Iesaki rakstu: 
Viens Lamborghini, divi Aston Martin, viens Ferrari – arī šogad Latvijā reģistrētas jaunas un īpaši dārgas automašīnas. Tomēr, lai gan jauno luksusauto reģistrētāji brīžam ir diezgan mistiski, neapstiprinās runas par to, ka savu autoparku uz Latviju pārceļot no represijām izbijušies Krievijas oligarhi.
Gan šogad vienīgo jauno Lamborghini Murcielago (cena – no 280 tūkstošiem eiro), gan Bentley Continental Supersports (cena – ap 240 tūkstošiem eiro) ir iegādājušies vietējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar autobiznesu, - attiecīgi Grebers Trading Ltd un SE Luxury & Sports Cars -, tā ka saistībā ar šīm mašīnām un to īpašniekiem nekādu pārsteigumu nav.
Tāpat tieši šo gadu par īsto, kad iegādāties jaunu luksusauto, uzskatījuši pāris pietiekami pazīstami miljonāru saraksta dalībnieki. Metāllūžņu uzņēmums Tolmets, kura abi īpašnieki atrodami Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā simtniekā, iegādājies Bentley Continental GT Speed (cena – no 120 tūkstošiem eiro), savukārt tranzīta nozares uzņēmums Naftimpeks – vēl vienu Bentley Continental Supersports.
Ja Tolmeta saimnieki par grezno pirkumu neko nevēlas teikt, Naftimpeks līdzīpašnieks, pazīstamais rallija braucējs Raimonds Kisiels paskaidro: „Šī ir mana dienesta mašīna. Ērta, jaudīga. Man ir svarīgi, lai būtu jaudīga, jo pats braucu pie stūres. Man jau paziņas aizrādīja, ka biznesmenim nav solīdi braukt ar studentu auto, - iepriekš man bija Mitsubishi.”
Un no kurienes nauda? „Tie, kas strādā, tie arī pelna. Strādāju pa 12 stundām dienā. Vienmēr esmu tā strādājis, gājis uz savu mērķi. Īpaši neredzu atšķirību – treknie gadi vai kādi. Tad varbūt bija spekulantiem, bet tiem, kas nodarbojas ar biznesu, tiem vienmēr ir bijis smagi jāstrādā. Mēs nežēlojamies, neprasām palīdzību no valsts...”
Savukārt SIA Senson auto valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Murašovs jau nedaudz noslēpumaini teic, ka viņa vadītais uzņēmums Maserati Granturismo (cena – no 95 tūkstošiem eiro) līzingā iegādājies, lai ar to varētu braukt viņa draugs – kompānijas padomnieks, kuram Maserati patīkot.
Toties jo noslēpumaināki ir pārējie pircēji – kompānijas, kas nav atrodamas pat telefonu grāmatās. Tā Aston Martin Rapide (cena – no 180 tūkstošiem eiro) iegādājusies SIA LA Projekts (kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada apgrozījums bijis nepilni 139 tūkstoši latu – tātad nedaudz lielāks par šāgada motorizētā pirkuma cenu), kuras vadītāja un vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem ir kāda 1975. gadā dzimusi Līna Dzērvāne.
Ferrari 599 (cena – no 250 tūkstošiem eiro) iegādājusies SIA Albacon: tās īpašniece ir nezināmu īpašnieku Luksemburgā reģistrēta kompānija, kuras uzņēmumam Latvijā pieder īsts „džentlmeņa komplektiņš” – jau pieminētais Ferrari un vēl arī dzīvoklis Vecrīgā, Vecpilsētas ielā.
Savukārt abas pārējās automašīnas jau iegādājušies acīmredzami ārzemnieki: Aston Martin V12 Vantage (cena – no 170 tūkstošiem eiro) nopirkusi tikai pagājušā gada jūlijā dibinātā SIA Elba, kuras vienīgais īpašnieks ir lietuvietis Vitalijus Kulibaba, savukārt Maserati Grancabrio (cena – no 105 tūkstošiem eiro) – šā gada februārī reģistrētā SIA Fluna Tec Latvia, kas pieder diviem austriešiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
