ir izmainījušies vispār. Saprotams, ne jau pozitīvā ziņā.

Attieksme pret eliti vienmēr ir bijusi saistīta ar attiecīgās politiskās iekārtas ideoloģiju un politiskās filosofijas doktrīnām. Padomju iekārta ignorēja vārdu „elite”. Padomju iekārta bija atsevišķs variants jēdziena „elite” interpretācijā. Zinātniskajos tekstos vēl ir pazīstams fašistiskais variants, liberālais variants, aristokrātiskais variants, plurālistiskais variants. Katrā no tiem ir specifiska izturēšanās pret eliti.

Tā, piemēram, Rietumos XX gadsimta vidū zinātnieki rekomendēja plurālistisko variantu. Šī varianta slavētāji ļaudīm iesaka lietot vārdu „līderi”. Katrā dzīves sfērā var būt savi līderi. Vārds „elite” esot nedemokrātisks. Tas neapliecina mūsdienu sabiedrības sociālo plurālismu – daudzveidīgo sociālo realitāti un visdažādāko sociālo subkultūru pastāvēšanu.

Vārda „elite” nepopularitāti tagad nosaka vairāki iemesli. Kā jau teicu, mode mainās. Rietumos tagad modē ir seksuālās minoritātes un homoseksuālistu „elite”. Sabiedrības uzmanības centrā ir geji un heteroseksuāli vīrieši, lesbietes un lesbiskās mīlas ainas, kunilings, orālais sekss, auto meitenes, vagīnas un krūšu izmēri, vīrieša kāju seksualitāte, tetovējumu un pīrsinga seksualitāte, viendzimuma laulības, bērnu adoptēšanas tiesības viendzimuma pāriem utt.

Mēs no modes neatpaliekam. Mēs no modes nedrīkstam atpalikt, jo esam „eiropeiska” valsts. Tāpēc pie mums jau ilgu laiku mediju uzmanības centrā nav garlaicīgās profesionālās elites – inženieri, skolotāji, pasniedzēji, zinātniskie līdzstrādnieki u.c. Par viņu darbu atsaucīgi raksta tikai nedaudzi nožēlojami nemoderni un provinciāli garlaicīgi mazpilsētu laikraksti.

Objektīvs iemesls vārda „elite” nepopularitātei ir šāds. Rietumu civilizācijā tā izveidojās, ka no XIX gadsimta beigām vārdu „elite” speciālajā literatūrā un arī masu komunikācijas līdzekļos sāka attiecināt uz politiski administratīvajām aprindām – valdošo šķiru, grupu, slāni, valdošo mazākumu u.tml.

XIX gadsimta beigās divi itāļu zinātnieki G.Moska un V.Pareto izdomāja elites teoriju. Tā visiem iepatikās un ātri izvērtās elites socioloģijā. Bet tagad arī jaunā zinātniskajā disciplīnā – elitoloģijā. Gan elites teorija, gan elites socioloģija un elitoloģija apskata sabiedrības valdošo šķiru – „politisko šķiru”.

G.Moskas grāmatas tulkojums angļu valodā mums deva bēdīgi slaveno apzīmējumu „The Ruling Class” (no 1939.g.). Ja no XVII līdz XX gadsimtam vārdu „elite” attiecināja galvenokārt uz izcili labām precēm, tad XX un XXI gadsimtā galvenokārt tikai uz valdošo slāni – politiķiem.

Par laimi šodien pat daudzi žurnālisti ir iemanījušies saprast, ka nav pieklājīgi politiķus saukt par eliti. Rietumu sabiedrībā „The Ruling Class” drīzāk ir ironiska nekā pozitīva identifikācija.

Arī Latvijā valdošo kliķi negribas saukt par eliti. Faktiski nevis negribas, bet kategoriski nedrīkst saukt par eliti „iedzīvotāju apmuļķotājus”.

Sakarā ar elektroenerģijas tarifu krāpšanos internetā nesen atklāti izteicās izcili kompetentais profesors Iļja Gerčikovs: „Var tikai apbrīnot ar kādu punktualitāti un disciplīnu mūsu valdība izpilda svešas norādes un politiku, tā nodarot milzu kaitējumu savai valstij. Bezatbildība un nepakļautība sabiedrībai piemīt mūsu valdībai."

Neapšaubāmi, normālā valstī tādu valdību ar lielu troksni momentā padzītu un tiesātu. Neapšaubāmi, normālā nācijā nav iespējama valdība, kas nodevīgi kalpo svešzemniekiem un dzen postā savu tautu. Vēsture zina, kāds soda mērs gaida dzimtenes nodevējus. Pats par sevi saprotams, ka nodevējus nevar uzskatīt par eliti.

Iespējams, elites jēdziena lietošanā tagad lielākais apjukums ir Austrumeiropā. Padomju laikā vārdu „elite” nelietoja. Elites esamība asociējās ar antagonistisku sabiedrību. Tādas asociācijas nebija vēlamas.

Padomju laikā bija formālie līderi un neformālie līderi. Formālie līderi bija augstas amatpersonas. Neformālie līderi bija izcilas personības. Padomju laikā mums bija tautas sirdsapziņas līderi, intelektuālie līderi un morālie līderi. Tā viņus prezentēja prese, un sabiedrība tam piekrita.

Pirms nelietīgās „perestroikas” arī latviešu domājošās daļas neformālie līderi bija D.Ļihačovs, S.Averincevs, M.Mamardašvili, J.Lotmans, S.Kapica. Viņi bija tradīciju nesēji, sabiedrības stabilizētāji, profesionāli un morāli cienīgas dzīves paraugi.

Jāņem ir vērā vēl viens faktors. Rietumos pēc II Pasaules kara sociālā diferenciācija un stratifikācija kļuva manāmi raibāka. Pakāpeniski samazinājās zemniecības slānis un kapitālistu izauklētā vidusšķira – proletariāts un tā inteliģentie kalpi.

Viņu vietā no 70.gadiem radās elites jaunas modifikācijas – transnacionālo korporāciju elite, globālā finanšu elite, starptautisko organizāciju elite. Nosaukumi ir dažādi. Taču būtība – globālā dimensija – nemainās.

Pēc II Pasaules kara grandiozi izvērtās legālās kundzības jauns formāts – transnacionālā kundzība. Jaunā formāta vadīšanai un apkalpošanai vajadzēja jauna tipa harismātiskus līderus un kosmopolītiskus klerkus. Atbilstoši pieprasījumam radās elites jaunas modifikācijas.

Tajā pašā laikā sabiedrībā ievērojami pastiprinājās vairāk vai mazāk konspiroloģiski priekšstati par elites necaurspīdīgumu – elites transparences deficītu. Pilsoņi vairs nevarēja saprast, kurš viņu zemē ir īstais valdnieks. Varianti vairāki: „vecās ģimenes” – Rokfelleri, Rotšildi, Baruhi; „paplašinātās vecās ģimenes” – Eiropas aristokrātija, Bilderbergas klubs, Trīspusējā komisija, Romas klubs; „globalizācijas saimnieki” – anglosakšu finanšu oligarhija; „kosmopolītiskā globālā oligarhija” – biznesmeņi pluss politiķi, pluss daži intelektuāļi.

XX gadsimta nogalē Rietumos un mūsu gadsimta 10.gados Austrumeiropā sākās kņada ap vēl vienu elites modifikāciju – „kreatīvo šķiru”. Tajā ietilpst iracionālā kapitālisma „trešais ešelons” – reklāmas, preču dizaina, „piāra” autori, žurnālisti, masu kultūras produktu ražotāji.

„Kreatīvā šķira” ir ļoti ambicioza. Tā sevi neuzskata par „trešo ešelonu”. Tā sevi uzskata par elites eliti, kurai nav nekāda daļa par nabagu un trūcīgo likteni.

„Kreatīvā šķira” neslēpj savu naidu pret vienkāršo tautu. Naids tiek sistemātiski publiski demonstrēts. Rietumos to ir grūtāk izdarīt. Tur ir saglabājusies politkorektuma diktatūra. Taču pie mums ir mežonīga brīvība. Tāpēc reti stulbu viedokli pie mums nesen publiski demonstrēja „latviešu nācijas smaragds”. Odiozo epitetu Hermaņa kungam Interneta komentāros iešķieba kāda izcili nekaunīga dāma no vienotās vienotības kretīnu zelta fonda.

Austrumeiropā elites visjaunākās modifikācijas ieviesa vēl lielāku apjukumu. Atceramies, vispirms apjukumu izraisīja valdošās kliķes „smalkās aprindas” – amerikāņu mobilizēto komunistiskās partijas un komjaunatnes funkcionāru kalve. Pseidoneatkarīgās valsts politiķu simulakri bija tikuši pie dolāriem un amatiem, un sāka tēlot aristokrātus un buržuāzijas eliti.

Visai drīz eliti sāka tēlot arī kriminālās privatizācijas noziedznieki. Pēc tam debesis tumši pārklāja glamūra un homoseksuālistu „diskursa” melnais mākonis. Arī tas pretendēja uz tautas elites godu.

Visjaunākajā periodā vispārējā pagrimuma centrā sāka rēgt „kreatīvā šķira”. Austrumeiropas dažās zemēs (piemēram, Krievijā) samērā prāvs bars. Pie mums pagaidām tikai atsevišķi deģenerāti – postcilvēka prototipi.

Bet tas vēl nav viss. Austrumeiropā tagad ir jaunekļu grupa, kas sevi vēlas pieskaitīt kādai no transnacionālās elites paveidiem. Šī grupa stimulē optimistiskas cerības. Skaidrs, ka iekļūšana starptautiskajās struktūrās no cilvēka prasa gan smadzenes, gan zināmu pasionaritāti un garīgo darbu. Esmu pārliecināts, ka tā ir mūsu šodienas jaunākās paaudzes vērtīgākā daļa. Tās pārstāvji zina, ko vēlās sasniegt dzīvē un nebaidās no dažādām grūtībām.

Protams, šī vērtīgākā daļa sevi neziedo Latvijai. Par to mūsu aprobežotā valdošā kliķe un tās saulainais elektorāts var priecāties. Aprobežotības kontinuitāti izdosies laimīgi saglabāt. Aprobežotos kadrus varēs nomainīt vēl ar izcilākiem kretīniem. Kretīnu kolonna netiks likvidēta. Nākas atgādināt, ka obskurantisma procesiem arī ir sava loģika un iekšējās likumsakarības.

Centīgo, gudro, talantīgo un godīgo cilvēku dzīves iespējas mūsdienās diemžēl traucē elites atlases necaurspīdīgie kritēriji. No vienas puses ir skaidrs, ka elites atlases kritēriji ir vēsturiski fiksēti un mūsdienās tie nav būtiski mainījušies.

Kritēriji ir šādi: izcelsme, garīgais spēks, izglītība, pieredze, spējas, bagātība. Katrā elites modifikācijā prioritāte var būt atsevišķiem kritērijiem. Skaidrs, ka visaugstākajā līmenī prioritāte ir izcelsmei un bagātībai. Tas uzskatāmi atspoguļojās Rietumu (īpaši ASV, Lielbritānijas) elites biogrāfijās. Šīs biogrāfijas ir interesanta lasāmviela un vienmēr var pamācoši kalpot saprātīgai jaunatnei.

Taču no otras puses elites atlases kritērijiem piemīt ne tikai necaurspīdīgums, bet idiotisks un absurds raksturs. Teiksim, mūsu zemē jocīgu iespaidu atstāj politisko partiju veidošanas nacionālie apsvērumi, konceptuālā pieeja biedru uzņemšanā un partejiskās nomenklatūras veidošanā.

Idiotisku un absurdu iespaidu sekmē iespēja cilvēkam no ielas otrā rītā uz brokastu laiku kļūt ne tikai par parlamenta deputātu un ministru, bet pat Valsts prezidentu. Nav noslēpums, ka politisko struktūru kadru politikā visu izšķir nauda, bet nevis talants, prāts un morālā stāja.

Acīmredzot liela loma ir arī fantastiski trulai nekaunībai. Ja tas tā nebūtu, mums nenāktos nemitīgi klausīties apkaunojošās debates par bijušo Valsts prezidentu uzturēšanu – jaunu mašīnu rotāciju, dzīvokļiem, mēbelēm u.c.

Bezjēdzība un aplamība sākās jau pēcpadomju pirmajās dienās. Neticamu pārsteigumu sagādāja komunistu partijas un komjaunatnes funkcionāru izmantošana kapitālisma iekārtā. Tā bija sevišķi aizdomīga situācija. Vakardienas kapitālisma agresīvākie ienaidnieki otrā dienā kļuva par kapitālisma augstām amatpersonām.

Izteikti amorālā situācija nevarēja neveicināt aizdomas, ka labi tas nebeigsies. Toreizējās aizdomas ir pilnā mērā apstiprinājušās. Mēs esam ievilināti visdziļākajā purvā. Tādā morālajā un intelektuālajā zaņķī nevar būt runa par īstas elites izaugsmi. Spējīgie jaunieši to visu redz. Viņiem nolaižas rokas sevi pilnveidot, lai erudīciju un talantu ziedotu valsts labā.

Profesionālās izaugsmes iespējas pie mums, maigi izsakoties, ir jocīgas ne tikai politiskajā sfērā, bet arī citās sfērās. Tā, piemēram, nekas nav saprotams par akadēmiskās karjeras iespējām tajās mūsu privātajās augstskolās, kuru saimnieki, atkal maigi izsakoties, ir nelabojami deģenerāti. Idiotiska un absurda aina rodas tad, kad doktora programmas saimnieki uztic vadīt dāmām bez publikācijām, rektora un prorektora krēslā iesēdina grāmatvežus bez zinātniskā grāda u.tml.

Rietumos vienu jaunizceptās elites modifikāciju gaida sāpīgi pārdzīvojumi. Arī pie mums drūma nākotne būs izmanīgiem vīriem no žurnālistu apsiekalotajām „smalkajām aprindām”.

Reālie sāpīgie pārdzīvojumi jau ir sākušies. Runa ir par finanšu spekulantu „eliti” un tās negodīgi iegūto naudu.

Nauda ir negodīgi izkrāpta no iedzīvotājiem. Finanšu spekulācijas ir iedzinušas parādos daudzas valstis. Taču trakākais – neglīti kompromitē neoliberālisma vēsturisko projektu un apdraud kapitālisma sociāli ekonomiskās formācijas pastāvēšanu. Kompromitē un apdraud tik lielā mērā, ka nākas izstrādāt postneoliberālisma un postkapitālisma vēsturiskos projektus. Dzīvei postneoliberālisma un postkapitālisma laikmetā aktīvi orientējās „vecās ģimenes” – reālās un reizē slepenās varas autori.

Starp „vecajām ģimenēm” un jaunajiem finanšu iznireļiem vienlīdzība un vienāds stāvoklis (paritāte) nav gaidāms. Tas patiesībā ir pilnīgi izslēgts. Paritāte bija iespējama tikai pie mums starp LKP CK ideoloģisko sekretāru un puķu sīpolu spekulantu „perestroikas” nelietīgo mērķu sasniegšanai.

„Vecās ģimenes” zina savu vērtību. Tās acīmredzot ir rūpīgi izanalizējušas mūsdienu lielākās nelaimes. Tās savas nākotnes labā ir nolēmušas upurēt jaunos iznireļus. Negodīgā ceļā iegūtā nauda jau tiek atņemta vai piespiesta ziedot labdarības fondiem. Šajā ziņā „vecās ģimenes” ir devušas konkrētus uzdevumus savai politiskajai elitei. Par šo uzdevumu izpildi tika spriests nesen G-8 samitā Ziemeļīrijā.

Patiesībā tas bija zināms jau agrāk. Starp Rietumu eliti un Austrumeiropas eliti paritāte nebūs nekad. Nelietīgās „perestroikas” varoņi saldi sapņoja par brāļošanos ar Rietumu eliti. Ilūzijas nepiepildījās. Rietumi nevēlās savās izcilākajās aprindās integrēt Austrumeiropas kriminālās „smalkās aprindas”.

Par bijušo sociālisma zemju funkcionāru iespēju līdzdarboties pasaules pārvaldīšanā vispār nevar būt runa. Austrumeiropiešiem ir jāsamierinās ar laiku pa laikam viņiem pamestiem kauliem – iespēju piedalīties trešās šķiras politiskajos un ekonomiskajos pasākumos, kā arī panēsāt tukšu portfeli kādā ES reāli neko nelemjošā kantorī. Austrumeiropiešu „elites” galvenā funkcija vienmēr būs politiskās butaforijas funkcija.

Tagad viss attīstās neaptverami strauji. Laimīgās smalkās „elites” noteikti gaida gaiša rītdiena. Kā jau teicu, „process ir sācies”.

Zagļi un blēži pretojās. Citādāk nemaz nevarēja būt. Naivi būtu gaidīt viņu brīvprātīgo padošanos un soļošanu bez konvoja uz cietumu vai ešafotu. Pašlaik viņi izvirza nesodītu noziedznieku tipisku saukli: „Latvijas attīstības pamatā jāliek jaunu vērtību radīšana, nevis to pārdale!”.

Tā ir demagoģiska ņirgāšanās. Ja realizē minēto viltību, tad zagļi un blēži saglabā tautai izkrāpto naudu un īpašumus. Tauta neatgūst neliešu un nacionālo nodevēju atņemto pašcieņu un pašapziņu. Valstī saglabājās zagļu un blēžu iedibinātā amorālā atmosfēra. Saglabājās mūsu dzīves kroplie politiskie un sociālie pamati. Tāpēc mums nekad nebūs normāla valsts un cilvēka cienīga dzīve.

Mums ir jātiek vaļā no zagļiem un blēžiem. Ja mūsu dzīvē nekas kardināli nemainīsies, tad visdrīzākajā laikā iestāsies vēl nabadzīgāki un amorālāki laiki. Par to nevajadzētu šaubīties. Rietumos un arī Austrumeiropā tas ir kolektīvais viedoklis. Zinātniskās elites kolektīvais viedoklis.

Novērtē šo rakstu:

66
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...