Iesaki rakstu: 
Viens Lamborghini, divi Aston Martin, viens Ferrari – arī šogad Latvijā reģistrētas jaunas un īpaši dārgas automašīnas. Tomēr, lai gan jauno luksusauto reģistrētāji brīžam ir diezgan mistiski, neapstiprinās runas par to, ka savu autoparku uz Latviju pārceļot no represijām izbijušies Krievijas oligarhi.
Gan šogad vienīgo jauno Lamborghini Murcielago (cena – no 280 tūkstošiem eiro), gan Bentley Continental Supersports (cena – ap 240 tūkstošiem eiro) ir iegādājušies vietējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar autobiznesu, - attiecīgi Grebers Trading Ltd un SE Luxury & Sports Cars -, tā ka saistībā ar šīm mašīnām un to īpašniekiem nekādu pārsteigumu nav.
Tāpat tieši šo gadu par īsto, kad iegādāties jaunu luksusauto, uzskatījuši pāris pietiekami pazīstami miljonāru saraksta dalībnieki. Metāllūžņu uzņēmums Tolmets, kura abi īpašnieki atrodami Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā simtniekā, iegādājies Bentley Continental GT Speed (cena – no 120 tūkstošiem eiro), savukārt tranzīta nozares uzņēmums Naftimpeks – vēl vienu Bentley Continental Supersports.
Ja Tolmeta saimnieki par grezno pirkumu neko nevēlas teikt, Naftimpeks līdzīpašnieks, pazīstamais rallija braucējs Raimonds Kisiels paskaidro: „Šī ir mana dienesta mašīna. Ērta, jaudīga. Man ir svarīgi, lai būtu jaudīga, jo pats braucu pie stūres. Man jau paziņas aizrādīja, ka biznesmenim nav solīdi braukt ar studentu auto, - iepriekš man bija Mitsubishi.”
Un no kurienes nauda? „Tie, kas strādā, tie arī pelna. Strādāju pa 12 stundām dienā. Vienmēr esmu tā strādājis, gājis uz savu mērķi. Īpaši neredzu atšķirību – treknie gadi vai kādi. Tad varbūt bija spekulantiem, bet tiem, kas nodarbojas ar biznesu, tiem vienmēr ir bijis smagi jāstrādā. Mēs nežēlojamies, neprasām palīdzību no valsts...”
Savukārt SIA Senson auto valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Murašovs jau nedaudz noslēpumaini teic, ka viņa vadītais uzņēmums Maserati Granturismo (cena – no 95 tūkstošiem eiro) līzingā iegādājies, lai ar to varētu braukt viņa draugs – kompānijas padomnieks, kuram Maserati patīkot.
Toties jo noslēpumaināki ir pārējie pircēji – kompānijas, kas nav atrodamas pat telefonu grāmatās. Tā Aston Martin Rapide (cena – no 180 tūkstošiem eiro) iegādājusies SIA LA Projekts (kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada apgrozījums bijis nepilni 139 tūkstoši latu – tātad nedaudz lielāks par šāgada motorizētā pirkuma cenu), kuras vadītāja un vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem ir kāda 1975. gadā dzimusi Līna Dzērvāne.
Ferrari 599 (cena – no 250 tūkstošiem eiro) iegādājusies SIA Albacon: tās īpašniece ir nezināmu īpašnieku Luksemburgā reģistrēta kompānija, kuras uzņēmumam Latvijā pieder īsts „džentlmeņa komplektiņš” – jau pieminētais Ferrari un vēl arī dzīvoklis Vecrīgā, Vecpilsētas ielā.
Savukārt abas pārējās automašīnas jau iegādājušies acīmredzami ārzemnieki: Aston Martin V12 Vantage (cena – no 170 tūkstošiem eiro) nopirkusi tikai pagājušā gada jūlijā dibinātā SIA Elba, kuras vienīgais īpašnieks ir lietuvietis Vitalijus Kulibaba, savukārt Maserati Grancabrio (cena – no 105 tūkstošiem eiro) – šā gada februārī reģistrētā SIA Fluna Tec Latvia, kas pieder diviem austriešiem.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
