Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienās sāk piepildīties kāda slavena vīra vārdi, ka turpmākās impērijas būs apziņas impērijas. Praktiski tas var izpausties dažādi. Turklāt var izpausties politiskās un ekonomiskās kundzības tādā nepatīkamā veidā kā ģeogrātiskais valstiskums. Mūsdienās izplatītā ģeopolitiskā vara principā ir apziņas vara, kuru realizē apziņas impērija. Tā visus biedē ar savu vareno ieroču žvadzināšanu, tomēr reāli savu kundzību nodrošina ar citu zemju iedzīvotāju zombēšanu un ietekmes aģentu savervēšanu, iztiekot bez tankiem un okupācijas. ASV pašlaik noteikti var uzskatīt par apziņas impēriju. ASV savu planetāro hegemoniju galvenokārt nodrošina ar garīgiem līdzekļiem.

Taču mūsdienās apziņas impērija izpaužas arī izzinātājdarbības veidā. Mūsdienās izkristalizējās garīgā lielvalsts ar monarhu pie kognitīvās varas stūres. Mūsdienās veidojās kultūras monarhija. To pārvalda karaliene vārdā „Kultūra”. Viņas pārziņā ir izzinātājdarbības (kognitīvā) varas stūre.

Kultūras monarhija ir tipiska apziņas impērija. Tās neaptveramajā teritorijā ietilpst visa izzinātājdarbība un visi zināšanu veidi. Bez kultūras koncepta klātbūtnes nekas vairs nenotiek. Karaliene „Kultūra” valda vienpersonīgi, un tās prioritāte ir totāla – pilnīga, vispārēja, visu aptveroša. Kultūras monarhijas pilsoņu domāšanā par dzīvi centrā ir kultūras koncepts. Jebkurā izpratnē un jebkuros izskaidrojumos dominē kultūras koncepta primāts un prizmatiskums.

Karalienes vienīgais trūkums ir tas, ka tā nemanto savu varu. Monarhs parasti savu varu manto. Kultūra savu varu nemanto. Kultūras nonākšana pie varas ir apziņas bagātināšanās rezultāts. Cilvēku izzinātājdarbība noveda pie atziņas, ka ir pienācis kultūras valdīšanas laikmets un kultūrai ir jāpārņem kognitīvās varas stūre.

Tādējādi var teikt, ka karalienei „Kultūra” ir apziņas leģitimācija, bet nevis varas mantojuma juridiskā leģitimācija. Mūsdienās kultūra nevarēja mantot varu, jo vēl nesen attieksme pret kultūru bija pilnīgi savādāka nekā tagad. Vēl nesen viens amerikāņu zinātnieks teica: „Visi zina, ka kultūras antropoloģija pēta kultūru. Taču neviens precīzi nezina, kas ir kultūra."

Nav noslēpums, ka pret kultūru daudzi joprojām mēdz izturēties kā pret kvazistruktūru. Proti, kā pret kaut ko tādu, kas intuitīvi ir saprotams, bet jēdzieniski nav precīzi fiksēts. Piemēram, tāpat kā pret demokrātiju, totalitārismu, reliģiju, sociālo taisnīgumu. Mēs it kā intuitīvi saprotam, kas ir sociālais taisnīgums, tomēr precīzi nevaram pateikt, kam tajā praktiski ir jābūt. Par sociālo taisnīgumu mums nav precīzi fiksētas robežas.

Bet vispār situācija ir pazīstama. Rietumu civilizācijā arī agrāk bija tāds stāvoklis, ka kādam izzinātājdarbības veidam (zinātnei) sociumā bija prioritārā aura. Protams, kultūra nav zinātne. Taču tagad pret kultūru izturas kā pret sava veida zinātni (metazinātni). Kultūru uzskata, ja mēģinām poētiski salīdzināt, par mūsu esamības Galaktiku.

Kultūras koncepta universalizācija faktiski ietilpst tajā vēsturiskajā procesā, kuru apraksta kā zinātniskās paradigmas maiņu. Laiku pa laikam priekšplānā izvirzās kāda zinātne, kā arī kāds zinātniski metodoloģiskais komplekss (piem., strukturālā pieeja, semiotiskā pieeja, sistēmiskā pieeja, sinerģētiskā pieeja, kosmoloģiskā pieeja).

Tā, piemēram, ilgus gadsimtus līdera pozīcijas ieņēma teoloģija. Par teoloģijas piederību zinātnei joprojām turpinās diskusijas. Taču pati teoloģija sevi reprezentē kā zinātni, jo tiecās iepazīt dievu, komentēt reliģiskos mītus utt. Atzīstot teoloģiju par zinātni, savā laikā tās pakļautībā nonāca visas pārējās zinātnes, kā arī māksla un filosofija. Savā laikā teoloģija bija cilvēku esamības Galaktika.

Viduslaikos teocentrisma vietā nostiprinājās natūrcentrisms. Viduslaikos izglītotā sabiedrība jūsmoja par mehānikas monarhiju. Materiālās ražošanas attīstība un pāreja no amatniecības uz mašīnu izmantošanu manufaktūrās cilvēku domāšanā nostiprināja mehānicismu.

XIX gs. Eiropas garīgajā dzīvē radās jauns līderis. Sākās zinātniski tehniskā progresa laikmets. Tajā par zinātniskās izziņas karalieni kļuva fizika. Pēc relativitātes teorijas un kvantu teorijas atklāšanas sākās apvērsums ne tikai daudzās zinātnēs, bet izglītoto cilvēku domāšanā un pasaules uzskatā vispār. Vēl XX gs. vidū daudzi jaunieši sapņoja kļūt par fiziķiem un rādīja ar pirkstu uz liriķiem – humanitāro disciplīnu studentiem.

Jaunas izmaiņas konstatējamas XX gs. otrajā pusē. Tolaik fiziku nomainīja ķīmija, pierādot savu ambiciozo varenību rūpniecībā, lauksaimniecībā, militārajā bruņojumā. Sākās sintētisko sadzīves priekšmetu un diemžēl arī sintētisko pārtikas produktu bums.

XX gs. nogalē strauji nostiprinājās bioloģija, pakļaujot savām interesēm fiziku un ķīmiju tādās jaunās zinātnēs kā biofizika un bioķīmija. Bioloģijas loma izpaudās cilvēka smadzeņu funkcionālās asimetrijas pētījumos, ģenētiskā koda atšifrēšanā, gēnu inženierijā, dzīvo organismu klonēšanā. Bioloģija kalpoja kā metodoloģiskā bāze sistēmu teorijā, kura savukārt būtiski papildināja daudzu zinātņu metodoloģisko arsenālu.

XX gs. 90.gados sāka dominēt socioloģija. Socioloģijas reputāciju veicināja tas, ka tā ir zinātne par sabiedrību. Ekoloģisko, migrācijas, demogrāfisko procesu ietekmē aktuāla kļuva ideja zinātniski vadīt sabiedrisko dzīvi. Socioloģijas prioritāte bija saistīta ar totalitārisma analīzi. Tāda analīze bija svarīga pēc sociālisma sistēmas sabrukuma.

Jau XX gs. kļuva skaidrs, ka sabiedrības socioloģiskā izpēte ir nepietiekama. Socioloģiskās zināšanas var sniegt lielisku priekšstatu par sociālajām attiecībām, bet maz dod kaut ko jaunu par pašu cilvēku - vissarežģītāko sistēmu. Cilvēks, šī vissarežģītākā sistēma, pilnā mērā neatspoguļojās socioloģiskajās zināšanās.

XX gs. pret kultūru pakāpeniski sāka izturēties kā pret radikālu zinātnisko izaicinājumu. Zinātne sāka analizēt kultūras avotus, struktūru, funkcijas, vēsturisko jēgu un izmaiņu likumsakarības. Pret kultūru sāka izturēties kā pret savdabīgu cilvēces progresa kritēriju. Piemēram, Alberts Šveicers savā slavenajā grāmatā raksta: „Kultūra ir cilvēka un cilvēces progresa kopojums visās sfērās un virzienos ar nosacījumu, ka progress kalpo indivīda garīgajam pilnveidojumam”.

XX gs. zinātne tiecās aptvert vienā veselumā cilvēces progresa visus atzarus. Bet galvenais - kultūrā sāka saskatīt savdabīgu metodoloģiskumu. Zinātne pret kultūru sāka izturēties kā pret padziļinātas pašapziņas paraugu, kuram piemīt savdabīgs metodoloģiskums – spēja formulēt izziņas metodes un to lietošanas noteikumus.

Zinātne saprata, ka ar šī savdabīgā metodoloģiskuma palīdzību iespējams panākt visaptverošu priekšstatu par cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Turklāt tika akcentēts, ka arī pati zinātne ir kultūras fenomens, veidojoties noteiktā kultūras kontekstā. Joprojām ne visiem zinātniekiem ir viegli pierast pie šīs atziņas. Zinātnieki mīl sevi lepni uzskatīt par pilnīgi ne no kā neatkarīgiem cilvēkiem. Tagad atklājās, ka ne tikai viņu zinātne, bet arī viņu lepnība ir atkarīga no kultūras.

Latvijā pagaidām nevar runāt par kultūras monarhiju un karalienes prioritāti. Vismaz tā tas konstatējams valsts direktīvajos dokumentos. Internetā var lasīt kāda autora viedokli par Nacionālās attīstības plānu (NAP 2020) no kultūras koncepta redzespunkta: „Kultūrai šajā NAP variantā ir atvēlēta izteikti margināla loma, tā aprakstīta virspusīgi, ar dažām miglainām un, manuprāt, kļūdainām idejām. Te dominē "vecās skolas" ekonomiskais diskurss, kurš ne gluži saskan ar mūsdienu ilgtspējīgas attīstības pieeju (kas ir oficiālais Latvijas Republikas attīstības modelis). Ekonomikas un kultūras attiecības labi ilustrē 319. pants. Šajā rindkopā no sākuma tiek apgalvots, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc secināts, ka "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai". Pēc tam vidū iesprausts: "[..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." Beigās vēlreiz atkārtots galvenais: "Tādēļ ir jāpielieto visi pieejamie valsts un pašvaldību ietekmes instrumenti, lai atbalstītu tos, kas ražo un sniedz pakalpojumus." Tas ir ierobežots skats uz sociālo realitāti, kurā ekonomika un kultūra ir divas dažādas būves, turklāt otrās celšanas sākšana ir atkarīga no pirmās progresa. Biežāk minētā kultūras izmantošanas joma ir tās potenciālā vara veidot sadarbību, integrēt, attīstīt piederības izjūtu. Jā, noteiktas kultūras prakses to var, tikai ne tāda iedomātā kultūra, kādu uzbur NAP ideālistiski nacionālistiskā iztēle”.

NAP dominē tas, ko A.Toinbijs dēvēja par „domāšanas industrializāciju” – noslieksmi skatīt atsevišķas daļas, bet nevis veselumu. A.Toinbijs iesacīja labu padomu: lai saprastu daļu, vispirms ir jāsaprot veselums, jo veselums pats par sevi ir pētījuma objekts.

„Domāšanas industrializācija” ir samērā izplatīta kaite. Tā ne reti sadzīvo ar citu mentālo kaiti – tā saucamo Prometeja gribu, vēloties visu pakļaut noteiktām materiālistiskajām likumsakarībām un visam pavēlēt funkcionēt saskaņā ar ekonomikas menedžmentu. Ne velti nākas dzirdēt, ka universālisms un universāls tvērums ir vienīgi brīvdomātāju prioritāte. Minētās īpašības piemīt personībām ar spēcīgu intuīciju un alerģiju pret domāšanas stereotipiem.

Patīkami ir tas, ka mūsdienās universālisms un universāls tvērums piemīt ne tikai brīvdomātājiem. Minētās īpašības piemīt arī tam, ko saucam par laikmeta garu. Un tas noteikti ir loģiski, ka globalizācijas periodā ļoti daudzu cilvēku domāšanas morfoloģijā pārsvaru gūst iekšējā vēlēšanās dzīvi izjust kā vienotu veselumu un visu savu dzīvi kādam uzticēt.

Tamlīdzīga vēlme cilvēkiem bija arī agrāk. Cilvēki arī agrāk tiecās savu dzīvi kādam uzticēt. Agrāk uzticēja baznīcai, caram, elitei, partijai. Bija periods, kad uzticēja ekonomikai – „materiālajai bāzei”. Tagad ir pienākusi kārta uzticēt kultūrai. Turklāt tāda uzticēšanās atbilst cilvēkā ieprogrammētajām devīzēm „Cilvēks pats visu nosaka” un „Sabiedrība visu nosaka”. Tagad nostiprinās jauna devīze – „Kultūra visu nosaka”.

Novērtē šo rakstu:

49
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...