Finanšu ministrija mēģinājusi pamatot savus budžeta sadales plānus ar erzacaptauju
PIETIEK05.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savus nākamā gada valsts budžeta plānus, kā vienu no naudas sadales galvenajām prioritātēm nosakot aizsardzības finansējuma palielināšanu, Finanšu ministrija jūlija beigās mēģināja pamatot ar it kā notikušu nopietnu iedzīvotāju aptauju, kurā vislielākā aptaujāto daļa esot uzskatījusi, ka "līdzekļi jāatvēl aizsardzībai, tas ir, jaunas tehnikas iegādei, papildu finansējumam NATO". Taču, kā noskaidrojies, ministrija ar nodomu īstenojusi erzacaptauju, lai iegūtu tai vēlamos rezultātus, bet konkrētie atbildīgie darbinieki netiek atklāti.
Par to, ka veikta šāda it kā apjomīga iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījies 5281 cilvēks (parasti visas Latvijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai profesionālās sabiedriskās domas kompānijas aptaujā 800-1000 cilvēku), Finanšu ministrija paziņoja jūlija beigās.
Pamatojoties uz šīs aptaujas rezultātiem, Finanšu ministrija paziņoja, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāju uzskatot, ka nākamā gada budžetā papildu finansējums pirmām kārtām būtu jāatvēl aizsardzībai un drošībai, kā arī drošībai, tas ir, ugunsdzēsēju un policistu atalgojumam, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegādei.
Daudz mazāks atbalsts, ja ticēt Finanšu ministrijas rīkotās aptaujas rezultātiem, bija papildu finansējuma atvēlēšanai ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, veselības aprūpei un infrastruktūras uzlabošanai (ceļu remontam utml.), savukārt demogrāfijas un emigrācijas jautājumi, ja ticēt ministrijas aptaujai, Latvijas iedzīvotājus vispār neinteresēja.
To, ka līdzekļi jāatvēl aizsardzībai, tas ir, jaunas tehnikas iegādei, papildu finansējumam NATO, bija minējuši 18,46% aptaujāto drošībai, tas ir, ugunsdzēsēju un policistu atalgojumam, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegādei - 16,61%, darbaspēka nodokļu samazināšanai - 13,37%, ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, tas ir, neapliekamā minimumam palielināšanai, atvieglojuma par apgādājamajiem palielināšanai - 13,1%.
Salīdzinājumam - papildu finansējuma atvēlēšanu veselības aprūpei par prioritāru bija uzskatījuši tikai 11,4% no Finanšu ministrijas aptaujas dalībniekiem, izglītībai - 5,09%, infrastruktūras uzlabošanai - 4,01%.
Ņemot vērā interesantos aptaujas rezultātus, Pietiek pieprasīja Finanšu ministrijai sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) no kura līdz kuram laikam notika aptauja?
2) kur tieši "internetā" tā bija "ievietota"? Kā tieši tā tika popularizēta?
3) kādi bija precīzie jautājumi un atbilžu varianti?
4) kas pieņēma lēmumu par šādas aptaujas veikšanu?
5) kas tieši sastādīja jautājumu un atbilžu sarakstu?
6) kā tieši tehniski tika nodrošināts, lai viens balsotājs nevarētu nobalsot vairāk kā vienu reizi?
7) kas tieši veica datu apstrādi? Kāda ir minētās personas vai personu kvalifikācija socioloģijā?
Uz virkni jautājumu Finanšu ministrija neatbildēja - piemēram, Andra Vilka vadītā ministrija kategoriski nevēlējās nosaukt konkrētos tās darbiniekus - aptaujas organizētājus, vienīgi norādot, ka "lēmumu par aptaujas izveidošanu pieņēma Finanšu ministrijas darbinieki, kas arī sagatavoja jautājumu un atbilžu variantus".
Taču ministrijai nācās atzīt, ka tā aptauju organizējusi, neinteresējoties ne par to, lai aptauja būtu reprezentatīva, ne pat par to, lai viens balsotājs nevarētu izteikt viedokli vairāk kā vienu reizi.
"Aptauja norisinājās no 19. līdz 29.jūlijam, un tā bija pieejama http://freeonlinesurveys.com/app/showpoll.asp?qid=300945&sid=fryxgug7gotwe4w300945&new=True. Par aptauju informējām Finanšu ministrijas mājaslapā un sociālajos medijos. Lēmumu par aptaujas izveidošanu pieņēma Finanšu ministrijas darbinieki, kas arī sagatavoja jautājumu un atbilžu variantus. Ar tehniskajām iespējām varat iepazīties www.freeonlinesurveys.com. Datu apstrādi veica šī portāla sistēma," - tas bija viss, ko uz uzdotajiem jautājumiem spēja atbildēt ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Lelde Kaunese.
Savukārt Pietiek aptaujātie sociologi vienbalsīgi atzina - rīkotā aptauja esot uzskatāma par atklātu farsu ar skaidri saskatāmām manipulācijas pazīmēm. Aptauja rīkota paklusām, tikai "savējiem", turklāt organizētāji nav izrādījuši nekādas rūpes par to, lai tā būtu reprezentatīva un lai katrs aptaujas dalībnieks savu viedokli tiešām varētu izteikt tikai vienreiz.
Līdz ar to par rezultātiem, kas atbilst Finanšu ministrijas politiskās vadības iecerēm, kurās papildu finansējums veselības aprūpei, izglītībai un demogrāfijai nav paredzēts vispār vai paredzēts minimālā apmērā, neesot ko brīnīties, - tie acīmredzot tādi izveidoti, lai radītu iespaidu par iedzīvotāju atbalstu ministrijas plāniem pirmām kārtām nodrošināt finansējumu bruņotajiem spēkiem un dalībai NATO.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
