Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā kultūras vismodernāko definīciju, Kultūras ministrija ar pašreizējo nosaukumu pārvēršas anahronismā – pagātnes paliekā un novecojušā valstiskā struktūrā. Atceramies, kultūras populārā definīcija ir šāda: kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Respektīvi, kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana.

Saskaņā ar kultūras vismodernāko definīciju iestādes nosaukums „Kultūras ministrija” ir anahronisms. Rodas priekšstats, ka Kultūras ministrija savā darbībā aptver visu „otro dabu”. Tātad pārzina valsts dzīves visus segmentus – ekonomiku, izglītību, tieslietas, sportu, mākslu, medicīnu, armiju, policiju utt. Tas, saprotams, tā nav. Ja tas tā būtu, tad mūsu valstī būtu tikai viena ministrija – Kultūras ministrija.

Lai nepārvērstos par anahronismu, Kultūras ministrijai turpmāk nākas lietot epitetu un sevi dēvēt par Garīgās kultūras ministriju. Tāds nosaukums visprecīzāk atbilst ministrijas darbībai, jo tā ir vienota ar garīgo kultūru – mākslu, literatūru, kultūras mantojumu. Kultūras ministrija nenodarbojās ar materiālo kultūru – rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, finansēm, celtniecību utt.

Mūsu Kultūras ministrija sevi uzskata par „valsts pārvaldes institūciju, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku”. Citētajos vārdos faktiski ir domāta valsts garīgās kultūras politika un garīgās kultūras izglītības politika. Kultūras ministrijas kompetencē, piemēram, neietilpst valsts politika nacionālās drošības, ārpolitikas, sociālās labklājības sfērā. Kultūras ministrijas kompetencē neietilpst visa valsts izglītības sistēma, bet tikai dažas mācību iestādes. Pati ministrija uzskata, ka tās pārziņā ir šādas nozares: „bibliotēkas, muzeji, mūzika, vizuālā māksla, tautas māksla, teātris, literatūra, filmu māksla, kultūrizglītība, autortiesības, arhitektūra, pieminekļu aizsardzība, arhīvi un sabiedrības integrācija”.

Saprotams, ja Kultūras ministrija sevi nolems dēvēt par Garīgās kultūras ministriju, tad vajadzēs attiecīgi koriģēt savu misiju un konsekventi lietot nevis vārdu „kultūra”, bet vārdus „garīgā kultūra”. Kultūras ministrijai vajadzēs rediģēt visus direktīvos dokumentus - nolikumus, darbības stratēģijas, valdības deklarācijas, politikas pamatnostādnes. Ministrijas departamenti un tajos paredzētie amati iegūs jaunu nosaukumu.

Ministrijas modernā transformācija apliecinātu ne tikai terminoloģiskās izmaiņas. Ministrijas modernā transformācija apliecinātu arī godīgu atsacīšanos no primitīvas mānīšanās. Jauno laiku sabiedrībā ir ļoti liela cilvēku daļa, kas lieliski saprot, ka institūcija „Kultūras ministrija” ir sava veida primitīva mānīšanās. Jau apmēram 100 gadu ļoti daudzi cilvēki aptver, ka jēdziens „kultūra” nav tikai teātri, muzeji, izstāžu zāles, operas. Jēdziens „kultūra” attiecas arī uz politiku, ideoloģiju, biznesu, darba rīkiem, ražošanas tehnoloģijām, ēkām, automašīnām un visu pārējo cilvēku dzīves „otrajā dabā”.

Ne velti pasaulē ir valstis ar ASV priekšgalā, kurās nav Kultūras ministrijas. Bez Kultūras ministrijas gadu tūkstošiem dzīvoja arī mūsdienu Latvijas teritorijas iedzīvotāji. Senajām baltu ciltīm, kā arī Livonijai nebija Kultūras ministrijas. Arī Krievijas impērijā nebija Kultūras ministrijas. Krievijā pirmo reizi Kultūras ministriju izveidoja tikai PSRS laikā – 1953.gadā.

Patiesībā mums nemaz nav jāatceras senie laiki un viduslaiki. Ministrija kā valsts pārvaldes institucionālā forma Eiropā eksistē tikai no XVI gadsimta beigām, kad izveidoja pirmās ministrijas. Krievijā pirmās septiņas ministrijas imperators Aleksandrs I izveidoja tikai 1802.gadā. ASV, Šveice, Filipīnas un dažas citas valstis joprojām nelieto jēdzienu „ministrija”, bet lieto jēdzienu „departaments”, „birojs”.

Lai kontrolētu garīgo kultūru un masu komunikāciju, Hitlers 1933.gada 11.martā nodibināja Tautas apgaismošanas un propagandas ministriju, bet 13.martā par ministru iecēla pasaules vienu no slavenākajiem ideologiem Jozefu Gebelsu. Ministrijā sākumā bija sešas nodaļas, bet vēlāk 12 nodaļas. Katra no tām pārzināja savu sfēru, kuru klasifikācija pilnā mērā saskanēja ar reālo dzīvi: radio, prese, kino, propaganda, teātris, literatūra, māksla, mūzika, tautas māksla, ārzemju tūrisms. Hitlera laikā Vācijā nebija Kultūras ministrijas. Vācijā visas federatīvās valsts līmenī kultūras un masu komunikācijas līdzekļu ministra posteni izveidoja 1998.gadā.

Lai arī kā negribētos teikt, taču Hitlera pieeja ir visgodīgākā pieeja ministrijas nosaukuma izvēlē. Tās iestādes, kuras daudzās valstīs tiek sauktas par Kultūras ministriju, īstenībā arī ir orientētas uz tautas apgaismošanu un valdošās ideoloģijas propagandu. Taču kaunas atklāti norādīt Kultūras ministrijas patieso orientāciju.

Nosaukums „Kultūras ministrija”, protams, ir pašapmāns. Turklāt tas ir liekulīgs pašapmāns. Tas ir adresēts muļķiem, kuri nav spējīgi apzināties garīgās kultūras (mākslas un literatūras) apgaismojošo un ideoloģisko iedabu un kuriem var iestāstīt (kā tas notiek pēcpadomju Latvijā), ka valsts nenodarbojās ar ideoloģiju un valsts politikā neietilpst ideoloģiskie mērķi.

Tagad ir labi redzami Rietumu civilizācijas riebīgie panākumi pašapmānīšanā un liekulībā ne tikai „demokrātijas” ieviešanā. Rietumu civilizācija demokrātijas jēdzienu ir neiedomājami kompromitējusi, pateicoties saviem dubultajiem standartiem un nevainīgu mierīgo iedzīvotāju nogalināšanai „demokrātijas” ieviešanas aizsegā.

Rietumu civilizācijas riebīgs panākums ir arī tautas apgaismošanas un ideoloģiskās propagandas nomaskēšana ar vārdiem „Kultūras ministrija”, publiski atklāti nesakot, kādam uzdevumam patiesībā ir veltīta dotā ministrija, kā to savā laikā atklāti pateica fīrers.

Diemžēl pašapmānīšanās un liekulība jau tik pamatīgi ir iesūkusies rietumnieku gēnos, ka tautas apgaismošanu un ideoloģisko propagandu uzskata par kauna lietu, ar ko „demokrātiskās” valsts radošās personības un ierēdņi nedrīkst nodarboties. Tagad, domājams, pie mums daudzi nemaz nezina, ka vēsturiski vēl nesen tautas apgaismošana un ideoloģiskā propaganda bija svēta lieta un sabiedrībā godājama nodarbošanās. Tiem, kuri (pašlaik lasot) stulbi šķobās, nepieciešams paskaidrot, ka tā tas bija ne tikai padomju iekārtā. Tā tas vienmēr ir bijis arī buržuāziskajā iekārtā, kuras inteliģence lieliski apzinājās savu misiju garīgi skolot un audzināt tautu.

Saprotams, arī pašlaik stāvoklis nav bezcerīgs. Inteliģences inteliģentākie pārstāvji (personības) joprojām lepojās ar savu misiju un cenšas to realizēt ar maksimāli pašaizliedzīgu atdevi. Tādas personības ir arī Latvijā. Gudri un izglītoti cilvēki teicami saprot, ka māksla un literatūra (garīgā kultūra) nav vienīgi estētiskā vērtība, bet ir arī milzīga idejiskā un didaktiskā vērtība. Apdāvināti ideologi un politiķi zina, ka mākslas un literatūras idejisko un didaktisko vērtību tautas apgaismošanas un propagandas jomā nespēj aizstāt nekādas citas vērtības. Ar mākslu un literatūru var konkurēt tikai reliģija.

Kultūras ministrijas lietderība vienmēr un visur ir tikusi apšaubīta. Tā ir starptautiskā tēma. Par Kultūras ministrijas lietderību, visticamākais, diskutē katrā valstī, kur tāda iestāde ir izveidota.

Eksistē vairāki diskusijas objektīvie iemesli. Viselementārākais objektīvais iemesls ir atziņa, ka kultūra pastāv un attīstās bez Kultūras ministrijas klātbūtnes. Kultūras pastāvēšanai un attīstībai ministrijas un tajā skaitā Kultūras ministrija nav vajadzīga, kā tas Rietumu pasaulē reāli bija līdz XVI gadsimta beigām.

Otrs objektīvs iemesls ir norāde uz Kultūras ministrijas birokrātismu. Skaidrs, ka Kultūras ministrijai tāpat kā jebkurai valstiski administratīvajai struktūrai piemīt zināms birokrātisms. No tā nav iespējams izvairīties. Birokrātisms ir sava veida epidēmija, pret kuru efektīvas zāles vēl nav sintezētas. Birokrātisms kaitina radošās personības, kuras ir spiestas komunicēt ar Kultūras ministriju. Kultūras ministrijā birokrātisms saglabājās arī tad, ja par ministru ieceļ radošu personību. Piemēram, tautas masās iemīļotu ziņģu karali.

Minētie divi iemesli ir pamatoti. Kultūras ministrija pati ir kultūras artefakts. Cilvēki Kultūras ministrijas sāka veidot tikai tad, kad tā kļuva dzīves (kultūras) nepieciešamība. Eiropā tāda dzīves nepieciešamība radās pēc nacionāli suverēno valstu izveidošanas. Valsts izpildvaru vajadzēja diferencēt atbilstoši kultūras relatīvi patstāvīgajiem segmentiem. Radās ministrijas, no kurām katra atbild par noteiktu kultūras segmentu.

Diferencēt valsts izpildvaru nav viegls uzdevums. Faktiski nākas diferencēt kultūru. Bet kultūra ir ļoti, ļoti daudzveidīga. Turklāt kultūra ir sistēma, kuras elementi ir organiski saistīti. Tāpēc jebkurš variants, diferencējot kultūru, ir nosacīts variants (mākslīgs, nestabils, relatīvi pretdabisks).

Internetā ir pieejams pasaulē sastopamo ministriju nosaukumu apkopojums. Tajā ietilpst 36 nosaukumi. Tātad cilvēce līdz šodienai ir iemācījusies kultūru diferencēt 36 segmentos. Proti, izdomājusi 36 ministrijas. Saprotams, nevienā pasaules valstī nav 36 ministrijas. Arī LR politiskajā tirgū nefigurē 36 ministru portfeļi.

Joprojām turpinās centieni optimāli diferencēt kultūru. Turpinās eksperimenti šī nepateicīgā uzdevuma izpildē. Eksperimenti ir bijuši arī pie mums. Tā, piemēram, 1993.-1994.gadā mums bija Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija.

Pasaules pieredze ministrijas veidošanā priekš garīgās kultūras ir samērā raiba. Sastopamas visdažādākās kombinācijas. Piemēram, samērā izplatīta kombinācija ir vienā ministrijā apvienot izglītību un kultūru, izglītību, zinātni un kultūru, kultūru, izglītību un sportu.

Mūsdienās sarunā par Kultūras ministrijas lietderību fonā visbiežāk ir nauda. Respektīvi, garīgās kultūras finansēšana. Pasaules tautu kultūras attīstībā nepieciešamība izveidot speciālu ministriju garīgajai kultūrai radās tad, kad valsts no sava budžeta sāka finansēt mākslu un literatūru, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu. Rietumu civilizācijas vēsture liecina, ka valsts finansiālā līdzdalība garīgajā kultūrā pilnā mērā sākās tikai XX gadsimtā.

Kultūras ministrijas lietderību parasti apšauba radošās personības, kuru daiļradē Kultūras ministrijai patiešām nav nekāda nozīme. Piemēram, dzejnieku un prozaiķu daiļradē. Kultūras ministrijas lietderību atzīst tie garīgās kultūras pārstāvji, kuru darbība konkrēti ir saistīta ar ministriju un tās piešķirto naudu. Piemēram, teātru un muzeju darbinieki, jo teātri un muzeji tradicionāli ir nodoti Kultūras ministrijas pārziņā.

Visjaunākajos laikos ir radusies Kultūras ministrijas lietderības vērtētāju trešā grupa. Tajā ietilpst t.s. privātās garīgās kultūras industrijas menedžeri. Viņi pret Kultūras ministriju izturās skeptiski. Viņi ne noliedz, ne atzīst ministrijas lietderību, bet izturās neuzticīgi, šaubīgi un ne reti izvairīgi. Viņu darbība nav atkarīga no valsts naudas. Taču viņu darbību var būtiski ietekmēt (ierobežot, aizliegt) Kultūras ministrija ar savām direktīvām, likumiem u.tml. Tāpēc minētie menedžeri diplomātiski izsakās par Kultūras ministrijas lietderību.

Privāto iestāžu menedžeru diplomātijā skepticisms ietilpst tāpēc, ka tik tiešām viņiem no Kultūras ministrijas nav nekāds reāls labums. Vienīgais labums ir tad, ja Kultūras ministrija neiejaucās viņu privātajās aktivitātēs un neveic cenzora funkcijas. Un šajā ziņā tendence Rietumu „demokrātijās” ir stabili iepriecinoša. Ministrija dala tikai naudu un par garīgās kultūras saturu vairs neinteresējās. Kultūras ministrija neveic cenzora funkcijas.

Jurijs Lotmans uzskatīja, ka kultūra sākās ar tabu – aizliegumu sistēmu. Tabu kultūrā aizliedz to, kas ir garīgi (estētiski, morāli, didaktiski) kaitīgs cilvēkiem. Tabu kultūrā ir tas, kas neļauj cilvēkiem atgriezties pirmatnējā mežonībā. Tabu kultūrā stingri seko, lai cilvēki nesāktu garīgi degradēties.

Rietumu zemēs vēl nesen Kultūras ministrija rūpējās par tabu. Kultūras ministrija izjuta atbildību par tautas garīgo stāvokli. Tagad tas ir retums. Esmu pārliecināts, ja, teiksim, kāds „mākslinieks” Esplanādē pie Raiņa pieminekļa garāmgājējiem rādītu kailu dibenu, tad Kultūras ministrija nevis momentā apturētu postmodernistisko performanci, bet gan aizstāvētu „mākslinieka” radošo brīvību. Ja ministrija izjustu atbildību par tautas garīgo stāvokli, tad mums nebūtu dažādu ākstību jūra, kuras vizuālo apkopojumu var apskatīt „gūgla” attēlos. Šajos attēlos ir fiksēts skaists brīvās Latvijas „mākslas” mantojums.

Kultūras ministriju neuztrauc tas, ka māksla zaudē enerģiju, mākslu tirgo, mākslu bauda, ar mākslu glamūrīgi izklaidējās. Kultūras ministrija tagad vairs nav tautas garīguma audzināšanas galvenais profesionālais lobists, valsts nācijas garīgās attīstības lobists. Tādējādi šodien var būt Kultūras ministrijas lietderības vērtētāju ceturtā grupa. Tajā ietilpst cilvēki, kuri ļoti kritiski izturas pret Kultūras ministrijas noziedzīgi vienaldzīgo attieksmi pret garīgās kultūras idejisko un estētisko pagrimumu, seklumu, komercializāciju.

Turpmākajās etīdēs būs runa par Latvijas ieguldījumu kultūras zinātniskajā izpratnē. Latvijas ieguldījums ir unikāls pasaules mērogā. Par mūsu panākumiem kulturoloģijas mācību priekšmeta ieviešanā vidējā izglītībā jau bija runa vienā no iepriekšējām etīdēm. Panākumi ir vairāki. Tāpēc mūsu panākumu klāstā lieliski iederētos arī tas, ja mēs pirmie izveidotu Garīgās kultūras ministriju. Mūsu rīcība arī pārējiem pasaules iedzīvotājiem palīdzētu atsacīties no tā pašapmāna, kas pastāv Kultūras ministrijas sakarā.

Attēlā: Gata Šļūkas zīmējums

Novērtē šo rakstu:

26
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...