Es neatbalstu piespiedu vakcināciju. Bet es neesmu mēslu muša
Inga Anna Birkmane25.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par ko tik mūs publiskajā telpā nesauc, - par neinteliģentiem, par folijcepurītēm, par stulbiem, par mēslu mušām, un vēl visādos epitetos. Es neesmu mēslu muša. Tie saucēji ir cilvēki, uz kuriem ne tikai es esmu paļāvusies kādos sev svarīgos jautājumos, bet arī kuri ir paļāvušies uz mani un kuru bērni ir paļāvušies. Tā, it kā tā visa vairs nebūtu. Jo tagad mēs esam ienaidnieki. Jo es neatbalstu piespiedu vakcināciju.
Mani tas neskar, jo es nevienam ļaunu nevēlu un varu pieņemt pretēju viedokli. Manā ģimenē ir vakcinētie.
Ar mani pašu "zinātniski" viss ir labi, jo man asinīs ir daudz C-19 antivielu. Taisu analīzes ik pēc laiciņa, lai paskatītos, kas tur notiek, un lai piedalītos pētījumā c19 izslimojušiem.
Bet daudziem "inteliģentajiem" es esmu mēslu muša. Jo viņi nesaprot, kādēļ es negribu vakcinēties. Un kāpēc es atbalstu tos citus, kas nevēlas.
Un tāpēc, ka viņi nesaprot (vai negrib saprast), es esmu mēslu muša, viņuprāt. Un manī vairs nekā vērtīga nav.
Sociālais mobings, gaslaitings, segregācija, diskriminācija un vakcīnu rasisms. Mēs dzīvojam laikā, kad ļoti labi izgaismojas cilvēku galvas saturs.
Manu draugu lokā nav neviena, kas tos, kas vakcinējas, sauktu kādos apzīmējumos. Toties man ir daudz FB "draugu", kas atļaujas tos, kas nevakcinējas, apsaukāt, jo viņiem vairs nervi neturot, jo viņi "ir spiesti tērēt savu dārgo laiku, skaidrojot muļķiem par vakcinēšanās lietderību" .
Tie ir ārsti, tie ir mācītāji, tie ir biznesa cilvēki, tie ir politiķi. Jo mēs esam cūkas, bet viņi pērles, viņuprāt. Viņi dara labu, un viņi dara pareizi, bet mēs nesaprotam, ko darām.
Es saprotu, ka nevar izturēt. Tagad visi tiek spiesti tā vai šitā izturēt. Prāta higiēna, atvērta sirds un saikne ar Augstāko Saprātu ir glābiņš. Palūdziet Dievu, uz sirds roku uzliekot. Un novēliet visiem labu. No tā vien planēta kļūs mazliet veselāka. Un imunitāte stiprināsies.
Lūdzu, nevajag nevienam ne uz vienu apsaukāties.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
