Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visbiežāk tiekamies ar metaforas radīšanu – vārdu lietošanu tēlaini pārnestā nozīmē. Turpretī jēdziena „kultūra” līdzšinējā vēsture (jēdziena ģenealoģija) lielā mērā ir saistīta ar pretējo procesu – metaforas utilitārismu; respektīvi, metaforiski lietoto vārdu poētiskuma iznīcināšanu un bijušās metaforas piemērošanu praktiski izdevīgām un noderīgām vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, tiekamies ar metaforas piezemēšanos.

Metaforas piezemēšanās laikā attiecīgā metafora zaudē savu tēlaino lidojumu un pārvēršas ikdienišķi triviālos vārdos. Ja pirms piezemēšanās attiecīgos vārdus uztvērām kā poētisko izteikumu, tad pēc piezemēšanās attiecīgos vārdus uztveram kā elementāri sadzīvisku leksiku.

Metaforas piezemēšanās attiecas uz Cicerona (106.-43.g.p.m.ē.) atjautīgi izdomāto metaforu "cultura animi" (prāta kultivēšana). Līdz XVIII gs. eiropieši pret šiem diviem vārdiem izturējās kā pret metaforu un tikai jaunākajos gadsimtos šī metafora pārvērtās ikdienišķi triviālos vārdos. XVIII gs. sākās Cicerona metaforas "cultura animi" utilitārisms.

Tā rezultātā vārdus „prāta kultivēšana” mēs šodien uztveram kā reālu vajadzību – nepieciešamību attīstīt, pilnveidot, nostiprināt prātu. Turklāt mēs šodien zinām, ka šī nepieciešamība ir īpaši aktuāla tagad iracionālā bezprāta laikmetā. Vārdi „prāta kultivēšana” mums nav metafora, bet ir dzīves nepieciešamība.

Internetā var atrast daudzus izteikumus par prāta kultivēšanu. Lūk, daži (kļūdaini uzrakstīti) piemēri - „Kroplīgā prāta kultivēšana jeb Cilvēka, kas smejas tematika jaunā ampluā Latvijas teātros. Jautājums tikai, vai tas apzināti”; „Kultivē prāta elastību un neskatoties uz haosu, grūtībām un stresu tu spēsi ar visu tikt gala”.

Jēdziens „kultūra” ir pārņemts no latīņu valodas. Mūsdienās gandrīz visās eiropiešu valodās kultūras apzīmējumā izmanto latīņu izcelsmes vārdu. Piemēram, vācu valodā “Kultur”, spāņu valodā “cultura”, angļu valodā “culture”, itāļu valodā “coltura”, franču valodā “culture”.

Latviešu valodas etimoloģijas vārdnīcā nav šķirkļa “kultūra”. Tas atrodams svešvārdu vārdnīcā, jo ir atvasinājums no svešās latīņu valodas.

“Kultūra” svešvārdu vārdnīcā skaidrota sekojoši: 1) plašākajā nozīmē viss, ko sabiedrība radījusi fiziskā un garīgā darba rezultātā; šaurākajā nozīmē cilvēku sociālās uzvedības normu un garīgās dzīves sfēra, 2) vienā vēsturiskā periodā un teritorijā ietilpstošo arheoloģisko priekšmetu un pieminekļu kopums, 3) kvalitātes un pilnīguma kritērijs (piemēram, uzvedības kultūra, darba kultūra, valodas kultūra), 4) lauksaimniecības augu suga un tās paveidi (piemēram, graudaugu kultūra), 5) bioloģiski cilvēka radītu mikroorganismu, audu kopums, 6) vēsturiski evolucionējošs cilvēka spēju, lietoto metožu, atziņu kopums.

Tātad aina ir ne tikai daudzveidīga, bet arī pretrunīga. No vienas puses vārds „kultūra” tiek saistīts ar cilvēku garīgo darbību, bet no otras puses ar lauksaimniecību, kvalitātes kritērijiem, mikroorganismiem, arheoloģiju. Daudzveidīgajai un pretrunīgajai ainai ir objektīvs iemesls.

Tie speciālisti, kuri ir veikuši latīņu vārda “cultura” etimoloģisko analīzi, uzskata, ka sākotnēji minētais vārds apzīmēja zemes apstrādāšanu. Cicerona dzīves laikā un vēlāk vārds „kultūra” asociējās ar zemes apstrādāšanu. Tāpēc viņa neparasto atvasinājumu „cultura animi” uztvēra kā metaforu. Pie tam varēja vīpsnāt par prāta kultivēšanu. Šajā ziņā populārs piemērs ir angļu filosofa F.Bēkona kultūras salīdzinājums ar prāta apmēslošanu.

Mūsdienu izpratnē (bez metaforiskuma) kultūras jēdziens sāka lēni ieviesties tikai no XVIII gs. Tātad gandrīz 2000 gadus eiropiešiem kultūra bija agrāra izpausme – zemes aršana, sēšana, ražas novākšana, lauku apmēslošana, kā arī „prāta apmēslošana” asprātīgo intelektuāļu apcerēs.

XVIII un XIX gs. Eiropas garīgajā dzīvē toni nosacīja filosofi. Lielā mērā no viņu attieksmes bija atkarīga jaunu jēdzienu ieviešana. Tas attiecas arī uz kultūras jēdziena likteni.

Eiropā kultūras jēdziena ieviešanā vislielāko ieguldījumu deva vācu filosofija. Piemēram, I.Kants vārdu „Kultur” lietoja kā pretstatu rupjībai un barbarismam. Kants viens no pirmajiem kultūru pretstatīja dabai. Tas bija ļoti drosmīgs solis. Vilhelms Humbolts rakstīja par „garīgo kultūru”, „cilvēka kultūru”, „nācijas kultūru”.

Uz Eiropas sabiedrību lielu ietekmi atstāja J.G.Herdera publikācijas. Herders kultūru definēja kā cilvēka radošo darbību. Viņaprāt kultūra palīdz piemēroties dzīvei dotajā vidē. Herdera pārliecībā kultūras galvenās sastāvdaļas ir ģimene, reliģija, māksla, zinātne, valoda, valsts.

Eiropā XVIII gs. beigās strauji nostiprinājās civilizācijas jēdziens. Tas konkurēja ar kultūras jēdzienu. Bija zemes, kurās sinonīmiski ieviesās abi jēdzieni. Taču bija arī tādas zemes, kurās jau pašā sākumā priekšroka tika dota vienam jēdzienam un starp abiem jēdzieniem varēja pastāvēt stingra hieharhiskā pakārtotība un pat diametrāli pretējs pielietojums. Piemēram, ar kultūras jēdzienu apzīmēja pozitīvas parādības, bet ar civilizācijas jēdzienu apzīmēja negatīvas parādības.

Vācijā prioritāti ieguva jēdziens “Kultur”. Savukārt frančiem tuvāks kļuva civilizācijas jēdziens, pret kuru vācieši vienmēr ir izturējušies vienaldzīgi un pat augstprātīgi. Ne velti XIX un XX gs. vācu zinātnē kultūras jēdziens pretstatīts civilizācijas jēdzienam. Vācieši mīlēja ar civilizācijas jēdzienu apzīmēt kultūras pragmātiski materiālistisko ievirzi un kultūras degradāciju.

Šajā ziņā klasisks piemērs ir Ostvalda Špenglera slavenais darbs divos sējumos “Rietumzemes bojāeja”(1918-1922). Grāmatā civilizācija konturēta ļoti tumšās krāsās. Špenglers akcentē tēzi, ka katras kultūras bojāeja nozīmē kultūras pāreju civilizācijas mazvērtīgajā stadijā. Katras kultūras liktenis ir mazvērtīgā civilizācija kā organiski loģiskas sekas kultūras noslēgumam un galam. Viņa ieskatā antīkajā sabiedrībā kultūras pāreja mazvērtīgajā civilizācijā notika IV gs., eiropiešu sabiedrībā – XIX gs.

Sastopams viedoklis, ka Vācijā kultūras jēdzienam vienmēr ir bijusi lielāka izplatība tikai tāpēc, ka civilizācijas jēdzienu ciena franči un vispār tas ir franču vārds. Vācieši tādējādi demonstrē savu nihilistisko attieksmi pret franču kultūru, respektīvi, franču civilizāciju, to vīsdegunīgi pretstatot vācu kultūrai. Izsmējīgi tiek demonstrēts, ka vāciešiem ir kultūra, bet frančiem ir tikai mazvērtīgā civilizācija.

Franči lieto arī kultūras jēdzienu. Bet tas tomēr nīkuļo leksiskajā perifērijā. Turklāt tiek uzskatīts, ka franči kultūras jēdzienu pārņēma nevis no latīņu valodas, bet no vācu valodas un tāpēc tas franču aprindās nav cieņā.

Interesanti ir tas, ka ilgu laiku kultūras jēdzienu un civilizācijas jēdzienu lietoja tikai vienskaitlī. Vēsturiski pirmais “plurālistiskojās” civilizācijas jēdziens. Franču zinātnieks Lusjēns Fevrs noskaidroja, ka civilizācijas jēdzienu daudzskaitlī pirmais lietoja franču rakstnieks P.S.Ballanšs 1819.gadā.

Kultūras jēdziens daudzskaitlī pirmo reizi sastopams vācu filosofu J.G.Herdera un V.Humbolta, kā arī angļu zinātnieka J.G.A.Forstera darbos. Herders rakstīja par tautu garīgajām īpatnībām un atzina, ka katrai tautai piemīt noteikta kultūra. Eiropā dzīvo daudzas tautas, un tāpēc Eiropā ir daudzas kultūras. Humbolts dažādu kultūru pastāvēšanu atvasināja no dažādu valodu pastāvēšanas viedokļa. Forsters piedalījās slavenā angļu ceļotāja kapteiņa Dž.Kuka otrajā ekspedīcijā apkārt pasaulei (1772.-1775.g.). Viņš rakstīja ceļojuma dienasgrāmatu, fiksējot novērojumus par dažādām ciltīm, tautām un to kultūru. Viņš jūsmoja par planētas kultūru daudzveidību.

Par kultūras jēdziena nostiprināšanās lēno tempu liecina ne tikai filosofu, bet arī literātu leksiskā izvēle. Piemēram, Aleksandra Puškina literārajā mantojumā nav sastopams vārds „kultūra”. Tam negribās ticēt, bet tas ir fakts, ko noskaidrojuši krievu ģēnija pētnieki.

Rainis ir 66 gadus jaunāks par Puškinu. Raiņa tekstos vārds „kultūra” jau ir sastopams. Raiņa izteikumos kultūrai ne vienmēr ir precīzi nosacītas robežas. Visbiežāk kultūra aptver visu: ražošanu, sadzīvi, garīgo darbību, morāli, politiku, mākslu. Raiņa refleksijās kultūra visbiežāk figurē kā polifunkcionāls lielums.

Rainis nav izdomājis savu kultūras definīciju. Ja viņš tomēr būtu gribējis definēt, kas ir kultūra, tad viņa definīcija acīmredzot daudz neatšķirtos no angļu izcilā etnogrāfa un antropologa E.Teilora definīcijas grāmatā „Pirmatnējā kultūra” (1871). Rainis atsaucās uz šo grāmatu. Viņš tāpat kā angļu zinātnieks runātu par kultūru, kura summējās vienotā veselumā no cilvēku zināšanām, ticējumiem, mākslas, morāles, sadzīves ieražām.

No XVIII gs. kultūras izpratnē vienmēr bija zināma loģika. Doma virzījās no empīriskā materiāla apguves uz visaptverošu garīgo konstrukciju. Vispirms kultūrā iekļāva cilvēka paveikto. Bija laiks, kad par kultūru dēvēja cilvēka dzīves atsevišķas iezīmes un funkcijas. Populārs kļuva priekšstats, ka kultūrā ietilpst māksla, literatūra, mūzika.  

Tagad vismodernākajā kultūras izpratnē (par to plašāk būs runa citā etīdē) priekšplānā ir cilvēka darbība, uzvedība un komunikācija. Kultūra tiek uzskatīta kā pāri dabai stāvoša cilvēciskās esamības sfēra. Cilvēka dzīve virzās divās sfērās – dabas un kultūras.

Jau minēju par I.Kanta drosmi kultūru pretstatīt dabai. Tā patiešām bija ļoti drosmīga un zinātniski revolucionāra pieeja. Kanta pieeja būtiski paātrināja kultūras jēdziena ieviešanos un galu galā kultūras monarhijas rašanos.

Nav ticams, ka no vissenākajiem laikiem cilvēki nesaprata savu vitālo saistību ar dabu. Cilvēki vienmēr saprata, ka viņi nevar eksistēt bez dabas un dabas pakļaušanas. Tomēr pretstatīt kultūru un dabu viduslaikos liedza reliģiskie aizspriedumi.

Runa ir par dabu visplašākajā nozīmē. Runa ir ne tikai par gaisu, gaismu, kokiem, ūdeni, no dabas ņemto pārtikas produkciju, bet arī par cilvēka dabu, – kā sakām, dabas doto cilvēka prātu, dvēseli, garu, instinktiem. Protams, mēs tagad ļoti labi zinām, ka kultūra ir arī mūsu cilvēciskās dabas pakļaušana. Pirmkārt un galvenokārt dažādu instinktu „kultivēšana”. To noteikti saprata arī senāk. Tikai to nedrīkstēja pārvērst par legālām zināšanām.

Viduslaikos nedrīkstēja runāt par kultūru kā cilvēka radošā gara fenomenu, kurā ietilpst dabas pakļaušana un cilvēka dabas „kultivēšana”. Saskaņā ar reliģiskajām dogmām dabas pasaule ir Dieva radīta pasaule. Dievs to radīja uz mūžu mūžiem, un cilvēks nedrīkst iejaukties Dieva radītajā dabas pasaulē. Cilvēks vienīgi drīkst pakļauties Dieva radītajai dabas pasaulei. Cilvēka pienākums ir dievināt un pielūgt Dieva radīto dabas pasauli. Cilvēka aktivitāte Dieva radītās dabas pasaules pakļaušanā ir bargi sodāma ķecerība. Speciālisti ir noskaidrojuši, ka tikai Renesanses laikmetā pirmo reizi uzdrošinājās lietot jēdzienisko salikumu „Kultur und Natur”.

Ja viduslaikos kultūras jēdziena likteni nelabvēlīgi ietekmēja reliģiskie aizspriedumi, tad Jaunajos laikos kultūras jēdziena likteni nelabvēlīgi ietekmē divi citi aizspriedumi.

Pirmkārt, materiālisma un liberālisma aizspriedumi. Materiālisms un liberālisms krasi nošķir materiālo sfēru no garīgās sfēras. Pateicoties materiālisma un liberālisma dogmātikai, kultūras jēdzienu vienpusīgi attiecina tikai uz garīgo sfēru – mākslu, folkloru, humanitārajām zinātnēm. Kultūrā neietilpa politika, ideoloģija, ekonomika, valsts un sabiedriskās iestādes, parlaments, ministrijas, armija, policija, slepenpolicija, ieroči, sadzīves priekšmeti, tehnika un tehnoloģijas, transporta un sakaru līdzekļi, nauda un finansiālās struktūras. Respektīvi, kultūrā neietilpst visa materiālā sfēra.

Materiālisms un liberālisms „kultūru” vēlas pārvērst par aklu „virsbūvi” un „tirgu”. Materiālismam un liberālismam nepatīk „kultūra”, kura paklausīgi neizpilda ekonomiskās „virsbūves” un „tirgus” pavēles. Materiālisms un liberālisms vienmēr izsmēj mākslinieku romantisko patosu, nevēloties kalpot „virsbūves” un „tirgus” elitei, bet gan vēloties kalpot sociāli pazemotajai tautai un garīgi orientētajai inteliģencei. Romantiskie mākslinieki dzīves materiālo panākumu vietā izvēlās morālos panākumus. Materiālisms un liberālisms to neatzīst, jo atzīst vienīgi materiālos panākumus.

Otrkārt, kultūras jēdziena likteni nelabvēlīgi ietekmē filosofijas aizspriedumi. Precīzāk, atsevišķu indivīdu aizspriedumi, ka viņi var „filosofēt” par kultūru visu kaut ko, kas viņiem ienāk prātā. XIX gs. otrajā pusē radās kultūras filosofija kā atsevišķs filosofijas novirziens. Kultūras filosofija samērā intensīvi un sociāli agresīvi turpināja pastāvēt XX gadsimtā. Arī mūsu gadsimtā ir cilvēki, kuri sevi lepni dēvē par kultūras filosofu.

Filosofija un tajā skaitā kultūras filosofija ir savdabīga mākslas un intelekta sintēze. Filosofija nav iespējama bez attiecīgi specifiska talanta – filosofēšanas talanta. Tas ir ļoti rets talants. Nesalīdzināmi retāks talants nekā dzejnieka, prozaiķa, dramaturga, komponista, gleznotāja, zinātnieka talants. Faktiski patiesi gudri cilvēki izvairās no jautājuma, kas ir filosofija un kas var būt filosofs. Lai gūtu panākumus filosofijā, saprotams, ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas. Taču pati galvenā loma ir zināšanu oriģinālai interpretācijai un zināšanu oriģināliem vispārinājumiem.

Oriģinalitātes nepieciešamība var ātri pārvērsties oriģinalitātes pašmērķīgumā. Šī vājība manāmi ietekmē kultūras filosofiju. Kultūras filosofu darbi ne reti burtiski mudž no visdažādākajām kultūras definīcijām, kultūras elementu  un kultūras funkciju uzskaitījumiem. Tā tas, piemēram, ir Zentas Mauriņas tekstos. Viņa aizrāvās ar kultūras filosofiju, rakstīja esejas, un tajās gandrīz katrā rindkopā ir jauna kultūras definīcija.

Kultūras filosofijas fani burbuļo arī tagad mūsu „akadēmiskajās aprindās”. Nekādi nevaru aizmirst un tāpēc mīlu atkārtot kāda mūsu LU „filosofa” teikto: „Kultūra ir seks un svaigs gaiss”.

No mūsu kultūras filosofu svaigākās jaunrades izvēlējos interesantu  spriedelējumu. Tajā lieliski atspoguļojās kultūras filosofijas analītiskā neprognozējamība un analītiskā neverificējamība. Taču spriedelējumā atspoguļojās arī konjunktūristiskais piegājiens, cenšoties izpatikt vietējiem mietpilsoņiem un viņu apčubinātajam padomju laiku žargonismam „nacionālā identitāte” un „valodas” neirotiskajai niezei. Tādējādi redzam, ka mūsu kultūras filosofi nav brīvi no elementārās cilvēciskās vājības patikt masu sabiedrībai. Spriedelējums ir šāds:  „Pēc manām domām, jēdziens „nacionālā identitāte” būtībā sakrīt ar jēdzienu „kultūra” vai „kultūras identitāte”. Veids, kādā kultūra (nacionālā identitāte) notiek, t. i., specifiskās sabiedrības pašrealizācijas formas, ir saistīts ar tādām pasaules skatījuma un eksistenciālajām struktūrām, kas, reiz iedibinoties, ilgstoši kalpo par kaut ko līdzīgu cilvēciskās eksistences sastatnēm, veido tās „skeletu”. Tās ir noturīgas psiholoģiskās struktūras, noteikts pasaules apguves, izpratnes un interpretācijas līdzekļu kopums. Arī valoda, kuru viens no izcilākajiem 20. gs. filosofiem Martīns Heidegers (Heidegger) interpretē kā „esamības mītni”. Esamība dzīvo valodā, un nosargāt savu cilvēcisko pasauli, savu kultūru un identitāti pirmajām kārtām nozīmē saglabāt  valodu. Ir skaidrs, ka identitātes formas, arī valoda ir nevis mūžīgi mūžam dotas, bet gan notiek, t. i., tās ir dzīvas vien tik ilgi, kamēr tiek apliecinātas sociālajā praksē”.

Diemžēl būs nenobrieduši prāti, kuri pēc šī spriedelējuma izlasīšanas teiks „kultūra ir nacionālā identitāte”. Ja kāds iebildīs, nenobriedušie prāti norādīs uz autoritatīvu avotu - zinātnisko grāmatu. Tajā par to ir rakstīts kultūras filosofa tekstā. Diemžēl nenobriedušie prāti var šo aplamo izpratni izplatīt tālāk – skolā, universitātē, medijā, mājās, darbā. Tā rezultātā zināma sabiedrības daļa klusu vienosies, ka patiešām „kultūra ir nacionālā identitāte”. Sāksies aplamu zināšanu uzvaras maršs, kuru nav nemaz tik viegli koriģēt.

Novērtē šo rakstu:

46
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...