Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2006.gadā Latvijā tika izstrādāta kultūras determinisma koncepcija. Tās izklāsts ir lasāms internetā publicētajā grāmatā „Spīdolas telpa”. Koncepcijas ideja ir vienkārša: cilvēka dzīvē visu cēloniski nosaka kultūra. Plašāk: tautas dzīvē visu cēloniski nosaka tautas kultūra.

Piemēram, latviešiem ļoti aktuālo devīzi „PIETIEK kampt, melot, noklusēt! PIETIEK pirkt politiku un pārdot lēmumus! Un PIETIEK samierināties ar pie varas esošo cūcībām, nekaunību un negausību!” cēloniski nosaka nevis amerikāņi, angļi, krievi, ebreji, baski, berberi, čečeni, ukraiņi, gruzīni, puštuni, šķēles, mūrnieces, āboltiņas, rinkēviči, bet latviešu kultūra. Tātad ļoti ļoti daudzi faktori, kuru saknes ir latviešu kultūrā. Tātad tas, kā latvieši audzina un izglīto bērnus. Tas, kāda ir latviešu tikumība ģimenē, darbā un uz ielas. Tas, kā latvieši strādā un atpūšas. Tas, kā latvieši ārstē slimos un aprūpē vecos cilvēkus. Tas, kā latvieši vada traktoru un vada velosipēdu. Tas, kādus likumus pieņem  latviešu parlaments. Tas, kāda ir latviešu valdības kompetence. Tas, kā latviešu policisti ķer zagļus. Tas, kā tiesu spriež latviešu tiesneši. Tas, kādas dziesmas dzied un dejas dejo latvieši. Tas, kā latvieši izturas pret saviem kaimiņiem un citām valstīm. Tas, kā latvieši ģērbjas un ēd. Tas, kā latvieši izturas pret savu pagātni un savu nākotni. Tas, kā latvieši ciena savus izcilākos cilvēkus. Tas, cik liela loma latviešiem ir emocionālajai pasaulei un cik liela loma ir intelektuālajai pasaulei. Tas, cik racionāli un iracionāli ir latvieši. Tas, cik latvieši ir godīgi un taisnīgi. Tas, kā latvieši sadzīvo savā starpā. Tas, ko latvieši ir izdomājuši un izdarījuši arhitektūrā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, zvejniecībā, biškopībā, lopkopībā.

Kultūras determinisms teorētiski un praktiski nozīmē, ka kopējs cēloniski nosacīts izejas punkts ir gan ekonomikai un politikai, gan izglītībai un medicīnai, gan zinātnei un mākslai, gan sadzīves norisēm un izklaides „tusiņiem”, gan sportam un fizkultūrai, gan modei un glamūram, gan reliģiskajai ticībai un ateismam, gan tiesu sistēmai un valsts drošības sistēmai, gan valsts iekšpolitikai un valsts ārpolitikai. Kultūras determinisms ir visvarens cilvēku dzīvē. Cilvēka darbībā, uzvedībā un komunikācijā kultūras determinismam ir totāls raksturs – pilnīgs, visu aptverošs un vispārējs.

Lasot šo etīdi, saprātīgie lasītāji būs neizpratnē. Viņuprāt līdz šim viss teiktais izklausās ticami un elementāri saprotami. Tāpēc rodas neizpratne par kultūras determinisma koncepcijas nepieciešamību. Nav skaidrs, kāpēc vajadzēja izstrādāt kultūras determinisma koncepciju?

Elementāri loģiskai apskaidrībai mēdz būt sava vēsture – savs ģenēzes ceļš. Tas, kas mums šodien liekas elementāri loģisks, aizvakar un pat vēl vakar mūsu zināšanās izskatījās savādāk vai vispār neeksistēja. Izziņas procesā tāpat kā jebkurā citā dzīves procesā viss notiek pakāpeniski, tikai pēc zināma laika nonākot līdz jaunai izpratnei un jaunām zināšanām.

Tas attiecas arī uz kultūras determinismu. Šodien kultūras determinisms liekas elementāri loģiska konstatācija. Tomēr vēl nesen par to neviens vispār nedomāja. Katrā ziņā ir jāņem vērā, ka kultūras izpratne nav iespējama bez noteiktas intelektuālās kapacitātes un intelektuālās piepūles, kā trūkums var bremzēt kultūras refleksiju un sekmēt vienpusīgi primitīvu priekšstatu saglabāšanos. Mentālais aklums (gausums) kultūras izpratnē ir labi pazīstama kaite. Uzskatāms piemērs ir konservatīvā (stūrgalvīgā) tendence vārdu „kultūra” attiecināt tikai uz dziedāšanu un dancošanu, pilnīgi ignorējot kultūras cēlonisko nosacītību cilvēka esamības visos segmentos.

Pirms 2006.gada Rietumu civilizācijā jēdzienu „kultūras determinisms” varēja sastapt tikai psiholoģiskās antropoloģijas speciālistu tekstos. Turklāt zinātniekiem kultūras determinisma jēdziens bija vajadzīgs tāpēc, lai noliegtu kultūras determinismu. Psiholoģiskās antropoloģijas autoritātes uzskata, ka kultūra nav izšķirošais cilvēka dzīvē. Viņuprāt kultūra nav izšķirošais determinants, jo cilvēks neeksistē tikai no kultūras internalizācijas (psiholoģiskā procesa, kurā ārējie iespaidi kļūst par iekšējo subjektīvo tēlu). Psiholoģiskās antropoloģijas speciālisti atzīst, ka cilvēks un kultūra ir divas pilnīgi patstāvīgas sistēmas. Kultūras komponenti un cilvēka psiholoģiskie komponenti ir divi patstāvīgi fenomeni. Cilvēka domāšana un emocijas kultūrā neietilpst, jo domāšana un emocijas ir tikai atsevišķu indivīdu esamības sfēra. Kultūra nedomā un nejūt. Domāšanas mehānisms ir cilvēka, bet nevis kultūras privilēģija. Taču tas, par ko domā cilvēks, pieder kultūrai. Psiholoģiskās antropoloģijas speciālisti to nenoliedz. Viņi atzīt, ka kultūra ietekmē cilvēka domu saturu.

Bet tas ir galvenais. Kultūras determinisms nevēlas atņemt cilvēkam viņa privilēģiju – domāšanu. Protams, kultūra nedomā. Kultūras funkcija nav domāšana. Kultūras funkcija ir cilvēka domāšanas satura nodrošināšana. Tas, par ko domā cilvēks, pieder kultūrai. Cilvēka domu saturam ir tikai viens īpašnieks – kultūra, tādējādi nepārprotami apliecinot savu determinanta statusu. Cilvēks nespēj domāt par kaut ko citu. Cilvēks spēj domāt vienīgi par kādu kultūras izpausmi.

Tie zinātnieki, kuru intelektuālās intereses koncentrējas ap planetāra rakstura problemātiku un vispārcilvēciskiem jautājumiem, jau labi sen cenšas atrast atbildi vairāku neskaidru parādību izcelsmei. Tā, piemēram, sociāli ekonomisko formāciju pētnieki nesaprot, kāpēc Ķīnā neradās kapitālisms. Tagad daudzi jautā, kas notiek ar islamu un galu galā, ko islams vēlas sasniegt. Daudzi nezina, kādā veidā ierobežot un likvidēt grandiozi progresējošo nabadzību. Nav izprotams, kāpēc vienas valstis dzīvo labklājībā, bet citas valstis  nīkuļo un tās nākas apsaukāt par failed states.

Daudziem domājošiem cilvēkiem šodien kļūst skaidrs, ka ekonomiskā izaugsme un tās nodrošinātā sabiedrības labklājība nav atkarīga tikai no ģeogrāfiskajiem apstākļiem un derīgajiem izrakteņiem, kā uzskatīja vēl nesen XX gadsimtā. Tagad ir skaidri redzams, ka ekonomika ir organiski vienota arī ar citiem faktoriem. Un galvenais – kļuvis ir skaidrs, ka šo faktoru skaits ir liels un būtiska loma ir garīgajai sfērai. Tāpēc nācās izvēlēties kultūras jēdzienu, ar kuru var aptvert visu dzīves materiālu. Rietumu civilizācijas gudri ekonomisti tagad ekonomiskās problēmas analizē kultūras kontekstā. Bet tas nenotika vienā dienā. Nenotika arī vienā gadā.

XX gs. 50.gados tika izvirzīta teorija par pasaules valstu attīstības izlīdzināšanos evolūcijas ceļā; respektīvi, pakāpeniski visas valstis nonāks vienādā labklājības pakāpē. Tomēr visai drīz šo teoriju atmeta.

Radās jaunas teorijas. Piemēram, par politiskās, sociālās un ekonomiskās sfēras vienotību. Katras valsts labklājības pakāpi nosaka sociuma mentalitātes, garīgās kultūras un vēsturiskās tradīcijas (valsts konstitūcija, likumi, darba tradīcijas, morāles līmenis, profesionālās kompetences līmenis u.c.). Minētās tradīcijas izskaidro, kāpēc attiecīgās valsts ekonomika atšķiras no pārējo zemju ekonomikas.

Tagad tas skan jocīgi, bet tā tas bija. XX gs. nogalē negaidīti atklājās, ka attīstība ir atkarīga no valstī valdošajiem, tā teikt, spēles noteikumiem: likuma varas, ekspropriācijas riska, korupcijas, birokrātijas kvalitātes, valsts varas morālā līmeņa. Negaidīti atklājās, ka valsts saimniecisko izaugsmi minētie spēles noteikumi ietekmē vismaz divas reizes vairāk nekā tas, ko tradicionāli dēvē par ekonomisko politiku.

Faktiski atklājās, ka kultūra ir ievērojami spēcīgāks faktors nekā ekonomiskās doktrīnas. Valstis ar stabiliem un skaidriem spēles noteikumiem attīstās daudz ātrāk nekā valstis, uz kuru kultūras normām un vērtībām nevar paļauties un tās ne visai spēj nodrošināt saimniecisko progresu.

Kultūra kā determinants acīmredzot atbilst šodienas kultūras kontekstam, prasot no katra cilvēka noteiktu kulturoloģisko kompetenci. Cik ilgi tas saglabāsies un kāds determinisms sekos pēc kultūras determinisma šodien ir grūti pateikt. Diezgan liela vienprātība valda par to, ka šodien mēs esam „procesa” sākumā un cilvēci gaida kultūras kvalitātes ēra.

Novērtē šo rakstu:

21
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...