Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pie mums ļoti aktuāls ir morālais lozungs „Pietiek kampt, pietiek melot, pietiek postīt, pietiek neskaidrību, pietiek noklusēt, pietiek muļķību, pietiek muldēt, pietiek baumot, pietiek izlocīties” utt. "Pietiek" lozungu pilnā apjomā var izlasīt tāda paša nosaukuma portālā. Tajā gadiem  burtiski katru dienu bez brīvdienām un svētku dienām tiek publicēti atmaskojoši materiāli.

Tie galvenokārt ir pilsoniski drosmīgi un juridiski argumentēti teksti par nebūšanām likumdošanā, valdības darbā, ekonomikā, medicīnā, izglītībā, finansēs, amatu dalīšanā, politisko partiju konkurencē. Tekstos atspoguļojas valsts, pašvaldību, ES līdzekļu izzagšana un sadalīšana starp savējiem. Tekstos tiekamies ar korupciju, dažāda veida mahinācijām un blēdību shēmām. Tekstos tiekamies ar aprobežotību, stulbumu, idiotismu, veselā saprāta trūkumu. Pēdējā laikā tiekamies ar vienotās vienotības nelietīgās kliķes slepeni organizēto mūsu finanšu un ekonomiskā potenciāla iztirgošanu krieviem, skandināviem, ofšoros nomaskētām pseidofirmām.

Taču pie mums ļoti aktuāls ir arī intelektuālais lozungs „Pietiek nemācīties, pietiek nezināt, pietiek dzīvot ar novecojušām zināšanām, pietiek neizmantot visjaunākos zinātnes sasniegumus, pietiek nemācīties no citām tautām, pietiek saglabāt zināšanu provinciālismu, pietiek izplatīt pseidointelektuālismu, pietiek jūsmot par parazinātniskiem murgiem”.

Neapšaubāmi, katrs cilvēks saprot morāles un intelekta saistību. Katrs cilvēks saprot, ka muļķības pastrādā muļķi – intelektuāli vāji indivīdi. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka „Pietiek” morālā lozunga aktualitāte pamatā ir atkarīga no „Pietiek” intelektuālā lozunga aktualitātes. Kur beidzas prāts un zināšanas, tur sākas muļķības un nelietības.

Intelektuālā sfēra ir primārā. Ja sabiedrībā ir kropla intelektuālā sfēra, tad ir kropla arī morālā sfēra. Ja sabiedrībā nav prāta un zināšanu efektīvas klātbūtnes, tad sabiedrībā plaukst un zeļ kampšana, melošana, muļķības, baumošana, zagšana, kukuļņemšana. Ja nebūs vajadzīgs intelektuālais lozungs „Pietiek”, tad var samazināties arī morālā lozunga „Pietiek” nepieciešamība.

Prāts un zināšanas ir inteliģences galvenie nosacījumi. Inteliģenti cilvēki ir cilvēki ar augsti attīstītām prāta spējām, vispusīgām zināšanām un augstu uzvedības kultūru. Inteliģenta cilvēka uzvedības kultūrā nekādā gadījumā neietilpst kampšana, melošana, muļķības, baumošana, zagšana, kukuļņemšana. Valstī ar iedzīvotāju augstu inteliģentuma pakāpi nemēdz būt aktuāls mūsu jaukais morālais lozungs „Pietiek kampt, pietiek melot, pietiek postīt, pietiek neskaidrību, pietiek noklusēt, pietiek muļķību, pietiek muldēt, pietiek baumot, pietiek izlocīties”. Grūti iedomāties šādu lozungu Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Igaunijā.

Profesionāli teicamas zināšanas var palīdzēt ātrāk atmaskot un noķert zagļus un blēžus. No cilvēku izglītotības vispārējā līmeņa ir atkarīgs noziedzības līmenis attiecīgajā sabiedrībā. Tā ir ābeces patiesība.

Ābeces patiesība ir arī tas, ka zināšanas palīdz dzīvot – atvieglo dzīves procesu izpratni, nodrošina optimālu izvēli darba un sadzīves dažādās situācijās, novērš politiskās, etniskās, ekonomiskās neskaidrības un konfliktus. Zinošus cilvēkus daudz retāk pārņem stress. Zinoši cilvēki nezinoša cilvēka aplamos prātojumus ātri pārvērš jokā, lai lieki nesaspīlētu komunikāciju.

Zināšanas cilvēku sagatavo dzīvei. Pilnvērtīga socializācija nav iespējama bez pilnvērtīgām zināšanām. Cilvēka pašidentifikācijā problēmas vienmēr rodas zināšanu nepietiekamības dēļ. Apziņai ir vajadzīgas zināšanas.

Visos laikmetos cilvēkus var iedalīt divās daļās. Vienu daļu veido cilvēki ar nepilnīgām un novecojušām zināšanām. Otru daļu veido cilvēki ar perfektām un modernām zināšanām. Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri pareizi zina, ka Zeme griežas ap Sauli, bet nevis Saule griežas ap Zemi. Taču viņiem līdzās vienmēr ir atradušies arī tādi cilvēki, kuri domā, ka Saule griežas ap Zemi. Tā vien liekas, ka mūsu izcilajām pēcpadomju jaunajām paaudzēm vispār ir vienalga, kas ap ko griežas.

Cilvēku gēnos ir tieksme nemitīgi papildināt savas zināšanas. Šo tieksmi var uzskatīt par sava veida instinktīvo māniju. Ja tā apstājās, tad cilvēks vairs nav cilvēks, un ir iestājusies cilvēka latentā nāve. Cilvēks ēd, guļ, staigā, runā. Bet tajā pašā laikā tūlīt ir redzams, ka tas vairs nav vitāli normāls cilvēks, bet gan ir kaut kāds radījums, ar kuru ir garlaicīgi un nav pa ceļam.

Ne velti otra cilvēka vērtējumā tradicionāli ņemam vērā viņa zinātkāri. Mums nepatīk nezinātkāri cilvēki. Mums nepatīk cilvēki, kuri ne par ko sajūsmīgi nebrīnās. Mums nepatīk cilvēki bez mirdzošām acīm, tiekoties ar kaut ko jaunu un nepierastu.

Masu cilvēku no personības atšķir zinātkāres un acu mirdzuma gradācija. Masu cilvēki visu zina, un personība masu cilvēkam neko nevar pateikt tādu, ko masu cilvēks jau nezinātu. Tāpēc masu cilvēki tik ārprātīgi nemīl personības. Viņu savstarpējās attiecībās daudz nosaka zinātkāres kritērijs. Personība visu laiku tiecas papildināt savas zināšanas un savās zināšanās dalīties ar citiem. Taču masu cilvēku tas ļoti kaitina, jo viņš jau sen pats visu zina.

Cilvēks evolucionē divējādi: bioloģiski un garīgi. Var droši uzskatīt, ka dabiskā atlase atstāj tikai tos cilvēkus, kuriem ir tieksme nemitīgi papildināt savas zināšanas un kuru gēnos ir instinktīvā zinātkāres mānija, veicinot viņu garīgo attīstību un zināšanu klāstu.

„Balto” cilvēku rasē dabiskā atlase vairs ideāli nefunkcionē no XIX gadsimta. Dabiskās atlases procesu savā kontrolē ir pārņēmusi medicīna. Tā saglabā arī tos indivīdus, kuru gēnos nav instinktīvā zinātkāres mānija. Tāpēc nav jābrīnās par mūsdienās sastopamo masu fenomenu segmentāciju, kā rezultātā bez masu cilvēkiem nekas vairs nenotiek ne parlamentos, ne valdībās, ne zinātņu akadēmijās, ne universitātēs.

Mēs no senčiem mantojam noteiktus gēnus. Dzīves laikā mūsu bioloģiskais genotips ģenētiski nemainās. Taču mainās mūsu garīgā satvara jeb (kā visbiežāk sakām) mūsu garīgās pasaules genotips. Katras jaunās zināšanas padara mūs nedaudz savādākus. Var pat teikt – mēs kļūstam citi cilvēki. Jaunās zināšanas mūsu smadzenēs rada jaunu personību un personības jaunu orientāciju dzīvē.

Jaunās zināšanas parasti papildina un precizē iepriekšējās zināšanas. Tomēr jaunās zināšanas mēdz būt dažādas. Tās var būt arī izteikti novatoriskas. Tāpēc nākas pilnā mērā atmest visas iepriekšējās zināšanas un principiāli pārkārtot līdzšinējos priekšstatus.

Ilgu laiku cilvēki uzskatīja, ka Zeme ir plakana. Pēc Kolumba pirmās ekspedīcijas tika paziņots, ka ir sasniegta Rietumindija, bet ne Amerika. Gadu tūkstošiem ilgi tika uzskatīts, ka matērijas nedalāmā daļiņa ir atoms. Tikai XX gadsimtā pilnā mērā noskaidroja, ka atoms dalās vēl sīkākās daļās. Jaunās zināšanas par atomu veicināja ļoti dziļas izmaiņas priekšstatos par materiālo pasauli.

Kultūra tagad ir ļoti lepna. Kultūrai ir tāds pats liktenis kā slavenajam atomam. XX gadsimtā ļoti būtiski izmainījās ne tikai priekšstati par atomu, bet arī priekšstati par kultūru. Var droši apgalvot, ka kultūras liktenis ir tāds pats kā atoma liktenis. Jaunās zināšanas par kultūras lomu diktē nepieciešamību ļoti dziļi pārskatīt mūsu uzskatus gan par garīgo pasauli, gan par materiālo pasauli. Taču pats galvenais ir tas, ka jaunās zināšanas par kultūru būtiski koriģē mūsu līdzšinējos uzskatus par garīgās un materiālās pasaules saistību visdažādākajās īstenības norisēs.

Ļoti svarīgāki ir arī tas, ka jaunās zināšanas par kultūru var ļoti lielā mērā palīdzēt cilvēkiem psiholoģiski stabilāk un intelektuāli produktīvāk dzīvot. Jaunās zināšanas par kultūru cilvēkos formē noteiktu kulturoloģisko kompetenci. Pareizi izprotot kultūras lomu, cilvēks optimālāk var izskaidrot un novērtēt savu darbību, uzvedību un komunikāciju visplašākajā sociālajā kontekstā; katrā ziņā – savas tautas kultūras kontekstā.

Saprotams, jauno zināšanu nostiprināšanās nav iespējama bez veco zināšanu inerces pārvarēšanas. Ja sabiedrībā nav cieņā zinātkāre, tad ir lielāks kūtrums pārņemt jaunās zināšanas. Tā tas tagad ir sastopams attieksmē pret kultūras jauno izpratni. Šodien ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet arī tautas un valstis var iedalīt pēc tā, cik moderna ir kultūras izpratne. Atsevišķu valstu oficiālajos kultūras politikas dokumentos jau tiek iestrādāta vismodernākā izpratne par kultūru. Arī Latvijas vidusskolās ir jāmāca vismodernākā izpratne par kultūru, kaut gan mūsu publiskajā telpā joprojām var sastapt odiozus izteikumus par kultūru.

Turklāt ļoti daudz nosaka viena īpatna tradīcija, kuru vēlos dēvēt par adaptācijas ātrumu. Runa ir par jauno zināšanu ieviešanas ātrumu izglītībā un dzīves praksē.

Adaptācijas ātruma ziņā atoma un kultūras liktenis diemžēl atšķiras. Tas tā notiek galvenokārt tāpēc, ka būtiski atšķiras jauno zināšanu ieviešanas ātrums eksaktajās zinātnēs un dabas zinātnēs no jauno zināšanu ieviešanas ātruma humanitārajās un sociālajās zinātnēs.

Sabiedrības izglītotībā ātrāk ieviešas jaunās zināšanas, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā nekā socioloģijā, vēsturē, filosofijā, kulturoloģijā. Sabiedrībā ir pieņemts, ka t.s. precīzajās zināšanās nevar ālēties un dzīvot ar arhaisku informāciju. Parasti precīzajās zināšanās cilvēki neplātās ar savu nezināšanu vai novecojušām zināšanām. Turklāt precīzajās zināšanās momentā tiek konstatētas un nosodītas visas pieļautās kļūdas.

Humanitārajās un sociālajās zināšanās ir savādāk, jo cilvēks drīkst gan pareizi nezināt, gan arī nebaidīties no nosodījuma par aplamībām. Humanitārajās un sociālajās zināšanās sabiedrība pret kļūdām un nepilnībām ir manāmi iecietīgāka nekā pret kļūdām un nepilnībām, sacīsim, fizikā, ķīmijā, bioloģijā.

Tā, piemēram, pie mums netiek kritizēti un izskausti šādi ļoti aplami izteikumi: „Dažādu vēsturisku procesu dēļ latviešiem nav izdevies izveidot pašiem savu valsti līdz 1918. gada 18. novembrim, un šis faktors ir ietekmējis kultūru, jo nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt sevi kā vien caur kultūru. Līdz 16. gadsimtam izveidojās latviešu tauta, un pēc tam vairākus gadsimtus esam veidojušies kā kultūras nācija”.

Situācija ir dīvaina. Ja šī izteikuma autors būtu teicis, ka Zeme ir plakana, tad visi smietos. Bet, ja šī izteikuma autors atspoguļo tādas pašas arhaiskas zināšanas par kultūru, kādas tās bija tajos senajos laikos, kad priekšstats par Zemes plakanumu bija ikdienišķa parādība, tad šodien neviens nenosoda kultūras ļoti novecojošo izpratni. Neviens nesmejas un nesaka, ka izteikuma autors par kultūru ir sniedzis agrīnajiem viduslaikiem raksturīgu viedokli. Par kultūru tā izsacījās tolaik, kad visi vēl domāja, ka Zeme ir plakana.

„Etīdes par kultūras monarhiju” veltītas kultūras visjaunākajai izpratnei, kā arī kulturoloģijas zinātnes attīstībai. Latvijas loma kulturoloģijas attīstībā ir grandioza. Pie mums ne visi par to ir lietas kursā. Sabiedrība ir maz informēta par kulturoloģijas vietu vidējā izglītībā. Arī šajā segmentā mums ir ar ko lepoties.

Lai veicinātu kulturoloģiskās kompetences nostiprināšanos, jaunākās atziņas ir jāsalīdzina ar mūsu publiskajā telpā prevalējošajām zināšanām. Materiālu tam ir ļoti daudz. Bet vispirms jānoskaidro metaforas „kultūras monarhija” aktualitāte sarunā par kultūru. Vēlāk pienāks kārta arī nepareizu izteikumu kļūdu labojumiem.

Novērtē šo rakstu:

31
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...