Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kulturoloģiskajā diskursā vissarežģītākais jautājums jeb problēma Nr.1 ir par cilvēka ģenētiskajām sakarībām ar „otro dabu”. Cilvēka sakarības ar kultūru („otro dabu”) ģenētiskajā aspektā ir ļoti komplicēta problēma. Faktiski tā ir neatrisināma problēma. Nekādi nevaram saprast, cik liela loma mūsu dzīvē ir kultūrai un cik liela loma mūsu dzīvē ir smadzenēs mājojošajām ģenētiskajām programmām.

Turklāt tā vienmēr būs neatrisināma problēma. Cilvēks nekad neiegūs visu (100%) informāciju par sevi – savu izcelsmi un psihisko darbību. Saprotams, zinātne uzzinās ļoti daudz par cilvēka izcelsmi un cilvēka esamības garīgajiem nosacījumiem, taču nekad neuzzinās visu (100%) par Homo sapiens.

Šajā ziņā valda vienprātīgi akceptēta filosofiskā tēze: cilvēka eksistences pamatā ir noslēpums par savu izcelsmi un garīgo satvaru. Šī noslēpuma izziņa ir cilvēka dzīves galvenais stimuls. Ja noslēpums tiks pilnā mērā izzināts, tad cilvēka dzīvei vairs nebūs nekāda jēga.

Ar cilvēku ir tāpat kā ar visu pārējo,- ja mēs kādu fenomenu iepazīstam visā pilnībā (100%), tad ļoti ātri zaudējam interesi par šo fenomenu. Vitāli dinamiska interese par attiecīgo fenomenu visbiežāk pastāv tikai tā izziņas laikā. Perfekti pazīstami fenomeni nereti nonāk mūsu apziņas perifērijā un vispār izplēn aizmirstības miglā.

Cilvēka zināšanas par sevi un savu vietu pasaulē ir divējādas. No vienas puses ir kultūras sniegtās zināšanas. Kultūra cilvēkam paskaidro visu nepieciešamo viņa darbībai, uzvedībai un komunikācijai. Šīs zināšanas katram ir skaidras un saprotamas. Šajās zināšanās nepastāv noslēpumi. Tās ir pilnā mērā apzinātas zināšanas.

Taču cilvēks nedzīvo vienīgi ar kultūras sniegtajām zināšanām. No otras puses ir ģenētiski sniegtās zināšanas. Tās atsevišķi zinātnieki dēvē par personiskajām (netiešajām, klusajām) zināšanām. Tās ir zināšanas, kuras cilvēks ģenētiski manto no saviem senčiem. Turklāt jau no Ievas un Ādama. Tas nav pārspīlējums. Mūsdienu zinātne spēj konstatēt ģenētiskā materiāla vēsturisko evolūciju no cilvēces vissenākajiem laikiem. Tā, piemēram, jau 1987.gadā ASV zinātnieki pierādīja, ka cilvēce ir cēlusies no vienas nelielas tumšādainas cilvēku grupas Austrumāfrikā.

Ģenētiski sniegtajās zināšanās valda liela noslēpumainība. Ne velti psihologi cilvēka psihisko pasauli iedala trijās sfērās: apziņas sfēra, zemapziņas sfēra un bezapziņas sfēra. Tātad cilvēkā ir arī neapzinātas zināšanas, kuras noteiktos apstākļos var kļūt apzinātas zināšanas. Pie tādām neapzinātām, bet noteiktos apstākļos apzinātām zināšanām pieder sirdsapziņa, vainas apziņa, pienākuma apziņa, cilvēciskās solidaritātes apziņa, taisnīguma apziņa.

Teiksim, nesenais sižets par Dāvja ārstēšanu var būt uzskatāms piemērs kultūras sniegto zināšanu un ģenētiski sniegto zināšanu sakarībām. Runa ir par attieksmi pret medicīnu kā biznesu. Bet tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka īstenībā šīs attieksmes centrā ir katra indivīda taisnīguma apziņa.

Mūsdienu patērēšanas sabiedrībā it kā vairs nevienu nevar pārsteigt cilvēka dzīves dažādu segmentu un tajā skaitā medicīnas pārvēršana par peļņas avotu. Jēdzieniskais salikums „medicīna un bizness” it kā vairs nevienu neuztrauc un nekaitina. Medicīna kā bizness ir kļuvusi kultūras norma. Tātad arī kultūras sniegtās zināšanas.

Šodienas jaunākā paaudze nemaz nepazīst citu normu un citas zināšanas. Jaunākā paaudze ir uzaugusi tādas kultūras vidē, kurā ar medicīnu pelna naudu un gūst peļņu (nesen medijos uzzinājām par peļņas grandiozo apjomu „ātrajā palīdzībā”; senāk uzzinājām par aptiekaru peļņu). Mūsdienu kultūras sniegtās zināšanas formē iecietīgu un akceptējošu attieksmi pret medicīnu kā biznesu.

Tomēr viss nav tik vienkārši.

Pirmkārt, medicīnas pārvēršana par biznesu liecina par sabiedrības degradāciju. Diskutēt nav vajadzīgs. Pret minēto atzinumu ir jāizturas kā pret aksiomu – gadu tūkstošiem ilgi bez pierādījumiem pieņemtu patiesību. Rietumu sociuma degradācija ir labi zināms fakts. Jau labu laiku par šo faktu neviens sociāli acīgs cilvēks nediskutē. Diskutē vienīgi par degradācijas apjomu un izpausmes formām.

Otrkārt, kultūras sniegtajām zināšanām par medicīnu kā biznesu ir ļoti spēcīgs oponents. Un, lūk, šis spēcīgais oponents ir ģenētiski sniegtās zināšanas. Zinātne ir pārliecināta, ka taisnīguma apziņai ir ģenētiski determinēts raksturs. Taisnīguma apziņa ir cilvēka gēnos un nav tikai kultūras sniegto zināšanu rezultāts.

Taisnīguma apziņu mēs ģenētiski mantojam no saviem senčiem, un šī cēlā morālā īpašība nav tikai kultūras panākums (audzināšanas, izglītības un ideoloģijas panākums) vai Dieva dota bagātība, kā vēl nesen uzskatīja daudzi cilvēki. Mūsu gēnos ir taisnīguma apziņa neatkarīgi no tā, vai mūsu kultūra ir sociālistiska jeb kapitālistiska. Ģenētiski sakņota morālā bāze cilvēkā ir neatkarīgi no kultūras iedarbības, kas, protams, reālajā dzīvē pastāv un var praktiski atspoguļoties cilvēka darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Ģenētiski sakņota morālā bāze ir mūsu gēnos neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nepatīk.

Pašlaik tas var nepatikt tiem ideoloģiski apmātajiem tipiem, kuri medicīnu kā biznesu modīgi uzskata par Rietumu neoliberālisma privilēģiju un labumu. Diemžēl ne mazums ir tādu cilvēku, kuri pret visu bravūrīgi izturas kā pret preci un uz visu raugās no tirgus viedokļa. Viņi savā apmātībā bazūnē par lielisko iespēju visu nopirkt par naudu un tajā skaitā par naudu nopirkt Dāvja dzīvību.

Taču arī šo tipu gēnos ir taisnīguma apziņa. Vienīgi attiecīgie gēni ir vājāk attīstīti. Tā, piemēram, pēdējā laikā populārs ir gēns „AVPR1a”, kas atbild par altruismu. Zinātnieki ir relatīvi precizējuši šī gēna attīstības atšķirīgās stadijas. No minētā gēna attīstības pilnvērtības ir atkarīgs altruisms – nesavtīga gādība par citiem un gatavība uzupurēties citu labā. Proti, gatavība glābt Dāvja dzīvību bez pusmiljona dolāru liela honorāra.

LR ļaužu gēnos eksistējošā taisnīguma apziņa noteikti atsaucās uz ziedojumiem Dāvja ārstēšanai. Taisnīguma apziņa izpaudās emocionālā protestā. Naudas ziedošana noteikti bija vairāk vai mazāk apzināts, taču ģenētiski stingri diktēts protests pret patērēšanas sabiedrības medicīnas biznesa kaislībām un valsts sociālās politikas kroplībām. Ziedotāju kādai daļai tas bija ģenētiski stingri diktēts protests pret mūsu amerikāņu draugu, labvēļu, ideoloģisko skolotāju, paraugetalona, ģeokrātisko valdnieku, saimnieku, partneru, sabiedroto, aizstāvju un kuratoru nevēlēšanos glābt zēna dzīvību bez maksas.

Ģenētiski stingri diktētā taisnīguma apziņa emocionāli atspoguļojās arī interneta tekstos un komentāros, neslēpjot naidu pret medicīnu kā biznesu. Naidu apliecināja arī jaunākās paaudzes pārstāvji, kuri nav dzīvojuši sociālistiskajā kultūrā ar tās bezmaksas medicīnu. Viņu naidu sekmēja ģenētiskais mantojums. Smadzenēs ir konkrētas daļas, kuras atbild par morāli. Tātad morāle nav tikai audzināšanas, izglītības un ideoloģijas produkts, bet ir arī gēnu produkts.

Tajā pašā laikā Dāvja atbalstītājiem būs katram savs viedoklis par cilvēka dzīves būtību. Kāda daļa tic, ka cilvēka dzīvi nosaka zvaigžņu stāvoklis debesīs. Kāda cita daļa teiks, ka viss ir atkarīgs vienīgi no paša cilvēka un kaut kādai „kultūrai” un kaut kādiem „gēniem” nav nekāda nozīme. Vēl kāda cita daļa atzīs cilvēka rakstura izšķirošo lomu. Noteikti būs vēl citādāki viedokļi.

Mūsu valsts sabiedrībā pagaidām nav liela popularitāte ne kultūrai, ne psihoģenētikai. Ja kultūras vispusīgo ietekmi jau esam sākuši daudzmaz izprast un novērtēt, lūkojoties uz kultūru visplašākajā mērogā un ne tikai ar jēdzienu „kultūra” saprotot mākslu un literatūru, tad psihoģenētiskās atziņas izmantojam ļoti maz un gēnu dziļā ietekme nav gandrīz nemaz izprasta un novērtēta masu apziņā. Respektīvi, psihoģenētiskās atziņas gandrīz nemaz neizmantojam audzināšanā, izglītībā un ideoloģijā.

Tāpēc faktiski drīkst teikt, ka dzīvojam ar puszināšanām. Psihoģenētiskie pētījumi liecina, ka cilvēka psiholoģisko īpašību 50% nosaka ģenētiskais faktors. Tas attiecas uz intelektu, kā arī tādām īpašībām kā neirotisms, altruisms, zinātkāre, ekstraversija (palielināta sociālā aktivitāte, sabiedriskums). Jau tika minēts, ka gēni nosaka cilvēka sirdsapziņu, vainas apziņu, pienākuma apziņu, cilvēciskās solidaritātes apziņu, taisnīguma apziņu.

Taču pats interesantākais ir tas, ka psihoģenētiskās īpašības nav stagnatīvas izpausmes. Tās cilvēka dzīves laikā var izmainīties. Mūsdienu zinātnei jau ir prāvas zināšanas par psihoģenētisko, plašāk – bioloģisko, īpašību evolūcijas nosacījumiem. Turklāt nav runa tikai par dabisko atlasi, bet runa ir par kultūras lomu un kultūras kompetenci iejaukties bioloģiskā mantojuma liktenī. Tāpēc kultūrā ir jābūt ne tikai garīgās un materiālās kultūras mantojuma saglabāšanas funkcijai, bet arī bioloģiskā mantojuma saglabāšanas funkcijai, kas, saprotams, ir atsevišķa tēmai citai etīdei.

Mēs nekad neuzzināsim visu (100%) patiesību par sevi. Taču mums regulāri tiek dota iespēja uzzināt kaut ko jaunu par sevi, kas var atvieglot mūsu dzīvi. Tas pilnā mērā attiecas arī uz jaunāko zinātnisko informāciju par kultūras mantojuma un bioloģiskā mantojuma saglabāšanas iekšējo vienotību.

Novērtē šo rakstu:

19
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...