Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visbiežāk tiekamies ar metaforas radīšanu – vārdu lietošanu tēlaini pārnestā nozīmē. Turpretī jēdziena „kultūra” līdzšinējā vēsture (jēdziena ģenealoģija) lielā mērā ir saistīta ar pretējo procesu – metaforas utilitārismu; respektīvi, metaforiski lietoto vārdu poētiskuma iznīcināšanu un bijušās metaforas piemērošanu praktiski izdevīgām un noderīgām vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, tiekamies ar metaforas piezemēšanos.

Metaforas piezemēšanās laikā attiecīgā metafora zaudē savu tēlaino lidojumu un pārvēršas ikdienišķi triviālos vārdos. Ja pirms piezemēšanās attiecīgos vārdus uztvērām kā poētisko izteikumu, tad pēc piezemēšanās attiecīgos vārdus uztveram kā elementāri sadzīvisku leksiku.

Metaforas piezemēšanās attiecas uz Cicerona (106.-43.g.p.m.ē.) atjautīgi izdomāto metaforu "cultura animi" (prāta kultivēšana). Līdz XVIII gs. eiropieši pret šiem diviem vārdiem izturējās kā pret metaforu un tikai jaunākajos gadsimtos šī metafora pārvērtās ikdienišķi triviālos vārdos. XVIII gs. sākās Cicerona metaforas "cultura animi" utilitārisms.

Tā rezultātā vārdus „prāta kultivēšana” mēs šodien uztveram kā reālu vajadzību – nepieciešamību attīstīt, pilnveidot, nostiprināt prātu. Turklāt mēs šodien zinām, ka šī nepieciešamība ir īpaši aktuāla tagad iracionālā bezprāta laikmetā. Vārdi „prāta kultivēšana” mums nav metafora, bet ir dzīves nepieciešamība.

Internetā var atrast daudzus izteikumus par prāta kultivēšanu. Lūk, daži (kļūdaini uzrakstīti) piemēri - „Kroplīgā prāta kultivēšana jeb Cilvēka, kas smejas tematika jaunā ampluā Latvijas teātros. Jautājums tikai, vai tas apzināti”; „Kultivē prāta elastību un neskatoties uz haosu, grūtībām un stresu tu spēsi ar visu tikt gala”.

Jēdziens „kultūra” ir pārņemts no latīņu valodas. Mūsdienās gandrīz visās eiropiešu valodās kultūras apzīmējumā izmanto latīņu izcelsmes vārdu. Piemēram, vācu valodā “Kultur”, spāņu valodā “cultura”, angļu valodā “culture”, itāļu valodā “coltura”, franču valodā “culture”.

Latviešu valodas etimoloģijas vārdnīcā nav šķirkļa “kultūra”. Tas atrodams svešvārdu vārdnīcā, jo ir atvasinājums no svešās latīņu valodas.

“Kultūra” svešvārdu vārdnīcā skaidrota sekojoši: 1) plašākajā nozīmē viss, ko sabiedrība radījusi fiziskā un garīgā darba rezultātā; šaurākajā nozīmē cilvēku sociālās uzvedības normu un garīgās dzīves sfēra, 2) vienā vēsturiskā periodā un teritorijā ietilpstošo arheoloģisko priekšmetu un pieminekļu kopums, 3) kvalitātes un pilnīguma kritērijs (piemēram, uzvedības kultūra, darba kultūra, valodas kultūra), 4) lauksaimniecības augu suga un tās paveidi (piemēram, graudaugu kultūra), 5) bioloģiski cilvēka radītu mikroorganismu, audu kopums, 6) vēsturiski evolucionējošs cilvēka spēju, lietoto metožu, atziņu kopums.

Tātad aina ir ne tikai daudzveidīga, bet arī pretrunīga. No vienas puses vārds „kultūra” tiek saistīts ar cilvēku garīgo darbību, bet no otras puses ar lauksaimniecību, kvalitātes kritērijiem, mikroorganismiem, arheoloģiju. Daudzveidīgajai un pretrunīgajai ainai ir objektīvs iemesls.

Tie speciālisti, kuri ir veikuši latīņu vārda “cultura” etimoloģisko analīzi, uzskata, ka sākotnēji minētais vārds apzīmēja zemes apstrādāšanu. Cicerona dzīves laikā un vēlāk vārds „kultūra” asociējās ar zemes apstrādāšanu. Tāpēc viņa neparasto atvasinājumu „cultura animi” uztvēra kā metaforu. Pie tam varēja vīpsnāt par prāta kultivēšanu. Šajā ziņā populārs piemērs ir angļu filosofa F.Bēkona kultūras salīdzinājums ar prāta apmēslošanu.

Mūsdienu izpratnē (bez metaforiskuma) kultūras jēdziens sāka lēni ieviesties tikai no XVIII gs. Tātad gandrīz 2000 gadus eiropiešiem kultūra bija agrāra izpausme – zemes aršana, sēšana, ražas novākšana, lauku apmēslošana, kā arī „prāta apmēslošana” asprātīgo intelektuāļu apcerēs.

XVIII un XIX gs. Eiropas garīgajā dzīvē toni nosacīja filosofi. Lielā mērā no viņu attieksmes bija atkarīga jaunu jēdzienu ieviešana. Tas attiecas arī uz kultūras jēdziena likteni.

Eiropā kultūras jēdziena ieviešanā vislielāko ieguldījumu deva vācu filosofija. Piemēram, I.Kants vārdu „Kultur” lietoja kā pretstatu rupjībai un barbarismam. Kants viens no pirmajiem kultūru pretstatīja dabai. Tas bija ļoti drosmīgs solis. Vilhelms Humbolts rakstīja par „garīgo kultūru”, „cilvēka kultūru”, „nācijas kultūru”.

Uz Eiropas sabiedrību lielu ietekmi atstāja J.G.Herdera publikācijas. Herders kultūru definēja kā cilvēka radošo darbību. Viņaprāt kultūra palīdz piemēroties dzīvei dotajā vidē. Herdera pārliecībā kultūras galvenās sastāvdaļas ir ģimene, reliģija, māksla, zinātne, valoda, valsts.

Eiropā XVIII gs. beigās strauji nostiprinājās civilizācijas jēdziens. Tas konkurēja ar kultūras jēdzienu. Bija zemes, kurās sinonīmiski ieviesās abi jēdzieni. Taču bija arī tādas zemes, kurās jau pašā sākumā priekšroka tika dota vienam jēdzienam un starp abiem jēdzieniem varēja pastāvēt stingra hieharhiskā pakārtotība un pat diametrāli pretējs pielietojums. Piemēram, ar kultūras jēdzienu apzīmēja pozitīvas parādības, bet ar civilizācijas jēdzienu apzīmēja negatīvas parādības.

Vācijā prioritāti ieguva jēdziens “Kultur”. Savukārt frančiem tuvāks kļuva civilizācijas jēdziens, pret kuru vācieši vienmēr ir izturējušies vienaldzīgi un pat augstprātīgi. Ne velti XIX un XX gs. vācu zinātnē kultūras jēdziens pretstatīts civilizācijas jēdzienam. Vācieši mīlēja ar civilizācijas jēdzienu apzīmēt kultūras pragmātiski materiālistisko ievirzi un kultūras degradāciju.

Šajā ziņā klasisks piemērs ir Ostvalda Špenglera slavenais darbs divos sējumos “Rietumzemes bojāeja”(1918-1922). Grāmatā civilizācija konturēta ļoti tumšās krāsās. Špenglers akcentē tēzi, ka katras kultūras bojāeja nozīmē kultūras pāreju civilizācijas mazvērtīgajā stadijā. Katras kultūras liktenis ir mazvērtīgā civilizācija kā organiski loģiskas sekas kultūras noslēgumam un galam. Viņa ieskatā antīkajā sabiedrībā kultūras pāreja mazvērtīgajā civilizācijā notika IV gs., eiropiešu sabiedrībā – XIX gs.

Sastopams viedoklis, ka Vācijā kultūras jēdzienam vienmēr ir bijusi lielāka izplatība tikai tāpēc, ka civilizācijas jēdzienu ciena franči un vispār tas ir franču vārds. Vācieši tādējādi demonstrē savu nihilistisko attieksmi pret franču kultūru, respektīvi, franču civilizāciju, to vīsdegunīgi pretstatot vācu kultūrai. Izsmējīgi tiek demonstrēts, ka vāciešiem ir kultūra, bet frančiem ir tikai mazvērtīgā civilizācija.

Franči lieto arī kultūras jēdzienu. Bet tas tomēr nīkuļo leksiskajā perifērijā. Turklāt tiek uzskatīts, ka franči kultūras jēdzienu pārņēma nevis no latīņu valodas, bet no vācu valodas un tāpēc tas franču aprindās nav cieņā.

Interesanti ir tas, ka ilgu laiku kultūras jēdzienu un civilizācijas jēdzienu lietoja tikai vienskaitlī. Vēsturiski pirmais “plurālistiskojās” civilizācijas jēdziens. Franču zinātnieks Lusjēns Fevrs noskaidroja, ka civilizācijas jēdzienu daudzskaitlī pirmais lietoja franču rakstnieks P.S.Ballanšs 1819.gadā.

Kultūras jēdziens daudzskaitlī pirmo reizi sastopams vācu filosofu J.G.Herdera un V.Humbolta, kā arī angļu zinātnieka J.G.A.Forstera darbos. Herders rakstīja par tautu garīgajām īpatnībām un atzina, ka katrai tautai piemīt noteikta kultūra. Eiropā dzīvo daudzas tautas, un tāpēc Eiropā ir daudzas kultūras. Humbolts dažādu kultūru pastāvēšanu atvasināja no dažādu valodu pastāvēšanas viedokļa. Forsters piedalījās slavenā angļu ceļotāja kapteiņa Dž.Kuka otrajā ekspedīcijā apkārt pasaulei (1772.-1775.g.). Viņš rakstīja ceļojuma dienasgrāmatu, fiksējot novērojumus par dažādām ciltīm, tautām un to kultūru. Viņš jūsmoja par planētas kultūru daudzveidību.

Par kultūras jēdziena nostiprināšanās lēno tempu liecina ne tikai filosofu, bet arī literātu leksiskā izvēle. Piemēram, Aleksandra Puškina literārajā mantojumā nav sastopams vārds „kultūra”. Tam negribās ticēt, bet tas ir fakts, ko noskaidrojuši krievu ģēnija pētnieki.

Rainis ir 66 gadus jaunāks par Puškinu. Raiņa tekstos vārds „kultūra” jau ir sastopams. Raiņa izteikumos kultūrai ne vienmēr ir precīzi nosacītas robežas. Visbiežāk kultūra aptver visu: ražošanu, sadzīvi, garīgo darbību, morāli, politiku, mākslu. Raiņa refleksijās kultūra visbiežāk figurē kā polifunkcionāls lielums.

Rainis nav izdomājis savu kultūras definīciju. Ja viņš tomēr būtu gribējis definēt, kas ir kultūra, tad viņa definīcija acīmredzot daudz neatšķirtos no angļu izcilā etnogrāfa un antropologa E.Teilora definīcijas grāmatā „Pirmatnējā kultūra” (1871). Rainis atsaucās uz šo grāmatu. Viņš tāpat kā angļu zinātnieks runātu par kultūru, kura summējās vienotā veselumā no cilvēku zināšanām, ticējumiem, mākslas, morāles, sadzīves ieražām.

No XVIII gs. kultūras izpratnē vienmēr bija zināma loģika. Doma virzījās no empīriskā materiāla apguves uz visaptverošu garīgo konstrukciju. Vispirms kultūrā iekļāva cilvēka paveikto. Bija laiks, kad par kultūru dēvēja cilvēka dzīves atsevišķas iezīmes un funkcijas. Populārs kļuva priekšstats, ka kultūrā ietilpst māksla, literatūra, mūzika.  

Tagad vismodernākajā kultūras izpratnē (par to plašāk būs runa citā etīdē) priekšplānā ir cilvēka darbība, uzvedība un komunikācija. Kultūra tiek uzskatīta kā pāri dabai stāvoša cilvēciskās esamības sfēra. Cilvēka dzīve virzās divās sfērās – dabas un kultūras.

Jau minēju par I.Kanta drosmi kultūru pretstatīt dabai. Tā patiešām bija ļoti drosmīga un zinātniski revolucionāra pieeja. Kanta pieeja būtiski paātrināja kultūras jēdziena ieviešanos un galu galā kultūras monarhijas rašanos.

Nav ticams, ka no vissenākajiem laikiem cilvēki nesaprata savu vitālo saistību ar dabu. Cilvēki vienmēr saprata, ka viņi nevar eksistēt bez dabas un dabas pakļaušanas. Tomēr pretstatīt kultūru un dabu viduslaikos liedza reliģiskie aizspriedumi.

Runa ir par dabu visplašākajā nozīmē. Runa ir ne tikai par gaisu, gaismu, kokiem, ūdeni, no dabas ņemto pārtikas produkciju, bet arī par cilvēka dabu, – kā sakām, dabas doto cilvēka prātu, dvēseli, garu, instinktiem. Protams, mēs tagad ļoti labi zinām, ka kultūra ir arī mūsu cilvēciskās dabas pakļaušana. Pirmkārt un galvenokārt dažādu instinktu „kultivēšana”. To noteikti saprata arī senāk. Tikai to nedrīkstēja pārvērst par legālām zināšanām.

Viduslaikos nedrīkstēja runāt par kultūru kā cilvēka radošā gara fenomenu, kurā ietilpst dabas pakļaušana un cilvēka dabas „kultivēšana”. Saskaņā ar reliģiskajām dogmām dabas pasaule ir Dieva radīta pasaule. Dievs to radīja uz mūžu mūžiem, un cilvēks nedrīkst iejaukties Dieva radītajā dabas pasaulē. Cilvēks vienīgi drīkst pakļauties Dieva radītajai dabas pasaulei. Cilvēka pienākums ir dievināt un pielūgt Dieva radīto dabas pasauli. Cilvēka aktivitāte Dieva radītās dabas pasaules pakļaušanā ir bargi sodāma ķecerība. Speciālisti ir noskaidrojuši, ka tikai Renesanses laikmetā pirmo reizi uzdrošinājās lietot jēdzienisko salikumu „Kultur und Natur”.

Ja viduslaikos kultūras jēdziena likteni nelabvēlīgi ietekmēja reliģiskie aizspriedumi, tad Jaunajos laikos kultūras jēdziena likteni nelabvēlīgi ietekmē divi citi aizspriedumi.

Pirmkārt, materiālisma un liberālisma aizspriedumi. Materiālisms un liberālisms krasi nošķir materiālo sfēru no garīgās sfēras. Pateicoties materiālisma un liberālisma dogmātikai, kultūras jēdzienu vienpusīgi attiecina tikai uz garīgo sfēru – mākslu, folkloru, humanitārajām zinātnēm. Kultūrā neietilpa politika, ideoloģija, ekonomika, valsts un sabiedriskās iestādes, parlaments, ministrijas, armija, policija, slepenpolicija, ieroči, sadzīves priekšmeti, tehnika un tehnoloģijas, transporta un sakaru līdzekļi, nauda un finansiālās struktūras. Respektīvi, kultūrā neietilpst visa materiālā sfēra.

Materiālisms un liberālisms „kultūru” vēlas pārvērst par aklu „virsbūvi” un „tirgu”. Materiālismam un liberālismam nepatīk „kultūra”, kura paklausīgi neizpilda ekonomiskās „virsbūves” un „tirgus” pavēles. Materiālisms un liberālisms vienmēr izsmēj mākslinieku romantisko patosu, nevēloties kalpot „virsbūves” un „tirgus” elitei, bet gan vēloties kalpot sociāli pazemotajai tautai un garīgi orientētajai inteliģencei. Romantiskie mākslinieki dzīves materiālo panākumu vietā izvēlās morālos panākumus. Materiālisms un liberālisms to neatzīst, jo atzīst vienīgi materiālos panākumus.

Otrkārt, kultūras jēdziena likteni nelabvēlīgi ietekmē filosofijas aizspriedumi. Precīzāk, atsevišķu indivīdu aizspriedumi, ka viņi var „filosofēt” par kultūru visu kaut ko, kas viņiem ienāk prātā. XIX gs. otrajā pusē radās kultūras filosofija kā atsevišķs filosofijas novirziens. Kultūras filosofija samērā intensīvi un sociāli agresīvi turpināja pastāvēt XX gadsimtā. Arī mūsu gadsimtā ir cilvēki, kuri sevi lepni dēvē par kultūras filosofu.

Filosofija un tajā skaitā kultūras filosofija ir savdabīga mākslas un intelekta sintēze. Filosofija nav iespējama bez attiecīgi specifiska talanta – filosofēšanas talanta. Tas ir ļoti rets talants. Nesalīdzināmi retāks talants nekā dzejnieka, prozaiķa, dramaturga, komponista, gleznotāja, zinātnieka talants. Faktiski patiesi gudri cilvēki izvairās no jautājuma, kas ir filosofija un kas var būt filosofs. Lai gūtu panākumus filosofijā, saprotams, ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas. Taču pati galvenā loma ir zināšanu oriģinālai interpretācijai un zināšanu oriģināliem vispārinājumiem.

Oriģinalitātes nepieciešamība var ātri pārvērsties oriģinalitātes pašmērķīgumā. Šī vājība manāmi ietekmē kultūras filosofiju. Kultūras filosofu darbi ne reti burtiski mudž no visdažādākajām kultūras definīcijām, kultūras elementu  un kultūras funkciju uzskaitījumiem. Tā tas, piemēram, ir Zentas Mauriņas tekstos. Viņa aizrāvās ar kultūras filosofiju, rakstīja esejas, un tajās gandrīz katrā rindkopā ir jauna kultūras definīcija.

Kultūras filosofijas fani burbuļo arī tagad mūsu „akadēmiskajās aprindās”. Nekādi nevaru aizmirst un tāpēc mīlu atkārtot kāda mūsu LU „filosofa” teikto: „Kultūra ir seks un svaigs gaiss”.

No mūsu kultūras filosofu svaigākās jaunrades izvēlējos interesantu  spriedelējumu. Tajā lieliski atspoguļojās kultūras filosofijas analītiskā neprognozējamība un analītiskā neverificējamība. Taču spriedelējumā atspoguļojās arī konjunktūristiskais piegājiens, cenšoties izpatikt vietējiem mietpilsoņiem un viņu apčubinātajam padomju laiku žargonismam „nacionālā identitāte” un „valodas” neirotiskajai niezei. Tādējādi redzam, ka mūsu kultūras filosofi nav brīvi no elementārās cilvēciskās vājības patikt masu sabiedrībai. Spriedelējums ir šāds:  „Pēc manām domām, jēdziens „nacionālā identitāte” būtībā sakrīt ar jēdzienu „kultūra” vai „kultūras identitāte”. Veids, kādā kultūra (nacionālā identitāte) notiek, t. i., specifiskās sabiedrības pašrealizācijas formas, ir saistīts ar tādām pasaules skatījuma un eksistenciālajām struktūrām, kas, reiz iedibinoties, ilgstoši kalpo par kaut ko līdzīgu cilvēciskās eksistences sastatnēm, veido tās „skeletu”. Tās ir noturīgas psiholoģiskās struktūras, noteikts pasaules apguves, izpratnes un interpretācijas līdzekļu kopums. Arī valoda, kuru viens no izcilākajiem 20. gs. filosofiem Martīns Heidegers (Heidegger) interpretē kā „esamības mītni”. Esamība dzīvo valodā, un nosargāt savu cilvēcisko pasauli, savu kultūru un identitāti pirmajām kārtām nozīmē saglabāt  valodu. Ir skaidrs, ka identitātes formas, arī valoda ir nevis mūžīgi mūžam dotas, bet gan notiek, t. i., tās ir dzīvas vien tik ilgi, kamēr tiek apliecinātas sociālajā praksē”.

Diemžēl būs nenobrieduši prāti, kuri pēc šī spriedelējuma izlasīšanas teiks „kultūra ir nacionālā identitāte”. Ja kāds iebildīs, nenobriedušie prāti norādīs uz autoritatīvu avotu - zinātnisko grāmatu. Tajā par to ir rakstīts kultūras filosofa tekstā. Diemžēl nenobriedušie prāti var šo aplamo izpratni izplatīt tālāk – skolā, universitātē, medijā, mājās, darbā. Tā rezultātā zināma sabiedrības daļa klusu vienosies, ka patiešām „kultūra ir nacionālā identitāte”. Sāksies aplamu zināšanu uzvaras maršs, kuru nav nemaz tik viegli koriģēt.

Novērtē šo rakstu:

46
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...