Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2006.gadā Latvijā tika izstrādāta kultūras determinisma koncepcija. Tās izklāsts ir lasāms internetā publicētajā grāmatā „Spīdolas telpa”. Koncepcijas ideja ir vienkārša: cilvēka dzīvē visu cēloniski nosaka kultūra. Plašāk: tautas dzīvē visu cēloniski nosaka tautas kultūra.

Piemēram, latviešiem ļoti aktuālo devīzi „PIETIEK kampt, melot, noklusēt! PIETIEK pirkt politiku un pārdot lēmumus! Un PIETIEK samierināties ar pie varas esošo cūcībām, nekaunību un negausību!” cēloniski nosaka nevis amerikāņi, angļi, krievi, ebreji, baski, berberi, čečeni, ukraiņi, gruzīni, puštuni, šķēles, mūrnieces, āboltiņas, rinkēviči, bet latviešu kultūra. Tātad ļoti ļoti daudzi faktori, kuru saknes ir latviešu kultūrā. Tātad tas, kā latvieši audzina un izglīto bērnus. Tas, kāda ir latviešu tikumība ģimenē, darbā un uz ielas. Tas, kā latvieši strādā un atpūšas. Tas, kā latvieši ārstē slimos un aprūpē vecos cilvēkus. Tas, kā latvieši vada traktoru un vada velosipēdu. Tas, kādus likumus pieņem  latviešu parlaments. Tas, kāda ir latviešu valdības kompetence. Tas, kā latviešu policisti ķer zagļus. Tas, kā tiesu spriež latviešu tiesneši. Tas, kādas dziesmas dzied un dejas dejo latvieši. Tas, kā latvieši izturas pret saviem kaimiņiem un citām valstīm. Tas, kā latvieši ģērbjas un ēd. Tas, kā latvieši izturas pret savu pagātni un savu nākotni. Tas, kā latvieši ciena savus izcilākos cilvēkus. Tas, cik liela loma latviešiem ir emocionālajai pasaulei un cik liela loma ir intelektuālajai pasaulei. Tas, cik racionāli un iracionāli ir latvieši. Tas, cik latvieši ir godīgi un taisnīgi. Tas, kā latvieši sadzīvo savā starpā. Tas, ko latvieši ir izdomājuši un izdarījuši arhitektūrā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, zvejniecībā, biškopībā, lopkopībā.

Kultūras determinisms teorētiski un praktiski nozīmē, ka kopējs cēloniski nosacīts izejas punkts ir gan ekonomikai un politikai, gan izglītībai un medicīnai, gan zinātnei un mākslai, gan sadzīves norisēm un izklaides „tusiņiem”, gan sportam un fizkultūrai, gan modei un glamūram, gan reliģiskajai ticībai un ateismam, gan tiesu sistēmai un valsts drošības sistēmai, gan valsts iekšpolitikai un valsts ārpolitikai. Kultūras determinisms ir visvarens cilvēku dzīvē. Cilvēka darbībā, uzvedībā un komunikācijā kultūras determinismam ir totāls raksturs – pilnīgs, visu aptverošs un vispārējs.

Lasot šo etīdi, saprātīgie lasītāji būs neizpratnē. Viņuprāt līdz šim viss teiktais izklausās ticami un elementāri saprotami. Tāpēc rodas neizpratne par kultūras determinisma koncepcijas nepieciešamību. Nav skaidrs, kāpēc vajadzēja izstrādāt kultūras determinisma koncepciju?

Elementāri loģiskai apskaidrībai mēdz būt sava vēsture – savs ģenēzes ceļš. Tas, kas mums šodien liekas elementāri loģisks, aizvakar un pat vēl vakar mūsu zināšanās izskatījās savādāk vai vispār neeksistēja. Izziņas procesā tāpat kā jebkurā citā dzīves procesā viss notiek pakāpeniski, tikai pēc zināma laika nonākot līdz jaunai izpratnei un jaunām zināšanām.

Tas attiecas arī uz kultūras determinismu. Šodien kultūras determinisms liekas elementāri loģiska konstatācija. Tomēr vēl nesen par to neviens vispār nedomāja. Katrā ziņā ir jāņem vērā, ka kultūras izpratne nav iespējama bez noteiktas intelektuālās kapacitātes un intelektuālās piepūles, kā trūkums var bremzēt kultūras refleksiju un sekmēt vienpusīgi primitīvu priekšstatu saglabāšanos. Mentālais aklums (gausums) kultūras izpratnē ir labi pazīstama kaite. Uzskatāms piemērs ir konservatīvā (stūrgalvīgā) tendence vārdu „kultūra” attiecināt tikai uz dziedāšanu un dancošanu, pilnīgi ignorējot kultūras cēlonisko nosacītību cilvēka esamības visos segmentos.

Pirms 2006.gada Rietumu civilizācijā jēdzienu „kultūras determinisms” varēja sastapt tikai psiholoģiskās antropoloģijas speciālistu tekstos. Turklāt zinātniekiem kultūras determinisma jēdziens bija vajadzīgs tāpēc, lai noliegtu kultūras determinismu. Psiholoģiskās antropoloģijas autoritātes uzskata, ka kultūra nav izšķirošais cilvēka dzīvē. Viņuprāt kultūra nav izšķirošais determinants, jo cilvēks neeksistē tikai no kultūras internalizācijas (psiholoģiskā procesa, kurā ārējie iespaidi kļūst par iekšējo subjektīvo tēlu). Psiholoģiskās antropoloģijas speciālisti atzīst, ka cilvēks un kultūra ir divas pilnīgi patstāvīgas sistēmas. Kultūras komponenti un cilvēka psiholoģiskie komponenti ir divi patstāvīgi fenomeni. Cilvēka domāšana un emocijas kultūrā neietilpst, jo domāšana un emocijas ir tikai atsevišķu indivīdu esamības sfēra. Kultūra nedomā un nejūt. Domāšanas mehānisms ir cilvēka, bet nevis kultūras privilēģija. Taču tas, par ko domā cilvēks, pieder kultūrai. Psiholoģiskās antropoloģijas speciālisti to nenoliedz. Viņi atzīt, ka kultūra ietekmē cilvēka domu saturu.

Bet tas ir galvenais. Kultūras determinisms nevēlas atņemt cilvēkam viņa privilēģiju – domāšanu. Protams, kultūra nedomā. Kultūras funkcija nav domāšana. Kultūras funkcija ir cilvēka domāšanas satura nodrošināšana. Tas, par ko domā cilvēks, pieder kultūrai. Cilvēka domu saturam ir tikai viens īpašnieks – kultūra, tādējādi nepārprotami apliecinot savu determinanta statusu. Cilvēks nespēj domāt par kaut ko citu. Cilvēks spēj domāt vienīgi par kādu kultūras izpausmi.

Tie zinātnieki, kuru intelektuālās intereses koncentrējas ap planetāra rakstura problemātiku un vispārcilvēciskiem jautājumiem, jau labi sen cenšas atrast atbildi vairāku neskaidru parādību izcelsmei. Tā, piemēram, sociāli ekonomisko formāciju pētnieki nesaprot, kāpēc Ķīnā neradās kapitālisms. Tagad daudzi jautā, kas notiek ar islamu un galu galā, ko islams vēlas sasniegt. Daudzi nezina, kādā veidā ierobežot un likvidēt grandiozi progresējošo nabadzību. Nav izprotams, kāpēc vienas valstis dzīvo labklājībā, bet citas valstis  nīkuļo un tās nākas apsaukāt par failed states.

Daudziem domājošiem cilvēkiem šodien kļūst skaidrs, ka ekonomiskā izaugsme un tās nodrošinātā sabiedrības labklājība nav atkarīga tikai no ģeogrāfiskajiem apstākļiem un derīgajiem izrakteņiem, kā uzskatīja vēl nesen XX gadsimtā. Tagad ir skaidri redzams, ka ekonomika ir organiski vienota arī ar citiem faktoriem. Un galvenais – kļuvis ir skaidrs, ka šo faktoru skaits ir liels un būtiska loma ir garīgajai sfērai. Tāpēc nācās izvēlēties kultūras jēdzienu, ar kuru var aptvert visu dzīves materiālu. Rietumu civilizācijas gudri ekonomisti tagad ekonomiskās problēmas analizē kultūras kontekstā. Bet tas nenotika vienā dienā. Nenotika arī vienā gadā.

XX gs. 50.gados tika izvirzīta teorija par pasaules valstu attīstības izlīdzināšanos evolūcijas ceļā; respektīvi, pakāpeniski visas valstis nonāks vienādā labklājības pakāpē. Tomēr visai drīz šo teoriju atmeta.

Radās jaunas teorijas. Piemēram, par politiskās, sociālās un ekonomiskās sfēras vienotību. Katras valsts labklājības pakāpi nosaka sociuma mentalitātes, garīgās kultūras un vēsturiskās tradīcijas (valsts konstitūcija, likumi, darba tradīcijas, morāles līmenis, profesionālās kompetences līmenis u.c.). Minētās tradīcijas izskaidro, kāpēc attiecīgās valsts ekonomika atšķiras no pārējo zemju ekonomikas.

Tagad tas skan jocīgi, bet tā tas bija. XX gs. nogalē negaidīti atklājās, ka attīstība ir atkarīga no valstī valdošajiem, tā teikt, spēles noteikumiem: likuma varas, ekspropriācijas riska, korupcijas, birokrātijas kvalitātes, valsts varas morālā līmeņa. Negaidīti atklājās, ka valsts saimniecisko izaugsmi minētie spēles noteikumi ietekmē vismaz divas reizes vairāk nekā tas, ko tradicionāli dēvē par ekonomisko politiku.

Faktiski atklājās, ka kultūra ir ievērojami spēcīgāks faktors nekā ekonomiskās doktrīnas. Valstis ar stabiliem un skaidriem spēles noteikumiem attīstās daudz ātrāk nekā valstis, uz kuru kultūras normām un vērtībām nevar paļauties un tās ne visai spēj nodrošināt saimniecisko progresu.

Kultūra kā determinants acīmredzot atbilst šodienas kultūras kontekstam, prasot no katra cilvēka noteiktu kulturoloģisko kompetenci. Cik ilgi tas saglabāsies un kāds determinisms sekos pēc kultūras determinisma šodien ir grūti pateikt. Diezgan liela vienprātība valda par to, ka šodien mēs esam „procesa” sākumā un cilvēci gaida kultūras kvalitātes ēra.

Novērtē šo rakstu:

21
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...