Iesaki rakstu: 
Aizgāju pie šuvējas. Viņa mani satraukti sveica ar vārdiem: „Vai lasījāt šodienas avīzi tādu un tādu? Vai lasījāt dzejoli tādu un tādu? Krievi grib pārņemt Latviju! Šujot es visu dienu klausos radio, es vairs nevaru to izturēt – viņi grib mūs pievienot Krievijai!!! Vai tad jūs nesaprotat? Vai tad jūs neinteresē Latvijas liktenis, vai tad jūs nezināt savas tautas vēsturi, vai jūs vispār kaut ko zināt?”
Biju apstulbota no negaidītā uzbrukuma. Man pašai likās, ka zinu ļoti daudz - jo, vai tad Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs pēdējo 20 gadu laikā būtu būtiski mainījies? Un kam šāda pēkšņa saruna? Biju izbrīnīta – agrāk pazinu šuvēju kā nosvērtu cilvēku, kuru interesēja tikai tīri praktiskas lietas. Bet propaganda strādā un panāk savu. Jūtot perspektīvu trūkumu, cilvēki ir meklējuši un nu atraduši ienaidniekus. Jā, Latvija ir mainījusies. Un tas, ko es agrāk zināju, tagad vairs nav taisnība.
Un tas, ko es agrāk, kā man likās, zināju par daudz ko citu, arī neizrādījās taisnība. Ir kāda trupe, kas pagaidām vēl slēpjas zem spoži un respektabli lakotas finiera kārtas. Bet tagad par visu pēc kārtas.
Kā nu gadījās, kā ne, bet pirms gadiem iegādājos Grieķijas valdības vērtspapīrus – obligācijas. Ienesība šķita atbilstoša, un kas gan tik šausmīgs varētu notikt ar Eiropas Savienības un mūsu kārotās eirozonas valsti? Vai tad Savienībā nevalda civilizācija un likumība, kas nostiprināta biezos regulu, direktīvu un citu tiesību aktu sējumos? Vai tad, mūsu – Eiropas pilsoņu, interešu pārstāvībai nestrādā Eiropas parlamentārieši un tūkstošiem birokrātu? Ja arī kādas problēmas rastos, tad tās taču tiktu risinātas taisnīgi un saskaņā ar likumiem.
Pēdējās nedēļās esmu pārliecinājusies, ka viss ir izrādījies gluži ne tā. Eiropas Savienības tiesību akti nosaka, ka visiem vienādu vērtspapīru īpašniekiem ir vienādas tiesības. Klaji to ignorējot, pagājušā nedēļā Eiropas Centrālā Banka paklusām vienojās ar Grieķijas valdību, un aiz muguras citiem obligāciju īpašniekiem (arī man) pilnībā un pat ar ievērojamu peļņu izglāba visus savus ieguldījumus Grieķijas vērtspapīros. Uz manām vēstulēm ar lūgumu šo paskaidrot Eiropas Centrālā Banka neatbild.
Grieķi ir apņēmības pilni pieņemt jaunus likumus, paredzot tajos, ka obligāciju īpašnieki (tādi kā es), lūk, paši it kā brīvprātīgi atsakoties no puses naudas, bet otru pusi piekrītot saņem 30 gadu laikā! Uz manām vēstulēm, ka ne no kādas naudas es brīvprātīgi neatsakos, ka pret manas naudas konfiskāciju ar jaunizdomātu likumu palīdzību kategoriski iebilstu, ka tamlīdzīgu likumu obligāciju iegādes brīdī nebija, bet likumu izmaiņu piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir pretrunā ar jebkādiem tiesību principiem, Grieķijas amatpersonas neatbild. Uz maniem jautājumiem par nostāju šajā jautājumā neatbild arī Eiropas Komisija.
Šo darbību mērķis ir konfiscēt obligāciju īpašnieku, arī manu naudu, tomēr nenosaucot to par Grieķijas saistību neizpildi, jo Grieķija, lūk, izpildīs visas savas saistības saskaņā ar Grieķijas likumiem, bet likumi paredzēs to, ko paredzēs (skatīt iepriekš). Turklāt Eiropas Centrālās Bankas un, iespējams, arī citu priviliģēto obligāciju īpašnieku ieguldījumi pirms šādu likumu pieņemšanas ir jau glābti.
Labrīt, esiet sveikti Eiropas Savienībā un eirozonā!
Es nemaz neapvainojos, ka lasot šīs manas žēlabas, daudzi gardi smejas. Pati muļķe! Jā, protams! Nemaz nenoliedzu, ka Grieķija nespēj pildīt savas saistības, jo, pat esot šajā situācijā, nav pārdevusi nevienu valstij piederošu zemi, ēku vai uzņēmumu, kuri Grieķijas valdībai pieder simtiem miljardu eiro vērtībā. Grieķija vēl nav atlaidusi nevienu valsts sektora darbinieku, bet no darba atstādinātos darbiniekus ievietojusi „darbinieku bankā”, kur tie turpina saņemt algu. Grieķija pilnīgi likumīgi gatavojas piekrāpt obligāciju īpašniekus (izņemot priviliģētos - tādus kā Eiropas Centrālā Banka), un pašlaik šķiet, ka ar Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda atbalstu grieķiem šis manevrs lieliski izdosies.
Patiešām arī es esmu bijusi propagandas apstulbota, līdzīgi kā pašlaik daudzi Latvijas iedzīvotāji, tikai citā jautājumā. Eiropas Savienības skaistais karogs, biezie likumu sējumi un greznās telpas mani tiktāl suģestējušas, ka esmu ieguldījusi Eiropas Savienības valsts valdības vērtspapīros. Tagad Eiropas Komisijas amatpersonas jau mēnešiem neatbild uz manām vēstulēm, jo tajās uzdotie jautājumi ir pārāk neērti, un atbildes uz tiem būtu pašiem autoriem nepatīkamas. Šonedēļ iegriezos Eiropas Komisijas mājā tepat Aspazijas bulvārī, lai kārtējo reizi painteresētos, kad Eiropas Komija atbildēs uz manām vēstulēm. Spoži un respektabli lakotas grīdas, griesti divu stāvu augstumā un laipna meitene, kas norāda uz Eiropas Komisijas labas gribas kodeksu, kurā paredzēta atbildes sniegšana uz pilsoņa iesniegumu 15 dienu laikā. Kāpēc manā gadījumā tā nenotiek, meitene nezina.
Lūk, sniegšu jums, mīļie lasītāji, šādu man dārgi maksājušu pamācību, turklāt pilnīgi par velti: nedariet tā kā es! Atturieties no ieguldījumiem Eiropas Savienības valdību vērtspapīros, jo iznākums var pārspēt jūsu ļaunākās aizdomas. Nedomājiet, ka tas, kas notiek ar maniem ieguldījumiem Grieķijas valdības vērtspapīros, nevar notikt ar jūsu ieguldījumiem kādas citas Eiropas Savienības valdības vērtspapīros. Jo zem respektabla lakojuma slēpjas trupe - brīdī, kad jums būs vajadzīgs atbalsts, grīda zem jūsu kājām vienkārši iebruks.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
