Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā kultūras vismodernāko definīciju, Kultūras ministrija ar pašreizējo nosaukumu pārvēršas anahronismā – pagātnes paliekā un novecojušā valstiskā struktūrā. Atceramies, kultūras populārā definīcija ir šāda: kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Respektīvi, kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana.

Saskaņā ar kultūras vismodernāko definīciju iestādes nosaukums „Kultūras ministrija” ir anahronisms. Rodas priekšstats, ka Kultūras ministrija savā darbībā aptver visu „otro dabu”. Tātad pārzina valsts dzīves visus segmentus – ekonomiku, izglītību, tieslietas, sportu, mākslu, medicīnu, armiju, policiju utt. Tas, saprotams, tā nav. Ja tas tā būtu, tad mūsu valstī būtu tikai viena ministrija – Kultūras ministrija.

Lai nepārvērstos par anahronismu, Kultūras ministrijai turpmāk nākas lietot epitetu un sevi dēvēt par Garīgās kultūras ministriju. Tāds nosaukums visprecīzāk atbilst ministrijas darbībai, jo tā ir vienota ar garīgo kultūru – mākslu, literatūru, kultūras mantojumu. Kultūras ministrija nenodarbojās ar materiālo kultūru – rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, finansēm, celtniecību utt.

Mūsu Kultūras ministrija sevi uzskata par „valsts pārvaldes institūciju, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku”. Citētajos vārdos faktiski ir domāta valsts garīgās kultūras politika un garīgās kultūras izglītības politika. Kultūras ministrijas kompetencē, piemēram, neietilpst valsts politika nacionālās drošības, ārpolitikas, sociālās labklājības sfērā. Kultūras ministrijas kompetencē neietilpst visa valsts izglītības sistēma, bet tikai dažas mācību iestādes. Pati ministrija uzskata, ka tās pārziņā ir šādas nozares: „bibliotēkas, muzeji, mūzika, vizuālā māksla, tautas māksla, teātris, literatūra, filmu māksla, kultūrizglītība, autortiesības, arhitektūra, pieminekļu aizsardzība, arhīvi un sabiedrības integrācija”.

Saprotams, ja Kultūras ministrija sevi nolems dēvēt par Garīgās kultūras ministriju, tad vajadzēs attiecīgi koriģēt savu misiju un konsekventi lietot nevis vārdu „kultūra”, bet vārdus „garīgā kultūra”. Kultūras ministrijai vajadzēs rediģēt visus direktīvos dokumentus - nolikumus, darbības stratēģijas, valdības deklarācijas, politikas pamatnostādnes. Ministrijas departamenti un tajos paredzētie amati iegūs jaunu nosaukumu.

Ministrijas modernā transformācija apliecinātu ne tikai terminoloģiskās izmaiņas. Ministrijas modernā transformācija apliecinātu arī godīgu atsacīšanos no primitīvas mānīšanās. Jauno laiku sabiedrībā ir ļoti liela cilvēku daļa, kas lieliski saprot, ka institūcija „Kultūras ministrija” ir sava veida primitīva mānīšanās. Jau apmēram 100 gadu ļoti daudzi cilvēki aptver, ka jēdziens „kultūra” nav tikai teātri, muzeji, izstāžu zāles, operas. Jēdziens „kultūra” attiecas arī uz politiku, ideoloģiju, biznesu, darba rīkiem, ražošanas tehnoloģijām, ēkām, automašīnām un visu pārējo cilvēku dzīves „otrajā dabā”.

Ne velti pasaulē ir valstis ar ASV priekšgalā, kurās nav Kultūras ministrijas. Bez Kultūras ministrijas gadu tūkstošiem dzīvoja arī mūsdienu Latvijas teritorijas iedzīvotāji. Senajām baltu ciltīm, kā arī Livonijai nebija Kultūras ministrijas. Arī Krievijas impērijā nebija Kultūras ministrijas. Krievijā pirmo reizi Kultūras ministriju izveidoja tikai PSRS laikā – 1953.gadā.

Patiesībā mums nemaz nav jāatceras senie laiki un viduslaiki. Ministrija kā valsts pārvaldes institucionālā forma Eiropā eksistē tikai no XVI gadsimta beigām, kad izveidoja pirmās ministrijas. Krievijā pirmās septiņas ministrijas imperators Aleksandrs I izveidoja tikai 1802.gadā. ASV, Šveice, Filipīnas un dažas citas valstis joprojām nelieto jēdzienu „ministrija”, bet lieto jēdzienu „departaments”, „birojs”.

Lai kontrolētu garīgo kultūru un masu komunikāciju, Hitlers 1933.gada 11.martā nodibināja Tautas apgaismošanas un propagandas ministriju, bet 13.martā par ministru iecēla pasaules vienu no slavenākajiem ideologiem Jozefu Gebelsu. Ministrijā sākumā bija sešas nodaļas, bet vēlāk 12 nodaļas. Katra no tām pārzināja savu sfēru, kuru klasifikācija pilnā mērā saskanēja ar reālo dzīvi: radio, prese, kino, propaganda, teātris, literatūra, māksla, mūzika, tautas māksla, ārzemju tūrisms. Hitlera laikā Vācijā nebija Kultūras ministrijas. Vācijā visas federatīvās valsts līmenī kultūras un masu komunikācijas līdzekļu ministra posteni izveidoja 1998.gadā.

Lai arī kā negribētos teikt, taču Hitlera pieeja ir visgodīgākā pieeja ministrijas nosaukuma izvēlē. Tās iestādes, kuras daudzās valstīs tiek sauktas par Kultūras ministriju, īstenībā arī ir orientētas uz tautas apgaismošanu un valdošās ideoloģijas propagandu. Taču kaunas atklāti norādīt Kultūras ministrijas patieso orientāciju.

Nosaukums „Kultūras ministrija”, protams, ir pašapmāns. Turklāt tas ir liekulīgs pašapmāns. Tas ir adresēts muļķiem, kuri nav spējīgi apzināties garīgās kultūras (mākslas un literatūras) apgaismojošo un ideoloģisko iedabu un kuriem var iestāstīt (kā tas notiek pēcpadomju Latvijā), ka valsts nenodarbojās ar ideoloģiju un valsts politikā neietilpst ideoloģiskie mērķi.

Tagad ir labi redzami Rietumu civilizācijas riebīgie panākumi pašapmānīšanā un liekulībā ne tikai „demokrātijas” ieviešanā. Rietumu civilizācija demokrātijas jēdzienu ir neiedomājami kompromitējusi, pateicoties saviem dubultajiem standartiem un nevainīgu mierīgo iedzīvotāju nogalināšanai „demokrātijas” ieviešanas aizsegā.

Rietumu civilizācijas riebīgs panākums ir arī tautas apgaismošanas un ideoloģiskās propagandas nomaskēšana ar vārdiem „Kultūras ministrija”, publiski atklāti nesakot, kādam uzdevumam patiesībā ir veltīta dotā ministrija, kā to savā laikā atklāti pateica fīrers.

Diemžēl pašapmānīšanās un liekulība jau tik pamatīgi ir iesūkusies rietumnieku gēnos, ka tautas apgaismošanu un ideoloģisko propagandu uzskata par kauna lietu, ar ko „demokrātiskās” valsts radošās personības un ierēdņi nedrīkst nodarboties. Tagad, domājams, pie mums daudzi nemaz nezina, ka vēsturiski vēl nesen tautas apgaismošana un ideoloģiskā propaganda bija svēta lieta un sabiedrībā godājama nodarbošanās. Tiem, kuri (pašlaik lasot) stulbi šķobās, nepieciešams paskaidrot, ka tā tas bija ne tikai padomju iekārtā. Tā tas vienmēr ir bijis arī buržuāziskajā iekārtā, kuras inteliģence lieliski apzinājās savu misiju garīgi skolot un audzināt tautu.

Saprotams, arī pašlaik stāvoklis nav bezcerīgs. Inteliģences inteliģentākie pārstāvji (personības) joprojām lepojās ar savu misiju un cenšas to realizēt ar maksimāli pašaizliedzīgu atdevi. Tādas personības ir arī Latvijā. Gudri un izglītoti cilvēki teicami saprot, ka māksla un literatūra (garīgā kultūra) nav vienīgi estētiskā vērtība, bet ir arī milzīga idejiskā un didaktiskā vērtība. Apdāvināti ideologi un politiķi zina, ka mākslas un literatūras idejisko un didaktisko vērtību tautas apgaismošanas un propagandas jomā nespēj aizstāt nekādas citas vērtības. Ar mākslu un literatūru var konkurēt tikai reliģija.

Kultūras ministrijas lietderība vienmēr un visur ir tikusi apšaubīta. Tā ir starptautiskā tēma. Par Kultūras ministrijas lietderību, visticamākais, diskutē katrā valstī, kur tāda iestāde ir izveidota.

Eksistē vairāki diskusijas objektīvie iemesli. Viselementārākais objektīvais iemesls ir atziņa, ka kultūra pastāv un attīstās bez Kultūras ministrijas klātbūtnes. Kultūras pastāvēšanai un attīstībai ministrijas un tajā skaitā Kultūras ministrija nav vajadzīga, kā tas Rietumu pasaulē reāli bija līdz XVI gadsimta beigām.

Otrs objektīvs iemesls ir norāde uz Kultūras ministrijas birokrātismu. Skaidrs, ka Kultūras ministrijai tāpat kā jebkurai valstiski administratīvajai struktūrai piemīt zināms birokrātisms. No tā nav iespējams izvairīties. Birokrātisms ir sava veida epidēmija, pret kuru efektīvas zāles vēl nav sintezētas. Birokrātisms kaitina radošās personības, kuras ir spiestas komunicēt ar Kultūras ministriju. Kultūras ministrijā birokrātisms saglabājās arī tad, ja par ministru ieceļ radošu personību. Piemēram, tautas masās iemīļotu ziņģu karali.

Minētie divi iemesli ir pamatoti. Kultūras ministrija pati ir kultūras artefakts. Cilvēki Kultūras ministrijas sāka veidot tikai tad, kad tā kļuva dzīves (kultūras) nepieciešamība. Eiropā tāda dzīves nepieciešamība radās pēc nacionāli suverēno valstu izveidošanas. Valsts izpildvaru vajadzēja diferencēt atbilstoši kultūras relatīvi patstāvīgajiem segmentiem. Radās ministrijas, no kurām katra atbild par noteiktu kultūras segmentu.

Diferencēt valsts izpildvaru nav viegls uzdevums. Faktiski nākas diferencēt kultūru. Bet kultūra ir ļoti, ļoti daudzveidīga. Turklāt kultūra ir sistēma, kuras elementi ir organiski saistīti. Tāpēc jebkurš variants, diferencējot kultūru, ir nosacīts variants (mākslīgs, nestabils, relatīvi pretdabisks).

Internetā ir pieejams pasaulē sastopamo ministriju nosaukumu apkopojums. Tajā ietilpst 36 nosaukumi. Tātad cilvēce līdz šodienai ir iemācījusies kultūru diferencēt 36 segmentos. Proti, izdomājusi 36 ministrijas. Saprotams, nevienā pasaules valstī nav 36 ministrijas. Arī LR politiskajā tirgū nefigurē 36 ministru portfeļi.

Joprojām turpinās centieni optimāli diferencēt kultūru. Turpinās eksperimenti šī nepateicīgā uzdevuma izpildē. Eksperimenti ir bijuši arī pie mums. Tā, piemēram, 1993.-1994.gadā mums bija Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija.

Pasaules pieredze ministrijas veidošanā priekš garīgās kultūras ir samērā raiba. Sastopamas visdažādākās kombinācijas. Piemēram, samērā izplatīta kombinācija ir vienā ministrijā apvienot izglītību un kultūru, izglītību, zinātni un kultūru, kultūru, izglītību un sportu.

Mūsdienās sarunā par Kultūras ministrijas lietderību fonā visbiežāk ir nauda. Respektīvi, garīgās kultūras finansēšana. Pasaules tautu kultūras attīstībā nepieciešamība izveidot speciālu ministriju garīgajai kultūrai radās tad, kad valsts no sava budžeta sāka finansēt mākslu un literatūru, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanu. Rietumu civilizācijas vēsture liecina, ka valsts finansiālā līdzdalība garīgajā kultūrā pilnā mērā sākās tikai XX gadsimtā.

Kultūras ministrijas lietderību parasti apšauba radošās personības, kuru daiļradē Kultūras ministrijai patiešām nav nekāda nozīme. Piemēram, dzejnieku un prozaiķu daiļradē. Kultūras ministrijas lietderību atzīst tie garīgās kultūras pārstāvji, kuru darbība konkrēti ir saistīta ar ministriju un tās piešķirto naudu. Piemēram, teātru un muzeju darbinieki, jo teātri un muzeji tradicionāli ir nodoti Kultūras ministrijas pārziņā.

Visjaunākajos laikos ir radusies Kultūras ministrijas lietderības vērtētāju trešā grupa. Tajā ietilpst t.s. privātās garīgās kultūras industrijas menedžeri. Viņi pret Kultūras ministriju izturās skeptiski. Viņi ne noliedz, ne atzīst ministrijas lietderību, bet izturās neuzticīgi, šaubīgi un ne reti izvairīgi. Viņu darbība nav atkarīga no valsts naudas. Taču viņu darbību var būtiski ietekmēt (ierobežot, aizliegt) Kultūras ministrija ar savām direktīvām, likumiem u.tml. Tāpēc minētie menedžeri diplomātiski izsakās par Kultūras ministrijas lietderību.

Privāto iestāžu menedžeru diplomātijā skepticisms ietilpst tāpēc, ka tik tiešām viņiem no Kultūras ministrijas nav nekāds reāls labums. Vienīgais labums ir tad, ja Kultūras ministrija neiejaucās viņu privātajās aktivitātēs un neveic cenzora funkcijas. Un šajā ziņā tendence Rietumu „demokrātijās” ir stabili iepriecinoša. Ministrija dala tikai naudu un par garīgās kultūras saturu vairs neinteresējās. Kultūras ministrija neveic cenzora funkcijas.

Jurijs Lotmans uzskatīja, ka kultūra sākās ar tabu – aizliegumu sistēmu. Tabu kultūrā aizliedz to, kas ir garīgi (estētiski, morāli, didaktiski) kaitīgs cilvēkiem. Tabu kultūrā ir tas, kas neļauj cilvēkiem atgriezties pirmatnējā mežonībā. Tabu kultūrā stingri seko, lai cilvēki nesāktu garīgi degradēties.

Rietumu zemēs vēl nesen Kultūras ministrija rūpējās par tabu. Kultūras ministrija izjuta atbildību par tautas garīgo stāvokli. Tagad tas ir retums. Esmu pārliecināts, ja, teiksim, kāds „mākslinieks” Esplanādē pie Raiņa pieminekļa garāmgājējiem rādītu kailu dibenu, tad Kultūras ministrija nevis momentā apturētu postmodernistisko performanci, bet gan aizstāvētu „mākslinieka” radošo brīvību. Ja ministrija izjustu atbildību par tautas garīgo stāvokli, tad mums nebūtu dažādu ākstību jūra, kuras vizuālo apkopojumu var apskatīt „gūgla” attēlos. Šajos attēlos ir fiksēts skaists brīvās Latvijas „mākslas” mantojums.

Kultūras ministriju neuztrauc tas, ka māksla zaudē enerģiju, mākslu tirgo, mākslu bauda, ar mākslu glamūrīgi izklaidējās. Kultūras ministrija tagad vairs nav tautas garīguma audzināšanas galvenais profesionālais lobists, valsts nācijas garīgās attīstības lobists. Tādējādi šodien var būt Kultūras ministrijas lietderības vērtētāju ceturtā grupa. Tajā ietilpst cilvēki, kuri ļoti kritiski izturas pret Kultūras ministrijas noziedzīgi vienaldzīgo attieksmi pret garīgās kultūras idejisko un estētisko pagrimumu, seklumu, komercializāciju.

Turpmākajās etīdēs būs runa par Latvijas ieguldījumu kultūras zinātniskajā izpratnē. Latvijas ieguldījums ir unikāls pasaules mērogā. Par mūsu panākumiem kulturoloģijas mācību priekšmeta ieviešanā vidējā izglītībā jau bija runa vienā no iepriekšējām etīdēm. Panākumi ir vairāki. Tāpēc mūsu panākumu klāstā lieliski iederētos arī tas, ja mēs pirmie izveidotu Garīgās kultūras ministriju. Mūsu rīcība arī pārējiem pasaules iedzīvotājiem palīdzētu atsacīties no tā pašapmāna, kas pastāv Kultūras ministrijas sakarā.

Attēlā: Gata Šļūkas zīmējums

Novērtē šo rakstu:

26
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...