Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris
Aldis Gobzems28.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir mans visu laiku grūtākais brauciens. Emocionāli grūtākais. Mana ģimene paliek Spānijā. Uz palikšanu paliek. Ar skolu, ar patstāvīgas dzīvesvietas iekārtošanu. Viņiem drošāk ir šeit, man savukārt lētāk nekā apsargāt Baltezera māju no psiholoģiskā terora.
Es atgriežos Latvijā. Es dodos uz valsti, kur mani nīst, apsaukā, vēl ļaunu. Valsti, kur man pārmet pat to, ka esmu bijis vīrietis, kurš spējis nevis dalīt virtuves servīzi, bet rūpēties par savu bērnu mammu arī pēc šķiršanās. Tika pat ieviests juridisks termins - fiktīva šķiršanās. Fūrmanis, tas idiots par to bļaustījās, it kā tā būtu viņa daļa.
Es došos uz valsti, kur pilns ar skauģiem. Valsti, kura 30 gadus gaida Laimes lāci un kur pietiek ar meliem par patriotismu, lai būtu pie varas. Piespraud karodziņu, apsoli pielikt pie pensijas divus latus un runā puslīķa tonalitātē. Un būsi labs pragmatisks politiķis. Tas nekas, ka negodīgs, apzadzies Latvijas izpostītājs. Galvenais ir fasāde.
Godīgums manā valstī neder. Manā valstī der meli, izrādīšanās un ciešanas. Vai vismaz izliecies, ka ciet. Visi PR speciālisti vienmēr teikuši, ka politiķis nedrīkst braukt ar normālu auto, normāli ģērbties, ceļot drīkst pa kluso. Jo skaudīs, nīdīs.
Es braucu uz Latviju izdarīt divas lietas. Saraut saites, nokārtot visus īpašuma jautājumus. Un otra - uzvarēt vēlēšanas. Jā, nepārklausījāties. Uzvarēt vēlēšanas. Bet nevis solot nabadziņiem pabalstu, bet skaidri pasakot, ka izmaiņas Latvijā būs tikai vienā gadījumā. Kad vara būs Gobzemam.
Gobzems apcietinās visus, kuri jāapcietina. Nebaidoties. Pa skarbo. Vēl skarbāk, nekā izturējās un izturas pret Gobzemu. Ar to visu var sākt. Bet, ja negribas neko mainīt un gribas turpināt melot sev, ka Latvija iet pareizo kursu, tad neko nevajag mainīt.
Bet kaut kā sajūta saka, ka cenas mūsdienu baznīcā veikalā varbūt kādam atvērs acis. Valsts bagāta nekļūst, vicinoties ar karodziņiem. Valsts bagāta kļūst, ja to bagātu padara. Ja no mazotnes māca mīlēt turību. Ja vēl labu savējiem. Ja atbalsta uzņēmējus. Visus. Arī ļoti bagātos. Bet savējos. Tas ir ar Latvijas pasi.
Vēl par bērniem. Prioritāte numur viens ir bērni. Bērnu dēļ visu. Brīvpusdienas, grāmatas, skolas, autobusu, jebko. Visu. Bērni ir prioritāte numur viens.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
