Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras vismodernākā definīcija ir ļoti lakoniska un  viegli paturama atmiņā. Tas, pirmkārt. Otrkārt, kultūras vismodernākā definīcija ir loģiski ļoti skaidra un pamatota. Tā faktiski nevar sagādāt nekādu intelektuālo pārslodzi un intelektuālo pretestību, jo ir pašsaprotama un uzskatāmi dabiska jebkuram veselajam saprātam.

Kā parasti var izmantot divas definīcijas. Viena definīcija ir domāta ikdienišķajām vajadzībām un kultūras populāram izskaidrojumam. To var dēvēt par kultūras populāro definīciju.
Otra definīcija ir domāta zinātniskajām vajadzībām un kultūras izskaidrojumam zinātniskajā terminoloģijā. To var dēvēt par kultūras zinātnisko definīciju.
Kultūras populārā definīcija ir šāda: kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Respektīvi, mūsdienās ir nostiprinājies viedoklis, ka kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana.
Kultūras populāro definīciju māca Latvijas vidusskolās mācību priekšmetā „Kulturoloģija”. Ne visās zemes ir tāds mācību priekšmets un ne visās zemēs māca kultūras vismodernāko definīciju. Ministrijas atbildīgā darbiniece Dr.Spodra Austruma kautrīgi izvairās veikt mūsu pieejas (lielā mērā pateicoties viņas iniciatīvai un organizatoriskajai neatlaidībai) salīdzinošu analīzi ar citām zemēm. Ja tāda analīze tiktu veikta, tad var slavējoši atklāties mūsu pārākums modernajā attieksmē pret kultūru.
Speciālajā literatūrā ir sastopama šāda kultūras zinātniskā definīcija: kultūra ir cilvēciskās darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģisko programmu sistēma un tās realizācijas rezultāti, kas nodrošina sociālās dzīves pastāvēšanu un pilnveidošanos. Kultūras zinātniskā definīcija ir lasāma 2003.gadā izdotajā grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture”.
Darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģiskās (t.i., pāri dabai stāvošās) programmas un to realizācijas rezultāti izpaužas zināšanu, normu, iemaņu, ideālu, paraugu, ideju, hipotēžu, ticējumu, mērķu, vērtību, cilvēku sagatavotās visdažādākās produkcijas formā un kopumā veido vēsturiski uzkrātu sociālo pieredzi un artefaktus (cilvēka darinājumus). Kultūra izpaužas sociālās dzīves visās jomās, un nav tāda sociālās dzīves fenomena, kas nebūtu saistīts ar kultūru.
Par ko liecina kultūras vismodernākā definīcija? Tā liecina par radikāli jaunu pieeju kultūrai. Radikāli jaunā pieeja izpaužas divos aspektos.
Vispirms liecina par kultūras jēdziena satura paplašināšanos. Kultūrā tiek iekļauts viss materiāls, kas ir saistīts ar cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Tādējādi kultūras saturs ir maksimalizēts līdz galējai robežai, jo kultūrā faktiski ietilpst viss – gan tā dēvētā garīgā kultūra, gan tā dēvētā materiālā kultūra. Ap cilvēku ir tikai divas sfēras – daba un kultūra. Ap cilvēku nav kaut kāda trešā, ceturtā sfēra.
Tāpat liecina par kultūras autoritātes paplašināšanos, no kultūras viedokļa izskaidrojot un vērtējot dzīves visas parādības. Tātad liecina par kultūras determinisma (cēloniskās nosacītības) klātbūtni. Kultūras determinisma koncepcija tika izstrādāta 2006.gadā, un par to ir stāstīts grāmatā „Spīdolas telpa”.
Vienā no iepriekšējām etīdēm citēju šādu izteikumu: „Dažādu vēsturisku procesu dēļ latviešiem nav izdevies izveidot pašiem savu valsti līdz 1918. gada 18. novembrim, un šis faktors ir ietekmējis kultūru, jo sevi nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt kā vien caur kultūru." Šajos vārdos pareizi ir tas, ka valsts neizveidošana (vai izveidošana) ietekmē kultūru.
Savas valsts pastāvēšana dziļi atsaucas uz tautas pašapziņu,  ietekmē mākslas un literatūras tematiku un tematikas idejisko orientāciju. Ja nav savas valsts, tad tautas kultūrā nepastāv daudzi segmenti. Piemēram, heraldika, naudas sistēma, politiskās varas institūti utt. Sava valsts ir tautas kultūras morālā un intelektuālā brieduma spogulis. Ne velti mēdz uzskatīt, ka savas valsts izveidošana ir katras tautas kultūras lielākais pārbaudījums. Kas attiecas uz latviešu tautu, tad tagad ir nepārprotami redzams, ka šis pārbaudījums nav sekmīgi izturēts un saņemta ir negatīva atzīme.
Taču citētajos vārdos ļoti aplami ir tas, ka valsts neizveidošanas rezultātā „nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt sevi kā vien caur kultūru”. Jāņem ir vērā, lūk, kas.
Cilvēks bez kultūras neeksistē. Cilvēks neeksistē bez dabas – gaisa, ūdens, gaismas, dabas pārtikas produktiem. Cilvēks neeksistē arī bez „otrās dabas” – kultūras. Kultūra ir katra cilvēka (tautas) esamības obligāts atribūts. Kultūras vide pastāv vienmēr neatkarīgi no tā, vai dzīvojam savā valstī vai dzīvojam svešā valstī.
Neapšaubāmi, dotajā citātā runa ir par garīgo kultūru. Citāta autors (reāli – kultūras ministre) gribēja teikt, ka latviešiem, dzīvojot bez savas valsts, nekas cits neatlika, kā vienīgi dziedāt un dancot. Latvieši varēja sevi apliecināt vienīgi garīgajā kultūrā.
Tā nedrīkst teikt. Tas skan naivi un smieklīgi. Latvieši pirms 1918.gada 18.novembra sevi apliecināja ne tikai garīgajā jomā, bet arī materiālajā jomā. Latviešu kultūra pastāvēja vienmēr un arī pastāvēs vienmēr, kamēr pastāvēs latviešu tauta neatkarīgi no tā, vai tai ir jeb nav sava valsts.
Vienā iepriekšējā etīdē bija runa par „kultūras” vietu Nacionālās attīstības plānā (NAP 2020). Plānā ir teikts, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai [..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." 
Arī šajā citātā ar jēdzienu „kultūra” ir domāta tikai garīgā kultūra. NAP 2020 plānotā „kultūras dzīves” aktivizēšana novados nozīmē pašdarbības kolektīvu, tautas daiļamatniecības pulciņu, bibliotēku darbību. Tāda pieeja atgādina marksistu viedokli, ka „kultūra” ir vienota ar politekonomiju. Taču „kultūra” var eksistēt neatkarīgi no politekonomijas. Jebkurā gadījumā „kultūra” ir cilvēka dzīves galvenā sastāvdaļa.
Kādas jaunas politiskās partijas mājas lapā var sastapties ar šādu kultūras izpratni: „Pētījumi pierāda, ka investīcijas kultūras sfērā spēj radīt sabiedrības ekonomisku uzplaukumu. Kultūras un mākslas procesi aktivizē sabiedrības radošo domāšanu, respektīvi - paaugstina darbaspēka efektivitāti. Kultūras un radošie procesi iekustina mūsu smadzeņu labo puslodi, kura diemžēl tika atstāta ierūsēšanai līdz ar skolas gaitu uzsākšanu, kur par attīstīšanas vērtu tika un joprojām tiek uzskatīta kreisā smadzeņu puslode, kas atbild par loģiku, valodu, informācijas uzkrāšanu, abstrakto domāšanu, secīgumu laikā."
Šī citāta autors ar neslēptu entuziasmu noteikti vēlas akcentēt garīgās kultūras lomu un nepieciešamību atbalstīt garīgo kultūru. Taču viņa pieeja ir dīvaina. Viņš ir izvēlējies nesaprotamu dalījumu „kultūras un mākslas procesi”, „kultūras un radošie procesi”.
Labi ir zināms, ka „mākslas procesi” un „radošie procesi” ietilpst garīgajā kultūrā. Tāpēc nav saprotama citāta autora vēlēšanās mums stāstīt par „kultūru” + „mākslas procesi” un „kultūru” + „radošie procesi”. Pat grūti ir izskaidrot tāda dalījuma iemeslu. Acīmredzot, cilvēkam ne visai ir skaidrs, kas ir garīgā kultūra, ja no tās viņš atšķeļ „mākslas procesus” un „radošos procesus”. Iespējams, cilvēkam nav īsti skaidrs, ka mākslas process un radošais process principā var būt viens un tas pats. Māksla neeksistē bez radošā procesa. Tiesa, radošā procesa rezultāts var būt ne tikai māksla, bet arī zinātne, kas tāpat kā māksla nav iespējama bez radošā procesa.
Kultūras vismodernākā izpratne, kā jau minēju, nevar sagādāt intelektuālo pārslodzi un intelektuālo pretestību. Kultūras populārā definīcija intelektuāli ir pa spēkam  katram cilvēkam. Vienīgais, ko no katra cilvēka tagad pieprasa kultūras populārā definīcija, ir nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam kultūras jēdziena lietojumā. Izvēloties lietot jēdzienu „kultūra”, katram cilvēkam tagad ir jābūt ļoti uzmanīgam. Nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam liecina par nepieciešamību lietot pareizos epitetus - apzīmētājus.
Kultūra ir ļoti daudzveidīga. Kultūras daudzveidīgo materiālu arī turpmāk nāksies aplūkot diferencēti. Savukārt diferenciāciju var palīdzēt realizēt epiteti, tos lietojot kopā ar jēdzienu „kultūra”.
Kopā ar jēdzienu „kultūra” divus populārākos epitetus jau lietojām šajā tekstā: garīgā kultūra un materiālā kultūra. Tos izmanto kultūras diferenciācijā jau sen. Noteikti izmantos arī turpmāk. Jau sen izmanto arī citus epitetus (apzīmētājus): sadzīves kultūra, politiskā kultūra, parlamentārā kultūra, komunikācijas kultūra, reliģiskā kultūra, zinātniskā kultūra, morālā kultūra, izglītības kultūra, ražošanas kultūra, apkalpošanas kultūra, sporta kultūra, tiesiskā kultūra, audzināšanas kultūra, ēšanas kultūra, braukšanas kultūra, iepirkšanās kultūra, etnogrāfiskā kultūra, lasīšanas kultūra, domāšanas kultūra, valodas kultūra.
Vislielākā piesardzība ir vajadzīga, lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja). Saskaņā ar kultūras vismodernāko definīciju tas nozīmē, ka runa ir par visu kultūru kopumā. Tātad runa ir par visu „otro dabu”.
Piemēram, vārdi „latviešu kultūra” liecina gan par latviešu mākslu un literatūru, valodu un mentalitāti, zinātni un reliģiju, folkloru un etnogrāfiju, vēsturi un arheoloģiju, idejām, tēzēm, koncepcijām, teorijām, metodoloģijām, stratēģijām, sacerējumiem, diktātiem, referātiem, disertācijām, monogrāfijām, paražām, uzskatiem, ticējumiem, tradīcijām, normām, vērtībām, mānijām, fobijām, stereotipiem, gan par ekonomisko un politisko darbību, firmām un bankām, partijām un biedrībām, uzvedību veļas mazgātavā, pirtī, restorānā, baznīcā, uz ielas, kā arī izgatavotajiem pārtikas produktiem, krekliem, naktskrekliem, krēsliem, galdiem, cepurēm, kleitām, lūpu krāsošanu, manikīru, komunikāciju Saeimā, ministrijā, tramvajā, skolā, universitātē, iepirkšanās un izklaides, atpūtas un sportošanas tradīcijām, alus un degvīna izgatavošanas un lietošanas paņēmieniem, attieksmi pret bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, policistu un slepenpolicistu formas tērpu, rektoru un prezidentu amata ķēdēm un cepurēm, naudu un pastmarkām, Interneta portāliem un komentāriem, mediju izdevumiem, TV kanāliem, autoceļiem un veloceliņiem, jūras un dzelzceļa satiksmi utt.
Lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja), aktuāla kļūst intuīcijas loma – intelektuālā apjausma. Intuīcijas loma kultūras uztverē vienmēr saglabāsies. Katrā kultūrā ir tādi slāņi, kas neiemiesojās noteiktā materiālajā noformējumā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, estētiskajā, reliģiskajā saturā, bet ir būtiska, taču grūti uztverama substance.
Piemēram, tas attiecas uz garīgo kultūru un tādu tās sastāvdaļu kā idejas. Protams, mēs lieliski zinām, ka mūsu darbības, uzvedības un komunikācijas sākums ir ideja. Bez idejas nekas nenotiek. Taču ideja ir grūti uztverama substance. Idejai nav materiālais noformējums. Ideju kopskaits kultūrā nav nosakāms. Mēs varam saskaitīt kultūras priekšmetiskos artefaktus. Taču kultūras garīgos artefaktus mēs nevaram saskaitīt.
Tiesa, Rainis savā laikā gribēja uz papīra pierakstīt visas savas idejas. Viņš gribēja saskaitīt, cik idejas viņš „ražo” stundā, dienā, nedēļā, mēnesī. Ideju skaits liecinātu par viņa garīgo produktivitāti. Protams, ideju skaitīšanas ideja netika realizēta un kļuva kārtējā Raiņa amizantā ideja. Kļuva tāda pati ideja kā „rakstīt runču stāstu no mūsu katra runča” vai ideja gatavot „zoles, pieliekamas pie kurpēm, kā galošas, var arī ar naglām” un stādīt „Bibliotēku dārzus”.
Vislielākais mūsdienu izzinātājdarbības sasniegums neapšaubāmi ir kultūras jēdziena lietojums bez epitetiem. Tas paver pilnīgi jaunu skatījumu uz cilvēku un viņa dzīvi. Šis skatījums nav intelektuāli viegls, taču ar tā palīdzību mūsu dzīves kopaina iegūst jaunu vērtību un jaunas perspektīvas.

Kā parasti var izmantot divas definīcijas. Viena definīcija ir domāta ikdienišķajām vajadzībām un kultūras populāram izskaidrojumam. To var dēvēt par kultūras populāro definīciju.

Otra definīcija ir domāta zinātniskajām vajadzībām un kultūras izskaidrojumam zinātniskajā terminoloģijā. To var dēvēt par kultūras zinātnisko definīciju.

Kultūras populārā definīcija ir šāda: kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Respektīvi, mūsdienās ir nostiprinājies viedoklis, ka kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana.

Kultūras populāro definīciju māca Latvijas vidusskolās mācību priekšmetā „Kulturoloģija”. Ne visās zemes ir tāds mācību priekšmets un ne visās zemēs māca kultūras vismodernāko definīciju. Ministrijas atbildīgā darbiniece Dr.Spodra Austruma kautrīgi izvairās veikt mūsu pieejas (lielā mērā pateicoties viņas iniciatīvai un organizatoriskajai neatlaidībai) salīdzinošu analīzi ar citām zemēm. Ja tāda analīze tiktu veikta, tad var slavējoši atklāties mūsu pārākums modernajā attieksmē pret kultūru.

Speciālajā literatūrā ir sastopama šāda kultūras zinātniskā definīcija: kultūra ir cilvēciskās darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģisko programmu sistēma un tās realizācijas rezultāti, kas nodrošina sociālās dzīves pastāvēšanu un pilnveidošanos. Kultūras zinātniskā definīcija ir lasāma 2003.gadā izdotajā grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture”.

Darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģiskās (t.i., pāri dabai stāvošās) programmas un to realizācijas rezultāti izpaužas zināšanu, normu, iemaņu, ideālu, paraugu, ideju, hipotēžu, ticējumu, mērķu, vērtību, cilvēku sagatavotās visdažādākās produkcijas formā un kopumā veido vēsturiski uzkrātu sociālo pieredzi un artefaktus (cilvēka darinājumus). Kultūra izpaužas sociālās dzīves visās jomās, un nav tāda sociālās dzīves fenomena, kas nebūtu saistīts ar kultūru.

Par ko liecina kultūras vismodernākā definīcija? Tā liecina par radikāli jaunu pieeju kultūrai. Radikāli jaunā pieeja izpaužas divos aspektos.

Vispirms liecina par kultūras jēdziena satura paplašināšanos. Kultūrā tiek iekļauts viss materiāls, kas ir saistīts ar cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Tādējādi kultūras saturs ir maksimalizēts līdz galējai robežai, jo kultūrā faktiski ietilpst viss – gan tā dēvētā garīgā kultūra, gan tā dēvētā materiālā kultūra. Ap cilvēku ir tikai divas sfēras – daba un kultūra. Ap cilvēku nav kaut kāda trešā, ceturtā sfēra.

Tāpat liecina par kultūras autoritātes paplašināšanos, no kultūras viedokļa izskaidrojot un vērtējot dzīves visas parādības. Tātad liecina par kultūras determinisma (cēloniskās nosacītības) klātbūtni. Kultūras determinisma koncepcija tika izstrādāta 2006.gadā, un par to ir stāstīts grāmatā „Spīdolas telpa”.

Vienā no iepriekšējām etīdēm citēju šādu izteikumu: „Dažādu vēsturisku procesu dēļ latviešiem nav izdevies izveidot pašiem savu valsti līdz 1918. gada 18. novembrim, un šis faktors ir ietekmējis kultūru, jo sevi nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt kā vien caur kultūru." Šajos vārdos pareizi ir tas, ka valsts neizveidošana (vai izveidošana) ietekmē kultūru.

Savas valsts pastāvēšana dziļi atsaucas uz tautas pašapziņu,  ietekmē mākslas un literatūras tematiku un tematikas idejisko orientāciju. Ja nav savas valsts, tad tautas kultūrā nepastāv daudzi segmenti. Piemēram, heraldika, naudas sistēma, politiskās varas institūti utt. Sava valsts ir tautas kultūras morālā un intelektuālā brieduma spogulis. Ne velti mēdz uzskatīt, ka savas valsts izveidošana ir katras tautas kultūras lielākais pārbaudījums. Kas attiecas uz latviešu tautu, tad tagad ir nepārprotami redzams, ka šis pārbaudījums nav sekmīgi izturēts un saņemta ir negatīva atzīme.

Taču citētajos vārdos ļoti aplami ir tas, ka valsts neizveidošanas rezultātā „nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt sevi kā vien caur kultūru”. Jāņem ir vērā, lūk, kas.

Cilvēks bez kultūras neeksistē. Cilvēks neeksistē bez dabas – gaisa, ūdens, gaismas, dabas pārtikas produktiem. Cilvēks neeksistē arī bez „otrās dabas” – kultūras. Kultūra ir katra cilvēka (tautas) esamības obligāts atribūts. Kultūras vide pastāv vienmēr neatkarīgi no tā, vai dzīvojam savā valstī vai dzīvojam svešā valstī.

Neapšaubāmi, dotajā citātā runa ir par garīgo kultūru. Citāta autors (reāli – kultūras ministre) gribēja teikt, ka latviešiem, dzīvojot bez savas valsts, nekas cits neatlika, kā vienīgi dziedāt un dancot. Latvieši varēja sevi apliecināt vienīgi garīgajā kultūrā.

Tā nedrīkst teikt. Tas skan naivi un smieklīgi. Latvieši pirms 1918.gada 18.novembra sevi apliecināja ne tikai garīgajā jomā, bet arī materiālajā jomā. Latviešu kultūra pastāvēja vienmēr un arī pastāvēs vienmēr, kamēr pastāvēs latviešu tauta neatkarīgi no tā, vai tai ir jeb nav sava valsts.

Vienā iepriekšējā etīdē bija runa par „kultūras” vietu Nacionālās attīstības plānā (NAP 2020). Plānā ir teikts, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai [..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." 

Arī šajā citātā ar jēdzienu „kultūra” ir domāta tikai garīgā kultūra. NAP 2020 plānotā „kultūras dzīves” aktivizēšana novados nozīmē pašdarbības kolektīvu, tautas daiļamatniecības pulciņu, bibliotēku darbību. Tāda pieeja atgādina marksistu viedokli, ka „kultūra” ir vienota ar politekonomiju. Taču „kultūra” var eksistēt neatkarīgi no politekonomijas. Jebkurā gadījumā „kultūra” ir cilvēka dzīves galvenā sastāvdaļa.

Kādas jaunas politiskās partijas mājas lapā var sastapties ar šādu kultūras izpratni: „Pētījumi pierāda, ka investīcijas kultūras sfērā spēj radīt sabiedrības ekonomisku uzplaukumu. Kultūras un mākslas procesi aktivizē sabiedrības radošo domāšanu, respektīvi - paaugstina darbaspēka efektivitāti. Kultūras un radošie procesi iekustina mūsu smadzeņu labo puslodi, kura diemžēl tika atstāta ierūsēšanai līdz ar skolas gaitu uzsākšanu, kur par attīstīšanas vērtu tika un joprojām tiek uzskatīta kreisā smadzeņu puslode, kas atbild par loģiku, valodu, informācijas uzkrāšanu, abstrakto domāšanu, secīgumu laikā."

Šī citāta autors ar neslēptu entuziasmu noteikti vēlas akcentēt garīgās kultūras lomu un nepieciešamību atbalstīt garīgo kultūru. Taču viņa pieeja ir dīvaina. Viņš ir izvēlējies nesaprotamu dalījumu „kultūras un mākslas procesi”, „kultūras un radošie procesi”.

Labi ir zināms, ka „mākslas procesi” un „radošie procesi” ietilpst garīgajā kultūrā. Tāpēc nav saprotama citāta autora vēlēšanās mums stāstīt par „kultūru” + „mākslas procesi” un „kultūru” + „radošie procesi”. Pat grūti ir izskaidrot tāda dalījuma iemeslu. Acīmredzot, cilvēkam ne visai ir skaidrs, kas ir garīgā kultūra, ja no tās viņš atšķeļ „mākslas procesus” un „radošos procesus”. Iespējams, cilvēkam nav īsti skaidrs, ka mākslas process un radošais process principā var būt viens un tas pats. Māksla neeksistē bez radošā procesa. Tiesa, radošā procesa rezultāts var būt ne tikai māksla, bet arī zinātne, kas tāpat kā māksla nav iespējama bez radošā procesa.

Kultūras vismodernākā izpratne, kā jau minēju, nevar sagādāt intelektuālo pārslodzi un intelektuālo pretestību. Kultūras populārā definīcija intelektuāli ir pa spēkam  katram cilvēkam. Vienīgais, ko no katra cilvēka tagad pieprasa kultūras populārā definīcija, ir nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam kultūras jēdziena lietojumā. Izvēloties lietot jēdzienu „kultūra”, katram cilvēkam tagad ir jābūt ļoti uzmanīgam. Nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam liecina par nepieciešamību lietot pareizos epitetus - apzīmētājus.

Kultūra ir ļoti daudzveidīga. Kultūras daudzveidīgo materiālu arī turpmāk nāksies aplūkot diferencēti. Savukārt diferenciāciju var palīdzēt realizēt epiteti, tos lietojot kopā ar jēdzienu „kultūra”.

Kopā ar jēdzienu „kultūra” divus populārākos epitetus jau lietojām šajā tekstā: garīgā kultūra un materiālā kultūra. Tos izmanto kultūras diferenciācijā jau sen. Noteikti izmantos arī turpmāk. Jau sen izmanto arī citus epitetus (apzīmētājus): sadzīves kultūra, politiskā kultūra, parlamentārā kultūra, komunikācijas kultūra, reliģiskā kultūra, zinātniskā kultūra, morālā kultūra, izglītības kultūra, ražošanas kultūra, apkalpošanas kultūra, sporta kultūra, tiesiskā kultūra, audzināšanas kultūra, ēšanas kultūra, braukšanas kultūra, iepirkšanās kultūra, etnogrāfiskā kultūra, lasīšanas kultūra, domāšanas kultūra, valodas kultūra.

Vislielākā piesardzība ir vajadzīga, lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja). Saskaņā ar kultūras vismodernāko definīciju tas nozīmē, ka runa ir par visu kultūru kopumā. Tātad runa ir par visu „otro dabu”.

Piemēram, vārdi „latviešu kultūra” liecina gan par latviešu mākslu un literatūru, valodu un mentalitāti, zinātni un reliģiju, folkloru un etnogrāfiju, vēsturi un arheoloģiju, idejām, tēzēm, koncepcijām, teorijām, metodoloģijām, stratēģijām, sacerējumiem, diktātiem, referātiem, disertācijām, monogrāfijām, paražām, uzskatiem, ticējumiem, tradīcijām, normām, vērtībām, mānijām, fobijām, stereotipiem, gan par ekonomisko un politisko darbību, firmām un bankām, partijām un biedrībām, uzvedību veļas mazgātavā, pirtī, restorānā, baznīcā, uz ielas, kā arī izgatavotajiem pārtikas produktiem, krekliem, naktskrekliem, krēsliem, galdiem, cepurēm, kleitām, lūpu krāsošanu, manikīru, komunikāciju Saeimā, ministrijā, tramvajā, skolā, universitātē, iepirkšanās un izklaides, atpūtas un sportošanas tradīcijām, alus un degvīna izgatavošanas un lietošanas paņēmieniem, attieksmi pret bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, policistu un slepenpolicistu formas tērpu, rektoru un prezidentu amata ķēdēm un cepurēm, naudu un pastmarkām, Interneta portāliem un komentāriem, mediju izdevumiem, TV kanāliem, autoceļiem un veloceliņiem, jūras un dzelzceļa satiksmi utt.

Lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja), aktuāla kļūst intuīcijas loma – intelektuālā apjausma. Intuīcijas loma kultūras uztverē vienmēr saglabāsies. Katrā kultūrā ir tādi slāņi, kas neiemiesojās noteiktā materiālajā noformējumā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, estētiskajā, reliģiskajā saturā, bet ir būtiska, taču grūti uztverama substance.

Piemēram, tas attiecas uz garīgo kultūru un tādu tās sastāvdaļu kā idejas. Protams, mēs lieliski zinām, ka mūsu darbības, uzvedības un komunikācijas sākums ir ideja. Bez idejas nekas nenotiek. Taču ideja ir grūti uztverama substance. Idejai nav materiālais noformējums. Ideju kopskaits kultūrā nav nosakāms. Mēs varam saskaitīt kultūras priekšmetiskos artefaktus. Taču kultūras garīgos artefaktus mēs nevaram saskaitīt.

Tiesa, Rainis savā laikā gribēja uz papīra pierakstīt visas savas idejas. Viņš gribēja saskaitīt, cik idejas viņš „ražo” stundā, dienā, nedēļā, mēnesī. Ideju skaits liecinātu par viņa garīgo produktivitāti. Protams, ideju skaitīšanas ideja netika realizēta un kļuva kārtējā Raiņa amizantā ideja. Kļuva tāda pati ideja kā „rakstīt runču stāstu no mūsu katra runča” vai ideja gatavot „zoles, pieliekamas pie kurpēm, kā galošas, var arī ar naglām” un stādīt „Bibliotēku dārzus”.

Vislielākais mūsdienu izzinātājdarbības sasniegums neapšaubāmi ir kultūras jēdziena lietojums bez epitetiem. Tas paver pilnīgi jaunu skatījumu uz cilvēku un viņa dzīvi. Šis skatījums nav intelektuāli viegls, taču ar tā palīdzību mūsu dzīves kopaina iegūst jaunu vērtību un jaunas perspektīvas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...