Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manuprāt, termins „pēdējais vārds” skan šausmīgi un tajā ir jūtama kāda nolemtība. Es mēģināšu neuztvert šo vārdu kā pēdējo, jo man vēl ir daudz ko teikt saviem bērniem, saviem draugiem un visiem tiem, kuri gribēs mani sadzirdēt.

Mana nevainīguma pierādījumi diezgan sīki tika analizēti manās liecībās un manu aizstāvju runās. Prokurora kungs nebija spējīgs tos atspēkot, un viņam nebija, ko pretstatīt tiem pēc būtības.

Tā kā es neesmu vainīga jebkādu noziegumu izdarīšanā, es ceru, ka godātā tiesa taisīs taisnīgu spriedumu un man nenāksies vēl kādreiz teikt šo „pēdējo vārdu”, bet tagad es lūdzu tiesu uzklausīt to, ko es teikšu un ņemt to vērā pieņemot lēmumu.

Kad es gatavojos šim procesam visi, ieskaitot manus aizstāvjus, ieteica man nepārslogot tiesu ar apjomīgo informāciju, kuru es izklāstīju savās liecībās. Man teica, ka tiesai tas nav interesanti, ka tiesa skata tikai vienu konkrētu apsūdzību, Rusova ielas epizodi, kurā nav nekādu manas vainas pierādījumu, un tātad nevajag kaitināt tiesu ar savām teorijām. Es neklausīju. Varbūt es pieļāvu kļūdu – bet man likās svarīgi pretstātīt reālus faktus un pierādījumus tēlam, kurš tika veidots sabiedrības uzskatā pretēji manai gribai, un kas ir sava veida spiediens uz godāto tiesu. Jo saskaņā ar šo izdomāto tēlu, es esmu vainīga jau tikai tāpēc, ka esmu Ināra Vilkaste. Tādēļ es uzskatīju par nepieciešamo rādīt visu to notikumu, kuri bija pa priekšu manai apsūdzībai un arī iestājās kopā ar to, aizkulises, lai tiesa ņemtu vērā tikai juridiskus faktus un nevis subjektīvas domas, ko kāds uzspieda.

Līdz 2006. gadam es nekad un nekādā statusā nebiju saskārusies ar tiesībsargājošām iestādēm, kā agrāk rakstīja anketās – „nesastāvēja, nepiedalījās un netika saukta”. Strādāju, audzināju bērnus un negribēju būt „populāra persona”. Ja kādam bija interese par mani, tad tas bija saistīts tikai ar maniem biznesa projektiem. Bet, sākot ar 2006. gadu, par mani tika publicēti vairāk kā 3000 rakstu, un VISI – ar negatīvu saturu. Man tika uzvelti visi grēki, ko var un nevar iedomāties. Vakar tiesas sēdē es tiku vainota pat tāpēc, ka es pienācīgi izskatos, man bija nepietiekami nožēlojams izskats Rusanova kunga ieskatā.

Lai Dievs viņu soda par tādu joku. Bet pēdējo gadu garumā man bija iespēja pārliecināties, ka izteiciens – viss, kas mūs nenogalina, padara stiprākus, ir pareizs.

Visu to gadu slogs, bezgalīgas apsūdzības, novērošana, pārvietošanas brīvības ierobežojums un pastāvīga nepieciešamība taisnoties, tas man bija smagākā spīdzināšana. Es uzskatu, ka tas nav cilvēcīgi vainot mani par to, ka es to visu pārvarēju un saglabāju pašcieņas sajūtu. Jā! Tas, ar ko man nācās saskarties no prokuratūras puses, nebija nekas cits, ka morāla spīdzināšana un apiešanas, kas pazemina cilvēka cieņu, un tas nav tikai manā izpratnē, bet arī spēkā esošajā starptautiski-tiesiskajā šo jēdzienu izpratnē.

Publiskie apvainojumi man nav nekas jauns. Manis diskreditēšanas kampaņā galvenais uzsvars tika likts uz absurdu un apvainošanu jebkādu manu personisko sasniegumu noliegšanu, viss tika vests uz to, ka es esmu tukša vieta, tikai fiktīvi šķirtā Vaškeviča sieva, un tā nauda, ko es nopelnīju – tā, protams, nav mana, bet gan viņa nauda. Ar Vaškeviču es šķiros 1987. gadā (man bija 26. gadi), padomju laikos. Cik tad fantastiski tālredzīgai man bija jābūt, lai jau tolaik paredzēt nākotni, fiktīvi šķirties ar vīru un savu bērnu tēvu, paredzot, ka līdz ar padomju iekārtas sabrukumu es uzsākšu uzņēmējdarbību, bet viņam būs karjera valsts dienestā. Tomēr acīmredzama nesakritība ar faktiem nevienu neapstādināja, daudz aizraujošāk bija veidot mītu par „noziedzīgu miljonāri” Vilkasti. Neviens īsti neapgrūtināja sevi ar jautājuma juridisko pusi un manas hipotētiskās vainas pierādījumu meklēšanu.

Pat valsts apsūdzības uzturētājs šajā procesā, neskatoties uz nevainīguma prezumpciju, piepūlējās vairākās intervijās visai Latvijai pastāstīt, ka obligāti vajag ne tik tiesāt mani par to, ko es neesmu izdarījusi, bet tieši iesēdināt cietumā, kā īpaši bīstamu noziedznieci.

Sešu gadu garumā mana dzīve tika padarīta par elli. Man bija vēlēšanās uzrādīt tiesai savu dienasgrāmatu par jebkuru gadu, sākot ar 2006 – tad tiesa pārliecinātos, ka es biju apmeklējusi tiesu un izmeklētājus piecas-sešas reizes. Katru nedēļu! 50 kriminālprocesi, kuros es tiku iesaistīta, nozaga man sešus gadus no dzīves! Vai tad tas ir normāli, kad pēc katra melīga, absolūti paranoidāla iesnieguma no agrāk tiesāta noziedznieka Štālberga tiek uzsākts kriminālprocess? Vai tad tam tā ir jābūt tiesiskajā valstī? Vai tad tiesiskajā valstī pirmstiesas izmeklēšana var ilgt piecus-sešus gadus, un likumam paklausīgo pilsoni var aicināt neskaitāmās pratināšanās tikai tāpēc, ka uz viņu norādīja melīgs liecinieks, kurš tajā pašā laikā tiek apsūdzēts lietā par lielas naudas summas izspiešanu no tā paša pilsoņa? Es domāju, ka Latvijā tas nav iespējams - bet laikam es esmu izņēmums... Un lūk, viena no šiem denunciācijām tomēr sasniedza savu mērķi: es jau stāvu Augstākās tiesas priekšā un taisnojos par to, ko neesmu izdarījusi.

Es nezinu, kāpēc es esmu vajāta. Varu tikai pieņemt, ka mērķis ir vai nu mana nauda, vai mans bizness, vai, tagad jau atkal mans vīrs, Vladimirs Vaškevičs, bet droši vien gan pirmais, gan otrais.

Godātai tiesai, iespējams, ir zināms, ka pret Vladimiru Vaškeviču tika uzsākti vairāki kriminālprocesi, tajā skaitā tā sauktais deklarācijas process Nr. 12507000607, kurš tagad atrodas apelācijas instances tiesā. Es tikai gribu pastāstīt tiesai, cik interesanti šīs kriminālprocess saskārās ar Rīgas domes krimināllietu.

2008. gada 19. martā, sniedzot liecības šajā kriminālprocesā, R.Janita norādīja uz vienu ļoti interesantu apstākli – it kā viņš V.Štrama uzdevumā paņēma no manis kādu aploksni, uz kuras bija uzraksts, kuru viņš neatceras. Tālāk R.Janita izdara secinājumu: „Saskaņā ar neoficiālo informāciju, V.Štramam pieder kādas uzņēmuma „Balticovo” akcijas un kapitāla daļas, kā arī V.Štramam ir norēķinu konts kādā Lielbritānijas bankā. Iespējams, ka I.Vilkaste nodeva man šo aploksni tieši iepriekšminētā sakarā.

Turpmāk Rīgas domes lietā neviens neatgriezās pie „Balticovo” akciju, kuras it kā pieder V.Štrama k-gam, jautājuma.

Tomēr svarīgi ir tas, ka 2007. gada sākumā KNAB uzsāka kriminālprocesu Nr.12507000607, kur apsūdzētais tagad ir Vladimirs Vaškevičs, tieši sakarā ar „Balticovo”, un tikai pēc tam, pie ļoti miglainiem apstākļiem, par kuriem es rakstīju savā 2011. gada 21. februāra sūdzībā, tika izdalīts kriminālprocess Nr. 12507002009 Balticovo 2”. Kriminālprocess Nr. 12507002009 („Balticovo 2”) tika izdalīts no kriminālprocesa Nr.12507000607 (Balticovo 1” → Deklarācija), un tieši kriminālprocesa Nr.12507002009 Balticovo 2” materiālos šobrīd arī atrodas agrāk tiesāta noziedznieka Raimonda Štālberga iesniegums, kuru viņš iesniedza KNAB vēl 2006. gada janvārī, un par kuru es un mani advokāti runājām šajā tiesā.

Ko tad var nozīmēt tādas R.Janitas liecības, kuras sasaista šo procesu un konkrēti Vilni Štramu ar „Balticovo” akcijām? Manā skatījumā KNAB mēģināja izspiest no Janitas visas iespējamas liecības, lai pamatotu turpmākus kriminālprocesus pret mani un Vladimiru Vaškeviču. Tātad R.Štālberga–R.Janitas „konstrukciju” bija plānots izmantot vairākkārt – jo tad, kad parādījās mistiskās R.Janitas liecības par to, ka viņš pēc „fakta par aploksni ar papīriem” izdarīja secinājumu, ka IESPĒJAMS, tas bija saistīts ar „Balticovo”, Štālberga iesniegums jau atradās „Balticovo” lietā. Es nezinu, kas patraucēja KNABam tajā brīdī izveidot pierādījumus arī „Balticovo” lietā, bet vienu lietu es saprotu – šīs Damokla zobens karājas virs manas un Vladimira Vaškeviča galvas jau sen, un karāsies vēl ilgi. Es nezinu, kāpēcpie R.Janitas uz cietumu nāk Drošības policijas, un, iespējams, arī KNAB darbinieki. Es nezinu, kāpēc izspiešanas lieta pret Štālbērgu ilgst piecus gadus pirmās instances tiesā. Es nezinu, kāpēc R.Štālbergam izspiešanas lietā tiek dota iespēja teikt tiesā pēdējo vārdu gada garumā. Es nezinu, kādā veidā vēl tiek plānots izmantot šos divus cilvēkus, viens no kuriem – iepriekš tiesāts, pustraks noziedznieks, kurš naudas vai atriebības dēļ ir gatavs uz visu, bet otrs – slims un salauzts cilvēks, kurš ir gatavs uz visu dzīvības un brīvības dēļ. Es nezinu kad un sakarā ar kādām vēl nepatiesām apsūdzībām pret mani uzsāks vēl kādu kriminālprocesu?!

Bet agrāk tiesāta noziedznieka, R.Štālberga materiālās pretenzijās taču ir neierobežotas. Prokurors pastāvīgi nosauc viņu par manu „biznesa partneri”, bet visi šie apgalvojumi ir absolūti nepierādīti un balstās tikai uz paša R.Štālberga apgalvojumiem. Bet agrāk tiesāts noziedznieks R.Štālbergs, nosaucot sevi par manu biznesa partneri, neapstājās arī pie tā – viņš gāja tālāk un iesniedza prokuroram Salvim Skaistajam iesniegumu, ka viņš ir aprēķinājis – mana biznesa cena ir ne mazāk ne vairāk kā 466 544 325 000,00 eiro un tieši no šīs summas viņš arī grib saņemt „savu daļu”! Bet 1 miljonu viņš pirmajā instances tiesā Rīgas domes lietā nosauca par tīri simbolisko.

Neliels piemērs no R.Štālbera pratināšanas pirmās instances tiesā 2010. gada 5. janvārī.

Štālbergs: ņemot vērā, ka es nodarbojos ar Ināras Vilkastes projektiem Rīgas pilsētas Būvvaldē praktiski vēl no 2004. gada sākumā, un viens no tiem projektiem bija (nekustamais īpašums) Grenču ielā 5.

Advokāts Dzelme: Sakiet, lūdzu, vai runa iet par Grenču 5?

Štālbergs: tieši tā. Runa iet par Grenču 5.

Advokāts Dzelme: Un kāda ir jūsu loma šajā darījumā?

Štālbergs: šajā brīdi es šo lomu neatceros.

PROKURORS M.LEJA IZDALĪJA 17.10.2008. KRIMINĀLPROCESU Nr.512812002508 PAR GRENČU 5. NO RĪGAS DOMES LIETAS, KRIMINĀLPROCESS TIEK NODOTS KNAB UN IZBEIGTS 20.12.2010.

R.ŠTĀLBERGU JAU ŠAJĀ POSMĀ BŪTU JĀSAUC PIE KRIMINĀLATBILDĪBAS PAR NEPATIESĀM LIECĪBĀM, BET PROKURORS TURPINA VIŅAM TICĒT.

Tātad R.Štālberga lielummānija ar katru dienu pieaug, viņa vēlmes arī pieaug. Ņemot vēra manas izstrādes, ko veic KNAB, intensitāti, es uzskatu, ka viņiem vēl ir liels šā prokurora sirdij tik mīļotā „liecinieka” iesniegumu krājums – un pat varbūt, ja paveiksies, tad arī kāds no tiem būs vairāk nozīmīgs, kaut arī ne mazāk melīgs par iesniegumu par zāles pļaujmašīnas zādzību vai Vudu maģijas izmantošanu... Un tad jau, izmantojot operatīvajā veidā iegūtas liecības, spiežot uz procesa iesaistītām personām, falsificējot pierādījumus, varēs saskaņot dažādas detaļas tā, lai lietā parādītos „ne mazāk kā 13 nozīmīgas sakritības”, un ar to arī pietiks, lai uztaisīt notiesājošo spriedumu.

Savās liecībās es pastāstīju tiesai par totālo vajāšanu, kurai tika un tiek pakļauti mani tuvinieki un es pati vairāk kā sešu gadu garumā. Nekrist zem tāda briesmīga spiediena man palīdz tikai cerība, kaut arī vāja, ka kaut kad visas šīs briesmas beigsies. Tā tur mani virs visiem tiem dubļiem un neļauj nokrist. Dubļi – tas ir melīgs liecinieks R.Štālbergs ar savām prasībām samaksāt 500 000 eiro, lai specdienesti neiejauktos manā dzīvē; dubļi – kad prokurors, aizmirstot par savu pienākumu objektīvi veikt procesu, cenšas pārliecināt tiesu, ka galvenajam lieciniekam – agrāk tiesātam noziedzniekam, izspiedējam, šantāžistam un krāpniekam – varēja būt tikai teorētisks motīvs aprunāt savu nenotikušo upuri un tai liecību daļai, kura ir izdevīga apsūdzībai, var ticēt pilnībā; dubļi – kad, neskatoties uz kliedzošām pretrunām viņa liecībās, šo liecinieku tik ļoti apsargā, ka pat neļauj izsaukt viņu uz tiesu un neuzskata par nepieciešamo painteresēties, no kurienes tad viņš ņēma naudu, kuru it kā nodeva kukuļa veidā, ļoti labi zinot, ka viņam nebija un arī nevarēja būt tādas summas. Dubļi, kad prokuroram nav citu argumentu, bet viņš zvēr tiesai, ka neesot falsificējis lietas materiālus, kaut arī tā nav taisnība; dubļi, ka ar varu apveltīti specdienestu darbinieki vairāku gadu garumā noklausoties un kontrolējot cilvēka privāto dzīvi, un zinot par izspiedēja veicamiem noziegumiem, nedara neko, cerot dabūt no noziedznieka vajadzīgo informāciju vai naudu; dubļi – kad tā saucamie korupcijas apkarotāji nekautrējās nopludināt vajadzīgiem cilvēkiem informāciju par cilvēka privātās dzīves detaļām, izskaistinot redzēto ar meliem; dubļi – kad prokurors sauc izspiedēju par „biznesa partneri”, nepiepulējot sevi ar definīcijām un juridiskiem argumentiem un veidojot pierādījumus pēc tā sauktās „bandītu izpratnes”: pastāvēja blakus, paturēja pilnvaru rokās – tātad ir biznesa-partneris, kuram ir tiesības „pieprasīt daļu”.

Es esmu mēģinājusi sūdzēties par to, kas notiek. Visu šo gadu gaitā es iesniedzu 220 sūdzības dažādās iestādēs. Bet neviena no tām netika izskatīta pēc būtības. Tādēļ vairāk kā gadu atpakaļ es griezos Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par manis vajāšanu no valsts puses, tiesību uz privāto dzīvi un tiesību uz īpašumu pārkāpšanu – tas ir tieši saistīts arī ar šo kriminālprocesu, jo citu starpā manas tiesības būt par īpašuma īpašnieku pārkāpa prokurors Leja; es un mana advokāte Jeļena Kvjatkovska par to jau esam teikuši. Kad Strasbūrā juristi iepazinās ar manis sakrātajiem dokumentiem, viņi teica, ka pirmo reizi saskaras ar šādiem faktiem, bet lieta varētu sanākt interesanta. 2012. gadā pēc bijušā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra Valtera Švimmera iniciatīvas Vīnē tika dibināta Starptautiskā komitēja „Taisnīgumu Inārai” un mājas lapa www.justiceforinara.eu. Mana sūdzība tika pieņemta, es jau vairāk kā gadu strādāju pie tās pielikumu sastādīšanas pēc Konvencijas 13. panta un ceru, ka drīz tā tiks izskatīta Strasbūras tiesā.

Apsūdzības pret mani, kuras tiek izskatīta tiesā, ir tik prettiesiskas, ka tos vēl vērtēs ne tikai Latvijas tiesu vara, bet arī tādas neatkarīgas starptautiskās tiesībsargājošās instances kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Cilvēktiesību komiteja un ANO Pretspīdzināšanas komiteja.

Bet šodien, godātā tiesa, es negribu neko vairāk, kā tikai taisnīgumu un neaizspriedumainību, skatot ŠO KONKRĒTO KRIMINĀLLIETU. Šī nepatiesā, nepierādīta, pēc savas būtības absurda apsūdzība karājas virs manas galvas jau vairāk kā četrus gadus.  Es gribētu baudīt brīvību būt atkarīgai tikai no likuma un ne no kā vairāk. Tieši tāpēc, pretēji tam, ko gaidīja vairāki nelabvēļi, es neesmu „saslimusi” un neesmu izdomājusi vēl kādu atrunu, lai vilcinātu šo kriminālprocesu. Jo es esmu pārliecināta – ja likums neuzvarēs šeit un tagad, tad parādīsies precedents, pēc kura varēs mantkārīgā nolūkā pēc nepatiesa ziņojuma aprunāt un notiesāt jebkuru veiksmīgu uzņēmēju vai arī vienkārši kādam nepatīkamu cilvēku. Un tā jau būs īsta traģēdija. Jo, kā teica diženais filozofs Kants, „kad zudīs taisnīgums, tad nepaliks nekā, kas varētu padarīt cilvēka dzīvi par vērtīgu”.

Novērtē šo rakstu:

90
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...