Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumsakarību gudrība ir ļoti sena cilvēku bagātība. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas vērtību. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas lietderību pagātnes un tagadnes notikumu izpratnē, bet galvenais – nākotnes plānošanā. Zinot likumsakarības, var izdevīgāk izturēties pret dzīves norisēm un optimāli paredzēt dzīves turpmāko virzību.

Tas ir tāpēc, ka likumsakarības cilvēku dzīvei piešķir noteiktu konsekvenci. Likumsakarības gaiši paskaidro dzīves notikumu loģisko pamatotību un sakarīgumu, kā arī loģiskās segas. Likumsakarības veicina cilvēku rīcības principu un izvēles kritēriju nemainīgumu un stabilitāti.

Likumsakarību gudrība cilvēkiem sniedz emocionālo komfortu. Ja mēs esam lietas kursā par attiecīgo notikumu likumsakarību, tad mūsu emocionālā attieksme pret šiem notikumiem ir līdzsvarota un bez jūtu saspringtām izpausmēm. Ja mēs neesam kompetenti par attiecīgo notikumu likumsakarību, tad emocionālā reakcija parasti mēdz būt krasi pārdzīvojoša un pat var pārtapt stresā, spēcīgi aktivizējot psihiskās norises.

Cilvēki viskompetentākie ir par dabas likumsakarībām. Tam tā ir jābūt. Cilvēka dzīve norit dabas vidē. Lai izdzīvotu dabā, nepieciešams zināt dabas funkcionālās likumsakarības. Tā, piemēram, zemkopju un lopkopju ikdiena bez dabas likumsakarību zināšanām un konstruktīvas izmantošanas nemaz nav iespējama.

Dabas likumsakarības cilvēki apgūst vispārējā izglītībā, sākot ar pamatskolas elementārajiem priekšmetiem par dabu un beidzot ar vidusskolas mācību priekšmetu sniegtajām zināšanām par ārējās pasaules fundamentālajām likumsakarībām. Katrs vidēji izglītots cilvēks ir mācījies par enerģijas nezūdamības likumu, vielas masas nezūdamības likumu, gravitācijas un elektromagnētisko mijiedarbību, Saules enerģijas apriti dabas sistēmā. Rietumu civilizācijā vidējās izglītības mērķis tradicionāli ir iemācīt saskatīt vienojošo un dominējošo dabas daudzveidīgo parādību mijiedarbībā.

Taču cilvēka dzīve norit ne tikai dabas vidē. Norit arī „otrās dabas” vidē – kultūrā.

Cilvēki visnekompetentākie ir par kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarībām. Arī tam tā ir jābūt. Rietumu civilizācijā zināšanas par kultūru sāka mērķtiecīgi apkopot un sistematizēt tikai XX gadsimta otrajā pusē. Tikai minētajā laikā radās jaunā zinātne kulturoloģija, kuras uzdevums ir kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarību noskaidrošana. Kulturoloģija šodien godīgi atzīst, ka pagaidām par likumsakarībām zina vismazāk no tā visa, ko jau ir teorētiski izpētījusi par kultūru.

Saprotams, kulturoloģiju nedrīkst vainot pilnīgā nezināšanā. Kulturoloģija izmanto tās zināšanas par kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarībām, kuras ir sastopamas citu zinātņu mantojumā. Piemēram, atsevišķas likumsakarības ir konstatējuši vēsturnieki, sociologi, filosofi, literatūrzinātnieki, mākslas zinātnieki, etnologi, antropologi, arheologi.

Tas ir ļoti interesants un kognitīvi perspektīvs materiāls. Faktiski kopumā tas ir arī ļoti plašs materiāls. Taču šis materiāls nav apkopots vienuviet. Materiāls ir izkaisīts daudzu talantīgu zinātnieku grāmatās. Lai iepazītos ar šo materiālu, jāizlasa ir ļoti daudzas grāmatas. Tas stipri apgrūtina grāmatās fiksēto likumsakarību operatīvu izmantošanu zinātnē, izglītībā, ideoloģijā, masu komunikācijā.

Rietumu civilizācijas vispārējā vidējā izglītībā galvenais akcents tiek likts uz dabaszinātnisko kompetenci. Skolā visvairāk stundu ir dabas priekšmetos un elementārajā matemātikā (aritmētikā, ģeometrijā, algebrā, trigonometrijā). Vismazāk stundu ir t.s. humanitārajos priekšmetos (vēsturē, literatūrā, valodā). Tātad tajos priekšmetos, kuri varētu formēt jauniešu zināšanas par „otro dabu”, radot atsevišķu kompetences sfēru – kulturoloģisko kompetenci.

Rietumu civilizācijas vispārējā vidējā izglītībā kulturoloģiskā kompetence līdz šim vienmēr ir palikusi ēnā. Tikai pavisam nesen (mūsu gadsimta sākumā) gudrās izglītības ministrijās un gudrās vidusskolās sāka pievērst pastiprinātu uzmanību kulturoloģiskās kompetences radīšanai jaunajā paaudzē.

Tas nav viegls pasākums. Lai tam nopietni pievērstos, valstī ir jāsasniedz zināms līmenis zinātnē (kulturoloģijā), jāsāk gatavot kulturoloģijas skolotājus un metodistus, jāuzraksta ir mācību grāmatas un jāizdomā mācību palīglīdzekļi. Turklāt to visu var sekmīgi izdarīt vienīgi tad, ja ir stabila vispārējā izpratne par kulturoloģiskās kompetences nepieciešamību gan „augšai”, gan „apakšai”. Precīzāk sakot, valsts kultūras politikas veidotājiem no vienas puses un sabiedrībai (vecākiem, skolotājiem, zinātniekiem) no otras puses.

Latvija ir viena no pirmajām zemēm, kurā vidusskolēni apgūst mācību priekšmetu „Kulturoloģija”. Taču uz visas valsts kultūrpolitiku tas pagaidām būtiski neatsaucās. Mūsu valsts kultūrpolitikas vadlīnijās pašlaik neatspoguļojās mērķis nodarboties ar iedzīvotāju kulturoloģisko kompetenci.

Par laimi vadlīnijās ir fiksēti valstiskie uzdevumi garīgajā kultūrā līdz 2015.gadam. Tātad drīz vajadzēs izstrādāt jaunu dokumentu, un to var izveidot atbilstoši vismodernākajiem priekšstatiem par kultūras lomu cilvēku dzīvē. Vadlīnijās var iekļaut mērķi paaugstināt iedzīvotāju kulturoloģisko kompetenci. Lai tā labā lieta latviešu aprindās ātri ietu uz saulaino tāli, budžetā var iekļaut patīkamu summu...

Diemžēl mūsu valdošās kliķes visbezjēdzīgākajās aprindās (proti, naciķu aprindās) ir uzvārījusies jauna šarlatāniskā un pseidozinātniskā putra. Parlamenta un valdības naciķu caurspīdīgajos pauros ir uzšķiebis šķiebenis ar nosaukumu „Dzīvesziņa”.

Tā ir nosaukts perspektīvā paredzēts jauns mācību kvazipriekšmets mūsu vispārējā izglītībā. Jaunā mācību kvazipriekšmeta „Dzīvesziņa” mērķis ir latviskuma uzpotēšana katrā skolēnā. „Dzīvesziņa” katram skolēnam iemācīs latvisku dzīvesziņu (?!). Turklāt netiek slēpts sapnis par LR izglītības augstāko vērtību oficiāli pasludināt latviskumu. Tātad mūsu izglītības vērtības vairs nebūs ne zināšanas un prasmes, ne brīvība un atbildība, ne apgaismība un patriotisms, ne demokrātija un humānisms. Būs tikai viena vērtība – latviskums atbilstoši latviskai dzīvesziņai.

„Dzīvesziņas” ieviešanai valsts budžetā piešķirta prāva summa. Skaidrs, ka nauda ir lielisks stimuls „pedagogu” un pedagoģijas „zinātnieku” verdziski iztapīgajai daļai enerģiski atbalstīt un „zinātniski” pamatot „politiķu” vājprātīgo iniciatīvu. Tā, piemēram, š.g. 29. oktobrī kādā konferencē viens pseidointelektuālis Latvijas universitātes docenta talārā savos šļakstošajos murgos servilisma apmātībā iekaisa pat tik tālu, ka latviešu tautu aicināja atsacīties no brīvības ideāliem par labu latviskai dzīvesziņai.

Saprotams, LU docents zina, kādā veidā nacionālistiski ultrasamāksloto latvisko dzīvesziņu mācīt bērniem. Viņš zina, kas jāraksta nacionālistiski ultrasamakslotā priekšmeta programmā. Viņš zina, kas jāpamāca skolotājiem metodiskajās norādēs, kādām ir jābūt tēmām, kontroldarbu uzdevumiem. Viņš var sagatavot mācību grāmatu „Latviskā dzīvesziņa”.

Bet šizofrēniski visjautrākais ir tas, ka LU docents zina, kas tas vispār ir par zvēru vārdā „latviskā dzīvesziņa”. Ikviens saprātīgs Homo sapiens kautrīgi atsacīsies atbildēt uz jautājumu, kas ir cilvēka dzīvesziņa. Par cilvēka dzīves jēgu un dzīves prasmi visās planētas civilizācijās polemika turpinās kopš Ievas un Ādama laika. Taču pie mums jauki izrādās, ka LU docents zina ne tikai to, kas ir cilvēka dzīvesziņa, bet zina arī to, kas ir tik smalka matērija kā „latviskā dzīvesziņa”. Šķobīgā kaislībā proponētā „latviskā dzīvesziņa” supermēnessērdzīgajam LU docentam un viņam līdzīgiem gaišās un prātīgās pseidointeliģences tipiem tagad paver lielisku iespēju „diskursēt” no agra rīta līdz vēlai naktij. Šī tematika ir pa spēkam ikvienam muldētājam no mūsu draudīgi apjomīgā muldētāju ganāmpulka. Cita lieta ir kulturoloģija. Tā no cilvēka prasa noteiktu prāta potenciālu un konkrētas zināšanas. Turklāt kulturoloģiju nevar nacionālistiski samurcīt kopā ar „latviskumu”. Kaut gan godīgi jāsaka, pie mums ir viss iespējams.

Neapšaubāmi, šķebīgās „latviskās dzīvesziņas” šķebināšanās ir saistīta ar noteiktām kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarībām. Pirmkārt un galvenokārt, saistīta ar likumsakarību par katras kultūras sistēmiskumu.

Katra kultūra veidojās un vēsturiski turpinās kā sistēma, kuras visi segmenti ir savstarpēji vienoti. Tas attiecas arī uz latviešu kultūru un tās pašreizējo virzību. Mēs regulāri tiekamies ar visādiem šarlatāniskiem un pseidozinātniskiem manevriem politikā, ekonomikā, finansēs, medicīnā un citos kultūras segmentos. Zinot likumsakarību par katras kultūras sistēmiskumu, mums ir veselīgāk pārdzīvot minētās ākstības ap „latvisko dzīvesziņu”. Ja kultūra ir sistēma, tad kultūras iezīmes atsaucās uz visiem sistēmas komponentiem. Tādējādi mūsu izglītība nevar izsprukt no attiecīgajām kultūras iezīmēm. Šajā gadījumā nevar izsprukt no „latviskās dzīvesziņas” vājprāta.

Uz „latviskās dzīvesziņas” vājprātu atsaucās vēl viena likumsakarība. To ir noskaidrojusi etnopsiholoģija, vērtējot nacionālisma iedabu. Izrādās, tā dēvētais partikulārais (apzināti nošķirošais, norobežojošais) nacionālisms vienmēr visur ir veicinājis vienīgi tumsonību, provinciālismu, aprobežotas kultūras neslavu.

Partikulārais nacionālisms „latviskās dzīvesziņas” formātā ir pašizolācijas stratēģijas izvēle, balstoties uz ļoti aprobežotu idejisko bāzi. Formulējot savu specifisko etnisko dzīvesziņu, latvieši savā neapdomībā vēlas norobežoties no visas cilvēces un cilvēku dzīvesziņas. Stulbie naciķi grib iestāstīt, ka Latvijā  latviešiem ir īpaša dzīvesziņa, bet pārējiem iedzīvotājiem (cittautiešiem) ir cita dzīvesziņa. Atbilstoši stulbo naciķu loģikai, var šādi teikt: Latvijā dzīvo latvieši un cilvēki. Papildinot vājprātīgo konstrukciju, kādam delverim var ienākt prāta latviešus asociēt ar postcilvēkiem. Delveris gribēs teikt, ka Latvijā dzīvo postcilvēki (latvieši) un cilvēki (cittautieši). Viņa rezumējumu pagaidām būtu grūti apstrīdēt, jo „latviskā dzīvesziņa” turpina vārīties ar milzīgu nacionālo entuziasmu.

Kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarības ir gadu tūkstošiem ilgas pieredzes apkopojums. Šo apkopojumu var realizēt dažādā veidā. Var atsevišķi apkopot likumsakarības, kuras attiecas uz kultūras pastāvēšanas pašiem dziļākajiem nosacījumiem. Var atsevišķi apkopot likumsakarības, kuras attiecas uz kultūras mainības un kultūras dinamikas nosacījumiem. Var atsevišķi apkopot cita rakstura likumsakarības. Piemēram, reliģiskās attīstības, ekonomiskās attīstības, sociālās attīstības, mākslas attīstības likumsakarības.

Uz kultūras pastāvēšanas pašiem dziļākajiem nosacījumiem attiecas, piemēram, šādas likumsakarības.

1) Katra tauta attīstītās savā tempā atkarībā no cilvēku skaita, ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kultūras telpas izolētības, dabas apstākļiem, dzīvei nepieciešamo resursu bagātības.

2) Kultūras attīstības līmenis atsaucās uz sociālo sfēru. Respektīvi, jo augstāks kultūras attīstības līmenis, jo cilvēks iegūst lielāku sociālo brīvību un zūd cilvēka kontrole, kuru var veikt kultūras dažādi institūti. Tādējādi kultūras attīstības kvalitāte organiski atsaucās uz indivīda brīvību. Citiem vārdiem sakot, kultūras attīstības līmenis nosaka indivīda sociālās brīvības parametrus. Piemēram, kultūras attīstības līmenis var veicināt multikulturālisma koncepta rašanos kā jaunu sociālās brīvības parametru kultūrā.

3) Indivīda sociālo brīvību ietekmē ne tikai kultūras attīstības līmenis, bet ietekmē arī kultūras sociālā struktūra. Jo komplicētāka ir kultūras sociālā struktūra, jo lielāka ir indivīda sociālā brīvība. Komplicētajā sociālajā struktūrā atslābst indivīda sociālās kontroles mehānismi. Mēs tagad ar to cieši saskaramies. Triju iepriekšējo sociālo stratu (proletariāta, darba zemniecības, inteliģences) vietā jau lielā mērā ir izveidojusies daudz sazarotāka sociālā struktūra, kuras visiem stratiem nav pat vēl izdomāts kārtīgs nosaukums. Tas, piemēram, attiecās uz pakalpojumu ekonomikas kadriem.

Novērtē šo rakstu:

63
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...