Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras vismodernākā definīcija ir ļoti lakoniska un  viegli paturama atmiņā. Tas, pirmkārt. Otrkārt, kultūras vismodernākā definīcija ir loģiski ļoti skaidra un pamatota. Tā faktiski nevar sagādāt nekādu intelektuālo pārslodzi un intelektuālo pretestību, jo ir pašsaprotama un uzskatāmi dabiska jebkuram veselajam saprātam.

Kā parasti var izmantot divas definīcijas. Viena definīcija ir domāta ikdienišķajām vajadzībām un kultūras populāram izskaidrojumam. To var dēvēt par kultūras populāro definīciju.
Otra definīcija ir domāta zinātniskajām vajadzībām un kultūras izskaidrojumam zinātniskajā terminoloģijā. To var dēvēt par kultūras zinātnisko definīciju.
Kultūras populārā definīcija ir šāda: kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Respektīvi, mūsdienās ir nostiprinājies viedoklis, ka kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana.
Kultūras populāro definīciju māca Latvijas vidusskolās mācību priekšmetā „Kulturoloģija”. Ne visās zemes ir tāds mācību priekšmets un ne visās zemēs māca kultūras vismodernāko definīciju. Ministrijas atbildīgā darbiniece Dr.Spodra Austruma kautrīgi izvairās veikt mūsu pieejas (lielā mērā pateicoties viņas iniciatīvai un organizatoriskajai neatlaidībai) salīdzinošu analīzi ar citām zemēm. Ja tāda analīze tiktu veikta, tad var slavējoši atklāties mūsu pārākums modernajā attieksmē pret kultūru.
Speciālajā literatūrā ir sastopama šāda kultūras zinātniskā definīcija: kultūra ir cilvēciskās darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģisko programmu sistēma un tās realizācijas rezultāti, kas nodrošina sociālās dzīves pastāvēšanu un pilnveidošanos. Kultūras zinātniskā definīcija ir lasāma 2003.gadā izdotajā grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture”.
Darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģiskās (t.i., pāri dabai stāvošās) programmas un to realizācijas rezultāti izpaužas zināšanu, normu, iemaņu, ideālu, paraugu, ideju, hipotēžu, ticējumu, mērķu, vērtību, cilvēku sagatavotās visdažādākās produkcijas formā un kopumā veido vēsturiski uzkrātu sociālo pieredzi un artefaktus (cilvēka darinājumus). Kultūra izpaužas sociālās dzīves visās jomās, un nav tāda sociālās dzīves fenomena, kas nebūtu saistīts ar kultūru.
Par ko liecina kultūras vismodernākā definīcija? Tā liecina par radikāli jaunu pieeju kultūrai. Radikāli jaunā pieeja izpaužas divos aspektos.
Vispirms liecina par kultūras jēdziena satura paplašināšanos. Kultūrā tiek iekļauts viss materiāls, kas ir saistīts ar cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Tādējādi kultūras saturs ir maksimalizēts līdz galējai robežai, jo kultūrā faktiski ietilpst viss – gan tā dēvētā garīgā kultūra, gan tā dēvētā materiālā kultūra. Ap cilvēku ir tikai divas sfēras – daba un kultūra. Ap cilvēku nav kaut kāda trešā, ceturtā sfēra.
Tāpat liecina par kultūras autoritātes paplašināšanos, no kultūras viedokļa izskaidrojot un vērtējot dzīves visas parādības. Tātad liecina par kultūras determinisma (cēloniskās nosacītības) klātbūtni. Kultūras determinisma koncepcija tika izstrādāta 2006.gadā, un par to ir stāstīts grāmatā „Spīdolas telpa”.
Vienā no iepriekšējām etīdēm citēju šādu izteikumu: „Dažādu vēsturisku procesu dēļ latviešiem nav izdevies izveidot pašiem savu valsti līdz 1918. gada 18. novembrim, un šis faktors ir ietekmējis kultūru, jo sevi nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt kā vien caur kultūru." Šajos vārdos pareizi ir tas, ka valsts neizveidošana (vai izveidošana) ietekmē kultūru.
Savas valsts pastāvēšana dziļi atsaucas uz tautas pašapziņu,  ietekmē mākslas un literatūras tematiku un tematikas idejisko orientāciju. Ja nav savas valsts, tad tautas kultūrā nepastāv daudzi segmenti. Piemēram, heraldika, naudas sistēma, politiskās varas institūti utt. Sava valsts ir tautas kultūras morālā un intelektuālā brieduma spogulis. Ne velti mēdz uzskatīt, ka savas valsts izveidošana ir katras tautas kultūras lielākais pārbaudījums. Kas attiecas uz latviešu tautu, tad tagad ir nepārprotami redzams, ka šis pārbaudījums nav sekmīgi izturēts un saņemta ir negatīva atzīme.
Taču citētajos vārdos ļoti aplami ir tas, ka valsts neizveidošanas rezultātā „nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt sevi kā vien caur kultūru”. Jāņem ir vērā, lūk, kas.
Cilvēks bez kultūras neeksistē. Cilvēks neeksistē bez dabas – gaisa, ūdens, gaismas, dabas pārtikas produktiem. Cilvēks neeksistē arī bez „otrās dabas” – kultūras. Kultūra ir katra cilvēka (tautas) esamības obligāts atribūts. Kultūras vide pastāv vienmēr neatkarīgi no tā, vai dzīvojam savā valstī vai dzīvojam svešā valstī.
Neapšaubāmi, dotajā citātā runa ir par garīgo kultūru. Citāta autors (reāli – kultūras ministre) gribēja teikt, ka latviešiem, dzīvojot bez savas valsts, nekas cits neatlika, kā vienīgi dziedāt un dancot. Latvieši varēja sevi apliecināt vienīgi garīgajā kultūrā.
Tā nedrīkst teikt. Tas skan naivi un smieklīgi. Latvieši pirms 1918.gada 18.novembra sevi apliecināja ne tikai garīgajā jomā, bet arī materiālajā jomā. Latviešu kultūra pastāvēja vienmēr un arī pastāvēs vienmēr, kamēr pastāvēs latviešu tauta neatkarīgi no tā, vai tai ir jeb nav sava valsts.
Vienā iepriekšējā etīdē bija runa par „kultūras” vietu Nacionālās attīstības plānā (NAP 2020). Plānā ir teikts, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai [..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." 
Arī šajā citātā ar jēdzienu „kultūra” ir domāta tikai garīgā kultūra. NAP 2020 plānotā „kultūras dzīves” aktivizēšana novados nozīmē pašdarbības kolektīvu, tautas daiļamatniecības pulciņu, bibliotēku darbību. Tāda pieeja atgādina marksistu viedokli, ka „kultūra” ir vienota ar politekonomiju. Taču „kultūra” var eksistēt neatkarīgi no politekonomijas. Jebkurā gadījumā „kultūra” ir cilvēka dzīves galvenā sastāvdaļa.
Kādas jaunas politiskās partijas mājas lapā var sastapties ar šādu kultūras izpratni: „Pētījumi pierāda, ka investīcijas kultūras sfērā spēj radīt sabiedrības ekonomisku uzplaukumu. Kultūras un mākslas procesi aktivizē sabiedrības radošo domāšanu, respektīvi - paaugstina darbaspēka efektivitāti. Kultūras un radošie procesi iekustina mūsu smadzeņu labo puslodi, kura diemžēl tika atstāta ierūsēšanai līdz ar skolas gaitu uzsākšanu, kur par attīstīšanas vērtu tika un joprojām tiek uzskatīta kreisā smadzeņu puslode, kas atbild par loģiku, valodu, informācijas uzkrāšanu, abstrakto domāšanu, secīgumu laikā."
Šī citāta autors ar neslēptu entuziasmu noteikti vēlas akcentēt garīgās kultūras lomu un nepieciešamību atbalstīt garīgo kultūru. Taču viņa pieeja ir dīvaina. Viņš ir izvēlējies nesaprotamu dalījumu „kultūras un mākslas procesi”, „kultūras un radošie procesi”.
Labi ir zināms, ka „mākslas procesi” un „radošie procesi” ietilpst garīgajā kultūrā. Tāpēc nav saprotama citāta autora vēlēšanās mums stāstīt par „kultūru” + „mākslas procesi” un „kultūru” + „radošie procesi”. Pat grūti ir izskaidrot tāda dalījuma iemeslu. Acīmredzot, cilvēkam ne visai ir skaidrs, kas ir garīgā kultūra, ja no tās viņš atšķeļ „mākslas procesus” un „radošos procesus”. Iespējams, cilvēkam nav īsti skaidrs, ka mākslas process un radošais process principā var būt viens un tas pats. Māksla neeksistē bez radošā procesa. Tiesa, radošā procesa rezultāts var būt ne tikai māksla, bet arī zinātne, kas tāpat kā māksla nav iespējama bez radošā procesa.
Kultūras vismodernākā izpratne, kā jau minēju, nevar sagādāt intelektuālo pārslodzi un intelektuālo pretestību. Kultūras populārā definīcija intelektuāli ir pa spēkam  katram cilvēkam. Vienīgais, ko no katra cilvēka tagad pieprasa kultūras populārā definīcija, ir nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam kultūras jēdziena lietojumā. Izvēloties lietot jēdzienu „kultūra”, katram cilvēkam tagad ir jābūt ļoti uzmanīgam. Nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam liecina par nepieciešamību lietot pareizos epitetus - apzīmētājus.
Kultūra ir ļoti daudzveidīga. Kultūras daudzveidīgo materiālu arī turpmāk nāksies aplūkot diferencēti. Savukārt diferenciāciju var palīdzēt realizēt epiteti, tos lietojot kopā ar jēdzienu „kultūra”.
Kopā ar jēdzienu „kultūra” divus populārākos epitetus jau lietojām šajā tekstā: garīgā kultūra un materiālā kultūra. Tos izmanto kultūras diferenciācijā jau sen. Noteikti izmantos arī turpmāk. Jau sen izmanto arī citus epitetus (apzīmētājus): sadzīves kultūra, politiskā kultūra, parlamentārā kultūra, komunikācijas kultūra, reliģiskā kultūra, zinātniskā kultūra, morālā kultūra, izglītības kultūra, ražošanas kultūra, apkalpošanas kultūra, sporta kultūra, tiesiskā kultūra, audzināšanas kultūra, ēšanas kultūra, braukšanas kultūra, iepirkšanās kultūra, etnogrāfiskā kultūra, lasīšanas kultūra, domāšanas kultūra, valodas kultūra.
Vislielākā piesardzība ir vajadzīga, lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja). Saskaņā ar kultūras vismodernāko definīciju tas nozīmē, ka runa ir par visu kultūru kopumā. Tātad runa ir par visu „otro dabu”.
Piemēram, vārdi „latviešu kultūra” liecina gan par latviešu mākslu un literatūru, valodu un mentalitāti, zinātni un reliģiju, folkloru un etnogrāfiju, vēsturi un arheoloģiju, idejām, tēzēm, koncepcijām, teorijām, metodoloģijām, stratēģijām, sacerējumiem, diktātiem, referātiem, disertācijām, monogrāfijām, paražām, uzskatiem, ticējumiem, tradīcijām, normām, vērtībām, mānijām, fobijām, stereotipiem, gan par ekonomisko un politisko darbību, firmām un bankām, partijām un biedrībām, uzvedību veļas mazgātavā, pirtī, restorānā, baznīcā, uz ielas, kā arī izgatavotajiem pārtikas produktiem, krekliem, naktskrekliem, krēsliem, galdiem, cepurēm, kleitām, lūpu krāsošanu, manikīru, komunikāciju Saeimā, ministrijā, tramvajā, skolā, universitātē, iepirkšanās un izklaides, atpūtas un sportošanas tradīcijām, alus un degvīna izgatavošanas un lietošanas paņēmieniem, attieksmi pret bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, policistu un slepenpolicistu formas tērpu, rektoru un prezidentu amata ķēdēm un cepurēm, naudu un pastmarkām, Interneta portāliem un komentāriem, mediju izdevumiem, TV kanāliem, autoceļiem un veloceliņiem, jūras un dzelzceļa satiksmi utt.
Lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja), aktuāla kļūst intuīcijas loma – intelektuālā apjausma. Intuīcijas loma kultūras uztverē vienmēr saglabāsies. Katrā kultūrā ir tādi slāņi, kas neiemiesojās noteiktā materiālajā noformējumā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, estētiskajā, reliģiskajā saturā, bet ir būtiska, taču grūti uztverama substance.
Piemēram, tas attiecas uz garīgo kultūru un tādu tās sastāvdaļu kā idejas. Protams, mēs lieliski zinām, ka mūsu darbības, uzvedības un komunikācijas sākums ir ideja. Bez idejas nekas nenotiek. Taču ideja ir grūti uztverama substance. Idejai nav materiālais noformējums. Ideju kopskaits kultūrā nav nosakāms. Mēs varam saskaitīt kultūras priekšmetiskos artefaktus. Taču kultūras garīgos artefaktus mēs nevaram saskaitīt.
Tiesa, Rainis savā laikā gribēja uz papīra pierakstīt visas savas idejas. Viņš gribēja saskaitīt, cik idejas viņš „ražo” stundā, dienā, nedēļā, mēnesī. Ideju skaits liecinātu par viņa garīgo produktivitāti. Protams, ideju skaitīšanas ideja netika realizēta un kļuva kārtējā Raiņa amizantā ideja. Kļuva tāda pati ideja kā „rakstīt runču stāstu no mūsu katra runča” vai ideja gatavot „zoles, pieliekamas pie kurpēm, kā galošas, var arī ar naglām” un stādīt „Bibliotēku dārzus”.
Vislielākais mūsdienu izzinātājdarbības sasniegums neapšaubāmi ir kultūras jēdziena lietojums bez epitetiem. Tas paver pilnīgi jaunu skatījumu uz cilvēku un viņa dzīvi. Šis skatījums nav intelektuāli viegls, taču ar tā palīdzību mūsu dzīves kopaina iegūst jaunu vērtību un jaunas perspektīvas.

Kā parasti var izmantot divas definīcijas. Viena definīcija ir domāta ikdienišķajām vajadzībām un kultūras populāram izskaidrojumam. To var dēvēt par kultūras populāro definīciju.

Otra definīcija ir domāta zinātniskajām vajadzībām un kultūras izskaidrojumam zinātniskajā terminoloģijā. To var dēvēt par kultūras zinātnisko definīciju.

Kultūras populārā definīcija ir šāda: kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Respektīvi, mūsdienās ir nostiprinājies viedoklis, ka kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana.

Kultūras populāro definīciju māca Latvijas vidusskolās mācību priekšmetā „Kulturoloģija”. Ne visās zemes ir tāds mācību priekšmets un ne visās zemēs māca kultūras vismodernāko definīciju. Ministrijas atbildīgā darbiniece Dr.Spodra Austruma kautrīgi izvairās veikt mūsu pieejas (lielā mērā pateicoties viņas iniciatīvai un organizatoriskajai neatlaidībai) salīdzinošu analīzi ar citām zemēm. Ja tāda analīze tiktu veikta, tad var slavējoši atklāties mūsu pārākums modernajā attieksmē pret kultūru.

Speciālajā literatūrā ir sastopama šāda kultūras zinātniskā definīcija: kultūra ir cilvēciskās darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģisko programmu sistēma un tās realizācijas rezultāti, kas nodrošina sociālās dzīves pastāvēšanu un pilnveidošanos. Kultūras zinātniskā definīcija ir lasāma 2003.gadā izdotajā grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture”.

Darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģiskās (t.i., pāri dabai stāvošās) programmas un to realizācijas rezultāti izpaužas zināšanu, normu, iemaņu, ideālu, paraugu, ideju, hipotēžu, ticējumu, mērķu, vērtību, cilvēku sagatavotās visdažādākās produkcijas formā un kopumā veido vēsturiski uzkrātu sociālo pieredzi un artefaktus (cilvēka darinājumus). Kultūra izpaužas sociālās dzīves visās jomās, un nav tāda sociālās dzīves fenomena, kas nebūtu saistīts ar kultūru.

Par ko liecina kultūras vismodernākā definīcija? Tā liecina par radikāli jaunu pieeju kultūrai. Radikāli jaunā pieeja izpaužas divos aspektos.

Vispirms liecina par kultūras jēdziena satura paplašināšanos. Kultūrā tiek iekļauts viss materiāls, kas ir saistīts ar cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Tādējādi kultūras saturs ir maksimalizēts līdz galējai robežai, jo kultūrā faktiski ietilpst viss – gan tā dēvētā garīgā kultūra, gan tā dēvētā materiālā kultūra. Ap cilvēku ir tikai divas sfēras – daba un kultūra. Ap cilvēku nav kaut kāda trešā, ceturtā sfēra.

Tāpat liecina par kultūras autoritātes paplašināšanos, no kultūras viedokļa izskaidrojot un vērtējot dzīves visas parādības. Tātad liecina par kultūras determinisma (cēloniskās nosacītības) klātbūtni. Kultūras determinisma koncepcija tika izstrādāta 2006.gadā, un par to ir stāstīts grāmatā „Spīdolas telpa”.

Vienā no iepriekšējām etīdēm citēju šādu izteikumu: „Dažādu vēsturisku procesu dēļ latviešiem nav izdevies izveidot pašiem savu valsti līdz 1918. gada 18. novembrim, un šis faktors ir ietekmējis kultūru, jo sevi nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt kā vien caur kultūru." Šajos vārdos pareizi ir tas, ka valsts neizveidošana (vai izveidošana) ietekmē kultūru.

Savas valsts pastāvēšana dziļi atsaucas uz tautas pašapziņu,  ietekmē mākslas un literatūras tematiku un tematikas idejisko orientāciju. Ja nav savas valsts, tad tautas kultūrā nepastāv daudzi segmenti. Piemēram, heraldika, naudas sistēma, politiskās varas institūti utt. Sava valsts ir tautas kultūras morālā un intelektuālā brieduma spogulis. Ne velti mēdz uzskatīt, ka savas valsts izveidošana ir katras tautas kultūras lielākais pārbaudījums. Kas attiecas uz latviešu tautu, tad tagad ir nepārprotami redzams, ka šis pārbaudījums nav sekmīgi izturēts un saņemta ir negatīva atzīme.

Taču citētajos vārdos ļoti aplami ir tas, ka valsts neizveidošanas rezultātā „nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt sevi kā vien caur kultūru”. Jāņem ir vērā, lūk, kas.

Cilvēks bez kultūras neeksistē. Cilvēks neeksistē bez dabas – gaisa, ūdens, gaismas, dabas pārtikas produktiem. Cilvēks neeksistē arī bez „otrās dabas” – kultūras. Kultūra ir katra cilvēka (tautas) esamības obligāts atribūts. Kultūras vide pastāv vienmēr neatkarīgi no tā, vai dzīvojam savā valstī vai dzīvojam svešā valstī.

Neapšaubāmi, dotajā citātā runa ir par garīgo kultūru. Citāta autors (reāli – kultūras ministre) gribēja teikt, ka latviešiem, dzīvojot bez savas valsts, nekas cits neatlika, kā vienīgi dziedāt un dancot. Latvieši varēja sevi apliecināt vienīgi garīgajā kultūrā.

Tā nedrīkst teikt. Tas skan naivi un smieklīgi. Latvieši pirms 1918.gada 18.novembra sevi apliecināja ne tikai garīgajā jomā, bet arī materiālajā jomā. Latviešu kultūra pastāvēja vienmēr un arī pastāvēs vienmēr, kamēr pastāvēs latviešu tauta neatkarīgi no tā, vai tai ir jeb nav sava valsts.

Vienā iepriekšējā etīdē bija runa par „kultūras” vietu Nacionālās attīstības plānā (NAP 2020). Plānā ir teikts, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai [..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." 

Arī šajā citātā ar jēdzienu „kultūra” ir domāta tikai garīgā kultūra. NAP 2020 plānotā „kultūras dzīves” aktivizēšana novados nozīmē pašdarbības kolektīvu, tautas daiļamatniecības pulciņu, bibliotēku darbību. Tāda pieeja atgādina marksistu viedokli, ka „kultūra” ir vienota ar politekonomiju. Taču „kultūra” var eksistēt neatkarīgi no politekonomijas. Jebkurā gadījumā „kultūra” ir cilvēka dzīves galvenā sastāvdaļa.

Kādas jaunas politiskās partijas mājas lapā var sastapties ar šādu kultūras izpratni: „Pētījumi pierāda, ka investīcijas kultūras sfērā spēj radīt sabiedrības ekonomisku uzplaukumu. Kultūras un mākslas procesi aktivizē sabiedrības radošo domāšanu, respektīvi - paaugstina darbaspēka efektivitāti. Kultūras un radošie procesi iekustina mūsu smadzeņu labo puslodi, kura diemžēl tika atstāta ierūsēšanai līdz ar skolas gaitu uzsākšanu, kur par attīstīšanas vērtu tika un joprojām tiek uzskatīta kreisā smadzeņu puslode, kas atbild par loģiku, valodu, informācijas uzkrāšanu, abstrakto domāšanu, secīgumu laikā."

Šī citāta autors ar neslēptu entuziasmu noteikti vēlas akcentēt garīgās kultūras lomu un nepieciešamību atbalstīt garīgo kultūru. Taču viņa pieeja ir dīvaina. Viņš ir izvēlējies nesaprotamu dalījumu „kultūras un mākslas procesi”, „kultūras un radošie procesi”.

Labi ir zināms, ka „mākslas procesi” un „radošie procesi” ietilpst garīgajā kultūrā. Tāpēc nav saprotama citāta autora vēlēšanās mums stāstīt par „kultūru” + „mākslas procesi” un „kultūru” + „radošie procesi”. Pat grūti ir izskaidrot tāda dalījuma iemeslu. Acīmredzot, cilvēkam ne visai ir skaidrs, kas ir garīgā kultūra, ja no tās viņš atšķeļ „mākslas procesus” un „radošos procesus”. Iespējams, cilvēkam nav īsti skaidrs, ka mākslas process un radošais process principā var būt viens un tas pats. Māksla neeksistē bez radošā procesa. Tiesa, radošā procesa rezultāts var būt ne tikai māksla, bet arī zinātne, kas tāpat kā māksla nav iespējama bez radošā procesa.

Kultūras vismodernākā izpratne, kā jau minēju, nevar sagādāt intelektuālo pārslodzi un intelektuālo pretestību. Kultūras populārā definīcija intelektuāli ir pa spēkam  katram cilvēkam. Vienīgais, ko no katra cilvēka tagad pieprasa kultūras populārā definīcija, ir nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam kultūras jēdziena lietojumā. Izvēloties lietot jēdzienu „kultūra”, katram cilvēkam tagad ir jābūt ļoti uzmanīgam. Nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam liecina par nepieciešamību lietot pareizos epitetus - apzīmētājus.

Kultūra ir ļoti daudzveidīga. Kultūras daudzveidīgo materiālu arī turpmāk nāksies aplūkot diferencēti. Savukārt diferenciāciju var palīdzēt realizēt epiteti, tos lietojot kopā ar jēdzienu „kultūra”.

Kopā ar jēdzienu „kultūra” divus populārākos epitetus jau lietojām šajā tekstā: garīgā kultūra un materiālā kultūra. Tos izmanto kultūras diferenciācijā jau sen. Noteikti izmantos arī turpmāk. Jau sen izmanto arī citus epitetus (apzīmētājus): sadzīves kultūra, politiskā kultūra, parlamentārā kultūra, komunikācijas kultūra, reliģiskā kultūra, zinātniskā kultūra, morālā kultūra, izglītības kultūra, ražošanas kultūra, apkalpošanas kultūra, sporta kultūra, tiesiskā kultūra, audzināšanas kultūra, ēšanas kultūra, braukšanas kultūra, iepirkšanās kultūra, etnogrāfiskā kultūra, lasīšanas kultūra, domāšanas kultūra, valodas kultūra.

Vislielākā piesardzība ir vajadzīga, lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja). Saskaņā ar kultūras vismodernāko definīciju tas nozīmē, ka runa ir par visu kultūru kopumā. Tātad runa ir par visu „otro dabu”.

Piemēram, vārdi „latviešu kultūra” liecina gan par latviešu mākslu un literatūru, valodu un mentalitāti, zinātni un reliģiju, folkloru un etnogrāfiju, vēsturi un arheoloģiju, idejām, tēzēm, koncepcijām, teorijām, metodoloģijām, stratēģijām, sacerējumiem, diktātiem, referātiem, disertācijām, monogrāfijām, paražām, uzskatiem, ticējumiem, tradīcijām, normām, vērtībām, mānijām, fobijām, stereotipiem, gan par ekonomisko un politisko darbību, firmām un bankām, partijām un biedrībām, uzvedību veļas mazgātavā, pirtī, restorānā, baznīcā, uz ielas, kā arī izgatavotajiem pārtikas produktiem, krekliem, naktskrekliem, krēsliem, galdiem, cepurēm, kleitām, lūpu krāsošanu, manikīru, komunikāciju Saeimā, ministrijā, tramvajā, skolā, universitātē, iepirkšanās un izklaides, atpūtas un sportošanas tradīcijām, alus un degvīna izgatavošanas un lietošanas paņēmieniem, attieksmi pret bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, policistu un slepenpolicistu formas tērpu, rektoru un prezidentu amata ķēdēm un cepurēm, naudu un pastmarkām, Interneta portāliem un komentāriem, mediju izdevumiem, TV kanāliem, autoceļiem un veloceliņiem, jūras un dzelzceļa satiksmi utt.

Lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja), aktuāla kļūst intuīcijas loma – intelektuālā apjausma. Intuīcijas loma kultūras uztverē vienmēr saglabāsies. Katrā kultūrā ir tādi slāņi, kas neiemiesojās noteiktā materiālajā noformējumā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, estētiskajā, reliģiskajā saturā, bet ir būtiska, taču grūti uztverama substance.

Piemēram, tas attiecas uz garīgo kultūru un tādu tās sastāvdaļu kā idejas. Protams, mēs lieliski zinām, ka mūsu darbības, uzvedības un komunikācijas sākums ir ideja. Bez idejas nekas nenotiek. Taču ideja ir grūti uztverama substance. Idejai nav materiālais noformējums. Ideju kopskaits kultūrā nav nosakāms. Mēs varam saskaitīt kultūras priekšmetiskos artefaktus. Taču kultūras garīgos artefaktus mēs nevaram saskaitīt.

Tiesa, Rainis savā laikā gribēja uz papīra pierakstīt visas savas idejas. Viņš gribēja saskaitīt, cik idejas viņš „ražo” stundā, dienā, nedēļā, mēnesī. Ideju skaits liecinātu par viņa garīgo produktivitāti. Protams, ideju skaitīšanas ideja netika realizēta un kļuva kārtējā Raiņa amizantā ideja. Kļuva tāda pati ideja kā „rakstīt runču stāstu no mūsu katra runča” vai ideja gatavot „zoles, pieliekamas pie kurpēm, kā galošas, var arī ar naglām” un stādīt „Bibliotēku dārzus”.

Vislielākais mūsdienu izzinātājdarbības sasniegums neapšaubāmi ir kultūras jēdziena lietojums bez epitetiem. Tas paver pilnīgi jaunu skatījumu uz cilvēku un viņa dzīvi. Šis skatījums nav intelektuāli viegls, taču ar tā palīdzību mūsu dzīves kopaina iegūst jaunu vērtību un jaunas perspektīvas.

Novērtē šo rakstu:

58
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...

Foto

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

Jau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes”...

Foto

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

Spriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu...

Foto

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās...

Foto

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

Es, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija...

Foto

Lai Šadurskis pats brauc prom

Aprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā...

Foto

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

Leonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs...

Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...