Finanšu ministra vēstule atklāj, cik formāla un nenopietna bijusi „Liepājas metalurga” uzraudzība
PIETIEK30.01.2013.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan valdība pašlaik izrāda pārsteigumu par samilzušajām problēmām ap AS Liepājas metalurgs un sola ķerties pie uzņēmuma finanšu analīzes, Pietiek rīcībā nonākusi finanšu ministra Andra Vilka vēstule, no kuras izriet – Finanšu ministrija it kā esot veikusi regulāru metalurģijas uzņēmuma „finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”. Faktiski šī vēstule atklāj, cik formāla un nenopietna bijusi valdības kontrole pār to, kā veicas uzņēmumam, kas saņēmis aptuveni 60 miljonu latu vērtu valsts kredīta galvojumu.
Bija acīmredzams, ka Ministru kabinetam, tostarp Ekonomikas un Finanšu ministrijām kā liels pārsteigums aizvadītajā nedēļā nāca Liepājas metalurga paziņojums, ka uzņēmums, baidoties no bankrota draudiem, pārstās maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas „zaļo komponenti” vai OIK.
Pēc šī paziņojuma vairākas valdības amatpersonas dažādā veidā pauda savu pārsteigumu par tā saturu un pamatojumu. Otrdien pēc tikšanās ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, labklājības ministri Ilzi Viņķeli un Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka uzņēmumā ir „jāveic padziļināta finanšu analīze un tikai tad var lemt par tālākajām darbībām”.
Savukārt Pavļuts pavēstīja, ka esot jānoskaidro, kāds ir uzņēmuma „veselības stāvoklis”. Arī no citu valdības pārstāvju teiktā izrietēja, ka tikai pēc Liepājas metalurga vadības paziņojuma un tā faktiskā saimnieka Sergeja Zaharjina tikšanās ar premjeru viņi uzzinājuši par uzņēmuma finansiālo un saimniecisko stāvokli.
Taču Pietiek rīcībā ir nonākusi gadu un trīs mēnešus sena finanšu ministra Andra Vilka parakstīta vēstule, no kuras uzriet – ministrs uz viņam jau tolaik izteiktām bažām apgalvojis, ka „veic regulāru valsts galvoto projektu realizētāju finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”.
Tas attiecināts tieši uz Liepājas metalurgu, kam valdība izsniegusi kredīta garantijas uzņēmuma vērienīgajam modernizācijas projektam.
Kā var noprast no Vilka vēstules, pie Ministru prezidenta ar bažīgu vēstuli bija vērsies trešais lielais Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, kurš pēdējos gados ir bijis atstumts no uzņēmuma vadības un izteicis Zaharjinam un viņa domubiedram Iļjam Segalam pārmetumus par nesaimnieciskumu.
Uz šīm bažām Vilks premjera uzdevumā atbildējis ar formālu vēstuli, kurā aprakstījis galvojuma izsniegšanas un citas oficiālās procedūras. Taču cita starpā šī vēstule, ko šodien publiskojam pilnībā, arī atklāj, cik formāli un pēc būtības nenopietni valdība kontrolē uzņēmumu, kas saņēmis iespaidīgo valdības galvojumu.
„Galvojumu līgumu darbības laikā AS Liepājas metalurgs saskaņā ar Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumu regulāri sniedz Finanšu ministrijā bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatus, vismaz vienu reizi sešos mēnešos Aizdevēja noteiktu aktuālu Aizņēmēja reitingu, katru gadu līdz 31.jūlijam zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu, līdz katra gada 31.jūlijam zvērināta revidenta slēdzienu par iepriekšējā gada finansiālo darbību un aizdevumu līdzekļu izmantošanu un atmaksu,” veiktos uzraudzības pasākumus aprakstījis finanšu ministrs.
Kā izriet no vēstules, ne Finanšu ministrija, ne kāda cita valsts institūcija nav veikusi nekādu citu uzņēmuma saimnieciskās darbības uzraudzību un analīzi, kā arī nav mēģinājusi uz valsts institūciju rīcībā esošās apjomīgās informācijas pamata izdarīt kādas praktiskas prognozes. Faktiski nekāda nopietna uzraudzība nav notikusi.
Uzņēmumu pašlaik reāli kontrolē tā padomes priekšsēdētājs Zaharjins (49% akciju) un valdes loceklis Segals (21% akciju), savukārt trešais lielais akcionārs Lipmans pēdējos gados aizvien asāk konfliktē ar abiem saviem bijušajiem kompanjoniem.
Uzņēmuma formālais valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Terentjevs, valdē vēl ir Leons Ptičkins, bet padomē, kā rāda Lursoft dati, - Lipmans, Andris Deniņš, Māris Pomerancis, Guntis Vilnītis un Zaharjina dēls Aleksejs Zaharjins, kurš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks.
2010. gadā Liepājas metalurgs saņēma valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma modernizācijai. Galvojumu pirms trim gadiem parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše.
Seko mums 
Šīs valsts pārvalde nav druscīt iepuvusi. Tā ir sapuvusi caur un cauri. Ja pirms desmit gadiem draņķi valsts pārvaldē un tai apkārt kārtoja savas lietas un barojās, taču kaunējās un baidījās, ka tas nāks gaismā, tad nu vairs nebaidās. Un ne par ko vairs nekaunas.
Piektdienas ir īpašas ne tikai ar to, ka tām seko brīvdienas, ko pavadīt kopā ar mīļiem un tuviem cilvēkiem, bet arī kā atskaites brīdis, kurā atskatīties uz nedēļas laikā paveikto. Manas politiskās karjeras laikā piektdienas ir zīmīgas arī ar to, ka tajās nereti ir pieņemti izšķirīgi politiski lēmumi. Šī piektdiena nebūs izņēmums, jo arī mans pacietības mērs nav bezgalīgs un uzskatu, ka jums - saviem tuvākajiem politiskajiem domubiedriem ir jāuzraksta patiesība par Pietiek.com smērējuma avīzes apmelojumiem.
"Ja fašisms uzvarēs, tas pie jums ieradīsies nevis kā bruņota vienība, izsitot durvis, bet kā jurista pavadīts sociālais darbinieks, kurš teiks: “Es esmu nozīmēts no valdības, lai jums palīdzētu."" (Jonah Goldberg, Liberal Fascism.)
Eiro ieviešanas informatīvā kampaņa rit pilnā sparā. Valdība un tās pieaicinātie eksperti nepagurdami skaidro visus plusus un mīnusus. Šis plusu un mīnusu uzskaitījums parādās tādā vai citādā izvērsumā neskaitāmos mediju resursos – intervija ar finanšu ministru, premjeru, Saeimas priekšsēdētāju un tā tālāk. Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju ir pat izveidojusi un savā mājas lapā publiskojusi acīm tīkamu un krāsainu bukletu, ar zaļo krāsu jauki izceļot plusus un ar sarkano – mīnusus. Viss kā uz delnas. Tā tam demokrātiskā un tiesiskā valstī arī vajadzētu būt.
"Ventspils saimnieks uzskata, ka tā ir naudas izšķiešana – pirkt apģērbus, apavus un kosmētiku Latvijā. Viņš pašu mājās pērkot tikai pārtiku, pārējo – Parīzē, Londonā un citur, kur preces lētākas nekā Latvijā," - šāds domugrauds ar atsauci uz Aivaru Lembergu otrdien publicēts Latvijas Avīzē. Lai ilustrētu šo atziņu, Pietiek publisko dažas lapiņas no Lemberga bankas konta izdrukām, kas uzskatāmi parāda, cik daudz dažādu lētu preču "Ventspils saimnieks" atrod ārpus Latvijas.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.