Finanšu ministrija: ja eksperts parakstījies, ka būs objektīvs, tātad viņš ir objektīvs
PIETIEK23.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija ir pārbaudījusi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) piesaistītā eksperta Kaspara Kalniņa (attēlā) objektivitāti, konstatējot, ka K.Kalniņš ir parakstījis objektivitātes un konfidencialitātes apliecinājumu, - šī ir tikai viena no pērlēm Finanšu ministrijas oficiālajā komentārā saistībā ar Pietiek neseno publikāciju par īpatno CFLA projektu izvērtēšanai piesaistīto „ekspertu”. Objektivitātes vārdā Pietiek šo komentāru publicē pilnībā, bez kādām piebildēm:
„[1] Par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras funkcijām un projektu iesniegumu atlasi
Finanšu ministrija paskaidro, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA), pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas atzinumu (kuras sastāvā ir arī trīs Ekonomikas ministrijas pārstāvji, cita starpā Ekonomikas ministrijas atbildīgais valsts sekretāra vietnieks), pieņem lēmumus par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.
2014. – 2020.gada plānošanas periodā 1.tematiskais mērķis kopumā (tai skaitā visas tā prioritāro virzienu ieguldījumu prioritātes, specifiskie atbalsta mērķi un specifiskā atbalsta mērķa pasākumi) ir paredzēts pētniecības, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām. 1.2.1.4.specifiskā atbalsta mērķa pasākums (turpmāk arī – SAM pasākums), kura īstenošanai veltīta kritika publikācijā, ir paredzēts atbalstam tieši jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Šai sakarā Finanšu ministrija īpaši vērš uzmanību uz Eiropas Komisijas vēstuli[1], kurā Eiropas Komisija, raksturojot 1.tematiskā mērķa investīciju raksturu, stingri norāda, ka nav atbalstāma vienkārša iekārtu (ražošanas līniju) un ražošanas paplašināšana, arī tad, ja minētajām iekārtām (ražošanas līnijām) ir paredzēts tirgū ieviest jaunus produktus.
Finanšu ministrija norāda, ka visi SAM pasākumā projektu iesniegumu atlases procesā paredzētie izvērtējamie dokumenti un informācija ir ar noteiktu mērķi un saturisko jēgu. Cita starpā arī publikācijā norādītā “supersarežģītā “kosmiskā” metodoloģija” jeb tehnoloģiju gatavības līmeņi ir starptautisks standarts[2], kurš šajā atlasē ir piemērots, ievērojot Eiropas Komisijas vēstulē norādītos principus.
Finanšu ministrijai nav šaubu, ka SAM pasākuma norisē ir ievērota pareiza un mērķtiecīga Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu investēšana, vienlaikus CFLA kā sadarbības iestādei ievērojot nacionāli izstrādātos noteikumus un metodikas.
[2] Par piesaistītajiem ekspertiem
Ievērojot to, ka projektu iesniegumu atlase ir saistīta ar konkrētu prasību izpildi par eksperimentālo tehnoloģiju komponentēm (vai iekārtām), kā arī par pētniecības un attīstības darbību izvērtējumu, projektu iesniegumu izvērtēšanai CFLA piesaistīja vairākus ekspertus, cita starpā publikācijā kritizēto ekspertu Kasparu Kalniņu. Projektu iesniegumi ekspertiem izvērtēšanai nodoti, ņemot vērā konkrēto ekspertu zināšanas par nozari kopumā, ievērojot faktu, ka pēc skaita plašāka ekspertu piesaistīšana no konkrētu tautsaimniecības nozaru asociācijām vai biedrībām radītu paaugstinātu risku par piesaistīto ekspertu objektivitāti.
Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka ir pārbaudījusi CFLA piesaistītā eksperta K.Kalniņa objektivitāti, konstatējot, ka K.Kalniņš ir parakstījis objektivitātes un konfidencialitātes apliecinājumu, kurā viņš apliecina savu objektivitāti konkrēto projektu iesniegumu vērtēšanā, kā arī apliecina neizpaust informāciju trešajām personām.
[3] Par K.Kalniņa atzinumos sniegto secinājumu izvērtējumu
Nepareizs ir publikācijā norādītais apgalvojums, ka K.Kalniņš personīgi ir noraidījis vairāk nekā 20 projektus. Finanšu ministrija atkārtoti norāda, ka lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem CFLA uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas atzinuma pamata, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā esot arī trīs Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Papildus Finanšu ministrija paskaidro, ka SAM pasākuma ietvaros iesniegts 41 projekta iesniegums, kur 17 projekti ir tikuši apstiprināti un apstiprināti ar nosacījumu, savukārt 24 projekti ir tikuši noraidīti. No noraidītajiem 24 projektu iesniegumiem 21 projekta iesniegums ir ticis noraidīts par inovācijas daļas neatbilstību projektā. Finanšu ministrija informē, ka no 21 noraidītā projekta iesnieguma par inovācijas daļas neatbilstību projektā tikai 11 projekti noraidīti, ievērojot K.Kalniņa atzinumā minēto.
Attiecībā uz publikācijā norādītajiem apgalvojumiem (iebildumiem) par K.Kalniņa atzinumos izdarītajiem secinājumiem Finanšu ministrija paskaidro, ka piesaistītā eksperta atzinums un tajā izdarītie secinājumi ir ierobežotas pieejamības projekta lietas materiāls.
Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka CFLA lēmumi ir apstrīdami vadošajā iestādē (Finanšu ministrijā). Savukārt vadošās iestādes izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Ievērojot faktu, ka visās piecās publikācijā norādītajās lietās iesniedzēji ir izlēmuši par apstrīdēšanas iesniegumu iesniegšanu vadošajā iestādē un nevienā lietā nav pagājis termiņš sadarbības iestādes lēmuma pārsūdzēšanai (divos no pieciem gadījumiem vadošā iestāde ir pieņēmusi lēmumu lietā pēc būtības, attiecīgi informējot lietas dalībniekus par pieņemto lēmumu), Finanšu ministrija nesniegs komentārus par publikācijā norādītajiem apgalvojumiem.
Finanšu ministrija pilnībā noraida publikācijā norādīto apgalvojumu, ka CFLA piesaistītie eksperti apstrīdēšanas stadijā paši izskata iesniedzēju apstrīdēšanas iesniegumus. Finanšu ministrija kā augstākā iestāde izskata katru lietu vēlreiz, ievērojot visus regulējošos dokumentus pēc būtības un neatkarīgi no tā, kādi ir konkrēta piesaistītā eksperta izteiktie apgalvojumi.”
[1] Eiropas Komisijas 2015.gada 12.jūnija vēstule Nr.НЗ/LS/ib D(2015) 2643116
[2] ISO 16290:2013 (en) Space systems — Definition of the Technology Readiness Levels (TRLs) and their criteria of assessment
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
