Finanšu ministrija sākusi vērtēt – vai celt regresa prasības par Kravalim izmaksātajām kompensācijām
PIETIEK09.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija ir izveidojusi dienesta pārbaudes komisiju un sākusi vērtēt - vai ir pamats Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu saukšanai pie atbildības un regresa prasības celšanai saistībā ar kompensācijām, ko valstij nācās izmaksāt nu jau bijušajam VID Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim.
Finanšu ministrija skaidro, ka tā 2016. gada 8. septembrī saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu pieņēmusi lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu Kravalim - nesaņemto darba samaksu - 9324,98 eiro apmērā un šī izmaksa Kravalim veikta jau sešas dienas vēlāk.
Šī likuma 34. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka iestāde sešu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai radies pienākums atlīdzināt zaudējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa prasību.
Finanšu ministrija šādu dienesta pārbaudes komisiju ir izveidojusi un sākusi vērtēt, vai ir pamats VID amatpersonu saukšanai pie atbildības un regresa prasības celšanai, taču likumā paredzētais sešu mēnešu termiņš dienesta pārbaudes veikšanai vēl nav noslēdzies.
Pietiek jau informēja, ka kopumā nu jau izbijušās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersones „atrakcijas” ap viņas vietnieka, Muitas pārvaldes direktora Kravaļa atstādināšanu un atlaišanas mēģinājumiem prasījušas 13 400 eiro no nodokļu maksātāju kabatas, - šādu summu valsts bijusi spiesta viņam samaksāt kompensācijā.
13 400,35 eiro – šādus pērn saņemtus ienākumus kā „valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu izmaksātās kompensācijas” Kravalis ir uzrādījis savā amatpersonas deklarācijā, pametot savu amatu pagājušā gada 1. novembrī.
Par šo dāsno summu Kravalis var pateikties pirmām kārtām nu jau bijušajai VID ģenerāldirektorei Pētersonei, kura pēc vairāku disciplinārlietu un arī kriminālprocesa sākšanas un pēc ilgāka neskaidrību perioda Kravali pagājušā gada februārī atbrīvoja no amata.
Taču pēc tam augustā Kravalis amatā tika atjaunots, jo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskatīja, ka atlaišana bijusi nepamatota un Kravalis, tiesājoties ar valsti, noteikti uzvarētu. Tomēr reizē ar atjaunošanu tika atsākta arī disciplinārlieta, un novembra sākumā Kravalis tika atlaists vēlreiz – nu jau „pareizāk”.
Pirms gada Pietiek informēja, ka pret tolaik atstādināto ģenerāli Kravali bija ierosinātas veselas trīs disciplinārlietas, un VID Finanšu policijas pārvaldē bija uzsākts arī kriminālprocess par informācijas izpaušanu, kurā viņam bija piešķirts aizdomās turētā statuss. Zīmīgi, ka šis jaunais pagrieziens ģenerāļa Kravaļa karjerā noticis neilgi pirms tam, kad Latvijas Televīzijas raidījumā De Facto tika publicēta "analīze" par Finanšu policijas ierindas izmeklētājiem, - jau ir izskanējušas versijas, kas šī daļēji falsificētā un manipulatīvā "pētījuma" autorību saista tieši ar Kravali.
No amata bija atstādināta arī Kravaļa māsa, viņa vadītās Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītāja Baiba Trukšāne, pret kuru līdz ar Latgales muitas pārvaldes priekšnieku Guntaru Loitu Finanšu policija 2015. gadā sāka kriminālprocesu par valsts amatpersonu bezdarbību, kuras rezultātā nodarīts būtisks kaitējums.
2015. gadā Kravali bija uzklausījis TV raidījums Nekā Personīga, kuram ģenerālis kameras priekšā apgalvoja, ka Finanšu policijas darbinieki, šajā lietā vēršoties pret viņa māsu un citiem muitniekiem, tikai kārtojot attiecības, kuras patiesībā varētu "risināt", šīs lietas "vienkārši izrunājot".
Valsts ieņēmumu dienesta vadībā Kravalis, kurš skandalozu slavu ieguva ar savu saistību Vladimira Vaškeviča kukuļošanas lietā, jau ilgāku laiku bija "neērta" persona.
2015. gada marta sākumā mediji ziņoja, ka Finanšu policijas Iekšējās drošības dienests par nepareizu tranzīta deklarāciju anulēšanu aizturējis Kravaļa vietnieku Aivaru Eglīti un vēl vienu vai divus atbildīgus Muitas pārvaldes darbiniekus.
Tad arī toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) nāca klajā ar paziņojumu, ka Ukrainas valdības pārstāvji (konkrēti vārdi tā arī netika minēti) esot viņu uzrunājuši ar lūgumu ieteikt kandidatūru Ukrainas galvenā muitas vadītāja amatam.
Latvijas pārstāvji kā iespējamo kandidātu nolēmuši virzīt Kravali, kurš esot "kompetents eksperts Eiropas Savienības (ES) jautājumos par muitu ar lielu pieredzi direktora amatā muitas pārvaldē" un kura "zināšanas būtu nenovērtējams atbalsts Ukrainas integrācijai ES".
Kravalis bija arī devies uz Ukrainu, un vairāki mediji jau ziņoja, ka viņa kļūšana par Ukrainas muitas vadītāju esot faktiski izlemts jautājums. Taču pēcāk izrādījās, ka Kravalis joprojām strādā Latvijā, un citādi tika skaidrota pat Kravaļa vizīte Ukrainā marta sākumā.
"VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis marta sākumā devās darba vizītē uz Ukrainu, lai apspriestu aktuālos jautājumus par iespējamo Latvijas palīdzību Ukrainai muitas jomā," skaidroja VID.
VID savā oficiālajā skaidrojumā Reira un virknes mediju minēto Kravaļa nākotni kā Ukrainas muitas vadītājam pat nepieminēja, - braucienā runa bijusi tikai par vispārēju palīdzību Ukrainai: "Lai izvērtētu, kādu palīdzību muitas jomā citas valstis varētu sniegt, Ukrainas pusei ir jādefinē savas vajadzības un jāsniedz informācija par nepieciešamo atbalstu. Tikai pēc šādas informācijas saņemšanas būs iespējams lemt par sadarbības attīstības iespējām muitas jomā."
Tikmēr Pietiek avoti informēja, ka Kravalis faktiski pats esot atteicies no kandidēšanas uz Ukrainas muitas vadītāja posteni, apzinoties gan valodas zināšanu trūkumu, gan savu saistību ar Vladimira Vaškeviča krimināllietu, gan arī Ukrainas iekšpolitisko situāciju, kas muitas vadītāja posteni padara par nebūt ne tik iekārojamu.
Vaškeviča kukuļošanas lietā Kravalis, kā zināms, bija galvenais apsūdzības liecinieks un, spriežot pēc neoficiālām norādēm, ar savām liecībām sev bija "nopircis" nesaukšanu pie kriminālatbildības.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis oficiālo versiju par Kravali un "naudas paku": kad Kravalis 2010. gada 26. decembrī savā automašīnā LandCruiser (to viņš savā amatpersonas deklarācijā uzrāda joprojām) atradis maisiņu ar 23 700 eiro un 2400 latu, viņš tiesībsargāšanas iestādēm ziņojis tikai pēc nepilnām divām nedēļām.
Šajā laikā ar maisiņu atstājušo Vaškeviču viņš saskaņā ar oficiālo versiju veselas divas reizes esot ticies un sarunājies tikai tāpēc, ka „rīkojies atbilstoši situācijai, gribējis pārliecināties, ar kādu mērķi V. Vaškevičs šo naudu atstājis, vai tā nav bijusi aizmirsta automašīnā u.c.”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
