Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumsakarību gudrība ir ļoti sena cilvēku bagātība. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas vērtību. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas lietderību pagātnes un tagadnes notikumu izpratnē, bet galvenais – nākotnes plānošanā. Zinot likumsakarības, var izdevīgāk izturēties pret dzīves norisēm un optimāli paredzēt dzīves turpmāko virzību.

Tas ir tāpēc, ka likumsakarības cilvēku dzīvei piešķir noteiktu konsekvenci. Likumsakarības gaiši paskaidro dzīves notikumu loģisko pamatotību un sakarīgumu, kā arī loģiskās segas. Likumsakarības veicina cilvēku rīcības principu un izvēles kritēriju nemainīgumu un stabilitāti.

Likumsakarību gudrība cilvēkiem sniedz emocionālo komfortu. Ja mēs esam lietas kursā par attiecīgo notikumu likumsakarību, tad mūsu emocionālā attieksme pret šiem notikumiem ir līdzsvarota un bez jūtu saspringtām izpausmēm. Ja mēs neesam kompetenti par attiecīgo notikumu likumsakarību, tad emocionālā reakcija parasti mēdz būt krasi pārdzīvojoša un pat var pārtapt stresā, spēcīgi aktivizējot psihiskās norises.

Cilvēki viskompetentākie ir par dabas likumsakarībām. Tam tā ir jābūt. Cilvēka dzīve norit dabas vidē. Lai izdzīvotu dabā, nepieciešams zināt dabas funkcionālās likumsakarības. Tā, piemēram, zemkopju un lopkopju ikdiena bez dabas likumsakarību zināšanām un konstruktīvas izmantošanas nemaz nav iespējama.

Dabas likumsakarības cilvēki apgūst vispārējā izglītībā, sākot ar pamatskolas elementārajiem priekšmetiem par dabu un beidzot ar vidusskolas mācību priekšmetu sniegtajām zināšanām par ārējās pasaules fundamentālajām likumsakarībām. Katrs vidēji izglītots cilvēks ir mācījies par enerģijas nezūdamības likumu, vielas masas nezūdamības likumu, gravitācijas un elektromagnētisko mijiedarbību, Saules enerģijas apriti dabas sistēmā. Rietumu civilizācijā vidējās izglītības mērķis tradicionāli ir iemācīt saskatīt vienojošo un dominējošo dabas daudzveidīgo parādību mijiedarbībā.

Taču cilvēka dzīve norit ne tikai dabas vidē. Norit arī „otrās dabas” vidē – kultūrā.

Cilvēki visnekompetentākie ir par kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarībām. Arī tam tā ir jābūt. Rietumu civilizācijā zināšanas par kultūru sāka mērķtiecīgi apkopot un sistematizēt tikai XX gadsimta otrajā pusē. Tikai minētajā laikā radās jaunā zinātne kulturoloģija, kuras uzdevums ir kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarību noskaidrošana. Kulturoloģija šodien godīgi atzīst, ka pagaidām par likumsakarībām zina vismazāk no tā visa, ko jau ir teorētiski izpētījusi par kultūru.

Saprotams, kulturoloģiju nedrīkst vainot pilnīgā nezināšanā. Kulturoloģija izmanto tās zināšanas par kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarībām, kuras ir sastopamas citu zinātņu mantojumā. Piemēram, atsevišķas likumsakarības ir konstatējuši vēsturnieki, sociologi, filosofi, literatūrzinātnieki, mākslas zinātnieki, etnologi, antropologi, arheologi.

Tas ir ļoti interesants un kognitīvi perspektīvs materiāls. Faktiski kopumā tas ir arī ļoti plašs materiāls. Taču šis materiāls nav apkopots vienuviet. Materiāls ir izkaisīts daudzu talantīgu zinātnieku grāmatās. Lai iepazītos ar šo materiālu, jāizlasa ir ļoti daudzas grāmatas. Tas stipri apgrūtina grāmatās fiksēto likumsakarību operatīvu izmantošanu zinātnē, izglītībā, ideoloģijā, masu komunikācijā.

Rietumu civilizācijas vispārējā vidējā izglītībā galvenais akcents tiek likts uz dabaszinātnisko kompetenci. Skolā visvairāk stundu ir dabas priekšmetos un elementārajā matemātikā (aritmētikā, ģeometrijā, algebrā, trigonometrijā). Vismazāk stundu ir t.s. humanitārajos priekšmetos (vēsturē, literatūrā, valodā). Tātad tajos priekšmetos, kuri varētu formēt jauniešu zināšanas par „otro dabu”, radot atsevišķu kompetences sfēru – kulturoloģisko kompetenci.

Rietumu civilizācijas vispārējā vidējā izglītībā kulturoloģiskā kompetence līdz šim vienmēr ir palikusi ēnā. Tikai pavisam nesen (mūsu gadsimta sākumā) gudrās izglītības ministrijās un gudrās vidusskolās sāka pievērst pastiprinātu uzmanību kulturoloģiskās kompetences radīšanai jaunajā paaudzē.

Tas nav viegls pasākums. Lai tam nopietni pievērstos, valstī ir jāsasniedz zināms līmenis zinātnē (kulturoloģijā), jāsāk gatavot kulturoloģijas skolotājus un metodistus, jāuzraksta ir mācību grāmatas un jāizdomā mācību palīglīdzekļi. Turklāt to visu var sekmīgi izdarīt vienīgi tad, ja ir stabila vispārējā izpratne par kulturoloģiskās kompetences nepieciešamību gan „augšai”, gan „apakšai”. Precīzāk sakot, valsts kultūras politikas veidotājiem no vienas puses un sabiedrībai (vecākiem, skolotājiem, zinātniekiem) no otras puses.

Latvija ir viena no pirmajām zemēm, kurā vidusskolēni apgūst mācību priekšmetu „Kulturoloģija”. Taču uz visas valsts kultūrpolitiku tas pagaidām būtiski neatsaucās. Mūsu valsts kultūrpolitikas vadlīnijās pašlaik neatspoguļojās mērķis nodarboties ar iedzīvotāju kulturoloģisko kompetenci.

Par laimi vadlīnijās ir fiksēti valstiskie uzdevumi garīgajā kultūrā līdz 2015.gadam. Tātad drīz vajadzēs izstrādāt jaunu dokumentu, un to var izveidot atbilstoši vismodernākajiem priekšstatiem par kultūras lomu cilvēku dzīvē. Vadlīnijās var iekļaut mērķi paaugstināt iedzīvotāju kulturoloģisko kompetenci. Lai tā labā lieta latviešu aprindās ātri ietu uz saulaino tāli, budžetā var iekļaut patīkamu summu...

Diemžēl mūsu valdošās kliķes visbezjēdzīgākajās aprindās (proti, naciķu aprindās) ir uzvārījusies jauna šarlatāniskā un pseidozinātniskā putra. Parlamenta un valdības naciķu caurspīdīgajos pauros ir uzšķiebis šķiebenis ar nosaukumu „Dzīvesziņa”.

Tā ir nosaukts perspektīvā paredzēts jauns mācību kvazipriekšmets mūsu vispārējā izglītībā. Jaunā mācību kvazipriekšmeta „Dzīvesziņa” mērķis ir latviskuma uzpotēšana katrā skolēnā. „Dzīvesziņa” katram skolēnam iemācīs latvisku dzīvesziņu (?!). Turklāt netiek slēpts sapnis par LR izglītības augstāko vērtību oficiāli pasludināt latviskumu. Tātad mūsu izglītības vērtības vairs nebūs ne zināšanas un prasmes, ne brīvība un atbildība, ne apgaismība un patriotisms, ne demokrātija un humānisms. Būs tikai viena vērtība – latviskums atbilstoši latviskai dzīvesziņai.

„Dzīvesziņas” ieviešanai valsts budžetā piešķirta prāva summa. Skaidrs, ka nauda ir lielisks stimuls „pedagogu” un pedagoģijas „zinātnieku” verdziski iztapīgajai daļai enerģiski atbalstīt un „zinātniski” pamatot „politiķu” vājprātīgo iniciatīvu. Tā, piemēram, š.g. 29. oktobrī kādā konferencē viens pseidointelektuālis Latvijas universitātes docenta talārā savos šļakstošajos murgos servilisma apmātībā iekaisa pat tik tālu, ka latviešu tautu aicināja atsacīties no brīvības ideāliem par labu latviskai dzīvesziņai.

Saprotams, LU docents zina, kādā veidā nacionālistiski ultrasamāksloto latvisko dzīvesziņu mācīt bērniem. Viņš zina, kas jāraksta nacionālistiski ultrasamakslotā priekšmeta programmā. Viņš zina, kas jāpamāca skolotājiem metodiskajās norādēs, kādām ir jābūt tēmām, kontroldarbu uzdevumiem. Viņš var sagatavot mācību grāmatu „Latviskā dzīvesziņa”.

Bet šizofrēniski visjautrākais ir tas, ka LU docents zina, kas tas vispār ir par zvēru vārdā „latviskā dzīvesziņa”. Ikviens saprātīgs Homo sapiens kautrīgi atsacīsies atbildēt uz jautājumu, kas ir cilvēka dzīvesziņa. Par cilvēka dzīves jēgu un dzīves prasmi visās planētas civilizācijās polemika turpinās kopš Ievas un Ādama laika. Taču pie mums jauki izrādās, ka LU docents zina ne tikai to, kas ir cilvēka dzīvesziņa, bet zina arī to, kas ir tik smalka matērija kā „latviskā dzīvesziņa”. Šķobīgā kaislībā proponētā „latviskā dzīvesziņa” supermēnessērdzīgajam LU docentam un viņam līdzīgiem gaišās un prātīgās pseidointeliģences tipiem tagad paver lielisku iespēju „diskursēt” no agra rīta līdz vēlai naktij. Šī tematika ir pa spēkam ikvienam muldētājam no mūsu draudīgi apjomīgā muldētāju ganāmpulka. Cita lieta ir kulturoloģija. Tā no cilvēka prasa noteiktu prāta potenciālu un konkrētas zināšanas. Turklāt kulturoloģiju nevar nacionālistiski samurcīt kopā ar „latviskumu”. Kaut gan godīgi jāsaka, pie mums ir viss iespējams.

Neapšaubāmi, šķebīgās „latviskās dzīvesziņas” šķebināšanās ir saistīta ar noteiktām kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarībām. Pirmkārt un galvenokārt, saistīta ar likumsakarību par katras kultūras sistēmiskumu.

Katra kultūra veidojās un vēsturiski turpinās kā sistēma, kuras visi segmenti ir savstarpēji vienoti. Tas attiecas arī uz latviešu kultūru un tās pašreizējo virzību. Mēs regulāri tiekamies ar visādiem šarlatāniskiem un pseidozinātniskiem manevriem politikā, ekonomikā, finansēs, medicīnā un citos kultūras segmentos. Zinot likumsakarību par katras kultūras sistēmiskumu, mums ir veselīgāk pārdzīvot minētās ākstības ap „latvisko dzīvesziņu”. Ja kultūra ir sistēma, tad kultūras iezīmes atsaucās uz visiem sistēmas komponentiem. Tādējādi mūsu izglītība nevar izsprukt no attiecīgajām kultūras iezīmēm. Šajā gadījumā nevar izsprukt no „latviskās dzīvesziņas” vājprāta.

Uz „latviskās dzīvesziņas” vājprātu atsaucās vēl viena likumsakarība. To ir noskaidrojusi etnopsiholoģija, vērtējot nacionālisma iedabu. Izrādās, tā dēvētais partikulārais (apzināti nošķirošais, norobežojošais) nacionālisms vienmēr visur ir veicinājis vienīgi tumsonību, provinciālismu, aprobežotas kultūras neslavu.

Partikulārais nacionālisms „latviskās dzīvesziņas” formātā ir pašizolācijas stratēģijas izvēle, balstoties uz ļoti aprobežotu idejisko bāzi. Formulējot savu specifisko etnisko dzīvesziņu, latvieši savā neapdomībā vēlas norobežoties no visas cilvēces un cilvēku dzīvesziņas. Stulbie naciķi grib iestāstīt, ka Latvijā  latviešiem ir īpaša dzīvesziņa, bet pārējiem iedzīvotājiem (cittautiešiem) ir cita dzīvesziņa. Atbilstoši stulbo naciķu loģikai, var šādi teikt: Latvijā dzīvo latvieši un cilvēki. Papildinot vājprātīgo konstrukciju, kādam delverim var ienākt prāta latviešus asociēt ar postcilvēkiem. Delveris gribēs teikt, ka Latvijā dzīvo postcilvēki (latvieši) un cilvēki (cittautieši). Viņa rezumējumu pagaidām būtu grūti apstrīdēt, jo „latviskā dzīvesziņa” turpina vārīties ar milzīgu nacionālo entuziasmu.

Kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarības ir gadu tūkstošiem ilgas pieredzes apkopojums. Šo apkopojumu var realizēt dažādā veidā. Var atsevišķi apkopot likumsakarības, kuras attiecas uz kultūras pastāvēšanas pašiem dziļākajiem nosacījumiem. Var atsevišķi apkopot likumsakarības, kuras attiecas uz kultūras mainības un kultūras dinamikas nosacījumiem. Var atsevišķi apkopot cita rakstura likumsakarības. Piemēram, reliģiskās attīstības, ekonomiskās attīstības, sociālās attīstības, mākslas attīstības likumsakarības.

Uz kultūras pastāvēšanas pašiem dziļākajiem nosacījumiem attiecas, piemēram, šādas likumsakarības.

1) Katra tauta attīstītās savā tempā atkarībā no cilvēku skaita, ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kultūras telpas izolētības, dabas apstākļiem, dzīvei nepieciešamo resursu bagātības.

2) Kultūras attīstības līmenis atsaucās uz sociālo sfēru. Respektīvi, jo augstāks kultūras attīstības līmenis, jo cilvēks iegūst lielāku sociālo brīvību un zūd cilvēka kontrole, kuru var veikt kultūras dažādi institūti. Tādējādi kultūras attīstības kvalitāte organiski atsaucās uz indivīda brīvību. Citiem vārdiem sakot, kultūras attīstības līmenis nosaka indivīda sociālās brīvības parametrus. Piemēram, kultūras attīstības līmenis var veicināt multikulturālisma koncepta rašanos kā jaunu sociālās brīvības parametru kultūrā.

3) Indivīda sociālo brīvību ietekmē ne tikai kultūras attīstības līmenis, bet ietekmē arī kultūras sociālā struktūra. Jo komplicētāka ir kultūras sociālā struktūra, jo lielāka ir indivīda sociālā brīvība. Komplicētajā sociālajā struktūrā atslābst indivīda sociālās kontroles mehānismi. Mēs tagad ar to cieši saskaramies. Triju iepriekšējo sociālo stratu (proletariāta, darba zemniecības, inteliģences) vietā jau lielā mērā ir izveidojusies daudz sazarotāka sociālā struktūra, kuras visiem stratiem nav pat vēl izdomāts kārtīgs nosaukums. Tas, piemēram, attiecās uz pakalpojumu ekonomikas kadriem.

Novērtē šo rakstu:

63
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...