Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Debatēs par kultūru vispopulārākā tēma ir kultūras funkcijas. Tas tāpēc, ka tā ir visvieglākā tēma un principā pieejama katram interesentam. Kultūras funkcijas katrs var fiksēt un izvērsti komentēt. Tas neprasa ne lielu gudrību, ne dziļas teorētiskās zināšanas.

Tā, piemēram, internetā kāda skolotāja metodiskajā rekomendācijā ir lasāms šāds kultūras funkciju uzskaitījums: „Pirmā un galvenā kultūras funkcija ir saglabāt vēsturisko mantojumu, nodot svarīgāko nākamajām paaudzēm (informācijas saglabāšanas, nodošanas un apmaiņas funkcija)."

Vispirms jāsaka, ka citētajā teikumā ir rupja loģiskā un didaktiskā kļūda. Rupji ir pārkāpts loģikas identitātes likums. Tas nosaka, ka prātojuma laikā katram izteikumam ir jāsaglabā viena un tā pati jēga. Šajā gadījumā kultūras vēsturiskā mantojuma funkcija tiek skaidrota ar citu funkciju – „informācijas saglabāšanas, nodošanas un apmaiņas funkciju”. Savukārt rupja didaktiskā kļūda ir jauno vielu skaidrot ar tādas vielas palīdzību, kura vēl nav iepazīta mācību procesā. Pirmā un galvenā kultūras funkcija tiek skaidrota ar citu kultūras funkciju, kura vēl nav izskaidrota mācību procesā.

Taču principā apgalvojums „pirmā un galvenā kultūras funkcija ir saglabāt vēsturisko mantojumu” daļēji ir pareizs. Ideāli pareizs tas būtu, ja netiktu lietoti kategorizējošie vārdi „pirmā un galvenā”. Domāju, nevajag lielu prātu, lai saprastu šīs kategorizēšanas aplamību. Katram cilvēkam ir skaidrs, ka tā nedrīkst teikt (mācīt skolā). Kultūras pirmā un galvenā funkcija nav vēsturiskā mantojuma saglabāšana. Šī funkcija ir tikai viena no kultūras funkcijām, bet nevis „pirmā un galvenā”.

Godīgi atzīsim, ka mēs savā izziņas darbībā mīlam kategorizēšanu. Par katru cenu vēlamies zināt, kas attiecīgajā parādībā ir „ pirmais un galvenais”. Skaidrs, ka mums gribas zināt arī kultūras pirmo un galveno funkciju.

Skolotājs ir pieļāvis vēl vienu nepilnību. Cilvēces kognitīvā (izzinātājdarbības) pieredze tālredzīgi māca, ka attiecīgās parādības pirmo un galveno funkciju var konstatēt definīcijā. Definīcija (būtības raksturojums) vienmēr atklāj attiecīgās parādības funkcionālo sūtību. Tātad kultūras definīcija atklāj kultūras funkcionālo sūtību, ko nekļūdīgi drīkst atzīt par pirmo un galveno funkciju.

Mēs zinām definīciju: „Kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana."

Protams, minētā definīcija mums palīdz uztvert kultūras pirmo un galveno funkciju. Definīcija liecina, ka kultūras pirmā un galvenā funkcija ir nodrošināt cilvēka dzīves vidi. Lai cilvēks varētu dzīvot dabā, nepieciešama ir „otrā daba” – kultūra. Tādējādi kļūst saprotams, ka kultūras pirmā un galvenā funkcija ir „otrās dabas” nodrošināšana.

Taču kultūrai nav tikai viena funkcija – pirmā un galvenā funkcija. Kultūrai ir ļoti ļoti daudzas sekundārās funkcijas, kuras (kā jau minēju) katrs var viegli fiksēt un komentēt. Pret tādu nodarbību nedrīkst iebilst. Nepatikšanas sākās vienīgi tad, ja kāds indivīds sāk absolutizēt kādu sekundāro funkciju, kā to dara skolotājs.

Kultūrai ir ļoti ļoti daudzas sekundārās funkcijas tāpēc, ka „otrā daba” ir ļoti ļoti daudzveidīga, kā arī ļoti ļoti daudzveidīga ir cilvēku saistība ar „otro dabu”. Garīgajā līmenī šī saistība ir bezgalīga. Ja teorētiski varam saskaitīt materiālās kultūras visus artefaktus un noteikt to konkrēto saistību ar cilvēkiem, tad garīgās kultūras materiālu (domas, idejas, tēlus, emocijas) mēs nekādā veidā nevaram ne saskaitīt, ne strikti fiksēt to saistību ar materiālajām izpausmēm. Garīgajā sfērā kultūras funkcionalitāte ir bezgalīga, tāpēc droši varam poetizēt par „funkciju miljoniem”.

Nepateicīgo uzdevumu tikt galā ar „funkciju miljoniem” uzņemas kultūras teorija. Tajā obligāti ir jābūt sadaļai par kultūras funkcijām. Tāpēc kultūras teorija cenšas ģeneralizēt „funkciju miljonus”, vispārinot bagāto materiālu atsevišķās grupās. Stingri noteikts kanons šajā ziņā neeksistē. Tomēr katrs kultūras teorētiķis vēlēsies apkopot pašas galvenās funkcijas, saskatot to universālo lomu kultūras pastāvēšanas visos laikmetos.

Grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture” ir funkciju četras grupas: 1) socializācija un inkulturācija, 2) adaptācija un akulturācija, 3) asimilācija un integrācija, 4) normas un vērtības.

Lai cilvēks varētu eksistēt zināmā vidē, viņam nākas iekļauties noteiktos procesos. Cilvēka dzīve ir atkarīga no diviem procesiem – socializācijas un inkulturācijas.

Par socializāciju dēvē sociālās kompetences apguves procesu. Socializācija ir cilvēka iejušanās sabiedrībā, apgūstot tādas zināšanas un iemaņas, kuras nepieciešamas sociālo lomu izpildei. Cilvēkam nepieciešamās zināšanas un iemaņas sniedz kultūra, un tā ir kultūras socializācijas funkcija. Piemēram, vjetnamiešiem, kuri pašlaik vēlas dzīvot Latvijā, nākas socializēties mūsu vidē. Šim procesam nepieciešamās zināšanas un iemaņas sniedz latviešu kultūra.

Par inkulturāciju uzskata kultūras iemaņu un spēju apguves procesu, kurā cilvēks nepārtraukti ir iesaistīts visu mūžu, nemitīgi saskaroties ar jaunām kultūras nostādnēm, normām, tendencēm, vērtībām. Zinātnē sastopams viedoklis, ka starp socializāciju un inkulturāciju nepastāv principiāla atšķirība. Inkulturācijas jēdzienu lieto tādēļ, lai uzskatāmāk nošķirtu sociālos aspektus no citiem aspektiem – estētiskajiem, morālajiem. Taču patiesībā atšķirība pastāv.

Socializācijas rezultātā cilvēkam ir noteikti priekšstati par sabiedrības sociālo struktūru, šķiru īpašībām un savstarpējām attiecībām, valsts funkcionēšanu, ekonomiku, finansēm, izglītības sistēmu, politisko iekārtu. Socializācijas procesā apgūtajām zināšanām un iemaņām ir relatīvi universāls raksturs, un cilvēks spēj eksistēt arī ārpus savas etniskās kultūras vides. Turpretī inkulturācijas process cilvēkam palīdz eksistēt konkrētā kulturā, sniedzot ziņas par šīs kultūras tradīcijām, mantojumu, simboliem un regālijām, modi, stiliem, estētiskajām un intelektuālajām strāvām.

Inkulturācijas process ir komplicētāks nekā socializācijas process. Dažādu zemju sociālā sfēra var daudz neatšķirties viena no otras. Taču garīgās kultūras atšķirības var būt milzīgas. Tā, piemēram, Rietumu civilizācijas valstu sociālās sfēras ir samērā līdzīgas, bet nacionālo kultūru atšķirības ir grandiozas.  

Ja socializācija un inkulturācija pamatā nodrošina cilvēka dzīvi viņa dzimtajā vidē un abi procesi ir organiska nepieciešamība, tad adaptācijai un akulturācijai pamatā ir jāpalīdz cilvēkam iejusties dzīves mainībā un iejusties dzīvei svešā vidē. Jebkura kultūra ir spējīga realizēt adaptācijas funkciju un akulturācijas funkciju.

Kulturoloģijā par adaptāciju dēvē tādu procesu, kad cilvēks piemērojas jaunajiem sociālajiem, politiskajiem, garīgās kultūras apstākļiem, kā rezultātā mainās apziņas un rīcības stereotipi. Spilgts adaptācijas piemērs ir mūsu vecākās un vidējās paaudzes dzīve pēcpadomju gados. Savukārt par akulturāciju dēvē daļēju piemērošanos citas kultūras videi. Latviešu kultūras akulturācijas funkciju izmanto Latvijas cittautieši.

Kultūras adaptācijas funkcijas un akulturācijas funkcijas praksei mēdz būt dažāda gradācija. Pārsvarā nākas sastapties ar divām gradācijas pakāpēm – asimilāciju un integrāciju. Viss ir atkarīgs no cilvēka izvēles, kā arī ārējā spiediena.

Par asimilāciju dēvē tādu procesu, kad brīvprātīgi vai politiski voluntāri tiek pārņemta cita kultūra un beigu beigās ar to pilnīgi saplūst. Asimilācija var notikt gan spontāni, gan izjūtot dominējošās kultūras spiedienu, ja pielieto etnocentrisma politiku un nevēlās svešu kultūru klātbūtni savā zemē.

Kultūras integrācijas funkcija izpaužas tādējādi, ka attiecīgajā vidē (valstī) tiek saglabāta sava kultūra un tiek nodibināti cieši kontakti ar dominējošo (valdošo) kultūru un citām kultūrām. Integrācija ir process, kurā visi elementi (respektīvi, kultūras) ir līdztiesīgi un nezaudē savu patstāvību.

Funkciju ceturtā grupa (normas un vērtības) ir ļoti populāra pseidozinātniskā vāvuļošanā par kultūru. Nepieklājīgi bieži ir sastopams nepieklājīgi šaurs viedoklis, ka kultūra vispār ir tikai normu, vērtību, ierobežojumu, aizliegumu un atļauju sistēma.

Neapšaubāmi, kultūras funkcija ir izstrādāt un iemiesot dzīvē normas un vērtības. Šī funkcija ir ļoti svarīga. Taču patiesībā kultūra ne būt nav tikai normu un vērtību sistēma. Cilvēka dzīves „otrajā dabā” neietilpst tikai normas un vērtības.

Noslēdzot sarunu par „funkciju miljoniem”, ieteicams pievērt uzmanību vienam momentam.

„Funkciju miljoni” nav nemainīgs kopums. Kultūras funkcijas atrodas nepārtrauktā kustībā. Tam tā ir jābūt, jo pati kultūra ir dinamiska sistēma. Nepārtraukti mainās atsevišķu cilvēku intereses un vajadzības. Nepārtraukti mainās cilvēku kolektīvās intereses un vajadzības. Kultūras autori nepārtraukti veido jaunus kultūras materiālos un virtuālos artefaktus. Kultūras autori no saviem jaunveidojumiem gaida jaunas funkcijas. Viņi aizmirst vecos veidojumus un neizmanto to funkcijas. Tāpēc cilvēku dzīves katrā laikmetā var reducēt visaktuālākās kultūras sekundārās funkcijas.

Tas attiecas arī uz mūsu šodienas dzīvi. Audzinot, izglītojot, idejiski orientējot, nepieciešams akcentēt tādas kultūras sekundārās funkcijas, kuras visprecīzāk atbilst šodienas cilvēku garīgajām un materiālajām vajadzībām, intelektuālajam un morālajam līmenim.

Katrai domājošai personai būs savs priekšstats, kuras funkcijas akcentēt un  kuras funkcijas neakcentēt. Tomēr ir zināma cerība kaut daļēji vienoties par šādām pašlaik pie mums visaktuālākajām kultūras sekundārajām funkcijām.

Audzināšanas sfērā tāda ir kultūras garīguma funkcija. Garīguma deficīts ir katastrofāls. Jeb kuras kultūras potenciālā ietilpst tāds materiāls, kas ir spējīgs cilvēkos saglabāt garīgumu. Tāds materiāls ir arī latviešu kultūrā. Jāatceras, ka bez garīguma nav iespējama stabila morālā stāja. Mums ir šausmīgas morālās problēmas.

Izglītošanas sfērā jāakcentē ir kulturoloģiskās kompetences funkcija, kas arī piemīt jeb kurai kultūrai. Katra kultūra ir spējīga izglītot savus autorus, kā kultūra funkcionē, kādas ir kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarības, kādā veidā kultūra „strādā” ar nākotni, kas jāņem ir vērā, lai optimāli izmantotu kultūras funkcijas. Mūsdienu pasaulē, kurā kognitīvo procesu centrā nostājās kultūras kategorija, kulturoloģiskā kompetence kļūst par dzīves vitālu nepieciešamību.

Pie mums ideoloģiskajā darbā ir jāakcentē tādi kultūras elementi un to funkcijas kā demogrāfija, patriotisms, tiesiskums, sociālais taisnīgums, valstiskā suverenitāte, politiskā atbildība, pilsoniskie pienākumi. Šo funkciju neizpratne un izkropļošana ir viens no galvenajiem iemesliem mūsu šodienas sabiedrības sašķeltībai, neapmierinātībai, apātiskumam, dažādu sociālo un etnisko grupu savstarpējam naidīgumam, kā arī tautas novecošanai, izmiršanai un aizceļošanai.

Novērtē šo rakstu:

45
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...