Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienās sāk piepildīties kāda slavena vīra vārdi, ka turpmākās impērijas būs apziņas impērijas. Praktiski tas var izpausties dažādi. Turklāt var izpausties politiskās un ekonomiskās kundzības tādā nepatīkamā veidā kā ģeogrātiskais valstiskums. Mūsdienās izplatītā ģeopolitiskā vara principā ir apziņas vara, kuru realizē apziņas impērija. Tā visus biedē ar savu vareno ieroču žvadzināšanu, tomēr reāli savu kundzību nodrošina ar citu zemju iedzīvotāju zombēšanu un ietekmes aģentu savervēšanu, iztiekot bez tankiem un okupācijas. ASV pašlaik noteikti var uzskatīt par apziņas impēriju. ASV savu planetāro hegemoniju galvenokārt nodrošina ar garīgiem līdzekļiem.

Taču mūsdienās apziņas impērija izpaužas arī izzinātājdarbības veidā. Mūsdienās izkristalizējās garīgā lielvalsts ar monarhu pie kognitīvās varas stūres. Mūsdienās veidojās kultūras monarhija. To pārvalda karaliene vārdā „Kultūra”. Viņas pārziņā ir izzinātājdarbības (kognitīvā) varas stūre.

Kultūras monarhija ir tipiska apziņas impērija. Tās neaptveramajā teritorijā ietilpst visa izzinātājdarbība un visi zināšanu veidi. Bez kultūras koncepta klātbūtnes nekas vairs nenotiek. Karaliene „Kultūra” valda vienpersonīgi, un tās prioritāte ir totāla – pilnīga, vispārēja, visu aptveroša. Kultūras monarhijas pilsoņu domāšanā par dzīvi centrā ir kultūras koncepts. Jebkurā izpratnē un jebkuros izskaidrojumos dominē kultūras koncepta primāts un prizmatiskums.

Karalienes vienīgais trūkums ir tas, ka tā nemanto savu varu. Monarhs parasti savu varu manto. Kultūra savu varu nemanto. Kultūras nonākšana pie varas ir apziņas bagātināšanās rezultāts. Cilvēku izzinātājdarbība noveda pie atziņas, ka ir pienācis kultūras valdīšanas laikmets un kultūrai ir jāpārņem kognitīvās varas stūre.

Tādējādi var teikt, ka karalienei „Kultūra” ir apziņas leģitimācija, bet nevis varas mantojuma juridiskā leģitimācija. Mūsdienās kultūra nevarēja mantot varu, jo vēl nesen attieksme pret kultūru bija pilnīgi savādāka nekā tagad. Vēl nesen viens amerikāņu zinātnieks teica: „Visi zina, ka kultūras antropoloģija pēta kultūru. Taču neviens precīzi nezina, kas ir kultūra."

Nav noslēpums, ka pret kultūru daudzi joprojām mēdz izturēties kā pret kvazistruktūru. Proti, kā pret kaut ko tādu, kas intuitīvi ir saprotams, bet jēdzieniski nav precīzi fiksēts. Piemēram, tāpat kā pret demokrātiju, totalitārismu, reliģiju, sociālo taisnīgumu. Mēs it kā intuitīvi saprotam, kas ir sociālais taisnīgums, tomēr precīzi nevaram pateikt, kam tajā praktiski ir jābūt. Par sociālo taisnīgumu mums nav precīzi fiksētas robežas.

Bet vispār situācija ir pazīstama. Rietumu civilizācijā arī agrāk bija tāds stāvoklis, ka kādam izzinātājdarbības veidam (zinātnei) sociumā bija prioritārā aura. Protams, kultūra nav zinātne. Taču tagad pret kultūru izturas kā pret sava veida zinātni (metazinātni). Kultūru uzskata, ja mēģinām poētiski salīdzināt, par mūsu esamības Galaktiku.

Kultūras koncepta universalizācija faktiski ietilpst tajā vēsturiskajā procesā, kuru apraksta kā zinātniskās paradigmas maiņu. Laiku pa laikam priekšplānā izvirzās kāda zinātne, kā arī kāds zinātniski metodoloģiskais komplekss (piem., strukturālā pieeja, semiotiskā pieeja, sistēmiskā pieeja, sinerģētiskā pieeja, kosmoloģiskā pieeja).

Tā, piemēram, ilgus gadsimtus līdera pozīcijas ieņēma teoloģija. Par teoloģijas piederību zinātnei joprojām turpinās diskusijas. Taču pati teoloģija sevi reprezentē kā zinātni, jo tiecās iepazīt dievu, komentēt reliģiskos mītus utt. Atzīstot teoloģiju par zinātni, savā laikā tās pakļautībā nonāca visas pārējās zinātnes, kā arī māksla un filosofija. Savā laikā teoloģija bija cilvēku esamības Galaktika.

Viduslaikos teocentrisma vietā nostiprinājās natūrcentrisms. Viduslaikos izglītotā sabiedrība jūsmoja par mehānikas monarhiju. Materiālās ražošanas attīstība un pāreja no amatniecības uz mašīnu izmantošanu manufaktūrās cilvēku domāšanā nostiprināja mehānicismu.

XIX gs. Eiropas garīgajā dzīvē radās jauns līderis. Sākās zinātniski tehniskā progresa laikmets. Tajā par zinātniskās izziņas karalieni kļuva fizika. Pēc relativitātes teorijas un kvantu teorijas atklāšanas sākās apvērsums ne tikai daudzās zinātnēs, bet izglītoto cilvēku domāšanā un pasaules uzskatā vispār. Vēl XX gs. vidū daudzi jaunieši sapņoja kļūt par fiziķiem un rādīja ar pirkstu uz liriķiem – humanitāro disciplīnu studentiem.

Jaunas izmaiņas konstatējamas XX gs. otrajā pusē. Tolaik fiziku nomainīja ķīmija, pierādot savu ambiciozo varenību rūpniecībā, lauksaimniecībā, militārajā bruņojumā. Sākās sintētisko sadzīves priekšmetu un diemžēl arī sintētisko pārtikas produktu bums.

XX gs. nogalē strauji nostiprinājās bioloģija, pakļaujot savām interesēm fiziku un ķīmiju tādās jaunās zinātnēs kā biofizika un bioķīmija. Bioloģijas loma izpaudās cilvēka smadzeņu funkcionālās asimetrijas pētījumos, ģenētiskā koda atšifrēšanā, gēnu inženierijā, dzīvo organismu klonēšanā. Bioloģija kalpoja kā metodoloģiskā bāze sistēmu teorijā, kura savukārt būtiski papildināja daudzu zinātņu metodoloģisko arsenālu.

XX gs. 90.gados sāka dominēt socioloģija. Socioloģijas reputāciju veicināja tas, ka tā ir zinātne par sabiedrību. Ekoloģisko, migrācijas, demogrāfisko procesu ietekmē aktuāla kļuva ideja zinātniski vadīt sabiedrisko dzīvi. Socioloģijas prioritāte bija saistīta ar totalitārisma analīzi. Tāda analīze bija svarīga pēc sociālisma sistēmas sabrukuma.

Jau XX gs. kļuva skaidrs, ka sabiedrības socioloģiskā izpēte ir nepietiekama. Socioloģiskās zināšanas var sniegt lielisku priekšstatu par sociālajām attiecībām, bet maz dod kaut ko jaunu par pašu cilvēku - vissarežģītāko sistēmu. Cilvēks, šī vissarežģītākā sistēma, pilnā mērā neatspoguļojās socioloģiskajās zināšanās.

XX gs. pret kultūru pakāpeniski sāka izturēties kā pret radikālu zinātnisko izaicinājumu. Zinātne sāka analizēt kultūras avotus, struktūru, funkcijas, vēsturisko jēgu un izmaiņu likumsakarības. Pret kultūru sāka izturēties kā pret savdabīgu cilvēces progresa kritēriju. Piemēram, Alberts Šveicers savā slavenajā grāmatā raksta: „Kultūra ir cilvēka un cilvēces progresa kopojums visās sfērās un virzienos ar nosacījumu, ka progress kalpo indivīda garīgajam pilnveidojumam”.

XX gs. zinātne tiecās aptvert vienā veselumā cilvēces progresa visus atzarus. Bet galvenais - kultūrā sāka saskatīt savdabīgu metodoloģiskumu. Zinātne pret kultūru sāka izturēties kā pret padziļinātas pašapziņas paraugu, kuram piemīt savdabīgs metodoloģiskums – spēja formulēt izziņas metodes un to lietošanas noteikumus.

Zinātne saprata, ka ar šī savdabīgā metodoloģiskuma palīdzību iespējams panākt visaptverošu priekšstatu par cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Turklāt tika akcentēts, ka arī pati zinātne ir kultūras fenomens, veidojoties noteiktā kultūras kontekstā. Joprojām ne visiem zinātniekiem ir viegli pierast pie šīs atziņas. Zinātnieki mīl sevi lepni uzskatīt par pilnīgi ne no kā neatkarīgiem cilvēkiem. Tagad atklājās, ka ne tikai viņu zinātne, bet arī viņu lepnība ir atkarīga no kultūras.

Latvijā pagaidām nevar runāt par kultūras monarhiju un karalienes prioritāti. Vismaz tā tas konstatējams valsts direktīvajos dokumentos. Internetā var lasīt kāda autora viedokli par Nacionālās attīstības plānu (NAP 2020) no kultūras koncepta redzespunkta: „Kultūrai šajā NAP variantā ir atvēlēta izteikti margināla loma, tā aprakstīta virspusīgi, ar dažām miglainām un, manuprāt, kļūdainām idejām. Te dominē "vecās skolas" ekonomiskais diskurss, kurš ne gluži saskan ar mūsdienu ilgtspējīgas attīstības pieeju (kas ir oficiālais Latvijas Republikas attīstības modelis). Ekonomikas un kultūras attiecības labi ilustrē 319. pants. Šajā rindkopā no sākuma tiek apgalvots, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc secināts, ka "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai". Pēc tam vidū iesprausts: "[..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." Beigās vēlreiz atkārtots galvenais: "Tādēļ ir jāpielieto visi pieejamie valsts un pašvaldību ietekmes instrumenti, lai atbalstītu tos, kas ražo un sniedz pakalpojumus." Tas ir ierobežots skats uz sociālo realitāti, kurā ekonomika un kultūra ir divas dažādas būves, turklāt otrās celšanas sākšana ir atkarīga no pirmās progresa. Biežāk minētā kultūras izmantošanas joma ir tās potenciālā vara veidot sadarbību, integrēt, attīstīt piederības izjūtu. Jā, noteiktas kultūras prakses to var, tikai ne tāda iedomātā kultūra, kādu uzbur NAP ideālistiski nacionālistiskā iztēle”.

NAP dominē tas, ko A.Toinbijs dēvēja par „domāšanas industrializāciju” – noslieksmi skatīt atsevišķas daļas, bet nevis veselumu. A.Toinbijs iesacīja labu padomu: lai saprastu daļu, vispirms ir jāsaprot veselums, jo veselums pats par sevi ir pētījuma objekts.

„Domāšanas industrializācija” ir samērā izplatīta kaite. Tā ne reti sadzīvo ar citu mentālo kaiti – tā saucamo Prometeja gribu, vēloties visu pakļaut noteiktām materiālistiskajām likumsakarībām un visam pavēlēt funkcionēt saskaņā ar ekonomikas menedžmentu. Ne velti nākas dzirdēt, ka universālisms un universāls tvērums ir vienīgi brīvdomātāju prioritāte. Minētās īpašības piemīt personībām ar spēcīgu intuīciju un alerģiju pret domāšanas stereotipiem.

Patīkami ir tas, ka mūsdienās universālisms un universāls tvērums piemīt ne tikai brīvdomātājiem. Minētās īpašības piemīt arī tam, ko saucam par laikmeta garu. Un tas noteikti ir loģiski, ka globalizācijas periodā ļoti daudzu cilvēku domāšanas morfoloģijā pārsvaru gūst iekšējā vēlēšanās dzīvi izjust kā vienotu veselumu un visu savu dzīvi kādam uzticēt.

Tamlīdzīga vēlme cilvēkiem bija arī agrāk. Cilvēki arī agrāk tiecās savu dzīvi kādam uzticēt. Agrāk uzticēja baznīcai, caram, elitei, partijai. Bija periods, kad uzticēja ekonomikai – „materiālajai bāzei”. Tagad ir pienākusi kārta uzticēt kultūrai. Turklāt tāda uzticēšanās atbilst cilvēkā ieprogrammētajām devīzēm „Cilvēks pats visu nosaka” un „Sabiedrība visu nosaka”. Tagad nostiprinās jauna devīze – „Kultūra visu nosaka”.

Novērtē šo rakstu:

49
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...