Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras teorija ir XX gadsimta inovācija. Ņemot vērā daudzus gadu tūkstošus ilgo cilvēces vēsturi, tas skan neticami. Saskaņā ar visjaunākajiem pētījumiem Homo sapiens dzīvo un tātad Homo sapiens kultūra praktiski pastāv apmēram 200 000 gadu, bet savas dzīves „otro dabu” (kultūru) cilvēki sāka teorētiski apgūt tikai nesen. Tas ir neticami. Tas rosina visdažādākā rūguma pārdomas.

Katrā ziņā pret šo faktu var izturēties kā zināmu paradoksu Homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Cilvēki jau sen nav vēlējušies dzīvot bez teorētiskajām zināšanām matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Taču netraucēti varēja dzīvot bez teorētiskajām zināšanām par kultūru. Un, protams, var dzīvot joprojām, neizjūtot kultūras teorijas vajadzību. Ja, teiksim, Latvijas iedzīvotājiem pajautātu, vai viņi nožēlo, ka skolā nav apguvuši kultūras teoriju, tad ļoti daudzi, liekas, nemaz īsti nesaprastu, par ko konkrēti ir runa un kāpēc viņiem kaut ko vajadzētu nožēlot. Tā, piemēram, pēc katras etīdes publicēšanas komentāros atspoguļojās ne tikai izlutināts kognitīvais haoss priekšstatos par kultūru, bet arī karsta vēlēšanās kognitīvo haosu palutināt vēl ilgāk.

Latvijas teritorijā cilvēki ienāca uz pastāvīgu dzīvi apmēram pirms 11 000 gadiem. Viņi agrāk to nevarēja izdarīt, jo zemi klāja ledājs. Saprotams, arī mūsu teritorijā cilvēki gadu tūkstošiem iztika bez kultūras teorijas. Par kultūras teoriju neinteresējās ne vācbalti, ne „arāji”. Bez kultūras teorijas iztika Auseklis, Pumpurs, Valdemārs, brāļi Kaudzītes. Lielā mērā iztika arī Rainis, Aspazija, Poruks, Blaumanis, Andrejs Upīts.

Taču tā ir izveidojies, ka Latvija ir cieši saistīta ar kultūras teorijas attīstības svarīgākajiem notikumiem. Latvija ir cieši saistīta ar vitālākajām un perspektīvākajām intelektuālajām strāvām XX gadsimtā.

Zināms paradokss ir sastopams ne tikai Homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Zināms paradokss ir sastopams arī latviešu intelektuālajā evolūcijā. Paradoksāli ir tas, ka Latvijas saistība ar XX vitālajām un perspektīvajām intelektuālajām strāvām notika bez tādu vietējo akadēmisko struktūru līdzdalības kā Zinātņu akadēmija, Latvijas universitāte. Pie tam nebija ne šo struktūru līdzdalība, ne elementāra profesionālā interese. Bija tikai augstprātīga vīpsnāšana un atklāts naids pret tiem vietējiem zinātniekiem, kuri privātās iniciatīvas vadīti tiecās iekļauties svarīgajos notikumos. Faktiski mūsu sabiedrība nemaz nav lietas kursā, ar ko tā zinātnes vēsturē var lepoties visas planētas mērogā (par to plašāk būs runa turpmākajās etīdēs).

XX gadsimtā par kultūras būtību ļoti aktīvi interesējās tādi latviešu domātāji kā Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. Taču viņu intereses iederas kultūras filosofijā. Viņi savās esejās uz kultūru lūkojās tipiski filosofiskā manierē, vairāk vai mazāk nesistematizētā un emocionālā veidā formulējot savas refleksijas. Viņu tekstos kultūras vērtējumu ietekmēja Rietumeiropas kultūras filosofija, kura kļuva populāra XIX gadsimta beigās.

Kultūru kā patstāvīgu sabiedriskās dzīves parādību pirmo reizi interpretēja Apgaismības laikmetā XVIII gadsimtā. Eiropā lietotajās valodās līdz XVIII gadsimtam kultūras jēdziens pārsvarā tika lietots ar priedēkli „agri” zemkopības (agriculture) sakarā.

Apgaismības laikmeta filosofiem visvairāk interesēja dabas un kultūras sakarības. Viņu ieskatā kultūra kāpina cilvēku atrautību no dabas, kā arī cilvēku morālo samaitātību. Tautas ar augstu kultūras līmeni zaudē dabiskumu un kļūst nedabiskākas nekā pirmatnējās barbaru ciltis. Par to rakstīja franču filosofs Ž.Ž.Ruso. Vācu filosofi J.G.Herders un V.Humbolts akcentēja ideju, ka kultūra ir cilvēku uzkundzēšanās dabai, ko ļaudis realizē ar amatniecības un zinātnes palīdzību. 

XVIII gadsimta filosofijā vērtīgs bija uzskats, ka kultūras izaugsmi veicina cilvēciskais prāts un Apgaismības ideoloģija. Tāpēc no Apgaismības ideoloģiskajām tēzēm populārs bija aicinājums izglītot tautas masas. J.G.Herders 1764.-1769.gadā dzīvoja Rīgā. Viņš bija Domskolas skolotājs un mācītājs. J.G.Herdera un citu Apgaismības laikmeta filosofu sociālā pozīcija vācbaltus iedrošināja pievērsties latviešu zemnieku izglītošanai – skolu dibināšanai, laicīgā satura grāmatu izdošanai latviešu valodā. Tā laika inteliģences aprindās modē bija rūpēties par „tautu”.

XIX gadsimtā kultūras teorētiskajā izziņā pirmā konceptuālā pamatsistēma (paradigma) radās, balstoties uz evolūcijas jēdzienu un koncentrējoties evolucionisma zinātniskajā virzienā. Tādējādi primārā bija evolūcija, bet nevis kultūra. Uz kultūru lūkojās no evolūcijas viedokļa.

Evolūciju atzina jau antīkajā filosofijā, ticot dzīvās un nedzīvās dabas pārvērtībām. XIX gadsimtā evolūcijas jēdzienu sāka attiecināt arī uz sociālajām parādībām un tajā skaitā kultūru. Sāka nostiprināties viedoklis, ka cilvēku sabiedrībā atbalsojās evolūcijas principi un sabiedrības evolūcijas analīzei ir plašas zinātniskās perspektīvas.

No Eiropas zemēm par evolūcijas problemātiku vienmēr aktīvi interesējās angļu zinātnieki. Pasaulē plaši pazīstama ir angļu dabaszinātnieka Čarlza Darvina mācība (darvinisms) par sugu izcelšanos dabiskās izlases veidā. Darvinisma pamatā ir evolūcijas teorija. Kultūras izpētē evolucionisma virziena pamatlicēji arī ir angļi - filosofs Herberts Spensers un etnogrāfs Eduards Bernets Tailors.

Lielu atzinību ieguva E.B.Tailora (1832-1917) zinātniskā darbība. Viņa fundamentālā grāmata „Pirmatnējā kultūra” (1871) arī mūsdienās ir sastopama ikviena kulturologa bibliotēkā.

Par šo grāmatu bija informēts Rainis. Dienasgrāmatas ieraksti un citi materiāli (piem., uzmetumi lugām) liecina, ka E.B. Tailora grāmatas saturs (pirmatnējo kultūru analīze) viņā asociējās ar latviešu tautas likteni un nepieciešamību aktīvi rūpēties par latviešu kultūras līmeņa kāpumu.

Rainis priekšplānā izvirzīja izglītības jautājumu. Viņš ļoti labi saprata, ka kultūras attīstībā īpaša vieta ir izglītības stāvoklim visdažādākajos sabiedrības slāņos. Izglītības līmenis un izglītības sistēma atsaucās uz garīgās dzīves visām sfērām. No tā ir atkarīga tautas masu spēja izmantot profesionālās garīgās jaunrades (mākslas, literatūras, zinātnes, filosofijas) rezultātus. Izglītībai ir svarīga nozīme zinātnisko un māksliniecisko vērtību ceļā uz masu apziņu. Pārņemot savā rediģēšanā laikrakstu "Dienas Lapa", Rainis lasītājiem sola turpmāk censties "visiem spēkiem izplatīt gara gaismu, kura ir katras tautas augstākais mērķis, viņas lielākais spēks un viņas varenākais cīņas ierocis". Kultūras kategorija Rainim kļuva par noteiktu kritēriju, ar kuru var novērtēt dažādas parādības un pirmām kārtām atšķirt "nekulturālas tautas" no "kultūras ļaudīm" un "kultūras dotu dzīves izdaiļojumu un pavieglojumu".

E.B.Tailors visdedzīgāk vēlējās atklāt kultūras attīstības likumsakarības, kuras viņaprāt nodrošina kultūras evolūciju kā objektīvu procesu. Tātad – teorētiski vispārināmu fenomenu. Angļu zinātnieka ieskatā kultūras evolūcija ir vēsturiski dabisku notikumu virkne. Analizējot etnogrāfisko materiālu, viņš centās rekonstruēt cilvēces kultūras attīstības galvenos etapus. Tādi viņa shēmā bija trīs: (1) mežonības etaps, (2) barbarisma etaps un (3) civilizācijas etaps.

E.B.Tailors uzskatīja, ka eksistē vairākas viena no otras neatkarīgas evolūcijas līnijas. Atsevišķu līniju veido materiālā kultūra un garīgā kultūra, kā arī reliģija. Viņš bija pārliecināts, ka materiālā kultūra rodas no garīgās kultūras.

No kultūras teorijas viedokļa svarīga ir grāmatas „Pirmatnējā kultūra” otrā nodaļa. Tajā autors izklāsta savu viedokli par evolūcijas teorijas perspektīvām kultūras izpētē. Viņš raksta, ka cilvēces vēsture ir daļa no dabas vēstures. Cilvēki ir viens otram līdzīgi. Līdzīgi ir viņu dzīves apstākļi. Cilvēce ir vienots veselums, un vienotu veselumu veido arī cilvēces kultūra tās attīstības noteiktos etapos. Katrs etaps ir zināms posms kultūras pakāpeniskajās izmaiņās. Visas tautas un visas kultūras ir ievītas kopējā evolūcijas joslā. Kultūras evolūcijas pamatīpašība ir pakāpeniskums, bet nevis lēcienveidīgums.

Angļu slavenais etnogrāfs saprata, ka kultūras evolūcija nav imanents process, bet gan realizējās organiskā vienotībā ar vispārējo vēsturisko gaitu un patiesībā ir vispārējās vēsturiskās mijiedarbības rezultāts. Katras kultūras evolūcija nenotiek izolēti un atrauti no pārējām kultūrām, bet gan mijietekmē ar citām kultūrām.

Evolucionisma virziens kultūras teorētiskajā pētniecībā saglabājās arī XX gadsimtā, kaut gan parādījās zināma opozīcija tādai pieejai. Oponenti atzina evolūcijas teorijas piemērotību tikai dabaszinātnēs. Evolūcijas teoriju naivi esot izmantot kultūras studijās.

Tomēr, piemēram, ASV lielākā autoritāte antropoloģijā un Latvijas lomas atklājējs kulturoloģijas izveidē Leslijs Vaits (1900-1975) neatsacījās no evolucionisma nostādnēm. Viņš rakstīja, ka kultūrai evolūcija piemīt tāpat kā bioloģiskajiem organismiem, kad viena forma izaug no otras formas. Neviena kultūras stadija nerodas pati no sevis, bet gan attīstās, balstoties uz iepriekšējo stadiju.

Rietumu zinātnātniskajās interesēs par kultūras teoriju  XX gadsimtā saglabājās evolucionisma metodoloģiskais virziens. Taču samērā strauji radās arī citi metodoloģiskie virzieni. Piemēram, funkcionālisms, psihoanalīze, fenomenoloģija, socioloģija, strukturālisms, poststrukturālisms, semiotika. Tas notika tāpēc, ka XX gadsimtā cilvēku dzīve kļuva ievērojami komplicētāka nekā iepriekšējos laikmetos. Ne tikai zinātne, bet viss sociums kultūrā sāka meklēt tādu kā glābiņu savu ikdienas problēmu izskaidrojumā un reizē arī sāka meklēt tādu kā astroloģisko prognozi cilvēces liktenim. Triviāli izsakoties, XX gadsimtā cilvēki tiecās izstrādāt universālas zāles pret visām slimībām. Tādas zāles kļuva kultūra, sniedzot atbildi uz jebkuru dzīves jautājumu.

Novērtē šo rakstu:

31
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...