Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvien vairāk faktu netieši norāda uz to, ka Gunāra Ķirsona uzņēmuma Lido parādsaistību palielināšanās par gandrīz 12 miljoniem latu neilgi pirms vēršanās tiesā ar ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu varētu būt bijusi tikai shēma, kā bankrota priekšā stāvošajam uzņēmējam apvest ap stūri „īstos” kreditorus.

Labsirdīgie ofšori

Kā jau ziņots, pagājušo gadu SIA Firma Lido vēl beidza ar salīdzinoši nelielām kopējām saistībām 11,68 miljonu latu apmērā. Turklāt vēl šā gada jūlija vidū Ķirsons kā SIA Lido prezidents rakstiski apliecināja, ka „no pārskata gada beigām līdz finanšu pārskatu parakstīšanas dienai nav bijuši nekādi citi notikumi, izņemot nelielas pozitīvas tendences Sabiedrības apgrozījumā, kas varētu būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu stāvokli”.

Taču nepilnu pusotru mēnesi vēlāk, kā norādīts Pietiek rīcībā esošajā Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, visas Ķirsona uzņēmuma saistības jau bija vairāk nekā 23,38 miljoni latu. Tas nozīmē, ka vai nu Ķirsons bija melojis gada pārskata ziņojumā, vai arī sešu nedēļu laikā Lido parādu apjoms bija faktiski dubultojies, pieaugot par 11,7 miljoniem latu.

Šo iespaidīgo saistību palielinājuma summu bija nodrošinājusi triju nezināmiem īpašniekiem piederošu ārzonas kompāniju parādīšanās Lido kreditoru vidū. Ārzonas kompānijai Joyton International S.A. Ķirsona uzņēmums pēkšņi izrādījās parādā 3,3 miljonus latu, Carcel Holdings S.A. – 6,8 miljonus latu, bet Joondaloop Financial Corporation – 1,64 miljonus latu.

Turklāt pēdējā gada pārskatā pat nepieminēto saistību nokārtošanas termiņš izrādījās ārkārtīgi tuvs, - saskaņā ar Lido finanšu dokumentiem pirmajam no ofšoriem parāds bijis jāatdod šā gada 10. jūlijā, abiem pārējiem – attiecīgi 30. un 23. jūlijā (kaut, kā minēts, Ķirsons vēl 15. jūlijā oficiāli apgalvoja, ka nekādu būtisku finanšu notikumu kompānijas dzīvē neesot).

Var teikt, ka, tikai pateicoties šiem pēkšņi kreditoru vidū parādījušamies ofšoriem, Ķirsonam izdevās izbēgt no Lido tūlītējas maksātnespējas atzīšanas. Nepilnas trīs nedēļas pirms ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pieprasījuma reģistrēšanas visas trīs ārzonas kompānijas oficiāli piekrita, ka Lido nevis tiek atzīts par maksātnespējīgu, bet gan tam tiek piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

Ārzonas kompānijas savu viedokli izteica absolūti identiskā rakstveida formā, turklāt bija tik labsirdīgas, ka atšķirībā no pārējiem kreditoriem piekrita savus 11,7 miljonus latu nevis iekasēt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa divu gadu laikā, bet gan pagaidīt līdz tā sekmīgam noslēgumam.

Neparastā „aizdevuma struktūra”

Visu triju ofšoru īpašnieki nav zināmi, un arī advokāts Valdis Bergs, kurš ir oficiālais Joondaloop Financial Corporation pilnvarnieks, teic, ka „sava” ofšora reālos saimniekus nosaukt nespējot. Viņš pats esot kompānijas pārstāvis tikai saistībā ar Lido parādsaistībā un tiesvedību, taču varot apgalvot, ka ārzonas kompānija Ķirsona uzņēmumam patiešām aizdevusi īstu naudu.

Taču, kā minēts, vēl uzņēmuma 2009. gada pārskatā šādas parādsaistības vispār nav minētas, un, kaut arī advokāts, viena ofšora pārstāvis Bergs apgalvo, ka „aizdevuma struktūra neparedz, ka tas būtu jāataino gada pārskatā”, viņš nespēj paskaidrot, kas tā varētu būt par „aizdevuma struktūru”, kas ļautu 12 miljonu aizņēmumus neuzrādīt kompānijas pārskatā, bet to aizdevējiem nonākt Lido kreditoru statusā.

Par faktiski neiespējamu no likuma viedokļa Berga versiju par to, ka milzīgs aizdevums kompānijai varētu nebūt jāataino tās gada pārskatā, nosauc auditors Egons Liepiņš: „Ja ir saņemts aizdevums, tad vienā ailē ir jāparādās naudai, bet otrā parāda saistībām. Bilancē tam ir jābūt pilnīgi noteikti. Ja tās ir nelielas summas, tad gada pārskatā var neatspoguļot, kas tās konkrēti ir par saistībām. Ja liela summa, tad ir jāatšifrē. Var jau arī aizdevumu noformēt kā dāvinājumu, bet tad tas gada bilancē parādīsies citās ailēs.”

Tāpat Bergs apgalvo – ārzonas kompānijas patiešām esot Lido aizdevušas naudu, „bija reāls darījums”, turklāt „aizdevums netika izsniegts īsu laiku pirms ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa, tas tika izsniegts ātrāk un pēc tam pārjaunots.

Taču arī šo ofšora pārstāvja apgalvojumu auditori sauc par dīvainu un nepamatotu. „Var gadīties, ka aizdevums ir noformēts gada beigās, bet nauda ieskaitīta tikai nākamā gada sākumā, tad gada noslēguma bilancē arī tas neparādīsies. Taču, ja tas ir pirms ilgāka laika saņemts aizdevums [kā apgalvo Bergs], tad tam noteikti ir jāparādās bilancē līdz brīdim, kad tas tiek atdots,” saka Liepiņš.

Nesaskatāmā celtniecība par 12 miljoniem

Arī Lido administrators Edgars Karelis tāpat kā Bergs apgalvo: cik viņam esot zināms, ārzonas kompāniju līdzekļi esot izmantoti celtniecībai, „oficiāli, cik man ir zināms, tur viss ir kārtībā, nauda ir ienākusi kontos, un nedomāju, ka tos vienkārši notērēja”. (Bergs gan min tikai to, ka „šo naudu aizdeva komercdarbībai, kādai tieši, es nevaru pateikt, jo tajā laikā es vēl nepārstāvēju Joondaloop”).

„Šīs kompānijas ir reāli Krievijas investori, kuri aizdeva naudu, uzticoties Ķirsona kungam bez jebkādām garantijām. Viņi ļoti labi saprot, ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir vienīgais ceļš, kā atgūt līdzekļus, pretējā gadījumā viņi nesaņemtu neko. Tad jau labāk divus gadus pagaidīt, kamēr uzņēmums atkopjas,” saka Karelis, gan piebilstot - ja šis būtu maksātnespējas process, viņam man būtu pienākums un tiesības vērtēt iepriekšējos darījumus, taču ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā viņš tikai sekojot, kā tiek pildīts plāns.

Taču pretēji ne Lido pārskatos, ne citā ar uzņēmumu saistītā informācijā nav nekādu ziņu par celtniecības objektiem, kuros Lido neilgā laikā būtu ieguldījis gandrīz 12 miljonus latu; arī Lido īpašumu uzskaitījumā, kas tāpat minēts tiesiskās aizsardzības procesa plānā, nav atrodami objekti, kuros notiktu vai būtu notikusi vairāk nekā 10 miljonus latu vērta celtniecība.

Ārzonas pārstāvis – biznesa partneris

To, ka darījumi ar ārzonas kompānijām varētu būt fikcija, lai atbrīvotos no „īsto” kreditoru „uzbāzības”, apliecina arī jaunas ziņas par Vladimiru Čestakovu vai Šestakovu, kas bijis oficiālais abu pārējo ārzonas kompāniju – milzīgo summu aizdevēju pilnvarnieks.

Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, ko apliecinājušas arī ar Lido saistītas personas, šis Šestakovs, visticamākais, ir nevis nezināms Krievijas milzu investors, bet Latvijā pietiekami labi zināms uzņēmējs un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs, kas savulaik bijis Seulas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.

Tādā gadījumā ārzonas kompāniju ciešā saistība ar pašu Ķirsonu kļūst vēl acīmredzamāka: divus ofšorus pārstāvošais Šestakovs ir Ķirsona biznesa partneris veselās trijās kompānijās.

Kā rāda firmas.lv datu bāze, SIA Daugmales projekti Šestakovam jau kopš pagājušā gada sākuma pieder 49% kapitāldaļu, bet pašlaik – jau 50,49% (atlikušie palikuši Ķirsona īpašumā), arī SIA Zaļā zeme Lido un SIA GKVS Šestakovam un Ķirsonam katram pieder aptuveni puse kapitāldaļu.

Pats Ķirsons otrdien uz Pietiek jautājumiem par to, kādus darījumus SIA Firma Lido šogad veikusi ar trim ārzonas kompānijām, kādi bijuši šo darījumu apjomi, nepieciešamība pēc tiem, kad šie darījumi veikti un kāda ir viņa paša saistība ar šīm ārzonas kompānijām, atbildēja tikai to, ka „uzskatot, ka minētās informācijas publiskošana pašlaik nav lietderīga, tāpēc atturēšoties no atbildes sniegšanas”.

Savukārt trešdien uz jautājumiem par to, vai Vladimirs Šestakovs, kurš figurē kā divu lielāko Lido kreditoru - ārzonas kompāniju pārstāvis, ir tas pats Vladimirs Šestakovs, kas ir Ķirsona kunga ilgstošs biznesa partneris un kolēģis džudo sporta jomā, Ķirsons vairs nevēlējās sniegt nekādu atbildi.

Kā jau ziņots, uzņēmēji, kam Pietiek lūdza izteikt viedokli par šiem faktiem, faktiski vienbalsīgi izteica viedokli – viņuprāt, esot skaidrs, ka šādā veidā, izmantojot ārzonas kompānijas un, iespējams, fiktīvus darījumus, Ķirsons izdarījis visu, lai izglābtos no īsto kreditoru lēmuma, kuri, ņemot vērā uzņēmēja pēdējā gada strauji pasliktinājušos reputāciju, nez vai būtu uzticējušies viņam arī turpmāk un drīzāk būtu izšķīrušies par kompānijas maksātnespēju.

Faktiski neesot šaubu, ka ārzonas kompānijas darbojušās ar Lido saimnieku uz vienu roku, jautājums esot tikai – ko par šādu „finansiālo jaunradi” varētu teikt tiesībsargāšanas iestādes, ja kreditori sadomātu vērsties tajās.

Ja darījumi ar ārzonām bijuši reāli, Ķirsonam būšot grūti paskaidrot, kur tādā ātrumā no Lido „aizplūduši” gandrīz 12 miljoni latu vai arī kā tie izmantoti uzņēmuma interesēs; ja darījumi bijuši fiktīvi, tā varētu tikt uzskatīta arī par krāpniecību īpaši lielos apmēros.

Novērtē šo rakstu:

33
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...