Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katram vārdam ir sava garīgā aura – semantiskās asociācijas. Turklāt šīm asociācijām var būt individuāli personisks raksturs. Tas ir tiesīgs pastāvēt publiskajā komunikācijā. Vēlos to izmantot.

Latviskojums „zīmols” man asociējas ar vietējo mērogu. Proti, Latvijas mērogu, slavējot preces un pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Taču šajā etīdē runa ir par planetāro mērogu. Ja kādam patīk – Saules sistēmas mērogu. Tādam mērogam, manuprāt, piemērotāks ir vārds „brends”. Vārds „brends” kā nekā ir cēlies no planetāra mēroga valodas. Angļu valoda tāpat kā latīņu valoda apkalpo cilvēces vārdu krājumu.

Izmantojot iespēju, vēlos piebilst par diezgan tizlo vārdu „zīmols”. Šaubos, vai tas ir vajadzīgs. Visjaunākajos laikos pret anglicismu invāziju nespējam cīnīties, lai tos simtprocentīgi aizstātu ar latviskojumiem. Pie tam ne vienmēr tas ir vajadzīgs un smieklīgi ir šo darbību izskaidrot kā nacionālās pašapziņas spodrināšanu. Latviešu mutes nekad neiztiks bez vārda „brends” lietošanas, piedāvājot savus labumus citām zemēm.

Bet tagad par „Saules sistēmas mērogu”. Ironijai, ar ārēju nopietnību maskētam izsmieklam, ir rūgts iegansts. Tēmai pilnā mērā piestāv rūgtie vārdi no pirmās etīdes „Pietiek nemācīties, pietiek nezināt, pietiek dzīvot ar novecojušām zināšanām, pietiek neizmantot visjaunākos zinātnes sasniegumus, pietiek nemācīties no citām tautām, pietiek saglabāt zināšanu provinciālismu, pietiek izplatīt pseidointelektuālismu, pietiek jūsmot par parazinātniskiem murgiem”.

Rīgai ir apskaužami reālas iespējas izveidot planetāru brendu, tādējādi iegūstot planetārā mēroga reputāciju un planētas iedzīvotāju apziņā izdiedzējot stabilu saikni ar konkrētu cilvēces kultūras fenomenu. Ja kāda  kontinenta iedzīvotājs dzirdēs vārdu „Rīga”, tad viņa pirmā doma būs par šīs pilsētas saikni ar konkrēto cilvēces kultūras fenomenu. Rīga var ļaudīs samērā ātri panākt šādu pirmo domu. Tehnoloģija attiecīgā pasākumu kompleksa organizēšanai ir daudzkārt aprobēta. Atliek vienīgi to pārņemt un, vēlams, papildināt ar kaut ko savu.

Turklāt Rīgai nevar būt un nekad nebūs konkurentu. Tāds planetārais brends, kāds var būt Rīgai, uz Zemes iespējams tikai vienai pilsētai. Un tā ir mūsu Rīga.

Rīgas līdzšinējiem slavenākajiem brendiem ir konkurenti. Balzamu samaisa arī kaimiņi baltkrievi. „Roshen” konditorejas produkcija jau tagad latviešiem ir mīļāka nekā „Laimas” konditorejas produkcija, jo palīdz novērst „ģeopolitiskos riskus”. Savukārt daudzi cilvēki īsti vairs nesaprot, vai „Rīgas šprotes” ir politoloģijas jēdziens jeb apzīmē ēdamu žāvēto zivju izstrādājumu. Jebkuras mūsu politiskās nesaskaņas ar Krieviju parasti sākas ar „Rīgas šprotēm” un beidzas ar „Rīgas šprotēm”. Pat latviešu ārlietu pederasta nesenā ārprātīgā stulbība Krievijas atriebīgajā reakcijā tūlīt sākās ar „Rīgas šprotēm”.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu brendiem ir relatīvi lokāla reputācija. Tie ārzemēs var ieinteresēt varbūt tikai Valgas iedzīvotājus, ja kāds no viņiem ir iemaldījies Valkas veikalā. Cita lieta būtu, ja Rīga nāktu pie prāta un izmantotu savas iespējas radīt patiešām planetāri unikālu brendu. Rīga tad kļūtu līdzīga Barselonai, Edinburgai, Baireitai, Kornvolai un citām vietām, kuras cilvēcei asociējās ar konkrētiem kultūras fenomeniem. Intelektuāli apdāvināta tauta noteikti izmantotu tās perspektīvas, kādas ir Rīgai. Plašāk – Latvijai.

Rīgas planetārais brends varētu kļūt tāds mūsdienīgi aktuāls un nākotnē vēl aktuālāks cilvēces kultūras fenomens kā kulturoloģija. Dievs nekur nav definējis, ka brendam obligāti ir jābūt zivīm, alkoholam, saldumiem. Brends var būt māksla, kā tas ir tik tikko nosauktajās vietās. Brends var būt zinātne, kā tas ir Anglijas pilsētām Kembridžai un Oksfordai. Brends noteikti var būt arī atsevišķa zinātniskā disciplīna. Mūsu gadījumā – kulturoloģija.

Iemesls tādai pieejai katram veselam prātam ir ērti uztverams un nevienu indivīdu nevar kognitīvi samocīt. Iemesls ir sekojošais: Rīgā ir dzimis, uzaudzis, mācījies un strādājis cilvēks, kurš izdomāja šo jauno zinātni „Kulturoloģija”. Šis cilvēks ne tikai pasaulē pirmais pamatoja minētās jaunās zinātnes nepieciešamību un milzīgās perspektīvas, bet arī nokristīja to vārdā „Kulturoloģija”. Tādējādi Rīga/Rēzekne/Latvija ir organiski vienota ne tikai ar kulturoloģijas attīstību XX un XXI gadsimtā, par ko bija runa iepriekšējās etīdēs. Rīgai ir fantastiska iespēja planetāri lepoties un pragmātiski izmantot faktu, ka rīdzinieks ir jaunās zinātnes „Kulturoloģija” dibinātājs.

Nekādi konflikti nav paredzami. „Rīgas šprotes” neviens neaiztiks. Krievijā tāpat kā visās pārējās pasaules valstīs nopietni speciālisti zina, ka vārdu „kulturoloģija” pirmais lietoja rīdzinieks. Dotajam rīdziniekam un Rīgai šo godu neviens negrasās atņemt. Autortiesību skandāli nebūs, un mūsu tautas mantas sargātājiem „politiķiem” nebūs laimīga izdevība atkal kādu miljonu pazaudēt starptautiskajās tiesas prāvās. Bet tos atsevišķos gadījumus, kad daži autori ar Mikhail Epstein priekšgalā tiecās kulturoloģiju „piarēt” kā ebreju un pusebreju inovāciju, nav vērts ņemt vērā. Mūsu rīdzinieka primāri fundamentālais ieguldījums kulturoloģijas izveidošanā pasaules akadēmiskajā vidē netiek apšaubīts un noklusēts. Tas ir fiksēts enciklopēdijās, monogrāfijās, rakstu krājumos, lekcijās, žurnālu un laikrakstu publikācijās. Bet pats svarīgākais – cilvēces kultūras atmiņā.

Domājams, Latvijā par to pagaidām zina ļoti neliels cilvēku skaits. Teiksim, ASV, Krievijā, Baltkrievijā, Čehijā par to zina ievērojami lielāks cilvēku skaits. Šajās zemēs ir lasīti lekciju kursi par kulturoloģijas rašanos (ASV, Baltkrievijā, Čehijā), kā arī augstskolās (Krievijā) var apgūt kulturologa specialitāti un aizstāvēt zinātnisko grādu kulturoloģijā. Saprotams, šī darbība nav iespējama bez informācijas par mūsu slaveno rīdzinieku.

Kulturoloģijas dibinātājs ir vācbaltu ķīmiķis un Baltijā vienīgais Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds (1853-1932).

Protams, tagad viņa vārds Latvijā ir pazīstams. Rīgā ir Ostvalda vidusskola, pie Vērmanes dārza žoga ir novietots viņam veltīts piemineklis, žurnāla „Zinātnes Vēstnesis” 2003.gada septembra numurā ir ievietots ķīmiķa J.Stradiņa raksts par ķīmiķi Vilhelmu Ostvaldu. Latvijā katrs ķīmiķis un ķīmijas entuziasts noteikti zina, kas ir Vilhelms Ostvalds.

Bet tā ir tikai pēcpadomju laikā. Padomju laikā par Ostvaldu klusēja. Klusēja arī servilisma klasiķis Stradiņa kungs. Ostvaldu pieminēt bija bīstami, jo viņa natūrfilosofiskos uzskatus („fizisko ideālismu”) dzēlīgi kritizēja Ļeņins. Par to, ka Ostvalds ir arī kulturoloģijas dibinātājs, latviešu valodā pirmo reizi varēja izlasīt 2003.gadā izdotajā grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture”. Ostvalda vidusskolas mājas lapā un „Zinātnes Vēstneša” rakstā nekas nav teikts par V.Ostvalda lomu kulturoloģijā.

Vilhelma Ostvalda detalizētas un vispusīgas biogrāfijas sacerēšana latviešu lasītājiem ir nākotnes uzdevums. Tas nebūs viegls uzdevums. Ostvalds bija gan mākslinieciski radoši, gan zinātniski radoši izcili apdāvināts cilvēks. Viņš labi gleznoja, labi spēlēja vijoli un klavieres.

Nekad nav viegli rakstīt par izcili apdāvinātu personību. No autora tas prasa zināmu konģenialitāti – garīgo radniecību. Tāpēc, piemēram, par Raini nav ne spilgtas atmiņas, ne spilgti biogrāfiskie darbi.

Vilhelms Ostvalds noteikti piederēja tai izcilo personību grupai, kuras pārstāvji vienmēr nodarbojās ar to, ar ko citi parasti nenodarbojās. Šīs personības izjūt pat zināmu alerģiju pret citu kolēģu iemīto ceļu. Šīs personības vēlas iemīt jaunu ceļu.

Ostvalds nav izdomājis tikai kulturoloģiju. Viņš ir izdomājis vēl vienu jaunu zinātni - fizikālo ķīmiju. XX gadsimta sākumā Ostvalds jaunu ceļu iemina natūrfilosofijā, ko tūlīt konstatēja Ļeņins un citi. Ostvalds jaunu ceļu iemina krāsu teorijā un enerģētisma teorijā, ko nekavējoties adekvāti novērtēja speciālisti. Viņš vēlējās radīt jaunu starptautisko valodu. Viņš rakstīja par jauniem izglītības principiem, izstrādāja jaunu zinātnes klasifikāciju, nodibināja oriģinālas tematikas zinātniskos žurnālus, no kuriem daži joprojām turpina iznākt. Viss, kam pievērsās Ostvalds, bija kaut kas jauns un neparasts.

Radošās personības var iedalīt divās grupās. Vienā grupā var iedalīt tās radošās personības, kuras vienmēr kaismīgi tiecās noskaidrot parādību cēloņus. Turpretī otrā grupā var iedalīt tās radošās personības, kuras vienmēr kaismīgi tiecās izprast parādību mērķi jeb, kā sakām, parādību jēgu. Turklāt – visdziļāko jēgu.

Otrās grupas radošās personības ļoti skaidri apzinās, ka parādību visdziļāko jēgu ir grūti izprast, balstoties vienīgi uz zinātnisko racionālismu. Lai izprastu parādību visdziļāko jēgu, nav jābaidās grēkot, pārkāpjot zinātniskā racionālisma spēles noteikumus. Otrās grupas radošās personības nebaidās atsaukties uz filosofijas, zinātnes, mitoloģijas integrētām zināšanām.

 Otrās grupas radošās personības nevairās no astroloģijas – integrētu skatījumu uz Cilvēku un Visumu. Var pat droši apgalvot, ka otrās grupas radošās personības ir integrēto zināšanu fani. Tie ir cilvēki, kuri jūsmo par starpdisciplināro pieeju un tās metodoloģiju. Velme iegūt integrētas zināšanas, balstoties uz starpdisciplināro pieeju, ir viņu asinīs.

Tas pilnā mērā attiecās uz Vilhelmu Ostvaldu. Fizikālā ķīmija, kulturoloģija, natūrfilosofija, enerģētisms balstās uz dažāda veida zināšanu integrāciju. Bez zināšanu integrācijas minētie cilvēces kultūras fenomeni nemaz neeksistē. Ostvalda zinātniskais mantojums nepārprotami liecina, ka viņu intelektuāli vilināja tikai integrētas zināšanas.

Mēs tagad dzīvojam laikmetā, kad zināšanu integrācija ir sasniegusi zināmu kulmināciju. Cilvēces nākotne nav iedomājama bez zināšanu integrācijas. Ostvalds to apzinājās jau XIX gadsimtā. Viņa izstrādātajā zinātnes klasifikācijā kulturoloģija prognozēta kā nākotnes zinātne. Mēs tagad redzam, ka Ostvalda prognoze ir bijusi ļoti tālredzīga.

Vilhelma Ostvalda kulturoloģisko ideju starptautiskā izplatība intensīvi sākās 1915.gadā, kad angļu valodā tika publicēts viņa darbs par zinātnes klasifikāciju. Minētajā gadā Hjūstonas privātās augstskolas žurnālā „Rice Institute Pamphlet” ievietoja Ostvalda darbu „The System of the Sciences”. Publikācija izraisīja pamatīgu interesi. Par to ievietoja plašu recenziju pasaulē populārais žurnāls „Science”.

Vilhelma Ostvalda kulturoloģisko ideju visdedzīgākais turpinātājs bija amerikāņu slavenais antropologs Leslijs Vaits (1900-1975), par kuru jau tika minēts iepriekšējās etīdēs. No 1930.-1931.mācību gada viņš Mičiganas universitātē sāka lasīt plašu lekciju kursu „Kulturoloģija”. Studējošai jaunatnei lekciju kurss ļoti patika, un katru gadu uz to reģistrējās prāvs studentu skaits.

Leslijs Vaits bija īsts zinātnieks. Viņš neslēpa, ka kulturoloģijas jēdzienu un tā skaidrojumu pārņēma no Vilhelma Ostvalda. Pat vairāk. Leslijs Vaits Kembridžas universitātes žurnālā „Antiquity” publicēja speciāli Ostvaldam veltītu rakstu „Wilhelm Ostwald (1853-1932): A Note on the History of Culturology”. Leslijs Vaits panāca, ka šķirklis „Cultorology” tika iekļauts vairākās pasaulē pazīstamās enciklopēdijās ar „Britannica” priekšgalā.

Vilhelma Ostvalda un Leslija Vaita sapnis bija kulturoloģijas priekšmeta ieviešana izglītībā. Tagad šis sapnis sāk piepildīties. Arī Latvijā ir ļoti pamatīgi panākumi abu izcilo vīru sapņa realizācijā. Bez pārspīlējuma var teikt – panākumi planetārā mērogā. Jau kādā no iepriekšējām etīdēm minēju par mācību priekšmeta „Kulturoloģija” ieviešanu vidusskolā. Tagad arī Latvijā gatavos kulturoloģijas skolotājus.

Taču Latvijas pirmais panākums izglītībā bija Latvijas kultūras vēstures skolotāju sagatavošanas studiju koncepcijas un programmas izstrādāšana 1988.-1989.gadā. Tas notika padomju laikā. Padomju Savienībā negatavoja kultūras vēstures skolotājus. Tātad nebija nekāds metodoloģiskais pieturas punkts. Turklāt tolaik Rietumu civilizācijā kultūras vēstures skolotājus negatavoja nevienā valstī. Tāpēc vispirms nācās izstrādāt oriģinālu kultūras vēstures skolotāju sagatavošanas koncepciju un tikai pēc tam sastādīt studiju programmu. Tas tika sekmīgi veikts, no ārzemju kompetentiem kolēģiem nesaņemot nekādas būtiskas iebildes. 

Novērtē šo rakstu:

39
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...