Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumsakarību gudrība ir ļoti sena cilvēku bagātība. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas vērtību. Cilvēki ļoti sen aptvēra likumsakarību zināšanas lietderību pagātnes un tagadnes notikumu izpratnē, bet galvenais – nākotnes plānošanā. Zinot likumsakarības, var izdevīgāk izturēties pret dzīves norisēm un optimāli paredzēt dzīves turpmāko virzību.

Tas ir tāpēc, ka likumsakarības cilvēku dzīvei piešķir noteiktu konsekvenci. Likumsakarības gaiši paskaidro dzīves notikumu loģisko pamatotību un sakarīgumu, kā arī loģiskās segas. Likumsakarības veicina cilvēku rīcības principu un izvēles kritēriju nemainīgumu un stabilitāti.

Likumsakarību gudrība cilvēkiem sniedz emocionālo komfortu. Ja mēs esam lietas kursā par attiecīgo notikumu likumsakarību, tad mūsu emocionālā attieksme pret šiem notikumiem ir līdzsvarota un bez jūtu saspringtām izpausmēm. Ja mēs neesam kompetenti par attiecīgo notikumu likumsakarību, tad emocionālā reakcija parasti mēdz būt krasi pārdzīvojoša un pat var pārtapt stresā, spēcīgi aktivizējot psihiskās norises.

Cilvēki viskompetentākie ir par dabas likumsakarībām. Tam tā ir jābūt. Cilvēka dzīve norit dabas vidē. Lai izdzīvotu dabā, nepieciešams zināt dabas funkcionālās likumsakarības. Tā, piemēram, zemkopju un lopkopju ikdiena bez dabas likumsakarību zināšanām un konstruktīvas izmantošanas nemaz nav iespējama.

Dabas likumsakarības cilvēki apgūst vispārējā izglītībā, sākot ar pamatskolas elementārajiem priekšmetiem par dabu un beidzot ar vidusskolas mācību priekšmetu sniegtajām zināšanām par ārējās pasaules fundamentālajām likumsakarībām. Katrs vidēji izglītots cilvēks ir mācījies par enerģijas nezūdamības likumu, vielas masas nezūdamības likumu, gravitācijas un elektromagnētisko mijiedarbību, Saules enerģijas apriti dabas sistēmā. Rietumu civilizācijā vidējās izglītības mērķis tradicionāli ir iemācīt saskatīt vienojošo un dominējošo dabas daudzveidīgo parādību mijiedarbībā.

Taču cilvēka dzīve norit ne tikai dabas vidē. Norit arī „otrās dabas” vidē – kultūrā.

Cilvēki visnekompetentākie ir par kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarībām. Arī tam tā ir jābūt. Rietumu civilizācijā zināšanas par kultūru sāka mērķtiecīgi apkopot un sistematizēt tikai XX gadsimta otrajā pusē. Tikai minētajā laikā radās jaunā zinātne kulturoloģija, kuras uzdevums ir kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarību noskaidrošana. Kulturoloģija šodien godīgi atzīst, ka pagaidām par likumsakarībām zina vismazāk no tā visa, ko jau ir teorētiski izpētījusi par kultūru.

Saprotams, kulturoloģiju nedrīkst vainot pilnīgā nezināšanā. Kulturoloģija izmanto tās zināšanas par kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarībām, kuras ir sastopamas citu zinātņu mantojumā. Piemēram, atsevišķas likumsakarības ir konstatējuši vēsturnieki, sociologi, filosofi, literatūrzinātnieki, mākslas zinātnieki, etnologi, antropologi, arheologi.

Tas ir ļoti interesants un kognitīvi perspektīvs materiāls. Faktiski kopumā tas ir arī ļoti plašs materiāls. Taču šis materiāls nav apkopots vienuviet. Materiāls ir izkaisīts daudzu talantīgu zinātnieku grāmatās. Lai iepazītos ar šo materiālu, jāizlasa ir ļoti daudzas grāmatas. Tas stipri apgrūtina grāmatās fiksēto likumsakarību operatīvu izmantošanu zinātnē, izglītībā, ideoloģijā, masu komunikācijā.

Rietumu civilizācijas vispārējā vidējā izglītībā galvenais akcents tiek likts uz dabaszinātnisko kompetenci. Skolā visvairāk stundu ir dabas priekšmetos un elementārajā matemātikā (aritmētikā, ģeometrijā, algebrā, trigonometrijā). Vismazāk stundu ir t.s. humanitārajos priekšmetos (vēsturē, literatūrā, valodā). Tātad tajos priekšmetos, kuri varētu formēt jauniešu zināšanas par „otro dabu”, radot atsevišķu kompetences sfēru – kulturoloģisko kompetenci.

Rietumu civilizācijas vispārējā vidējā izglītībā kulturoloģiskā kompetence līdz šim vienmēr ir palikusi ēnā. Tikai pavisam nesen (mūsu gadsimta sākumā) gudrās izglītības ministrijās un gudrās vidusskolās sāka pievērst pastiprinātu uzmanību kulturoloģiskās kompetences radīšanai jaunajā paaudzē.

Tas nav viegls pasākums. Lai tam nopietni pievērstos, valstī ir jāsasniedz zināms līmenis zinātnē (kulturoloģijā), jāsāk gatavot kulturoloģijas skolotājus un metodistus, jāuzraksta ir mācību grāmatas un jāizdomā mācību palīglīdzekļi. Turklāt to visu var sekmīgi izdarīt vienīgi tad, ja ir stabila vispārējā izpratne par kulturoloģiskās kompetences nepieciešamību gan „augšai”, gan „apakšai”. Precīzāk sakot, valsts kultūras politikas veidotājiem no vienas puses un sabiedrībai (vecākiem, skolotājiem, zinātniekiem) no otras puses.

Latvija ir viena no pirmajām zemēm, kurā vidusskolēni apgūst mācību priekšmetu „Kulturoloģija”. Taču uz visas valsts kultūrpolitiku tas pagaidām būtiski neatsaucās. Mūsu valsts kultūrpolitikas vadlīnijās pašlaik neatspoguļojās mērķis nodarboties ar iedzīvotāju kulturoloģisko kompetenci.

Par laimi vadlīnijās ir fiksēti valstiskie uzdevumi garīgajā kultūrā līdz 2015.gadam. Tātad drīz vajadzēs izstrādāt jaunu dokumentu, un to var izveidot atbilstoši vismodernākajiem priekšstatiem par kultūras lomu cilvēku dzīvē. Vadlīnijās var iekļaut mērķi paaugstināt iedzīvotāju kulturoloģisko kompetenci. Lai tā labā lieta latviešu aprindās ātri ietu uz saulaino tāli, budžetā var iekļaut patīkamu summu...

Diemžēl mūsu valdošās kliķes visbezjēdzīgākajās aprindās (proti, naciķu aprindās) ir uzvārījusies jauna šarlatāniskā un pseidozinātniskā putra. Parlamenta un valdības naciķu caurspīdīgajos pauros ir uzšķiebis šķiebenis ar nosaukumu „Dzīvesziņa”.

Tā ir nosaukts perspektīvā paredzēts jauns mācību kvazipriekšmets mūsu vispārējā izglītībā. Jaunā mācību kvazipriekšmeta „Dzīvesziņa” mērķis ir latviskuma uzpotēšana katrā skolēnā. „Dzīvesziņa” katram skolēnam iemācīs latvisku dzīvesziņu (?!). Turklāt netiek slēpts sapnis par LR izglītības augstāko vērtību oficiāli pasludināt latviskumu. Tātad mūsu izglītības vērtības vairs nebūs ne zināšanas un prasmes, ne brīvība un atbildība, ne apgaismība un patriotisms, ne demokrātija un humānisms. Būs tikai viena vērtība – latviskums atbilstoši latviskai dzīvesziņai.

„Dzīvesziņas” ieviešanai valsts budžetā piešķirta prāva summa. Skaidrs, ka nauda ir lielisks stimuls „pedagogu” un pedagoģijas „zinātnieku” verdziski iztapīgajai daļai enerģiski atbalstīt un „zinātniski” pamatot „politiķu” vājprātīgo iniciatīvu. Tā, piemēram, š.g. 29. oktobrī kādā konferencē viens pseidointelektuālis Latvijas universitātes docenta talārā savos šļakstošajos murgos servilisma apmātībā iekaisa pat tik tālu, ka latviešu tautu aicināja atsacīties no brīvības ideāliem par labu latviskai dzīvesziņai.

Saprotams, LU docents zina, kādā veidā nacionālistiski ultrasamāksloto latvisko dzīvesziņu mācīt bērniem. Viņš zina, kas jāraksta nacionālistiski ultrasamakslotā priekšmeta programmā. Viņš zina, kas jāpamāca skolotājiem metodiskajās norādēs, kādām ir jābūt tēmām, kontroldarbu uzdevumiem. Viņš var sagatavot mācību grāmatu „Latviskā dzīvesziņa”.

Bet šizofrēniski visjautrākais ir tas, ka LU docents zina, kas tas vispār ir par zvēru vārdā „latviskā dzīvesziņa”. Ikviens saprātīgs Homo sapiens kautrīgi atsacīsies atbildēt uz jautājumu, kas ir cilvēka dzīvesziņa. Par cilvēka dzīves jēgu un dzīves prasmi visās planētas civilizācijās polemika turpinās kopš Ievas un Ādama laika. Taču pie mums jauki izrādās, ka LU docents zina ne tikai to, kas ir cilvēka dzīvesziņa, bet zina arī to, kas ir tik smalka matērija kā „latviskā dzīvesziņa”. Šķobīgā kaislībā proponētā „latviskā dzīvesziņa” supermēnessērdzīgajam LU docentam un viņam līdzīgiem gaišās un prātīgās pseidointeliģences tipiem tagad paver lielisku iespēju „diskursēt” no agra rīta līdz vēlai naktij. Šī tematika ir pa spēkam ikvienam muldētājam no mūsu draudīgi apjomīgā muldētāju ganāmpulka. Cita lieta ir kulturoloģija. Tā no cilvēka prasa noteiktu prāta potenciālu un konkrētas zināšanas. Turklāt kulturoloģiju nevar nacionālistiski samurcīt kopā ar „latviskumu”. Kaut gan godīgi jāsaka, pie mums ir viss iespējams.

Neapšaubāmi, šķebīgās „latviskās dzīvesziņas” šķebināšanās ir saistīta ar noteiktām kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarībām. Pirmkārt un galvenokārt, saistīta ar likumsakarību par katras kultūras sistēmiskumu.

Katra kultūra veidojās un vēsturiski turpinās kā sistēma, kuras visi segmenti ir savstarpēji vienoti. Tas attiecas arī uz latviešu kultūru un tās pašreizējo virzību. Mēs regulāri tiekamies ar visādiem šarlatāniskiem un pseidozinātniskiem manevriem politikā, ekonomikā, finansēs, medicīnā un citos kultūras segmentos. Zinot likumsakarību par katras kultūras sistēmiskumu, mums ir veselīgāk pārdzīvot minētās ākstības ap „latvisko dzīvesziņu”. Ja kultūra ir sistēma, tad kultūras iezīmes atsaucās uz visiem sistēmas komponentiem. Tādējādi mūsu izglītība nevar izsprukt no attiecīgajām kultūras iezīmēm. Šajā gadījumā nevar izsprukt no „latviskās dzīvesziņas” vājprāta.

Uz „latviskās dzīvesziņas” vājprātu atsaucās vēl viena likumsakarība. To ir noskaidrojusi etnopsiholoģija, vērtējot nacionālisma iedabu. Izrādās, tā dēvētais partikulārais (apzināti nošķirošais, norobežojošais) nacionālisms vienmēr visur ir veicinājis vienīgi tumsonību, provinciālismu, aprobežotas kultūras neslavu.

Partikulārais nacionālisms „latviskās dzīvesziņas” formātā ir pašizolācijas stratēģijas izvēle, balstoties uz ļoti aprobežotu idejisko bāzi. Formulējot savu specifisko etnisko dzīvesziņu, latvieši savā neapdomībā vēlas norobežoties no visas cilvēces un cilvēku dzīvesziņas. Stulbie naciķi grib iestāstīt, ka Latvijā  latviešiem ir īpaša dzīvesziņa, bet pārējiem iedzīvotājiem (cittautiešiem) ir cita dzīvesziņa. Atbilstoši stulbo naciķu loģikai, var šādi teikt: Latvijā dzīvo latvieši un cilvēki. Papildinot vājprātīgo konstrukciju, kādam delverim var ienākt prāta latviešus asociēt ar postcilvēkiem. Delveris gribēs teikt, ka Latvijā dzīvo postcilvēki (latvieši) un cilvēki (cittautieši). Viņa rezumējumu pagaidām būtu grūti apstrīdēt, jo „latviskā dzīvesziņa” turpina vārīties ar milzīgu nacionālo entuziasmu.

Kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarības ir gadu tūkstošiem ilgas pieredzes apkopojums. Šo apkopojumu var realizēt dažādā veidā. Var atsevišķi apkopot likumsakarības, kuras attiecas uz kultūras pastāvēšanas pašiem dziļākajiem nosacījumiem. Var atsevišķi apkopot likumsakarības, kuras attiecas uz kultūras mainības un kultūras dinamikas nosacījumiem. Var atsevišķi apkopot cita rakstura likumsakarības. Piemēram, reliģiskās attīstības, ekonomiskās attīstības, sociālās attīstības, mākslas attīstības likumsakarības.

Uz kultūras pastāvēšanas pašiem dziļākajiem nosacījumiem attiecas, piemēram, šādas likumsakarības.

1) Katra tauta attīstītās savā tempā atkarībā no cilvēku skaita, ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kultūras telpas izolētības, dabas apstākļiem, dzīvei nepieciešamo resursu bagātības.

2) Kultūras attīstības līmenis atsaucās uz sociālo sfēru. Respektīvi, jo augstāks kultūras attīstības līmenis, jo cilvēks iegūst lielāku sociālo brīvību un zūd cilvēka kontrole, kuru var veikt kultūras dažādi institūti. Tādējādi kultūras attīstības kvalitāte organiski atsaucās uz indivīda brīvību. Citiem vārdiem sakot, kultūras attīstības līmenis nosaka indivīda sociālās brīvības parametrus. Piemēram, kultūras attīstības līmenis var veicināt multikulturālisma koncepta rašanos kā jaunu sociālās brīvības parametru kultūrā.

3) Indivīda sociālo brīvību ietekmē ne tikai kultūras attīstības līmenis, bet ietekmē arī kultūras sociālā struktūra. Jo komplicētāka ir kultūras sociālā struktūra, jo lielāka ir indivīda sociālā brīvība. Komplicētajā sociālajā struktūrā atslābst indivīda sociālās kontroles mehānismi. Mēs tagad ar to cieši saskaramies. Triju iepriekšējo sociālo stratu (proletariāta, darba zemniecības, inteliģences) vietā jau lielā mērā ir izveidojusies daudz sazarotāka sociālā struktūra, kuras visiem stratiem nav pat vēl izdomāts kārtīgs nosaukums. Tas, piemēram, attiecās uz pakalpojumu ekonomikas kadriem.

Novērtē šo rakstu:

63
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...