Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es, un ne tikai es, bieži uzdodu sev jautājumu, kāpēc šāda lieta vispār notiek un kāpēc tik neatlaidīgi kāds vēlas panākt notiesājošu spriedumu?

Man draugi saka, ka tas ir iespējams tikai tad, ja pastāvošā valsts tikai saucas par 18. Novembra valsti, bet patiesībā ir LPSR atvasinājums ar LPSR teritoriju, iedzīvotāju kopumu un no LPSR izrietošiem likumiem. Ja tā būtu 18. Novembra Latvija, tad šāda absurda apsūdzība un tiesvedība nebūtu iespējama.

Atspēkot šo apelāciju nav grūti, ja ir dzirdīgas ausis un godīga lemšana. Ja tā nav, tad nekāda daiļrunība nelīdzēs. Es nezinu patiesos iemeslus, varu tikai nojaust, bet kādam vai kādiem ir ļoti nepieciešams notiesājošs spriedums, un viņi līdzekļus neizvēlas un piedēvē man tādas domas, nolūkus un darbības, kuras man nekad nav bijušas. Man piedēvē, ka es piedēvējot žīdiem tādas īpašības, kuras ir nosodāmas. Absurda kalambūrs, bet citādi to nosaukt nevar.

Prokurores Līgas Sudakovas apelācijas protests ir uzrakstīts tendenciozi, no konteksta selektīvi izņemot kādu detaļu, kas ir vēlama viņas uzrakstītajam apelācijas protestam.

Apelācijas protestā ir teikts, ka manas darbības raksturo «aktīva un secīga rīcība, kas vērsta uz attiecīga teksta atrašanu, iztulkošanu, pārvietošanu un izplatīšanu», kas «nepārprotami liecina par apsūdzētā apzinātu rīcību».

 Tik tiešām, esmu pieskaitāms un rīkojos apzināti. Arī uz šo tiesu atnācu apzināti. Publicēju Izraēlas vēstnieces vēstuli un citātu no «Padomju Savienības žīdu katķisma» arī apzinoties, ko daru un publikācijas iemeslus jau pirmajā instancē paskaidroju. Tā bija mana reakcija uz vēstnieces iejaukšanos Latvijas valsts iekšējās lietās un iniciatīvu, lai slēgtu raidījumu, ko arī slēdza. Es vērsos pret Izraēlas vēstnieces pieprasījumu ierobežot vārda brīvību (aizliegt radio raidījumu «Tēvijas laikmets»). Lai ilustrētu šādas rīcības nepieļaujamību, es savam protestam pievienoju fragmentu no «Padomju Savienības žīdu katķisma». Šis materiāls šeit ir pievienots ar izteikti negatīvu nozīmi – kā piemērs, kuram nevajadzētu līdzināties.

Manas darbības ir mērķtiecīgas un apzinātas, bet tās nav vērstas pret kādu tautu. Tās ir vērstas pret konkrētas amatpersonas, kas pārstāv valsti, nepieļaujamo rīcību.

Apelācijas protestā prokurore Līga Sudakova uzsver: «Saskaņā ar lietā noskaidroto, Leonards Inkins to publicējis kā atbildi uz Izraēlas vēstnieces vēstuli (nozieguma izdarīšanas konteksts). Nepatika pret Izraēlas vēstnieces rīcību pierāda Inkina motīvu veikt noziegumu, kas saistīts ar smagu noziegumu pret cilvēci piedēvēšanu ebrejiem, parādot ebreju tautībai piederīgos kā bīstamus citiem sabiedrības locekļiem.»

Grūti saprast, kur prokurore saskata smagu noziegumu pret cilvēci publicētajā citāta fragmentā.

Nepatika pierāda un liecina tikai par nepatiku pret konkrētu rīcību, bet nevis pret cilvēku, un kur nu vēl šo nepatiku paplašināt līdz visas tautas līmenim.

Kristietība māca, ka nedrīkst nosodīt grēcinieku, bet jānosoda ir pats grēks. Par grēciniekiem ir jālūdz un tiem jāpiedod.

Es nevienā gadījumā neesmu uzsvēris Izraēlas vēstnieces nacionālo piederību. Manis publicētajā fragmentā no «Padomju Savienības žīdu katķisma» nav minēta neviena tauta, tikai atsauce, no kurienes šis fragments ir ņemts.Vai tā ir mana vaina, ka Izraēlas vēstniece tā rīkojas? Par to, kas «ebrejiem ir pieņemts» un kas nav, es nezinu, un prokurore nepamatoti piedēvē man tādas zināšanas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka  pilsoņiem ir tiesības izteikt savu viedokli  par politiski pazīstamu personu arī tad, ja tā ir aizskaroša, pat šokējoša un nepatīkama šai pazīstamai personai. To nevar uzskatīt par tādu, kas pārkāpj vārda brīvības robežas, ja vien tā neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību. Tas ir demokrātijas pamats – tiesības brīvi izteikt savu viedokli par politiskiem, sociāliem un citiem jautājumiem.

Bez tam, vai nepatika pret nepatiesu, faktiem neatbilstošu informāciju Latvijas juridiskajā praksē un turpmāk judikatūrā varētu tikt interpretēta kā noziegums? Ja nu tomēr šāds pieņēmums tiek pausts, tad ir acīmredzams, ka vienlīdz liela nepatika man ir gan pret realitātes nepatieso, faktiem neatbilstošo interpretāciju, kas fiksēta Izraēlas vēstnieces vēstulē, gan pret «Padomju Savienības žīdu katķismu», kas mēģina pamatot un attaisnot šādu insinuāciju t. i. (netiešs mājiens, apmelošana, neslavas celšana) leģitimitāti.

Apelācijā ir teikts: «Leonards Inkins ir piekritis šim tekstam, proti, piekritis un atzinis, ka Izraēlas vēstniece rīkojas tā, kā ebrejiem pieņemts.» Jāatgādina, ka fragments ir no «Padomju Savienības žīdu katķisma». Nevar vilkt paralēles starp latvieti un padomju latvieti, krievu un padomju krievu, žīdu un padomju žīdu. Padomju vara ir tā kas  samaitāja vairākas paaudzes, un pasaules notikumu kontekstā redzam, ka šī plaisa ir ļoti liela, to pierāda pēdējo gadu notikumi Ukrainā un Krievijā.

Apbrīnas vērts ir secinājums apelācijas protestā (citēju!) - «nav nozīmes tam, vai veikto darbību rezultātā nacionālais, etniskais vai rasu naids tika izraisīts»! Kā tam var nebūt nozīmes, ja pants, par kuru mani apsūdz, tieši tādu rezultātu paredz, un, ja tāda nav, tad nav, par ko apsūdzēt. Noteicošā esot mana attieksme pret nodarījumu, tātad mani tiesā par attieksmi?! Un vēl izrādās, ka mana psihiskā attieksme pret nodarījumu var izpausties tikai ar tiešu nodomu.

Interesants psiholoģiskās vai psihiatriskās viedības paraugs. Tomēr krimināllietā neviens psihologs vai psihiatrs nav devis slēdzienu, nedz arī tāds ir ticis pieprasīts.

Savu nodomu un psihisko attieksmi pret nodarījumu esmu tiesai paskaidrojis, un tam nav nekāda sakara ar nacionālā vai etniskā naida kurināšanu pret kādu tautu. Bet, ja jau šie paskaidrojumi netiek ņemti vērā un ignorēti, tad interesanti, kurš gan, izņemot Dievu ir spējīgs ielūkoties manā dvēselē un smadzenēs, lai noskaidrotu kāda ir mana psihiskā attieksme pret nodarījumu.

Prokurore apelācijas protestā raksta: «Subjektīvās puses konstatēšana nedrīkst aprobežoties tikai ar aizdomās turētā viedokļa uzklausīšanu.. nozīme ir ne tikai apsūdzētā liecībām, bet arī citiem apstākļiem, piemēram, nozieguma izdarīšanas kontekstam, liecinieku liecībām.» Nozīme jau minētajam laikam ir, tikai kāds ir konteksts un liecinieku liecības? Par kontekstiem var runāt bezgalīgi, un arī katram lieciniekam var būt savs viedoklis, bet ko tas dod, ja nav paša nodarījuma un tā seku.

Apelācijas protestā ir rakstīts: «Tiesa, vērtējot Leonarda Inkina subjektīvo pusi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, nav ņēmusi vērā liecinieka Iļja Ļenska liecību, kurā liecinieks norāda, ka «Padomju Savienības žīdu katķisms» ir radies sešdesmitajos gados krievu nacionālistu vidē, nav izdots 1958. gadā Telavivā. (..) Šāds teksta saturs nav saistīts ar ebrejiem, ebreji pat nezina, par tā pastāvēšanu, Izraēlā nav pazīstams, tas ir antisemītisks, tā ir maldinoša informācija.»

Šo sava apgalvojuma patiesumu liecinieks tiesā netika apstiprinājis ar faktiem, un tomēr arī prokurore pievienojas liecinieka uzskatiem un pieņem, ka viņa teiktais ir patiesība. Taču apgalvojums ka «Padomju Savienības žīdu katķisms» ir tapis krievu nacionālistu vidē pagājušā gadsimta sešdesmitos gados ir stipri apšaubāms. Iedomāsimies pēckara Padomju Savienību un tad tur tādus krievu nacionālistus, kas ir organizējušies ar vēlmi graut un diskreditēt. Teksts drīzāk ir sarkastisks, tā saturs un valoda atbilst 50.-60. gadu stilam.

Sešdesmitajos gados Padomju Savienībā nekādi krievu nacionālisti, nedz to organizācijas nepastāvēja un nevarēja pastāvēt. Ja arī kāds tā domājošs bija, tad tas jau atradās Gulagā, un krievu nacionālismam nebija ne tās organizētības, ne radošuma, ne iemesla, lai sarakstītu un izplatītu šādu katķismu. Ja nu vienīgi tie, kurus liecinieks un prokurore sauc par «krievu nacionālistiem» nedzīvoja Izraēlā un, izmantojot demokrātiskas valsts tiesības, nesarakstīja un neizdeva tur šo katķismu.

Prokurore raksta, ka «Providus» pētnieces Ilonas Kronbergas «praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai» un «procesa virzītājam nebija šķēršļu pieaicināt un uzdot ekspertīzi veikt pētniecei Ilonai Kronbergai», kaut arī viņai nav speciālo zināšanu cilvēktiesību jomā.

Bet kas tad ir «praktiskā pieredze» un vai tāda ir likumā par ekspertīzēm paredzēta? Ilona Kronberga savā «ekspertīzē» nespēj neko dokumentāri pierādīt, tikai izsaka nepamatotus apgalvojumus, kurus sakās ieguvusi, izmantojot plašus elektroniskos resursus. Eksperte nav  norādījusi, vai viņai ir likumā paredzētā kārtībā  izsniegts sertifikāts tādu ekspertīžu veikšanai.

Prokurore pirmās instances tiesas noraidījumu Ilonas Kronbergas «ekspertīzei» saista ar aizstāvības pieaicināto liecinieku liecību ņemšanu vērā un saskata šeit pretrunas. Viņa raksta - «tajā pašā laikā aizstāvības pieaicināto liecinieku, speciālista atzinumu sagatavotāju – vēstures zinātņu doktora Edvīna Šņores un vēstures maģistra Jāņa Maurīša – liecības tiesa vērtējusi un piedevusi tām ticamību».

Uzskatu, ka šie liecinieki kā vēstures speciālisti un vienlaikus atzinumu sagatavotāji pareizi saka, ka citāts nav citētāja viedoklis, norādot uz konkrētiem darbiem, autoriem un citātiem, kuri tika plaši izmantoti un neviens par to nav ne vajāts, ne sodīts.

Un vai tad cienījamā prokurore nezin, ka eksperta kompetencē neietilpst dot atzinumu par manu vainu konkrētā nozieguma izdarīšanā. Abi vēsturnieki sniedza liecības atbilstoši viņu specialitātei un kompetencei.

Prokurore uzsver, ka tiesa noraidījusi Ilonas Kronbergas ekspertīzi par to, ka viņai nav pieredzes cilvēktiesību jomā. Ir piemirsts, ka tiesa apšaubīja ne tikai viņas pieredzi un kompetenci, bet arī to, ka tika analizēta viņas ekspertīze.

Tieši tāpēc, ka vēstures zinātņu doktora Edvīna Šņores un vēstures maģistra Jāņa Maurīša liecības bija pamatotas un korektas, tās tika ņemtas vērā un neradīja iebildumus.

Visbeidzot, es gribētu pievērsties Izraēlas vēstnieces vēstulei, kas adresēta NEPL vadītājam Aināram Dimantam,

Latvijas Universitātes rektoram prof. Mārcim Auziņam;

Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājam Arkādijam Suharenko;

Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra priekšsēdētājam prof. Ruvinam Ferberam;

Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu  vēstniekam Rolandam Lappuķem.

Savā vēstulē vēstniece uzsver:

«(..) propagandas atmosfēra pret jūdiem un musinoša terminoloģija, kas tika lietota raidījumā, neatbilst Eiropas tolerances vērtībām, cīņai pret antisemītismu un rasismu, ko Latvija ievēro kā Eiropas Savienības dalībvalsts.»

1.) Šeit es gribu atgādināt, ka radio «NABA» raidījumā «Tēvijas laikmets», kas kļuva par iemeslu vēstulei, bija uzaicināts sirmgalvis, kurš, par paša pieredzēto stāstot, atcerējās, ka 1941. gada deportāciju dienā pie vilciena, kurā ievietoja izsūtāmos, redzējis dažus ar ieročiem bruņotus jūdus, kuri piedalījušies deportācijā.

Vai šāds atmiņu fragments varētu tikt traktēts kā «propaganda pret jūdiem»?

1999. gadā Izraēlas vēstniecība sponsorēja jūdu vēsturnieka Dova Levina grāmatas «Ebreju vēsture Latvijā. No apmešanās sākumiem līdz mūsu dienām» izdošanu latviešu valodā. Autors, rakstot par norisēm 1940. gadā un «Strādnieku gvardi», kas  «cīņai pret kontrrevolucionārām grupām» tika izveidota saskaņā ar LKP CK 1940. gada 2. jūlija lēmumu, konstatē: «Gvarde, kas izvietota Rīgā un citās lielākajās pilsētās, darbojās pēc militāriem principiem. Tur bija iekļāvušies apmēram 10 000 ebreju vīriešu un sieviešu.»

Arī zinātniskā apcerējuma «Latvijas ebreji un padomju vara 1928-1953», R: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2009. g., 308 lpp. (apcerējuma sastādītājs un zinātniskais redaktors – Leo Dribins) 160. lappusē konstatē: «Atšķirībā no milicijas strādnieku gvardi nepiedalījās arestos, izņemot 1941. gada 14. jūnija deportāciju, kad neliela daļa sevišķi uzticamo gvardu bija iesaistīti šajā prettiesiskajā akcijā».

Domāju, ka abiem zinātniekiem – Dovam Levinam un Leo Dribinam – būtu problemātiski inkriminēt «propagandu pret jūdiem, neatbilstību Eiropas tolerances vērtībām, cīņai pret antisemītismu un rasismu».

2.) Nezinu, ko tieši domājusi vēstniece, bet pastāv varbūtība, ka ar apzīmējumu «musinoša terminoloģija, kas tika lietota raidījumā» un kura tātad «neatbilst Eiropas tolerances vērtībām», vēstnieces kundze savā vēstulē  domājusi  latviešu vārdu «žīds», ko «Tēvijas laikmeta» veidotāji lietoja konsekventi (citu «terminoloģiju» raidījumā  grūti konstatēt).  

Te es gribu atgādināt, ka Satversmes Sapulces aizmetnī – Tautas Padomē – bija Žīdu nacionālā padome (Mordehajs Dubins, Pauls Mincs), Latvijas Žīdu sociāldemokrātiskā strādnieku partija «Bunds», Apvienotā žīdu sociālistu partija, Žīdu bezpartejiskais apvienotais bloks, Žīdu strādnieku partija un Žīdu tautas partija, tāpat Latvijas brīvvalsts laikā darbojās Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība, darbojās Žīdu teātris un citas organizācijas, kuru nosaukumā pieminēts vārds «žīds». Dažādu «žīdu» partiju deputāti darbojās arī visās Latvijas brīvvalsts Saeimās.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu 1929. gada 5. decembra apstiprinātajā Skolu sarakstā ir daudz skolu, kuru nosaukumos ir vārds «žīdu». Piemēram, Liepājas žīdu ģimnāzija, Rēzeknes žīdu ģimnāzija, Rīgas žīdu paidagoģiskie kursi un vēl vairāki desmiti mācības iestāžu nosaukumu, kuros ir vārds «žīdu».

Tāpat jāsecina, ka arī pati vēstules autore vēstulē konsekventi lieto vārdu «jūds», nevis «ebrejs» – minot apzīmējumu «jūdu kopienas». Tāpat nevar noliegt, ka Latvijas Universitātē studenti šodien mācās Jūdaikas (nevis ebrejikas) studiju centrā un Izraēlas vēstnieces pārstāvētās tautas reliģija ir jūdaisms. Līdz ar to jāsecina, ka latviešu valodas vārds «žīds» atvasināts no vārda, kādā tiek dēvēta konkrētās tautas reliģija, kas ir jūdu pašidentifikācijas pamats, un ir leģitīms ne tikai Latvijā, bet daudzās pasaules valstīs un nav vis «musinošs», bet gan pilnībā atbilst «Eiropas tolerances vērtībām».

3.) Izraēlas vēstniece Ben Jakovas kundzes vēstulē raksta: «(..) mēs bijām pārsteigti, ka nacionālais radio dod platformu augstākminētajām personām, no kuriem viens ir pazīstams kā «naci» propagandas, piemēram, grāmatas «Mana cīņa» («Mein kampf») izplatītājs, kamēr otrs cenšas attaisnot Herbertu Cukuru, pazīstamu ar viņa «naci» noziegumiem un jūdu kopienas slepkavību.»

Iespējams, vēstnieces kundze, vēstuli rakstot, nav bijusi informēta, ka grāmatu «Mein Kampf» latviešu valodā izdeva divi zinātnieki – ekonomikas doktors Pēteris Lauva un Latvijas Universitātes asociētais profesors Ābrams Kleckins, kurš kopš 2015. gada 4. maija ir Atzinības krusta ordeņa komandieris – un viņam diez vai varētu inkriminēt «naci» propagandu»; bez tam, atšķirībā no LPSR, Latvijas Republikā nepastāv Galvenā pārvalde valsts noslēpumu aizsardzībai presē (tautas valodā – Glavļits), t.i., cenzūra. Toties uz ikvienu, arī mani, attiecas Satversmes 100. pantā: «Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.» garantētās tiesības.

Tajā pašā (2012.) gadā, kad tapa Izraēlas vēstnieces vēstule, ASV apgādā Levant Books tika izdota grāmata «Spies Against Armageddon. Inside Israel’s Secret Wars» («Spiegi pret Armagedonu. Izraēlas slepeno karu aizkulises»), kurā Izraēlas slepenais dienests MOSSAD pirmoreiz publiski atzīst, ka iepriekš saņēmis Izraēlas valdības akceptu un  ir bijis Herberta Cukura slepkavības plānotājs un īstenotājs. MOSSAD vadītājs (1963.-1968. g.) Meirs Amits, saskaņojot ar Izraēlas valdības vadītāju Levi Eškolu, kurš deva atļauju slepkavības veikšanai, šo eksekūciju jau sākotnēji bija iecerējis kā skaļu politisku (nevis tiesisku) akciju,  kas iedarbības ziņā līdzinātos Ādolfa Eihmana sodīšanai ar nāvi, tikai – bez tiesas sprieduma.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, kas jau 21 gadu turpina izmeklēt Herberta Cukura lietu, pēc iepazīšanās ar šo grāmatu nosūtīja Izraēlas tiesībsargājošajām iestādēm tiesiskās palīdzības lūgumu, taču, cik man ir zināms, atbilde no Izraēlas joprojām nav saņemta.

Ņemot vērā, ka Izraēla nav sekmējusi Latvijas pilsoņa Herberta Cukura vainas pierādīšanu, savukārt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras rīcībā šādu pierādījumu nav, a priori  inkriminēt Herbertam Cukuram ««naci» noziegumus un jūdu kopienas slepkavību» ir juridiski (un morāli) nekorekti.

Iespējams, ka politiska spiediena rezultātā vēstule panāca, ka, kā minēja Ben Jakovas kundze, tika «pieņemti adekvāti mēri, lai izvairītos, ka šāda veida propaganda tiktu turpināta nākotnē» – raidījums «Tēvijas Laikmets» tika slēgts. Tika slēgts, kaut arī vēstures fakti ir pretrunā ar ikvienu no Izraēlas vēstnieces vēstulē paustajiem pieņēmumiem.

Nobeigumā dažas rindiņas no manas šogad iznākušās grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks»:

«Kādam domātājam patika prātot, pastaigājoties pirms saullēkta gar jūru. Viņš domāja par dzīves jēgu, priekiem, bēdām, nelaimēm un postu. Par to, priekš kam mums dzīvot un kāpēc jāmirst.

Reiz naktī bija liels paisums, kas appludināja pludmali un radīja lielu nekārtību. Bet tad sākās bēgums, un visa piekraste bija noklāta ar jūras zvaigznēm. Jūras zvaigznes bez ūdens saulē gāja bojā un izžuva. Tās, atvadoties no dzīves, smagi nopūtās un gaidīja neizbēgamo nāvi. Prātnieks, to redzot, domāja, ka arī cilvēka dzīve var jebkurā brīdī aprauties. Un nav jēgas mēģināt šai skatā ieraudzīt, saprast un izzināt kādu dziļāku jēgu. Pēkšņi viņš ieraudzīja kādu puišeli, kurš raudot pusdzīvās jūras zvaigznes lasa grozā. Un, piekrāvis to pilnu, nes un izber zvaigznes jūrā.

Prātnieks pie sevis noteica. Nu gan izdomājis – zvaigznēm palīdzēt. Un teica tam: «Muļķa puika, tu taču nespēsi visas glābt. Ko tavi vārie mēģinājumi mainīs? Šeit taču iet bojā miljoniem jūras zvaigžņu.»

Puika, pagriezies pret prātnieku un tikai ļoti īsu mirkli padomājis, teica: «Šīm, kuras atgriežu ūdenī, ļoti daudz kas mainīsies.»

Un domātājs pēkšņi saprata. Lūk, kāpēc laikam ir jēga dzīvot. Un varbūt Dievs ir radījis jūras zvaigznes, lai bērnā attīstītu un pamodinātu žēlastību, izpalīdzību, līdzjūtību un mācītu būt taisnīgam.»

Es jūtos kā negaisa izmesta krastā jūras zvaigzne, un tiesas varā ir mani atgriezt ūdenī vai atstāt mirt.

Lūdzu tiesu izskatīt manu lietu objektīvi un pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu atstāt negrozītu, bet apelācijas protestu noraidīt.

Novērtē šo rakstu:

87
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...