Finanšu ministrija: lēmumu pieņēmēju vārdi par Dombrovska kredītiem ir komercnoslēpums
L. Lapsa26.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, kādas amatpersonas pērn ir pieņēmušas lēmumus par Valda Dombrovska ģimenes biznesa valstiskajā Hipotēku bankā ņemto kredītu nodalīšanu atsevišķā kredītu paketē un pēc kādiem kritērijiem šie kredīti ir nodalīti, ir komercnoslēpums, - ar šādu negaidītu oficiālo skaidrojumu klajā nākusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne.
Līdz šim Valsts kanceleja un Finanšu ministrija skaidroja, ka komercnoslēpums vai informācija dienesta lietošanai esot visa informācija, kas saistīta ar šīs no Hipotēku bankas kredītporfteļa izdalītās nelielās kredītu paketes sastāvu un cenu, par kādu tā ar lielu atlaidi nodota Rietumu bankai.
Šajā paketē, kā zināms, ir bijis arī Valda Dombrovska un viņa bijušās padomnieces Sandras Bukanes ģimenēm piederošās SIA Land Development ņemtais kredīts, kā arī Induļa Bukana un Ārijas Dombrovskas individuāli ņemtais kredīts nekustamo īpašumu biznesa attīstīšanai.
Taču nu - kas ir nebijis gadījums Latvijas valsts pārvaldes mūslaiku vēsturē - ļoti augsta valsts amatpersona ir oficiāli paziņojusi, ka komercnoslēpums esot informācija par konkrētām valsts amatpersonām, kas pieņem kādu ar valsts interesēm saistītu lēmumu.
Pietiek bija Dombrovska partijas biedra Andra Vilka vadītajai Finanšu ministrijai uzdevis jautājumus, kuri nebija saistīti ne ar konkrētiem kredītņēmējiem, ne ar kredītu nosacījumiem, ne ar atlaidi, par kādu Rietumu banka pārņēmusi šos kredītus.
Finanšu ministrijai bija uzdoti šādi jautājumi:
- kas tieši (vārds, uzvārds, amats) pieņēma lēmumu/lēmumus par Hipotēku bankas kredītportfeļa paketes - nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtie kredīti - nodalīšanu?
- pēc kādiem tieši kritērijiem šī pakete tika izveidota un nodalīta? Kas tieši (vārds, uzvārds, amats) šos kritērijus atlasīja un apstiprināja?
- cik kredītu bija šajā paketē?
- kas tieši (vārds, uzvārds, amats), kad tieši (datums), kādā formā pieņēma lēmumu par šīs paketes pārdošanu AS Rietumu banka?
"Secinājām, ka informācija, kuru Jūs pieprasiet, satur komercnoslēpumu," - šādu oficiālo skaidrojumu uz šiem jautājumiem ir sniegusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Bāne.
Vienīgais, ko viņa varot atklāt, - ka "lēmumu par paketes atsavināšanu Rietumu bankai pieņēma Ministru kabinets" un ka "lēmums tika pieņemts, izvērtējot valstij kopumā finansiāli izdevīgāko risinājumu".
Kā zināms, Pietiek jau vairākās publikācijās ir informējis par faktiem, kas liek domāt, ka ir pieņemts nevis valstij, bet Dombrovsku un Bukanu ģimenēm finansiāli izdevīgākais risinājums.
Dombrovska sievas Ārijas un viņa bijušās padomnieces Bukanes vīra Induļa SIA Land Development, kā arī Ārija Dombrovska un Indulis Bukans personiski 2006.-2007. gadā aizņēmās ievērojamas summas rindu māju būvniecībai Stopiņu pagastā.
Taču projekts izrādījās ļoti neveiksmīgs, un valstij piederošā Hipotēku banka izrādīja premjera un viņa padomnieces dzīvesbiedru uzņēmumam ievērojamu pretimnākšanu, kad tas faktiski bija bankrota priekšā.
Hipotēku bankai nonākot kraha priekšā un valdībai nolemjot to reorganizēt, kļuva skaidrs, ka, nonākot kādas citas, caurspīdīgāk vadītas valstiskas struktūras pārziņā, Dombrovsku neveiksmīgais bizness var bankrotēt, aiznesot līdzi visus ģimenes ieguldījumus.
Dombrovskis uzņēmumā ir ieguldījis faktiski visus savus ietaupījumus, - kopā Dombrovsku ģimene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro.
Rezultātā ar valdības atbalstu tika īstenota Finanšu ministrijā izstrādāta shēma - iedalīt atsevišķā paketē dažus nekustamo īpašumu attīstītāju kredītus un tos ar ievērojamu atlaidi (kura tiek rūpīgi slēpta tāpat kā paketes izmēri) nodot Rietumu bankai, kuru ar Bukani saista senas partnerattiecības.
Rezultātā, pēc aptuvenām aplēsēm, valsts zaudējumi saistībā ar šo īpašo attieksmi pret Dombrovsku ģimenes biznesu varētu būt ap pusmiljonu eiro, Rietumu banka guvusi iespēju paklusām "piedot" ģimenei būtisku tās parādu daļu, par to nevienam neatskaitoties, savukārt Dombrovskis nonācis tiešā finansiālā atkarībā no tās saimnieku - Esterkinu ģimenes labvēlības.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
