"Esi prātīga, atkāpies" smagi slimajai Circenei īsziņā rakstījusi Straujuma
PIETIEK07.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotība ar šādiem lēmumiem vēlas nodemonstrēt, ka ir rīcības partija, - tā spēcīgo, vairākas nedēļas ilgušo partijas vadības spiedienu uz Ingrīdu Circeni, kas pirmdien beidzās ar viņas demisiju, Pietiek pirmdien centās izskaidrot kāds politiķis, kas gluži tāpat kā Circene tajā bijis no pirmsākumiem. Tomēr pat tos, kas saprot šādas rīcības politisko loģiku, pārsteidzis cilvēcības trūkums, ar kādu Vienotības līderi, pirmkārt, Solvita Āboltiņa un premjere Laimdota Straujuma risinājušas šo problēmu.
Demisionējusī veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) bija ļoti nepopulāra ministre, vēl nepopulārāka bija viņas rosinātā veselības finansēšanas reforma - sasaistīt iedzīvotāju tiesības uz valsts apmaksātu medicīnu ar nodokļu nomaksu. Latvijas faktu socioloģiskais pētījums aprīlī, tas ir, pirms pāris mēnešiem, paradīja, ka Circene ir visnegatīvāk vērtētā valdības ministre - negatīvi viņu vērtēja 54,7% aptaujāto, kamēr pozitīvi - tikai 24,5%.
Visticamāk nedēļām ilgušais partijas vadības spiediens uz veselības ministri atkāpties no amata saistīts ar aprēķinu Circenei kā ministrei pienākošos vietu Vienotības vēlēšanu sarakstā Kurzemē atdot kādam no vietējiem līderiem un partijas vadībai pašlaik vairāk simpatizējošajai jaunpienācējai no Reformu partijas Inesei Lībiņai-Egnerei.
Brīdī, kad Vienotībā gatavojās cīņai par vietām vēlēšanu sarakstā un partijas atbalsts Circenes nepopulārajām reformām gāja mazumā, jo vairāk tuvojās vēlēšanas, veselības ministres saslimšana notika nelaikā.
Circenei partijā tuvi cilvēki atklāj, ka ļaunākā diagnoze - kaulu tuberkuloze, kuru pēc ilgstošām muguras sāpēm pie speciālistiem pārbaudījusi ministre, tomēr nav apstiprinājusies.Circenei atklāta muguras skriemeļu sabrukšana, un tikai pēc ārstu brīdinājuma par paralīzes briesmām ministre piekritusi operācijai, kas noritējusi veiksmīgi, zinot, ka rehabilitācija pēc tās prasīs vismaz mēnesi.
Pa visu laiku, kopš Circene pēc operācijas iziet 21 dienas rehabilitācijas kursu Vaivaros, viņu no partijas vadības apciemojis tikai ģenerālsekretārs Artis Kampars, Pietiek apgalvojuši par ministres atlabšanu informēti avoti. Bet arī Kampara ierašanās Vaivaros un iepriekš pie slimās Circenes mājās uztverta kā vēstījuma nodošana, cenšoties partijas līderu vārdā pierunāt veselības ministri uz demisiju, kas nav izdevies.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura partijā kopā ar Circeni ir no tās pirmsākumiem, smagi sasirgušo ministri ne reizi neesot apciemojusi, bet atsūtījusi ziedus vārdadienā, kas bija pirms mēneša - 6. jūnijā. Tikai viena telefonsaruna Circenei bijusi ar premjeri Laimdotu Straujumu, kura Vienotībā ir jaunpienācēja. Tā pēc atstāstiem bijusi abpusēji skarba. Jau vēlāk, kad mediji sāka premjerei jautāt par veselības ministres demisijas baumām un Straujuma publiski solīja ar Circeni runāt, viņa slimajai partijas biedrei esot atsūtījusi īsziņu ar aptuvenu saturu "Esi prātīga, atkāpies!", Pietiek atstāstījuši avoti partijā.
Veselības stāvoklis un diagnozes Latvijas sabiedrībā pieņemts uzskatīt par "tabu" tēmu pat, ja tas skar augstas amatpersonas un viņu spējas pildīt savus amata pienākumus. Tik pat pieņemta nelāga prakse Latvijā ir amatpersonu "slimošana", ja draud amata zaudēšana vai citas nepatikšanas. Iespējams, ja amatpersonu veselības problēmu iztirzāšana Latvijā netiktu uzskatīta par neētisku, jautājumā par Circenes ieilgušo atveseļošanos būtu bijis mazāk spekulāciju.
Attēlā: Partijas biedres Ingrīda Circene un Solvita Āboltiņa vēl domubiedres pēc Saeimas svinīgās sēdes 2005. gada 18. novembrī.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
