Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Debatēs par kultūru vispopulārākā tēma ir kultūras funkcijas. Tas tāpēc, ka tā ir visvieglākā tēma un principā pieejama katram interesentam. Kultūras funkcijas katrs var fiksēt un izvērsti komentēt. Tas neprasa ne lielu gudrību, ne dziļas teorētiskās zināšanas.

Tā, piemēram, internetā kāda skolotāja metodiskajā rekomendācijā ir lasāms šāds kultūras funkciju uzskaitījums: „Pirmā un galvenā kultūras funkcija ir saglabāt vēsturisko mantojumu, nodot svarīgāko nākamajām paaudzēm (informācijas saglabāšanas, nodošanas un apmaiņas funkcija)."

Vispirms jāsaka, ka citētajā teikumā ir rupja loģiskā un didaktiskā kļūda. Rupji ir pārkāpts loģikas identitātes likums. Tas nosaka, ka prātojuma laikā katram izteikumam ir jāsaglabā viena un tā pati jēga. Šajā gadījumā kultūras vēsturiskā mantojuma funkcija tiek skaidrota ar citu funkciju – „informācijas saglabāšanas, nodošanas un apmaiņas funkciju”. Savukārt rupja didaktiskā kļūda ir jauno vielu skaidrot ar tādas vielas palīdzību, kura vēl nav iepazīta mācību procesā. Pirmā un galvenā kultūras funkcija tiek skaidrota ar citu kultūras funkciju, kura vēl nav izskaidrota mācību procesā.

Taču principā apgalvojums „pirmā un galvenā kultūras funkcija ir saglabāt vēsturisko mantojumu” daļēji ir pareizs. Ideāli pareizs tas būtu, ja netiktu lietoti kategorizējošie vārdi „pirmā un galvenā”. Domāju, nevajag lielu prātu, lai saprastu šīs kategorizēšanas aplamību. Katram cilvēkam ir skaidrs, ka tā nedrīkst teikt (mācīt skolā). Kultūras pirmā un galvenā funkcija nav vēsturiskā mantojuma saglabāšana. Šī funkcija ir tikai viena no kultūras funkcijām, bet nevis „pirmā un galvenā”.

Godīgi atzīsim, ka mēs savā izziņas darbībā mīlam kategorizēšanu. Par katru cenu vēlamies zināt, kas attiecīgajā parādībā ir „ pirmais un galvenais”. Skaidrs, ka mums gribas zināt arī kultūras pirmo un galveno funkciju.

Skolotājs ir pieļāvis vēl vienu nepilnību. Cilvēces kognitīvā (izzinātājdarbības) pieredze tālredzīgi māca, ka attiecīgās parādības pirmo un galveno funkciju var konstatēt definīcijā. Definīcija (būtības raksturojums) vienmēr atklāj attiecīgās parādības funkcionālo sūtību. Tātad kultūras definīcija atklāj kultūras funkcionālo sūtību, ko nekļūdīgi drīkst atzīt par pirmo un galveno funkciju.

Mēs zinām definīciju: „Kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana."

Protams, minētā definīcija mums palīdz uztvert kultūras pirmo un galveno funkciju. Definīcija liecina, ka kultūras pirmā un galvenā funkcija ir nodrošināt cilvēka dzīves vidi. Lai cilvēks varētu dzīvot dabā, nepieciešama ir „otrā daba” – kultūra. Tādējādi kļūst saprotams, ka kultūras pirmā un galvenā funkcija ir „otrās dabas” nodrošināšana.

Taču kultūrai nav tikai viena funkcija – pirmā un galvenā funkcija. Kultūrai ir ļoti ļoti daudzas sekundārās funkcijas, kuras (kā jau minēju) katrs var viegli fiksēt un komentēt. Pret tādu nodarbību nedrīkst iebilst. Nepatikšanas sākās vienīgi tad, ja kāds indivīds sāk absolutizēt kādu sekundāro funkciju, kā to dara skolotājs.

Kultūrai ir ļoti ļoti daudzas sekundārās funkcijas tāpēc, ka „otrā daba” ir ļoti ļoti daudzveidīga, kā arī ļoti ļoti daudzveidīga ir cilvēku saistība ar „otro dabu”. Garīgajā līmenī šī saistība ir bezgalīga. Ja teorētiski varam saskaitīt materiālās kultūras visus artefaktus un noteikt to konkrēto saistību ar cilvēkiem, tad garīgās kultūras materiālu (domas, idejas, tēlus, emocijas) mēs nekādā veidā nevaram ne saskaitīt, ne strikti fiksēt to saistību ar materiālajām izpausmēm. Garīgajā sfērā kultūras funkcionalitāte ir bezgalīga, tāpēc droši varam poetizēt par „funkciju miljoniem”.

Nepateicīgo uzdevumu tikt galā ar „funkciju miljoniem” uzņemas kultūras teorija. Tajā obligāti ir jābūt sadaļai par kultūras funkcijām. Tāpēc kultūras teorija cenšas ģeneralizēt „funkciju miljonus”, vispārinot bagāto materiālu atsevišķās grupās. Stingri noteikts kanons šajā ziņā neeksistē. Tomēr katrs kultūras teorētiķis vēlēsies apkopot pašas galvenās funkcijas, saskatot to universālo lomu kultūras pastāvēšanas visos laikmetos.

Grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture” ir funkciju četras grupas: 1) socializācija un inkulturācija, 2) adaptācija un akulturācija, 3) asimilācija un integrācija, 4) normas un vērtības.

Lai cilvēks varētu eksistēt zināmā vidē, viņam nākas iekļauties noteiktos procesos. Cilvēka dzīve ir atkarīga no diviem procesiem – socializācijas un inkulturācijas.

Par socializāciju dēvē sociālās kompetences apguves procesu. Socializācija ir cilvēka iejušanās sabiedrībā, apgūstot tādas zināšanas un iemaņas, kuras nepieciešamas sociālo lomu izpildei. Cilvēkam nepieciešamās zināšanas un iemaņas sniedz kultūra, un tā ir kultūras socializācijas funkcija. Piemēram, vjetnamiešiem, kuri pašlaik vēlas dzīvot Latvijā, nākas socializēties mūsu vidē. Šim procesam nepieciešamās zināšanas un iemaņas sniedz latviešu kultūra.

Par inkulturāciju uzskata kultūras iemaņu un spēju apguves procesu, kurā cilvēks nepārtraukti ir iesaistīts visu mūžu, nemitīgi saskaroties ar jaunām kultūras nostādnēm, normām, tendencēm, vērtībām. Zinātnē sastopams viedoklis, ka starp socializāciju un inkulturāciju nepastāv principiāla atšķirība. Inkulturācijas jēdzienu lieto tādēļ, lai uzskatāmāk nošķirtu sociālos aspektus no citiem aspektiem – estētiskajiem, morālajiem. Taču patiesībā atšķirība pastāv.

Socializācijas rezultātā cilvēkam ir noteikti priekšstati par sabiedrības sociālo struktūru, šķiru īpašībām un savstarpējām attiecībām, valsts funkcionēšanu, ekonomiku, finansēm, izglītības sistēmu, politisko iekārtu. Socializācijas procesā apgūtajām zināšanām un iemaņām ir relatīvi universāls raksturs, un cilvēks spēj eksistēt arī ārpus savas etniskās kultūras vides. Turpretī inkulturācijas process cilvēkam palīdz eksistēt konkrētā kulturā, sniedzot ziņas par šīs kultūras tradīcijām, mantojumu, simboliem un regālijām, modi, stiliem, estētiskajām un intelektuālajām strāvām.

Inkulturācijas process ir komplicētāks nekā socializācijas process. Dažādu zemju sociālā sfēra var daudz neatšķirties viena no otras. Taču garīgās kultūras atšķirības var būt milzīgas. Tā, piemēram, Rietumu civilizācijas valstu sociālās sfēras ir samērā līdzīgas, bet nacionālo kultūru atšķirības ir grandiozas.  

Ja socializācija un inkulturācija pamatā nodrošina cilvēka dzīvi viņa dzimtajā vidē un abi procesi ir organiska nepieciešamība, tad adaptācijai un akulturācijai pamatā ir jāpalīdz cilvēkam iejusties dzīves mainībā un iejusties dzīvei svešā vidē. Jebkura kultūra ir spējīga realizēt adaptācijas funkciju un akulturācijas funkciju.

Kulturoloģijā par adaptāciju dēvē tādu procesu, kad cilvēks piemērojas jaunajiem sociālajiem, politiskajiem, garīgās kultūras apstākļiem, kā rezultātā mainās apziņas un rīcības stereotipi. Spilgts adaptācijas piemērs ir mūsu vecākās un vidējās paaudzes dzīve pēcpadomju gados. Savukārt par akulturāciju dēvē daļēju piemērošanos citas kultūras videi. Latviešu kultūras akulturācijas funkciju izmanto Latvijas cittautieši.

Kultūras adaptācijas funkcijas un akulturācijas funkcijas praksei mēdz būt dažāda gradācija. Pārsvarā nākas sastapties ar divām gradācijas pakāpēm – asimilāciju un integrāciju. Viss ir atkarīgs no cilvēka izvēles, kā arī ārējā spiediena.

Par asimilāciju dēvē tādu procesu, kad brīvprātīgi vai politiski voluntāri tiek pārņemta cita kultūra un beigu beigās ar to pilnīgi saplūst. Asimilācija var notikt gan spontāni, gan izjūtot dominējošās kultūras spiedienu, ja pielieto etnocentrisma politiku un nevēlās svešu kultūru klātbūtni savā zemē.

Kultūras integrācijas funkcija izpaužas tādējādi, ka attiecīgajā vidē (valstī) tiek saglabāta sava kultūra un tiek nodibināti cieši kontakti ar dominējošo (valdošo) kultūru un citām kultūrām. Integrācija ir process, kurā visi elementi (respektīvi, kultūras) ir līdztiesīgi un nezaudē savu patstāvību.

Funkciju ceturtā grupa (normas un vērtības) ir ļoti populāra pseidozinātniskā vāvuļošanā par kultūru. Nepieklājīgi bieži ir sastopams nepieklājīgi šaurs viedoklis, ka kultūra vispār ir tikai normu, vērtību, ierobežojumu, aizliegumu un atļauju sistēma.

Neapšaubāmi, kultūras funkcija ir izstrādāt un iemiesot dzīvē normas un vērtības. Šī funkcija ir ļoti svarīga. Taču patiesībā kultūra ne būt nav tikai normu un vērtību sistēma. Cilvēka dzīves „otrajā dabā” neietilpst tikai normas un vērtības.

Noslēdzot sarunu par „funkciju miljoniem”, ieteicams pievērt uzmanību vienam momentam.

„Funkciju miljoni” nav nemainīgs kopums. Kultūras funkcijas atrodas nepārtrauktā kustībā. Tam tā ir jābūt, jo pati kultūra ir dinamiska sistēma. Nepārtraukti mainās atsevišķu cilvēku intereses un vajadzības. Nepārtraukti mainās cilvēku kolektīvās intereses un vajadzības. Kultūras autori nepārtraukti veido jaunus kultūras materiālos un virtuālos artefaktus. Kultūras autori no saviem jaunveidojumiem gaida jaunas funkcijas. Viņi aizmirst vecos veidojumus un neizmanto to funkcijas. Tāpēc cilvēku dzīves katrā laikmetā var reducēt visaktuālākās kultūras sekundārās funkcijas.

Tas attiecas arī uz mūsu šodienas dzīvi. Audzinot, izglītojot, idejiski orientējot, nepieciešams akcentēt tādas kultūras sekundārās funkcijas, kuras visprecīzāk atbilst šodienas cilvēku garīgajām un materiālajām vajadzībām, intelektuālajam un morālajam līmenim.

Katrai domājošai personai būs savs priekšstats, kuras funkcijas akcentēt un  kuras funkcijas neakcentēt. Tomēr ir zināma cerība kaut daļēji vienoties par šādām pašlaik pie mums visaktuālākajām kultūras sekundārajām funkcijām.

Audzināšanas sfērā tāda ir kultūras garīguma funkcija. Garīguma deficīts ir katastrofāls. Jeb kuras kultūras potenciālā ietilpst tāds materiāls, kas ir spējīgs cilvēkos saglabāt garīgumu. Tāds materiāls ir arī latviešu kultūrā. Jāatceras, ka bez garīguma nav iespējama stabila morālā stāja. Mums ir šausmīgas morālās problēmas.

Izglītošanas sfērā jāakcentē ir kulturoloģiskās kompetences funkcija, kas arī piemīt jeb kurai kultūrai. Katra kultūra ir spējīga izglītot savus autorus, kā kultūra funkcionē, kādas ir kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarības, kādā veidā kultūra „strādā” ar nākotni, kas jāņem ir vērā, lai optimāli izmantotu kultūras funkcijas. Mūsdienu pasaulē, kurā kognitīvo procesu centrā nostājās kultūras kategorija, kulturoloģiskā kompetence kļūst par dzīves vitālu nepieciešamību.

Pie mums ideoloģiskajā darbā ir jāakcentē tādi kultūras elementi un to funkcijas kā demogrāfija, patriotisms, tiesiskums, sociālais taisnīgums, valstiskā suverenitāte, politiskā atbildība, pilsoniskie pienākumi. Šo funkciju neizpratne un izkropļošana ir viens no galvenajiem iemesliem mūsu šodienas sabiedrības sašķeltībai, neapmierinātībai, apātiskumam, dažādu sociālo un etnisko grupu savstarpējam naidīgumam, kā arī tautas novecošanai, izmiršanai un aizceļošanai.

Novērtē šo rakstu:

45
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...