Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienās sāk piepildīties kāda slavena vīra vārdi, ka turpmākās impērijas būs apziņas impērijas. Praktiski tas var izpausties dažādi. Turklāt var izpausties politiskās un ekonomiskās kundzības tādā nepatīkamā veidā kā ģeogrātiskais valstiskums. Mūsdienās izplatītā ģeopolitiskā vara principā ir apziņas vara, kuru realizē apziņas impērija. Tā visus biedē ar savu vareno ieroču žvadzināšanu, tomēr reāli savu kundzību nodrošina ar citu zemju iedzīvotāju zombēšanu un ietekmes aģentu savervēšanu, iztiekot bez tankiem un okupācijas. ASV pašlaik noteikti var uzskatīt par apziņas impēriju. ASV savu planetāro hegemoniju galvenokārt nodrošina ar garīgiem līdzekļiem.

Taču mūsdienās apziņas impērija izpaužas arī izzinātājdarbības veidā. Mūsdienās izkristalizējās garīgā lielvalsts ar monarhu pie kognitīvās varas stūres. Mūsdienās veidojās kultūras monarhija. To pārvalda karaliene vārdā „Kultūra”. Viņas pārziņā ir izzinātājdarbības (kognitīvā) varas stūre.

Kultūras monarhija ir tipiska apziņas impērija. Tās neaptveramajā teritorijā ietilpst visa izzinātājdarbība un visi zināšanu veidi. Bez kultūras koncepta klātbūtnes nekas vairs nenotiek. Karaliene „Kultūra” valda vienpersonīgi, un tās prioritāte ir totāla – pilnīga, vispārēja, visu aptveroša. Kultūras monarhijas pilsoņu domāšanā par dzīvi centrā ir kultūras koncepts. Jebkurā izpratnē un jebkuros izskaidrojumos dominē kultūras koncepta primāts un prizmatiskums.

Karalienes vienīgais trūkums ir tas, ka tā nemanto savu varu. Monarhs parasti savu varu manto. Kultūra savu varu nemanto. Kultūras nonākšana pie varas ir apziņas bagātināšanās rezultāts. Cilvēku izzinātājdarbība noveda pie atziņas, ka ir pienācis kultūras valdīšanas laikmets un kultūrai ir jāpārņem kognitīvās varas stūre.

Tādējādi var teikt, ka karalienei „Kultūra” ir apziņas leģitimācija, bet nevis varas mantojuma juridiskā leģitimācija. Mūsdienās kultūra nevarēja mantot varu, jo vēl nesen attieksme pret kultūru bija pilnīgi savādāka nekā tagad. Vēl nesen viens amerikāņu zinātnieks teica: „Visi zina, ka kultūras antropoloģija pēta kultūru. Taču neviens precīzi nezina, kas ir kultūra."

Nav noslēpums, ka pret kultūru daudzi joprojām mēdz izturēties kā pret kvazistruktūru. Proti, kā pret kaut ko tādu, kas intuitīvi ir saprotams, bet jēdzieniski nav precīzi fiksēts. Piemēram, tāpat kā pret demokrātiju, totalitārismu, reliģiju, sociālo taisnīgumu. Mēs it kā intuitīvi saprotam, kas ir sociālais taisnīgums, tomēr precīzi nevaram pateikt, kam tajā praktiski ir jābūt. Par sociālo taisnīgumu mums nav precīzi fiksētas robežas.

Bet vispār situācija ir pazīstama. Rietumu civilizācijā arī agrāk bija tāds stāvoklis, ka kādam izzinātājdarbības veidam (zinātnei) sociumā bija prioritārā aura. Protams, kultūra nav zinātne. Taču tagad pret kultūru izturas kā pret sava veida zinātni (metazinātni). Kultūru uzskata, ja mēģinām poētiski salīdzināt, par mūsu esamības Galaktiku.

Kultūras koncepta universalizācija faktiski ietilpst tajā vēsturiskajā procesā, kuru apraksta kā zinātniskās paradigmas maiņu. Laiku pa laikam priekšplānā izvirzās kāda zinātne, kā arī kāds zinātniski metodoloģiskais komplekss (piem., strukturālā pieeja, semiotiskā pieeja, sistēmiskā pieeja, sinerģētiskā pieeja, kosmoloģiskā pieeja).

Tā, piemēram, ilgus gadsimtus līdera pozīcijas ieņēma teoloģija. Par teoloģijas piederību zinātnei joprojām turpinās diskusijas. Taču pati teoloģija sevi reprezentē kā zinātni, jo tiecās iepazīt dievu, komentēt reliģiskos mītus utt. Atzīstot teoloģiju par zinātni, savā laikā tās pakļautībā nonāca visas pārējās zinātnes, kā arī māksla un filosofija. Savā laikā teoloģija bija cilvēku esamības Galaktika.

Viduslaikos teocentrisma vietā nostiprinājās natūrcentrisms. Viduslaikos izglītotā sabiedrība jūsmoja par mehānikas monarhiju. Materiālās ražošanas attīstība un pāreja no amatniecības uz mašīnu izmantošanu manufaktūrās cilvēku domāšanā nostiprināja mehānicismu.

XIX gs. Eiropas garīgajā dzīvē radās jauns līderis. Sākās zinātniski tehniskā progresa laikmets. Tajā par zinātniskās izziņas karalieni kļuva fizika. Pēc relativitātes teorijas un kvantu teorijas atklāšanas sākās apvērsums ne tikai daudzās zinātnēs, bet izglītoto cilvēku domāšanā un pasaules uzskatā vispār. Vēl XX gs. vidū daudzi jaunieši sapņoja kļūt par fiziķiem un rādīja ar pirkstu uz liriķiem – humanitāro disciplīnu studentiem.

Jaunas izmaiņas konstatējamas XX gs. otrajā pusē. Tolaik fiziku nomainīja ķīmija, pierādot savu ambiciozo varenību rūpniecībā, lauksaimniecībā, militārajā bruņojumā. Sākās sintētisko sadzīves priekšmetu un diemžēl arī sintētisko pārtikas produktu bums.

XX gs. nogalē strauji nostiprinājās bioloģija, pakļaujot savām interesēm fiziku un ķīmiju tādās jaunās zinātnēs kā biofizika un bioķīmija. Bioloģijas loma izpaudās cilvēka smadzeņu funkcionālās asimetrijas pētījumos, ģenētiskā koda atšifrēšanā, gēnu inženierijā, dzīvo organismu klonēšanā. Bioloģija kalpoja kā metodoloģiskā bāze sistēmu teorijā, kura savukārt būtiski papildināja daudzu zinātņu metodoloģisko arsenālu.

XX gs. 90.gados sāka dominēt socioloģija. Socioloģijas reputāciju veicināja tas, ka tā ir zinātne par sabiedrību. Ekoloģisko, migrācijas, demogrāfisko procesu ietekmē aktuāla kļuva ideja zinātniski vadīt sabiedrisko dzīvi. Socioloģijas prioritāte bija saistīta ar totalitārisma analīzi. Tāda analīze bija svarīga pēc sociālisma sistēmas sabrukuma.

Jau XX gs. kļuva skaidrs, ka sabiedrības socioloģiskā izpēte ir nepietiekama. Socioloģiskās zināšanas var sniegt lielisku priekšstatu par sociālajām attiecībām, bet maz dod kaut ko jaunu par pašu cilvēku - vissarežģītāko sistēmu. Cilvēks, šī vissarežģītākā sistēma, pilnā mērā neatspoguļojās socioloģiskajās zināšanās.

XX gs. pret kultūru pakāpeniski sāka izturēties kā pret radikālu zinātnisko izaicinājumu. Zinātne sāka analizēt kultūras avotus, struktūru, funkcijas, vēsturisko jēgu un izmaiņu likumsakarības. Pret kultūru sāka izturēties kā pret savdabīgu cilvēces progresa kritēriju. Piemēram, Alberts Šveicers savā slavenajā grāmatā raksta: „Kultūra ir cilvēka un cilvēces progresa kopojums visās sfērās un virzienos ar nosacījumu, ka progress kalpo indivīda garīgajam pilnveidojumam”.

XX gs. zinātne tiecās aptvert vienā veselumā cilvēces progresa visus atzarus. Bet galvenais - kultūrā sāka saskatīt savdabīgu metodoloģiskumu. Zinātne pret kultūru sāka izturēties kā pret padziļinātas pašapziņas paraugu, kuram piemīt savdabīgs metodoloģiskums – spēja formulēt izziņas metodes un to lietošanas noteikumus.

Zinātne saprata, ka ar šī savdabīgā metodoloģiskuma palīdzību iespējams panākt visaptverošu priekšstatu par cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Turklāt tika akcentēts, ka arī pati zinātne ir kultūras fenomens, veidojoties noteiktā kultūras kontekstā. Joprojām ne visiem zinātniekiem ir viegli pierast pie šīs atziņas. Zinātnieki mīl sevi lepni uzskatīt par pilnīgi ne no kā neatkarīgiem cilvēkiem. Tagad atklājās, ka ne tikai viņu zinātne, bet arī viņu lepnība ir atkarīga no kultūras.

Latvijā pagaidām nevar runāt par kultūras monarhiju un karalienes prioritāti. Vismaz tā tas konstatējams valsts direktīvajos dokumentos. Internetā var lasīt kāda autora viedokli par Nacionālās attīstības plānu (NAP 2020) no kultūras koncepta redzespunkta: „Kultūrai šajā NAP variantā ir atvēlēta izteikti margināla loma, tā aprakstīta virspusīgi, ar dažām miglainām un, manuprāt, kļūdainām idejām. Te dominē "vecās skolas" ekonomiskais diskurss, kurš ne gluži saskan ar mūsdienu ilgtspējīgas attīstības pieeju (kas ir oficiālais Latvijas Republikas attīstības modelis). Ekonomikas un kultūras attiecības labi ilustrē 319. pants. Šajā rindkopā no sākuma tiek apgalvots, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc secināts, ka "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai". Pēc tam vidū iesprausts: "[..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." Beigās vēlreiz atkārtots galvenais: "Tādēļ ir jāpielieto visi pieejamie valsts un pašvaldību ietekmes instrumenti, lai atbalstītu tos, kas ražo un sniedz pakalpojumus." Tas ir ierobežots skats uz sociālo realitāti, kurā ekonomika un kultūra ir divas dažādas būves, turklāt otrās celšanas sākšana ir atkarīga no pirmās progresa. Biežāk minētā kultūras izmantošanas joma ir tās potenciālā vara veidot sadarbību, integrēt, attīstīt piederības izjūtu. Jā, noteiktas kultūras prakses to var, tikai ne tāda iedomātā kultūra, kādu uzbur NAP ideālistiski nacionālistiskā iztēle”.

NAP dominē tas, ko A.Toinbijs dēvēja par „domāšanas industrializāciju” – noslieksmi skatīt atsevišķas daļas, bet nevis veselumu. A.Toinbijs iesacīja labu padomu: lai saprastu daļu, vispirms ir jāsaprot veselums, jo veselums pats par sevi ir pētījuma objekts.

„Domāšanas industrializācija” ir samērā izplatīta kaite. Tā ne reti sadzīvo ar citu mentālo kaiti – tā saucamo Prometeja gribu, vēloties visu pakļaut noteiktām materiālistiskajām likumsakarībām un visam pavēlēt funkcionēt saskaņā ar ekonomikas menedžmentu. Ne velti nākas dzirdēt, ka universālisms un universāls tvērums ir vienīgi brīvdomātāju prioritāte. Minētās īpašības piemīt personībām ar spēcīgu intuīciju un alerģiju pret domāšanas stereotipiem.

Patīkami ir tas, ka mūsdienās universālisms un universāls tvērums piemīt ne tikai brīvdomātājiem. Minētās īpašības piemīt arī tam, ko saucam par laikmeta garu. Un tas noteikti ir loģiski, ka globalizācijas periodā ļoti daudzu cilvēku domāšanas morfoloģijā pārsvaru gūst iekšējā vēlēšanās dzīvi izjust kā vienotu veselumu un visu savu dzīvi kādam uzticēt.

Tamlīdzīga vēlme cilvēkiem bija arī agrāk. Cilvēki arī agrāk tiecās savu dzīvi kādam uzticēt. Agrāk uzticēja baznīcai, caram, elitei, partijai. Bija periods, kad uzticēja ekonomikai – „materiālajai bāzei”. Tagad ir pienākusi kārta uzticēt kultūrai. Turklāt tāda uzticēšanās atbilst cilvēkā ieprogrammētajām devīzēm „Cilvēks pats visu nosaka” un „Sabiedrība visu nosaka”. Tagad nostiprinās jauna devīze – „Kultūra visu nosaka”.

Novērtē šo rakstu:

49
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...