Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras vismodernākā definīcija tautiešiem var sagādāt izpratnes mocības. Nav viegli ievērot regulu „pietiek nemācīties, pietiek nezināt, pietiek dzīvot ar novecojušām zināšanām, pietiek neizmantot visjaunākos zinātnes sasniegumus, pietiek nemācīties no citām tautām, pietiek saglabāt zināšanu provinciālismu, pietiek izplatīt pseidointelektuālismu, pietiek jūsmot par parazinātniskiem murgiem”.

Nav viegli atradināties no primitīvi trafaretās izpratnes par kultūru kā garīgo darbību – literatūru, mūziku, tēlotājas mākslu, folkloru, Dziesmu svētkiem, Dzejas dienām, Baltijas pērlēm, kamermūzikas festivāliem, Paula šlāgeriem, ziņģu festivāliem, alus svētkiem, rokmūzikas festivāliem, artišoka biennālēm, fiziskajiem teātriem, pankroka koncertiem, dziesmas kaverversijām, dejas izrādēm perfomancēm, kailfoto mākslu, stulbingu, regeja grupām, šikiem burziņiem, bodifitnesa projektiem, bodibildinga projektiem, fitnesa projektiem, dzejas sesijām, Eiropas kultūras gadiem, Eiropas kultūras galvaspilsētām, bērnu kultūras mēnešiem, seno ugunskuru naktīm, vizuālās komunikācijas instrumentiem, kultūras pasākumiem un kultūras dižpasākumiem, kultūras patēriņu un kultūras līdzdalību, Dārza svētkiem, azartiskiem skrējieniem, ielīgošanas pasākumiem, Baznīcu naktīm, Zinātnieku naktīm, Muzeju naktīm, Stūra mājas ekskursijām.

Nav viegli atradināties, ka „kultūrai” nav pieklājīgi vulgāri atmest ar roku un mežonīgi pasūtīt uz vienu vietu. Nav viegli atradināties tumsoniski nelielīties, ka „kultūra mani neinteresē”. Savā laikā, kad aicināju izdot pirmo grāmatu par Latvijas kultūras vēsturi, tā bija apgaroto latviešu vispopulārākā atbilde. Uzrunātie apgarotie latvieši reaģēja stereotipiski: „Kultūra mani neinteresē.” Atceros, nereti ar glamūrīgu šarmu: „Man ir citas prioritātes.” Minētās grāmatas epopeja noslēdzās ar to, ka pirmo grāmatu par mūsu kultūras vēsturi (tāpat kā mūsu tautasdziesmu pirmo kopojumu XIX gs. beigās) izdeva „nolādētie krievi”, un grāmatu iespieda Krievijas pilsētā Tulā, Ļeņina ielā 109 par krievu naudu.

Tolaik (1999.g.) latviešus kaunināt bija veltīgi. Zagšanas, blēdību un debilitātes prioritātes jau bija sasniegušas nacionāli cienījamu līmeni. Grāmata nekļuva prioritāte arī pēc publicēšanas, jo tajā nav slavēti latviešu stulbie naciķi un nacistu karakalpi, nav slavēta masu cilvēku pelēkā valdošā kliķe un patoloģiski alkatīgie vietējie reptiļi oligarhi. Grāmatā objektīvi ir raksturota kompartijas bosu un specdienestu ģenerāļu organizētā nelietīgā „perestroika”, „brīvības cīņas” imitācija un tās katastrofālā ietekme uz tautas nākotni.

Par tautiešu izpratnes mocībām liecina etīdēm veltītie komentāri. Komentētāji izsaka savu viedokli, it kā nemaz nebūtu sapratuši tekstu, ko komentē. Neticu, ka etīdēs normāls cilvēks nevar uztvert galveno domu. Respektīvi, to, ka runa ir par kultūras jēdziena ļoti plašu lietojumu. Var taču redzēt, ka kultūra nav ne "evolūcija", ne "ideoloģija", bet kaut kas daudz, daudz plašāks un dziļāks.

Tomēr komentāros var lasīt, piemēram, šādu apreibušu vienpusību: „Kultūra. To rada ideoloģija, kā blakusproduktu, kura uzdevums masām izskaidrot (ar mākslas izteiksmes līdzekļiem vai jebkuriem citiem līdzekļiem) pašu ideoloģiju, rīcību un attieksmi pret to daudzveidīgās dzīves situācijās. Un tikai.”

„Un tikai” apbēdina. Tā jau ir klaja stūrgalvība. To glauda un baro dogma – nekritiski pieņemta un par nemainīgu patiesību atzīta tēze.

Protams, cilvēce nevar būt apmierināta ar rezultātiem cīņā pret dogmatismu. Cilvēces vēsturē ir mainījies dogmu saturs, taču pats dogmatisms kā cilvēciskās apziņas mānija ir saglabājies visos laikmetos. Kultūras jēdziens arī ir pakļauts zināmai dogmatikai.

Lai kultūras jēdziena lietošanā nostiprinātu vismodernāko definīciju, prāta spriganumu var iešūpot zināšanas par apstākļiem, kas veicināja jauno izpratni. Zinot par šiem apstākļiem, kultūras izpratnes mocības var pārvērsties kultūras izpratnes priekā un pat uzbudinošā azartā. Prieku un azartu var uzburt pārliecinoši argumenti. Tādi argumenti, kas ar savu cienību vairo uzticību kultūras jaunajai izpratnei. Daudzi cilvēki jaunas zināšanas ātrāk uzsūc tad, kad ir iepazinušies ar jauno zināšanu priekšvēsturi.

Aizvadītajos apmēram 100 gados zinātnē ir sastopami ļoti daudzi teksti ar skaidri uztveramu tendenci. Tekstos var skaidri uztvert tendenci uz pasauli lūkoties no visas kultūras viedokļa.

Piemēru netrūkst. Ļoti spilgts piemērs ir vadāmā haosa teorija. Negaidīti interesanta ir vadāmā haosa speciālistu pieeja. Iepazīstoties ar viņu pieeju, kultūras izpratne patiešām var pārvērsties uzbudinošā azartā. Salikums „kultūra” un „haoss” jau pats par sevi ir ļoti atraktīvs. Tas var kutināt pat stulbinga fanu smadzenes.

Vadāmā haosa pamatā ir šāds svarīgs secinājums: mūsdienu zinātniski tehniskajā civilizācijā politisko varu nomaina kultūras likumsakarību vara. Vadāmā haosa speciālisti uzskata, ka sabiedrības dzīvi virza kultūra, jo tā caurstrāvo visus procesus.

Politiskā vara ne reti ir bezspēcīga dzīves daudzās situācijās. Politiskā vara kaut ko var panākt vienīgi tad, ja respektē visu kultūru, bet ne tikai attiecīgās situācijas lokālo specifiku.

Mūsdienās politiskā vara zaudē klasisko substanci. Politiskā vara pat var traucēt un graut cilvēku darbību - kultūras attīstību. Neapšaubāmi, tas ir noticis pēcpadomju Latvijā. Galvenokārt tāpēc, ka politiskajai varai nemaz neinteresē kultūras attīstība. Mūsu politiskajai varai interesē tikai viens kultūras segments  - finanšu segments un tā lokālā specifika. Mūsu politiskās varas intereses riņķo tikai ap naudu un tās izdevīgu sadalīšanu savā labā.

Politiskā vara, piemēram,  var censties regulēt tehnikas izmantošanu. Taču tehnikai nav vajadzīga politiskā leģitimitāte. Cilvēku intelekts pats nodrošina tehnikas leģitimitāti bez politiskajiem lēmumiem. Ne velti ražošanas profesionāļi neciena politiķus, kuri bāž savu degunu, kur nevajag.

Mūsdienās ir modē atziņa, ka politiķu iejaukšanās kultūras procesos ir kaitīga. Jo augstāks ir zinātniski tehniskais līmenis, jo niecīgāka telpa ir politiskajām manipulācijām. Jo augstāks ir kultūras līmenis, jo lielāka loma ir kultūras pašorganizācijai.

Daudzu zemju politiskā elite tagad milzīgu uzmanību pievērš internetam. Taču internetam nav vajadzīga politiķu līdzdalība. Internets ir tas, kas pašlaik visvairāk nodrošina kultūras pašorganizāciju un tajā skaitā stimulē cilvēku vienaldzību pret politiku, politiskajām partijām, valsts varu. Tas satrauc politisko eliti, kura vēlas internetu 100% kontrolēt un izmantot savā labā.

Šodien daudzi analītiķi vadāmo haosu uzskata par masu iznīcināšanas jaunu līdzekli. Vadāmais haoss masveidā iznīcina (regulē) cilvēku apziņas suverenitāti un pašorganizatoriskās spējas. Vadāmais haoss ir jauns „aukstā kara” ierocis. Vadāmā haosa laikā cilvēku apziņa zaudē savas darbības kontroli. Praktiski tas nozīmē, ka cilvēku apziņa zaudē kontroli gan par dzīves garīgo sfēru, gan materiālo sfēru. Visā kultūrā iestājās haoss.

Vadāmā haosa teorija it kā liecina par paradoksu. Paradoksāli it kā ir, lūk, kas. Zinātnieki, izdomājot jaunu „aukstā kara” ieroci, atklājuši gaišu perspektīvu – kultūras jaunu izpratni.

Taču faktiski minētajā domu gaitā nekā paradoksāla nav. Gaišā perspektīva radās tāpēc, ka vadāmā haosa izdomāšanā jau no paša sākuma dominēja sistēmiskā pieeja. Vadāmā haosa teorētiķi izturējās kompleksi pret cilvēku darbību. Vadāmā haosa teorētiķi jau no paša sākuma tiecās ņemt vērā kultūras visus segmentus. Dominēja hipotēze, ka „aukstā kara” jaunais ierocis cilvēciskās apziņas suverenitāti un pašorganizatoriskās spējas varēs regulēt tikai tajā gadījumā, ja maksimāli tiks aptverti visi kultūras segmenti. Citiem vārdiem sakot, vadāmais haoss ir jāizraisa gan materiālajā kultūrā, gan garīgajā kultūrā.

Visjaunākais piemērs vadāmā haosa sekmīgā pielietošanā, saprotams, ir Ukrainā. Šajā nelaimīgajā zemē haoss ir visur: gan cilvēku galvās, gan viņu iestādēs un uzņēmumos. Bet tas ir vadāmais haoss. Ja ir vajadzīgs, haosu var ātri apslāpēt, cilvēku smadzenes un darbību novirzot citā (konstruktīvā) virzienā.

Patiesībā tā nav pirmā reize, kad masu iznīcināšanas līdzeklis stimulē jaunas idejas. Arī kodolieroču draudi iznīcināt cilvēci stimulē jaunas idejas. Tā, piemēram, zinātnieki sāka uz planētas iedzīvotājiem lūkoties kā uz vienotu sistēmu. Tādu skatījumu veicināja kodolieroči un to nemitīgā modernizācija.

Būtiski jaunais skatījums atsaucās uz demogrāfiju. Ilgu laiku demogrāfija dzimstību un mirstību aplūkoja tikai atsevišķās valstīs, bet nevis visas cilvēces mērogā. Zinātnieku jaunā pieeja, kuras fonā rēgojās atombumbu „sēnes”, vainagojās ar matemātisko modeļu izveidi visas cilvēces demogrāfiskajiem aprēķiniem. „Karstā kara” drausmīgākais ierocis stimulēja gaišu perspektīvu – skatījumu uz cilvēci kā vienotu veselumu.

Neapšaubāmi, Rietumu civilizācijā aizvadītajos apmēram 100 gados ne tikai humanitāro un sociālo zinātņu teksti liecināja par skaidri uztveramu tendenci lūkoties uz kultūru ar universālām acīm. Universālas acis bija arī dabas zinātnēs un t.s. precīzajās zinātnēs. Pie tam aktuāls ir pikants jautājums – kurš no kura mācījās uz kultūru lūkoties ar universālām acīm. Var atklāties, ka humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji visu svarīgāko iemācījās no biologiem, fiziķiem, ķīmiķiem, kuri pirmie uz kultūru palūkojās ar universālām acīm.

Teiksim, tādā sociālajā zinātnē kā demogrāfija kolosālu ieguldījumu ir devis fiziķis Sergejs Kapica. Savukārt par dabas zinātņu un sociālo zinātņu sadarbību uzskatāmi liecina, piemēram, Čīles neirobiologu Umberto Maturanas un Francisko Varelas unikālais ieguldījums un tā ietekme uz komunikācijas teoriju, sociālo psiholoģiju, bioloģijas filosofiju, neirofizioloģijas filosofiju, izziņas bioloģiju, evolūcijas epistemoloģiju un vēl citām disciplīnām.

Tipisks piemērs ir arī daudziem latviešiem labi pazīstamais Tartu universitātes profesors Jurijs Lotmans – viena no lielākajām autoritātēm Rietumu humanitārajās zinātnēs XX gadsimta otrajā pusē. Viņa literatūrzinātniskajos rakstos un monogrāfijās kultūras kategorija strauji kļuva par galveno pētniecisko instrumentu un analītiskajā domā pārsvaru ieguva kulturoloģiskā pieeja.  Viņa darbos ļoti skaidri ir konstatējama pāreja no literatūrzinātniskā skatījuma uz kulturoloģisko skatījumu. Jurijs Lotmans 80.gados kultūras izpratnē ieviesa semiosfēras jēdzienu. Šī jēdziena saistība ar bioķīmijas pamatlicēja Vladimira Vernadska jēdzienu „biosfēra” ir acīmredzama.

Jurija Lotmana pēdējā grāmata saucās „Kultūra un sprādziens”. Tajā dominē saruna par kultūras dinamiku, atvērtību, neprognozējamību. Grāmatas metodoloģiskās un terminoloģiskās ietekmes avots ir izcilā ķīmiķa Nobela prēmijas laureāta Iļjas Prigožina publikācijas. To ietekmē Jurija Lotmana risinājumos parādījās jēdzieni „sprādziens”, „bifurkācija”, „fluktuācija”.

Kultūras jēdziena universalizāciju uzskatāmi raksturo XX gadsimta nogalē publicētie teksti par kapitālismu. Tiek atzīts, ka kapitālisma attīstību Rietumos nevar izskaidrot bez kultūras faktoriem. Kapitālisma analīzē nevar balstīties vienīgi uz ekonomiskajiem faktoriem – resursu sadali, ražošanas apjomu, darba ražīgumu, kapitāla uzkrāšanu u.c. Pie tam kultūras faktoru analīze palīdz izskaidrot, kāpēc kapitālisms neradās Austrumu civilizācijās.

XX gadsimta beigās mainījās attieksme pret ekonomiku, kuru parasti mēdza skaidrot šaurā saimnieciskās darbības rakursā. Apzinoties visas kultūras ietekmi uz ekonomiku, radās informatīvā ekonomika, psiholoģiskā ekonomika, komunikatīvā ekonomika, eksperimentālā ekonomika.

Izmaiņas ir radikālas. Ādama Smita liberālisma ekonomika māca, ka galvenā darbojošās persona ir racionāls un egoistisks indivīds, kas savā izvēlē vadās no aprēķina un tiecas tikai pēc tā, kas viņam ir izdevīgi. Ādama Smita liberālisma ekonomika ir absolūti izolēta no sociāli vēsturiskajiem apstākļiem. Tātad ir absolūti izolēta no  kultūras. Taču tagad Rietumu ekonomistu aprindās populārs ir jēdziens Culture Matters (kultūra nosaka visu).

Kā jau teicu, piemēru netrūkst. Iepazīstoties ar tiem, ātrāk kļūst saprotama kultūras vismodernākās definīcijas nepieciešamība. Redzam, ka vēsturiski progresē ne tikai zinātniski tehniskā doma, bet arī zinātniski humanitārā doma. Cilvēki arvien pamatīgāk izprot savas dzīves kārtības visdažādākos nosacījumus. Cilvēku eksistenciālā kompetence iegūst arvien plašāku vērienu. Tagad cilvēku eksistenciālās kompetences centrā ir nostājusies kultūras kategorija.

Novērtē šo rakstu:

27
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...