Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien pilnā apmērā publicē vakar valdības sēdes slēgtajā daļā izskatīto apjomīgo Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par iespējām palielināt ieņēmumus” – faktiski projektu, kas rāda Finanšu ministrijas ieceres par konkrētām nodokļu maksātāju grupām, no kurām vēl kaut ko varētu paņemt valsts budžeta pildīšanai.

Informatīvais ziņojums izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdes 26.protokola 39 § 27.punktu. Lai ieviestu nodokļu politikas pasākumus, kas koriģē 2017.-2019.gada nodokļu ieņēmumu bāzi, Finanšu ministrijai līdz 2016.gada 29.jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem, ietverot tajā ministriju priekšlikumus, kas izvērtējami un iesniedzami Finanšu ministrijā līdz 2016.gada 27.jūnijam.

1. Nodokļu pasākumi ar fiskāli neitrālu ietekmi
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju aprēķina maiņa vieglajiem transportlīdzekļiem

Satiksmes ministrija rosina pārskatīt šobrīd transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi veidojošās komponentes vieglajiem transportlīdzekļiem.

Satiksmes ministrija piedāvā piemērot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Minētās komponentes izmantošana nodokļa aprēķināšanā ir būtiska, lai samazinātu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, jo Latvijā ir vienas no lielākajām CO2 emisijām jauniem pirmo reizi reģistrētiem automobiļiem. Lai arī pēdējos gados ir novērojama pozitīva tendence vidējam CO2 samazinājumam Latvijas autoparkā, tomēr lai izpildītu turpmākos Latvijai dotos uzdevumus siltumnīcefektu izraisošo gāzu (arī CO2) samazināšanai, ir nepieciešama būtiska autoparka struktūras izmaiņa. Šādai izmaiņai būtu jārada apstākļi, kas padarītu neizdevīgāku tādu transportlīdzekļu lietošanu, kuriem ir palielinātas CO2 emisijas, savukārt tādu transportlīdzekļu lietošana, kuriem ir mazas CO2 emisijas kļūtu finansiāli izdevīgāka.

Šāda transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas maiņa rosinātu izvērtēt transportlīdzekļa efektivitāti un varētu stimulēt iedzīvotājus un uzņēmējus izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus ar mazāku CO2 izmešu daudzumu. Savukārt vecākiem transportlīdzekļiem, par kuriem Ceļu satiksmes drošības direkcijai nav informācijas par CO2 izmešu daudzumu, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi varētu veidot, summējot tādas komponentes kā, piemēram, automobiļa jauda un/vai automobiļa pilna masa.

Ievērojot iepriekš minēto Satiksmes ministrija rosina atcelt vieglo automobiļu un motociklu nodokli.  Minētā nodokļa atcelšana samazinātu izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa pirmreizējo reģistrāciju.

1.2. Nodevas piemērošana Latvijas rezidentu ārzemēs reģistrētajiem automobiļiem

Satiksmes ministrija piedāvā mainīt kārtību Latvijas rezidentu ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu izmantošanai Latvijā. Šobrīd Ceļu satiksmes likumā ir noteikts ierobežojums 92 dienas gadā. Lai samazinātu Latvijas rezidentu ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā, turpmāk varētu atcelt minēto ierobežojumu, un atļaut transportlīdzekļiem iebraukt Latvijā par samaksu, vienlaikus saglabājot personu identifikācijas kārtību par konkrētā transportlīdzekļa izmantošanu. Nodevas maksas lielumam vajadzētu stimulēt Latvijas rezidentus savus automobiļus reģistrēt Latvijā, jo maksāt nodokļus Latvijā būtu izdevīgāk, nekā iebraukt Latvijā par samaksu. Šis priekšlikums paredz noteikt maksu par transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā pēc “vinjetes” principa, piemēram, maksa par vienu dienu 5 euro, maksa par mēnesi 100-150 euro, maksa par gadu 1000-1500 euro apmērā.  Priekšlikuma ieviešana prasītu arī papildus resursus nodevas lietošanas kontrolei, tāpat sodu apmērs par nodevas nemaksāšanu būtu jānosaka tādā apmērā, lai tas būtu motivējošs un tā nomaksa būtu dārgāka nekā samaksa par nodevu. Vienlaikus jāņem vērā, ka, ieviešot šādu nodevu, būtu jāveic grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

1.3. Ieviest maksas pakalpojumus preču un pakalpojumu loteriju jomā un par azartspēļu automātu reģistrācijas numuriem

Šobrīd komersanti, kuri vēlas organizēt preču vai pakalpojumu loteriju, iesniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā iesniegumu (ja laimestu fonds ir lielāks nekā 720 euro) vai paziņojumu (ja laimestu fonds ir līdz 720 euro). Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izskata iepriekš minētos iesniegumus un paziņojumus Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā preču un pakalpojumu loterijas ir veids, kā komersantam paplašināt savu preču vai pakalpojumu zīmola atpazīstamību sabiedrībā un piesaistīt jaunus klientus, tad, lai veicinātu pafinansējošu nozares uzraudzības modeli preču un pakalpojumu loterijas jomā, no 2017.gada 1.janvāra ir plānots ieviest šādus maksas pakalpojumu:

preču un pakalpojumu loteriju, kuras laimestu fonds ir lielāks nekā 720 euro, iesnieguma izskatīšana ;

preču un pakalpojuma loteriju, kuras laimestu fonds ir mazāks nekā 720 euro, paziņojumu izskatīšana un reģistrēšana;

preču un pakalpojuma loteriju iesniegumu izskatīšana vai paziņojumu izskatīšana un reģistrēšana paātrināti (piecu darba dienu laikā).

Par preču un pakalpojumu loteriju iesnieguma izskatīšanu un paziņojumu izskatīšanu un reģistrēšana plānotā pašizmaksa varētu būt robežās no 45 euro līdz 50 euro. Par paātrināto kārtību iesnieguma izskatīšanai vai paziņojuma izskatīšanai un reģistrēšanai plānotā pašizmaksa varētu būt robežās no 70 euro līdz 75 euro.

Papildus iepriekš minētajiem maksas pakalpojumiem preču un pakalpojumu loteriju jomā, tiek plānots ieviest arī maksas pakalpojumu azartspēļu jomā – azartspēļu automātu un iekārtu reģistrācijas numuru izsniegšana. Šis maksas pakalpojumus arī veicinās pafinansējošu nozares uzraudzības modeli, jo jaunu azartspēļu automātu iegāde ļauj azartspēļu organizētājiem piedāvāt plašākas iespējas saviem klientiem. Plānotā pašizmaksa par azartspēļu automāta un iekārtu reģistrācijas numura izsniegšanu varētu būt robežās no 10 euro līdz 15 euro.

Ieviešot minētos četrus maksas pakalpojumus, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija varēt segt visas izmaksas, kas saistītas ar  šo pakalpojumu sniegšanu, tādejādi finanšu resursus, kas iepriekš bija paredzēti Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas budžetā šo darbību nodrošināšanai (preču un pakalpojumu loteriju iesniegumu izskatīšana vai paziņojumu izskatīšana un reģistrēšana un azartspēļu automātu un iekārtu reģistrācijas numuru izsniegšanu) tiks virzīti azartspēļu uzraudzības darbību nodrošināšanai, jo pilnveidojot regulējumu azartspēļu organizēšanas jomā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un caurskatāmību, no 2019. gada 1.janvāra drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs pieslēgti vienotajai azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmai, nodrošinot, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija iegūs informāciju no konkrētā azartspēļu organizētāja vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas elektroniskās veidā tiešsaistes datu režīmā.

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Maksas pakalpojumu preču un pakalpojumu loteriju jomā

0,04

0,04

0,04

Maksas pakalpojums par azartspēļu automātu reģistrācijas numuriem

0,01

0,01

0,01

Kopā

0,05

0,05

0,05

Izdevumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izdevumi azartspēļu uzraudzībai saistībā ar vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu.

-0,05

-0,05

-0,05

Kopā

-0,05

-0,05

-0,05

KOPĀ

0

0

0

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Sociālās apdrošināšanas iemaksas*

-1,925

-3,851

-3,851

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

-1,163

-2,325

-2,325

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

-0,847

-1,694

-1,694

KOPĀ

-3,935

-7,870

-7,870

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

0,862

0,862

KOPĀ

0,862

0,862

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā*

2019.gadā

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis

34,2

-37,3

Kopā

34,2

-37,3

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

5,828

6,358

6,358

KOPĀ

5,828

6,358

6,358

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

8,514

9,288

9,288

KOPĀ

8,514

9,288

9,288

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme[1], milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Akcīzes nodoklis

0,112

0,224

0,224

KOPĀ

0,112

0,224

0,224

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

0,21

0,21

0,21

Akcīzes nodoklis

0,04

0,04

0,04

KOPĀ

0,25

0,25

0,25

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

14,0

14,0

KOPĀ

14,0

14,0

Nodokļa veids

2014.gads

(tūkst. EUR)

2015.gads

(tūkst. EUR)

UIN

17,86

23,35

PVN

502,89

356,91

VSAOI

437,93

444,20

IIN

189,46

198,88

MUN

548,87

860,65

Pārējie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi

31,99

29,83

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi

1 729,00

1 913,82

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

1,49

1,49

1,49

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas*

2,51

2,51

2,51

KOPĀ

4,00

4,00

4,00

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme[2], milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Elektroenerģijas nodoklis

7,2

7,2

7,2

KOPĀ

7,2

7,2

7,2

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme[3], milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Elektroenerģijas nodoklis

5,4

5,4

5,4

KOPĀ

5,4

5,4

5,4

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme[4], milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Dabas resursu nodoklis

Latvenergo maksājumu aizstāšana no valsts budžeta

4,8

-2,5

4,8

-2.5

4,8

-2.5

KOPĀ*

2,3

2,3

2,3

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu

7,89

KOPĀ

7,89

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

0,10

0,10

0,10

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas*

0,20

0,20

0,20

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

0,06

007

0,07

KOPĀ

0,36

0,37

0,37

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Akcīzes nodoklis

0,2

0,2

0,2

KOPĀ

0,2

0,2

0,2

Kadastra objekti

2016.gada KV kopsumma (milj. EUR)

2017.gadam prognozētā KV kopsumma (milj. EUR)

Starpība (milj. EUR)

Zeme

9 813

10 072

+259

Ēkas

19 980

20 121

+141

Zemes vienību skaits kultūrvēsturiskajās teritorijās

20 293

2016.gada KV, milj. EUR

1 583.3

2017.gada prognozētā KV, milj. EUR

1 843.0

Pieaugums

+259.7

Kultūrvēsturisko ēku ar nolietojumu līdz 30% skaits

727

2016.gada KV, milj. EUR

211.8

2017.gada prognozētā KV, milj. EUR

342.3

Pieaugums

+130.5

Kultūrvēsturisko ēku, kam jāaktualizē  nolietojums, skaits

118

2016.gada KV, milj. EUR

67

 2017.gada prognozētā KV, milj. EUR

153.3

Pieaugums

+86.6

Lauku zemes vienību kopējā platība, milj. ha

5.8

2016.gada speciālā vērtība, EUR

2 230

2017.gada prognozētā kadastrālā vērtība, EUR

2 666

2017.gada prognozētā speciālā vērtība, EUR

2 403

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

0,018

0,014

Pievienotās vērtības nodoklis

0,247

0,247

0,247

KOPĀ

0,247

0,265

0,261

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

0,87

0,87

0,87

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas*

1,23

1,23

1,23

Kopā

2,10

2,10

2,10

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Nenodokļi (soda sankcijas)

0,245

0,245

0,245

KOPĀ

0,245

0,245

0,245

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Nenodokļi (soda sankcijas)

0,1

0,1

0,1

KOPĀ

0,1

0,1

0,1

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

0,39

0,43

0,47

Mikrouzņēmumu nodoklis

0,09

0,11

0,13

Pievienotās vērtības nodoklis

0,98

1,02

1,07

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas

0,61

0,67

0,73

KOPĀ

2,07

2,23

2,40

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

0,5

0,5

0,5

KOPĀ

0,5

0,5

0,5

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

3,78

3,78

3,78

KOPĀ

3,78

3,78

3,78

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

0,1

0,1

0,1

Akcīzes nodoklis

0,3

0,3

0,3

KOPĀ

0,4

0,4

0,4

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

0,2

0,2

0,2

KOPĀ

0,2

0,2

0,2

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

1,0

1,0

1,0

KOPĀ

1,0

1,0

1,0

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

1,25

1,25

1,25

KOPĀ

1,25

1,25

1,25

Ieņēmumu veids

Fiskālā ietekme, milj. euro

2017.gadā

2018.gadā

2019.gadā

Pievienotās vērtības nodoklis

0,5

0,5

KOPĀ

0,5

0,5

2017

2018*

2019

Nodokļu un nodevu ieņēmumu sadalījums pa budžetiem, milj.euro

Kopā ieņēmumi, t.sk.,

81.811

14.952

51.918

Ieņēmumi bez iemaksām fondētajā pensiju shēmā

81.351

14.824

51.780

valsts budžets

77.769

12.972

49.830

pašvaldību budžets

1.398

1.222

1.270

valsts fondētais budžets

0.460

0.128

0.138

valsts speciālais budžets

2.185

0.631

0.681

Nodokļu un nodevu ieņēmumu sadalījums pa nodokļu veidiem, milj.euro

Kopā ieņēmumi, t.sk.,

81.811

14.952

51.918

Solidaritātes nodoklis

IIN

1.747

1.527

1.587

SOC, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā

2.645

0.759

0.819

PVN

23.002

24.356

23.906

Akcīzes nodoklis

0.819

0.931

0.931

UIN

-0.837

12.334

12.330

Nenodokļi

8.235

0.345

0.345

TEN (Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis)

45.600

-25.450

12.400

Dabas resursu nodoklis

4.800

4.800

4.800

Elektroenerģijas nodoklis

7.200

7.200

7.200

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis

-11.400

-11.850

-12.400


2. Nodokļu pasākumi, kas rada fiskālu ietekmi

2.1. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma ieviešana vienai no koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes 2016.gada 27.jūnija sēdē Finanšu ministrijai tika dots uzdevums - sagatavot un finanšu ministrei saskaņā ar likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” sagatavošanas grafiku iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu vienai no koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām - ēdināšanas izdevumiem.

Izmaiņas paredzētas, lai mazinātu slēptā veidā vai grāmatvedības uzskaitē vispār neuzrādītu personificējamu darbiniekiem nodrošinātu izdevumu apmaksu par ēdināšanu, kā arī veicinātu legālā atalgojuma pieaugumu un šādu pakalpojumu sniedzēju ienākumu uzrādīšanu grāmatvedības uzskaitē. Pašreizējais normatīvais regulējums paredz, ka darba devējam, veicot izdevumu apmaksu par ēdināšanu, ja tie ir personificējami uz individuālu darbinieku, izmaksas pielīdzināmas darba algai, kā rezultātā rodas pienākums papildus aprēķināt darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādejādi darba devējam radot papildus nodokļu izdevumus vairāk kā 79% apmērā no segtās izdevumu summas. Lai izvairītos no darbaspēka nodokļu nomaksas, šādi izdevumi vai nu netiek segti darbiniekiem, vai tiek segti slēptā veidā (nepersonificējot uz konkrētu darbinieku vai attiecinot uz citām izmaksām), vai arī šādas izmaksas sedz, tās vispār neuzrādot grāmatvedības uzskaitē ne darba devēja, ne pakalpojumu sniedzēja pusē.

Ņemot vērā sasaisti ar aprēķināto darba algu apmēru un nomaksātajiem nodokļiem, regulējums nodrošinātu tā piemērošanu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kā arī papildus veicinātu darba apstākļu uzlabošanu, nodarbinātības un mobilitātes veicināšanu, t.sk., nodarbinātību reģionos.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma izstrādes mērķis – neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja tie nepārsniedz 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī). Plānoto  iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu varēs piemērot, ja darba devējs izpilda šādus nosacījumus:

1) darba devēja apmaksātie koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda (bez darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļas);

2) darba devējs nodarbina vismaz 6 darbiniekus;

3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15.decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datu bāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju nav nodokļu parādi (tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi), kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

4) darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:

a) viena vai vairāku tādu valstu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;

b)personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu;

c) tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve, neizmeklēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšana.

5)darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu pārskata gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atvieglojuma piemērošanu par darbiniekiem;

6)darbaspēka nodokļu atvieglojumu nevar izmantot darba devējs, kuram ir pasludināts maksātnespējas process, apturēta saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par bankrotu vai tas tiek likvidēts.

Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts vai pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības, kā arī gadījumā, ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku tiek veiktas no minimālā obligāto iemaksu objekta vai arī mazāka kā minimālais obligāto iemaksu objekts.

*ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – regulējuma maiņa attiecībā uz izmaksām no privātajiem pensiju fondiem

Izvērtējot iespējamos pasākumus, lai mazinātu nodokļu optimizāciju un nodokļu izvairīšanās shēmas, kā viens no iespējamiem pasākumiem ir identificēta nepieciešamība mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) regulējumu saistībā ar fizisko personu saņemtajiem ienākumiem no privātajiem pensiju fondiem, lai novērstu iespēju mākslīgi palielināt IIN atmaksas no budžeta attaisnoto izdevumu veidā.

IIN režīms, ko pašreiz piemēro iemaksām privātajos pensiju fondos un ienākumam papildpensiju kapitāla veidā, tika radīts ar mērķi veicināt iedzīvotāju ieguldījumus privātajos pensiju fondos un tādējādi stimulēt t.s. 3.pensiju līmeņa rašanos un darbību Latvijā. IIN maksātājs var iekļaut attaisnotajos izdevumos privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Arī no privātā pensijas fonda izmaksātais papildpensijas kapitāls ar IIN  aplikts netiek (izņēmums – ja iemaksas par darba ņēmēju privātajā pensiju fondā veicis darba devējs).

Tomēr ir indikācijas, kas liecina, ka šis likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” regulējums tiek izmantots nodokļu plānošanas nolūkā, neveidojot ilglaicīgus uzkrājumus, bet jau pēctaksācijas gadā atgūstot IIN pārmaksu par taksācijas perioda attaisnotajiem izdevumiem – iemaksām privātajos pensiju fondos. Saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” fiziskām personām tiesības uz papildpensijas kapitāla izņemšanu no pensijas fonda rodas sasniedzot vismaz 55 gadu vecumu (ātrāk – speciālajās profesijās, kuru sarakstu un tajās strādājošo pensionēšanās vecumu noteicis Ministru kabinets).  Tādējādi, personas, kas jau sasniegušas likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” noteikto vecumu, taksācijas gada laikā var veikt samērā lielas iemaksas privātajos pensiju fondos, bet pēctaksācijas gadā, iesniedzot IIN deklarāciju, saņemt IIN atmaksu. Vienlaikus pastāv iespēja, ka persona pēctaksācijas gadā var izņemt arī iepriekšējā periodā iemaksāto papildpensijas kapitālu. Līdz ar to pastāv bažas, ka netiek sasniegts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas mērķis – veicināta līdzekļu uzkrāšana. Turklāt, ja maksātājs izņemto papildpensijas kapitālu atkārtoti iemaksā privātajā pensiju fondā, tas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atkal prasīt IIN atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem.

Lai nodrošinātu, ka IIN režīms, ko piemēro iemaksām privātajos pensiju fondos un ienākumam papildpensiju kapitāla veidā, netiktu izmantots nodokļu plānošanai, plānots ieviest šādu regulējumu – iemaksas privātajos pensiju fondos jāatstāj ieguldītas taksācijas gadā un pēctaksācijas gadā. Ja iemaksas privātajos pensiju fondā tiek izņemtas ātrāk (par to liecina attiecīgs pensiju kapitāla uzkrājuma samazinājums), par taksācijas gadā izmantotajiem attaisnotajiem izdevumiem palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu.

Minētais regulējums netiktu piemērots gadījumos, ja pensiju plāna dalībnieks tiek atzīts par pirmās grupas invalīdu uz mūžu vai pensiju plāna dalībnieka nāves gadījumā.

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņas atlikšana uz 2018.gada 1.janvāri

Saskaņā ar 2015.gada 30.novembra grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma pārejas noteikumu 9.punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā paredz, ka ar 2017.gada 1.janvāri tiek mainīta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtība. Proti, ja šobrīd transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts par visu kārtējo gadu, faktiski avansa veidā, jo atsevišķos gadījumos persona vēlāk lūdz atmaksāt pārmaksāto nodokļa daļu, tad iepriekš minētie grozījumi paredz, ka ar 2017.gada 1.janvāri nodokli būs jāmaksā par faktisko transportlīdzekļa ekspluatācijas periodu. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, mainot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību, nodokļa ieņēmumu samazinājums 2017.gadā varētu būt 34,2 milj. euro.

Ņemot vērā to, ka, mainot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtību (ar 2017.gada 1.janvāri), veidotos nodokļa ieņēmumu samazinājums, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, rosinām veikt Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā grozījumu, paredzot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu ieviest no 2018.gada 1.janvāra

*ja vienlaicīgi tiek īstenoti 1.1., 1.2. un 2.3. punktā minētie pasākumi, 2018.gadā fiskālā ietekme veidos -41,94 milj. euro

PVN standartlikmes piemērošana bezrecepšu medikamentiem

PVN likums šobrīd nosaka PVN samazināto likmi medicīniskiem (izņemot veterināriem) nolūkiem šādu medikamentu piegādei:

1) medikamentiem, kuri ir reģistrēti saskaņā ar Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras centralizēto zāļu reģistrācijas procedūru;

2) medikamentiem, kuri ir iekļauti Latvijas Republikā reģistrēto zāļu sarakstā;

3) medikamentiem, kuriem ir izdota attiecīgā Zāļu valsts aģentūras atļauja;

4) medikamentiem, kuru reģistrācija nav nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem farmācijas jomā.

Balstoties uz diskusijām ar Veselības ministriju un Pasaules Bankas ekspertu ieteikumiem papildus ieņēmumus primāri veicināt, mazināt nodokļu atvieglojumus, kā arī lai daļēji risinātu akūti nepieciešamā finansējuma  palielinājumu veselības nozarē, kā vienu no iespējamiem pasākumiem varētu vērtēt sašaurināt PVN samazinātās likmes tvērumu un piemērot PVN standartlikmi bezrecepšu medikamentiem no 2017.gada 1.janvāra.  Jautājums tiks virzīts izskatīšanai Veselības ministrijas Konsultatīvai padomei.

PVN standartlikmes piemērošana izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs

PVN samazinātā likme izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs tika ieviesta 2003.gada 1.janvārī un bija spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim.  Ņemot vērā ekonomisko krīzi kā viens no konsolidācijas pasākumiem ar 2009.gada 1.janvāri tika ieviesta PVN standartlikme izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs.

Tomēr, lai veicinātu krīzes laikā cietušās nozares attīstību ar 2010.gada 1.maiju izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs atkal tiek piemērota PVN samazinātā likme 12 procentu apmērā.

Pēc krīzes izmitināšanas sektors ir atkopies, ir vērojama ārvalstu tūristu skaita palielināšanās. Saskaņā ar starptautiskajiem pētījumiem (www.hotel.com), Latvijā joprojām ir vienas no zemākajām viesnīcu cenām Eiropā. Turklāt Pasaules Bankas eksperti arī iesaka atteikties no PVN samazinātās likmes izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs, ka šos pakalpojumus pamatā izmanto ārvalstnieki un tas būtiski neietekmē Latvijas iedzīvotājus. 

Atcelt tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi, sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu, par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei

Zemkopības ministrija iesaka veikt grozījumu likuma “Par akcīzes nodokli” 18. panta piektās daļas 2. punkta “a” apakšpunktā, kurā ir noteikts viens no nosacījumiem, lai lauksaimniecības produkcijas ražotājs varētu saņemt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi , nosakot, ka tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi, sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu, nevarēs iegūt par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei (kultūraugu kods 791).

Akcīzes nodokļa un PVN atbrīvojumu ierobežojumu pārskatīšana diplomātiem un starptautisko organizāciju personālam

Ņemot vērā Ārlietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus stingrākiem ierobežojumiem pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atmaksām, ko saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.908 “Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm” piemēro diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un minēto pārstāvniecību diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskam personālam un šo personu ģimenes locekļiem, ja tie nav Latvijas Republikas valstspiederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji, tiek rosināts noteikt  ierobežojumus tabakas izstrādājumu, elektronisko cigarešu un alkoholisko dzērienu maksimālajai iegādei bez akcīzes nodokļa vai akcīzes nodokļa atmaksai mēnesī personām, kas ir minētas likuma “Par akcīzes nodokli” 20.panta 1.daļas 2. un 3. punktā, kā arī veikt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.908 par pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atmaksām.

Iespējamie iegādes ierobežojumi vienai personai mēnesī:

Tabakas izstrādājumiem:

cigaretes – 600 gab.;

smēķējamā vai karsējamā tabaka – 600 grami;

cigāri /cigarillas – 150 gab.

Elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums – 600 miligrami nikotīna vai ne vairāk kā 600 mililitri elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma.

Alkoholiskajiem dzērieniem:

alus, raudzētie dzērieni, vīns, starpprodukti ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem – 25 litri (kopā);

starpprodukti ar absolūtā spirta saturu no 15 līdz 22 tilpumprocentiem, pārējie alkoholiskie dzērieni - 8 litri (kopā).

UIN zaudējumu pārnešanas iespēju ierobežošana

Atbilstoši spēkā esošajam likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Lai atbalstītu uzņēmējus pēckrīzes periodā un radītu investoriem pievilcīgu investīciju klimatu, ar 2011.gada 15.decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, kas sākās 2008.gadā, ir izmantojami bez laika ierobežojumiem visos turpmākajos taksācijas periodos. Šāda pieeja, ņemot vērā krīzes periodā uzkrāto zaudējumu apmēru, un tai pat laikā zemo nodokļu likmi un ar nodokli apliekamo bāzi, kuru nosakot tiek ņemti vērā daudzi nodokļu stimuli, noved pie nesamērīgi zemiem budžeta ieņēmumiem. Uzkrāto zaudējumu apjoms (balstoties uz 2014.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās uzrādīto informāciju) veido  8 085 milj. euro

Ņemot vērā, ka kredītiestādēm atšķirībā no citām nozarēm ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu par uzkrājumiem debitoru parādiem, banku nozarei līdzās nekustamo īpašumu nozarei un tirdzniecībai ir lielākais deklarētais zaudējumu apjoms. Attiecīgi uzkrātie turpmākajos taksācijas periodos izmantojamie zaudējumi pa nozarēm:

no darbības sfēras, kas darbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, no kopējās zaudējumu summa, kas tika pārnestas uz nākamajiem taksācijas periodiem, veidoja – 17,3%;

 no finanšu pakalpojumu darbības nozares, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, nesegtā zaudējumu summa – 15,2%;

no darbības sfēras, kas darbojas ar nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanu – 5,0%;

no darbības sfēras, kas darbojas ar biroju administratīvo darbību (ieskaitot citas uzņēmumu palīgdarbības) – 4,3%.

 Lai nodrošinātu samērīgus budžeta ieņēmumus, ņemot vērā  Pasaules Bankas ieteikumu, nepieciešams ierobežot zaudējumu pārnešanu, veicot grozījumus likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 14.pantā.

Veicot grozījumus likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 14.pantā, varētu tikt izskatīti sekojoši izmaiņu risinājumi.

Iespējamais 1.risinājums.

Noteikt zaudējumu segšanas ierobežojumu trijos turpmākajos taksācijas periodos,  sākot ar tiem zaudējumiem, kas veidojušies ar taksācijas periodu, kas sākas 2013.gadā un turpmākajos taksācijas periodos. Vienlaikus nosakot, ka minētais ierobežojums neattiecas uz  zaudējumiem, kas radušies pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas rezultātā, kurus var segt turpmākajos taksācijas periodos bez ierobežojuma. 

Šis izņēmums ir nepieciešams, jo zaudējumi (negatīvs ar nodokli apliekamais ienākums) rodas arī izmantojot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktos nodokļu stimulus.  Praktiski uz visiem nodokļu maksātājiem attiecas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā noteiktā paātrinātā pamatlīdzekļu norakstīšana. Ierobežojot iepriekšējo gadu zaudējumu pārnešanu uz trijiem turpmākajiem taksācijas periodiem, tiktu apgrūtināta jaunas uzņēmējdarbības uzsākšana vai tās attīstīšana, iegādājoties jaunus pamatlīdzekļus, jo paātrinātā pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas sistēma ir tieši saistīta ar iespēju segt zaudējumus turpmākajos taksācijas periodos. Tāpēc, lai saglabātu investīciju piesaistei konkurētspējīgu nodokļu sistēmu, ir jāparedz, ka zaudējumu pārnešanas ierobežojums  uz trijiem turpmākajiem taksācijas periodiem nav attiecināms uz zaudējumiem, kas radušies  likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā noteiktās paātrinātās pamatlīdzekļu norakstīšanas rezultātā.

Iespējamais 2.risinājums.

Noteikt zaudējumu segšanas ierobežojumu trijos turpmākajos taksācijas periodos,  sākot ar tiem zaudējumiem, kas veidojušies ar taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos. Vienlaikus nosakot, ka minētais ierobežojums neattiecas uz  zaudējumiem, kas radušies pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas rezultātā, kurus var segt turpmākajos taksācijas periodos bez ierobežojuma.

Ņemot vērā, ka nepārtrauktas izmaiņas nodokļu sistēmā varētu radīt neuzticību tai, kas apgrūtinātu investīciju piesaisti. Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu un saglabātu investīciju piesaistei konkurētspējīgu nodokļu sistēmu, varētu izskatīt iespēju zaudējumu pārnešanu ierobežot zaudējumiem, kas izveidojušies sākot ar taksācijas periodu, kas sākās 2017.gadā, t.i.,  atļaut šos un turpmākos taksācijas periodu zaudējumus pārnest uz trijiem turpmākajiem taksācijas periodiem. Savukārt, lai nodrošinātu investīcijām labvēlīgu vidi noteikt, ka  zaudējumi, kas radušies  likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā noteiktās paātrinātās pamatlīdzekļu norakstīšanas rezultātā sedzami neierobežotu periodu. Pozitīva fiskālā ietekme veidojas, sākot ar 2020.gadu.

Iespējamais 3.risinājums.

Noteikt, ka, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus (sākot ar zaudējumiem, kas radušies taksācijas periodā, kas sākās 2008.gadā un turpmākajos taksācijas periodos) ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 50% no attiecīgā taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma.

Lai nodrošinātu investīcijām pievilcīgu nodokļu sistēmu un saglabātu iespēju nodokļu maksātājiem neierobežotu laika periodu norakstīt radušos zaudējumus, tai pat laikā nodrošinātu prognozējamus valsts budžeta ieņēmumus, varētu izskatīt iespēju noteikt, ka taksācijas periodā ir tiesības segt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, bet ne vairāk kā 50% apmērā no ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma. Līdzīga pieeja ir vērojama arī vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Minētā pieeja ļaus saglabāt tiesisko paļāvību neierobežotu laika periodu norakstīt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, ierobežojot tikai sedzamo zaudējumu apmērā, kuru var norakstīt konkrētā taksācijas periodā.

Minētais risinājums pēc būtības ilgtermiņā uzskatāms par fiskāli neitrālu, jo samazinās zaudējumu apmēru norakstīšanu kārtējā taksācijas gadā, taču nesamazinās to kopējo apmēru, kas tiks norakstīts nākamajos periodos. Šāda pieeja, savukārt, ļautu precīzāk prognozēt turpmāko gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus.

Nodokļa avansa ieviešana taksometru nozarei

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai:

24.02.2016. nozarē darbojās 1340 nodokļu maksātāji (0,4 % no visiem nodokļu maksātājiem valstī):

t.sk., 457 (34,1 %) ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji;

No 1340 nodokļu maksātājiem 108 (jeb 8,1 % no visiem nozares nodokļu maksātājiem) ir  PVN maksātāji.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju 2014.gadā un 2015.gadā bija šādi kopbudžeta ieņēmumi no taksometru pakalpojumu nozares nodokļu maksātājiem:

Taksometru pakalpojumu nozarē 2015.gadā bija nodarbināti vidēji 2 838 darba ņēmēji:

pie vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem taksometru pakalpojumu nozares darba devējiem bija nodarbinātas vidēji 1 756 personas;

pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem bija nodarbināti vidēji 1 175 darba ņēmēji (vidēji 2,6 vienā MU);

vienlaicīgi pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un pie vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem taksometru pakalpojumu nozares darba devējiem bija nodarbināti vidēji 93 darba ņēmēji.

Salīdzinot 2015.gadu ar 2014.gadu, nodarbināto skaits nozarē palielinājies par 301 darba ņēmēju jeb 11,9 %.

Taksometru nozarē nodarbināto sadalījums pēc saņemtā darba ienākuma apmēra:

Taksometru pakalpojumu nozarē nodarbināto saņemtais (deklarētais) darba ienākumu apmērs ir būtiski zemāks par vidējiem rādītājiem valstī.

Lielākā daļa (78,9 %) taksometru pakalpojumu nozarē nodarbināto 2015.gadā saņēma darba ienākumus zem valstī noteiktās minimālās darba algas, kas būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī (18,1 %).

Otru lielāko īpatsvara daļu (16,5 %) nozarē veido nodarbinātie ar darba ienākumiem 0 EUR apmērā (valstī vidēji – 6,0 %).

Vairāk nekā 95% saņem ienākumus (deklarētus) zem minimālās algas.

Savukārt darba ienākumus virs valstī noteiktās minimālās darba algas 2015.gadā nozarē saņēma tikai 2,0 % nodarbināto, turpretī valstī vidēji – 71,3 %.

Pēc VID datiem uz 2016.gada februāri  - taksometra vadītājs bija nodarbināts vidēji 25 stundas mēnesī (!) ar stundas likmi 2,62 EUR, kas rada vidējo algu 66 EUR mēnesī (!).

Salīdzinājumam - automobiļa vadītājs bija nodarbināts vidēji 135 stundas mēnesī ar stundas likmi 3,99 EUR, kas rada vidējo algu 539 EUR mēnesī, kas vidēji ir  8-9 reizes lielāka kā taksometra vadītājam (!). Publiski izskanējis, ka taksometra vadītāja faktiskā alga ir ~700 EUR mēnesī. Teorētiski maksājamie darbaspēka nodokļi no bruto algas ~700 EUR mēnesī ir ~365 EUR mēnesī (darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 156,13 EUR; darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 73,50 EUR; iedzīvotāju ienākuma nodoklis -  126,85 EUR). 

Lai minimizētu ēnu ekonomiku taksometru nozarē attiecībā uz darbaspēka izmaksām, mazinātu konkurences kropļošanu, izmantojot darbaspēka nodokļu nemaksāšanas shēmas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes 2016.gada 27.jūnija sēdē Finanšu ministrijai tika dots uzdevums - sagatavot un finanšu ministrei saskaņā ar likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” sagatavošanas grafiku ieviest Fiksēto darbaspēka nodokļa maksājumu (FDNM).

Pēc būtības tiek radīts jauns darbaspēka nodokļu maksājuma veids, kas sevī ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). TVDN būs fiksēts maksājums par mašīnu mēnesī (286 euro), kas nav atkarīgs no fizisko personu skaita, kuras veic pārvadājumus ar konkrēto mašīnu. FDNM tiks iekasēts avansā par katru mēnesi (pirms licences kartiņas izsniegšanas), t.i., ja nebūs samaksāts FDNM, nevarēs veikt pārvadājumus. Nākošā mēneša sākumā (iesniedzot speciālu pārskatu) samaksāto FDNM mašīnas īpašnieks (turētājs) sadala starp personām, kuras iepriekšējā mēnesī vadīja taksometru (atbilstoši padarītajam darbam). Ja aprēķinātie darbaspēka nodokļi ir mazāki par FDNM, tad FDNM attiecīgi sadala starp IIN un VSAOI, bet atlikušais FDNM (kas pārsniedz aprēķināto IIN un VSAOI) paliek pamatbudžetā. Ja aprēķinātie darbaspēka nodokļi pārsniedz vai ir vienādi ar samaksāto FDNM, samaksātais FDNM attiecīgi proporcionāli tiek sadalīts starp IIN un VSAOI un pārskaitīts no pamatbudžeta īpašā konta uz attiecīgajiem kontiem, bet darba devējs vispārējā kārtībā iemaksā budžetā aprēķināto IIN un VSAOI daļu, kas pārsniedz FDNM.

Plānots, ka jaunais FDNM būs vienīgais darbaspēka nodokļu režīms, kādu varēs piemērot taksometru vadītājiem, t.i., par personām, kas darbosies kā taksometru vadītājs turpmāk nebūs iespējams maksāt nodokļus vispārīgā algas nodokļu režīmā vai kā pašnodarbinātajai personai.

*ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu atcelšana

Elektroenerģijas nodoklis ir daļa no elektroenerģijas tirdzniecības izmaksām, kuras tiek iecenotas tirdzniecības pakalpojuma cenā, jo nodokļu maksātājs ir elektroenerģijas tirgotājs un elektroenerģijas ražotājs

Elektroenerģijas nodokļa likme šobrīd ir 1.01 euro par megavatstundu, kas par 100 kilovatiem ir 0.10 euro. 

Saskaņā ar Elektroenerģijas nodokļa likumu no elektroenerģijas nodokļa šobrīd ir atbrīvota elektroenerģija, kas:

tiek saražota no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) vai augstas efektivitātes koģenerācijā;

tiek izmantota sabiedriskajam transportam (dzelzceļš, pilsētu sabiedriskais transports);

tiek izmantota mājsaimniecībās;

tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai;

tiek izmantota ielu apgaismojumam.

Latvijā 2013.gada 3.jūnijā savu darbību ir uzsākusi elektroenerģijas birža Nord Pool Spot. Elektroenerģija, ko biržas dalībnieki pērk vai pārdod izmantojot biržas platformu, atbilstoši biržas darbības principiem, netiek identificēta nosakot tās izcelsmi, proti, pērkot elektroenerģiju biržā nevar noteikt no kādiem resursiem tā ir ražota. Līdz ar to ar biržas darbības uzsākšanu Latvijas tirgū ir kļuvis apgrūtinoši piemērot elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kura ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija atbalsta elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu atcelšanu, kas ir noteikti Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. panta pirmajā un otrajā daļā.

Minētā risinājuma ieviešanai būs nepieciešams veikt izmaiņas Elektroenerģijas nodokļa likumā, Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 128 “Noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību” un Ministru kabineta 2007. gada 12. jūnija noteikumos Nr. 382 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”.

Kā otrs iespējamais variants tiek piedāvāts elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu atcelšana, kas ir noteikti Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. panta pirmajā un otrajā daļā, izņemot elektroenerģiju, kas tiek piegādāta mājsaimniecībām.

Dabas resursu nodoklis par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai HES

Dabas resursu nodokļa likums paredz, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, mazās hidroelektrostacijas (turpmāk – HES) maksā dabas resursu nodokli proporcionāli to saražotajam elektroenerģijas apjomam. Dabas resursu nodokļa aprēķina kārtību un likmi nosaka Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” 21. 1. punkts.

Savukārt, lielie Daugavas kaskādes HES ir veikuši ikgadējus maksājumus par videi nodarīto kaitējumu, ko nosaka Ministru kabineta 2010. gada 16. novembra noteikumi Nr.1060 “Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība”. AS “Latvenergo” ik gadu veic maksājumus Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centram un Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem 1,452 milj. euro apmērā un kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem –  1,035 milj. euro apmērā.

Lai nodrošinātu vienotu un nediskriminējošu pieeju visiem HES neatkarīgi no HES uzstādītās elektriskās jaudas, Ekonomikas ministrija piedāvā veikt izmaiņas dabas resursu nodokļa piemērošanas kārtībā, nosakot, ka arī AS “Latvenergo” piederošajiem Daugavas kaskādes HES tiek piemērots dabas resursu nodoklis, un atceļot ikgadējos maksājumus par krastu nostiprināšanu un zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem.

Pēc Ekonomikas ministrijas provizoriskajiem aprēķiniem, kas ir balstīti uz Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” nosacījumiem, dabas resursu nodokļa  pieaugums pie ilgstoši vidējās Daugavas pieteces būtu līdz 4,8 milj. euro gadā, bet jāņem vērā, ka šo summu samazina šobrīd veicamie maksājumi.

Lai ieviestu minēto risinājumu, nepieciešams veikt izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā un Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”, nosakot pienākumu veikt dabas resursu nodokļa maksājumus arī Daugavas kaskādes HES, kā arī Ūdens pārvaldības likumā, svītrojot normas par ikgadējiem krastu maksājumiem un zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, un atcelt Ministru kabineta 2010. gada 16. novembra noteikumus Nr.1060 “Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība”.

*ietekme tiks precizēta

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašlaik arī izvērtē iespēju pārskatīt maksājumus, ko veic akciju sabiedrība "Latvenergo" saskaņā ar 2010. gada 16.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1060 „Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība”, un to vietā piemērot dabas resursu nodokli par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, līdzīgi kā tas pašlaik tiek piemērots hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka pēc izvērtējuma tiks izstrādāts priekšlikums, kas tiks nosūtīts saskaņošanai Ekonomikas ministrijai.

Visus ieņēmumus paredzēts ieskaitīt valsts pamatbudžetā.

Valsts kapitālsabiedrībām dividendēs izmaksājamās daļas apmēra paaugstināšana 2017.gadā (par 2016.gada peļņu) no 75% uz 90% (šī gada līmenis)

Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.806 “Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu” paredz, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 50 % no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja kapitālsabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.

Savukārt saskaņā ar likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” 22.pantu, minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2016.gadā (par 2015.gada pārskata gadu) nosaka un aprēķina 90 procentu apmērā, 2017.gadā (par 2016.gada pārskata gadu) — 75 procentu apmērā un 2018.gadā (par 2017.gada pārskata gadu) — 70 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas. Ņemot vērā, ka iepriekš minētais regulējums samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus 2017.gadā, Finanšu ministrija iesaka saglabāt  minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2017.gadā (par 2016.gadu) 90% apmērā no kapitālsabiedrības tīrās peļņas.

Priekšlikums paredz Pārresoru koordinācijas centram (PKC) sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā augstākminēto noteikumu projektu, paredzot, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2017.gadā (par 2016.gadu) nosaka un aprēķina 90% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas.

PKC neatbalsta priekšlikumu, jo:

1) tiek ignorēta kapitālsabiedrību darbības vidēja termiņa plānošana;

2) tiek ierobežota kapitālsabiedrību spēja attīstīties un nodrošināt peļņas un kapitāla atdeves turpmāku pieaugumu;

3) procentuāla peļņas daļas palielināšana negarantē lielākus ieņēmumus budžetā, jo kapitāla daļu turētāji virzīs priekšlikumus par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Ierobežot nodokļu nemaksāšanas riskus transportlīdzekļu apkopes un remonta nozarē, kad kā apdrošināšanas atlīdzības veids tiek izvēlēts remonta pakalpojuma kompensācija

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 25.pantā papildus pievienotās vērtības nodokļa summas ieturēšanai noteikt līdzīgu regulējumu naudas summas veidā saņemtās apdrošināšanas atlīdzības samazinājumam, proti, personai izvēloties saņemt apdrošināšanas atlīdzību remonta veikšanai skaidrā naudā, aprēķinātā zaudējumu summa tiek izmaksāta 70% apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa. Gadījumā, ja persona ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā ir saremontējusi transportlīdzekli un iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam rēķinu par transportlīdzekļa remontu un maksājumu apliecinošu dokumentu par rēķina samaksu, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina starpību starp faktiskajām transportlīdzekļa remonta izmaksām un iepriekš izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, nepārsniedzot 30% no aprēķinātās zaudējumu atlīdzības, kā arī faktiski samaksāto pievienotās vērtības nodokli, kas nepārsniedz zaudējumu aprēķinā norādīto pievienotās vērtības nodokļa summu.

*ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

2.14. Pārskatīt pieļaujamo alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas nosacījumus (par kurām ir tiesības nemaksāt akcīzes nodokli) uzglabāšanas, pārvadāšanas un ražošanas posmos

Pieļaujamo alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas nosacījumi nav pārskatīti jau vairāk nekā 20 gadus. Ražošanas tehnoloģijas 20 gadu laikā ir būtiski uzlabojušās, tāpēc ir nepieciešams pārskatīt pieļaujamo zuduma normu piemērošanas nosacījumus dažādos alkoholisko dzērienu aprites posmos.

Šobrīd pieļaujamās zuduma normas tiek piemērotas arī fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem. Daļa komersantu pastāvīgi noraksta zudumus maksimālā pieļaujamā apmērā, kā rezultātā pastāv risks, ka norakstītie alkoholiskie dzērieni nonāk nelegālā tirgū. Taču alkohola zuduma normu jēga ir noteikt tās preču dabisko īpašību (iespējas iztvaikot) dēļ. Līdz ar to ir ierosinājums samazināt pieļaujamo zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%, kā arī pārskatīt pieļaujamās zuduma normas uzglabāšanas, pārvadāšanas un ražošanas posmos nefasētiem alkoholiskajiem dzērieniem.

NĪN ieņēmumu palielinājums saistībā ar kadastrālo vērtību izmaiņām 2017.gadā

Atbilstoši Saeimas šī gada 19. maija lēmumam[5] 2017.gadā kadastrālo vērtību aprēķinam piemēro 2016.gada kadastrālo vērtību bāzi.

Izmaiņas kadastrālo vērtību kopsummu prognozē uz 2017.gadu veido objektu skaita un objektu raksturojošo datu izmaiņas, kā arī izmaiņas vērtēšanas modeļos – kultūrvēsturisko objektu vērtēšanā un vairākstāvu dzīvokļu vērtēšanā, uzlabojot kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgum. Izmaiņas vērtēšanas modeļos ir ar objekta vērtību palielinošu raksturu:

atjaunotām kultūrvēsturiskām ēkām (ja fiziskais nolietojums nepārsniedz 30%)  nesamazina vērtību par vēstures pieminekļa statusu;

zemei nesamazina vērtību par atrašanos  kultūrvēsturiskajā teritorijā;

vairākstāvu dzīvokļu vērtēšanā izslēgta 1.stāva samazinošā ietekme.

Rezultātā kadastrālo vērtību kopsummas pieaugums valstī 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, prognozēts 400 mlj. EUR.

Zemes  prognozēto kadastrālo vērtību kopsummu izmaiņu veido kultūrvēsturiskās teritorijas apgrūtinājuma nepiemērošana:

Ēku kadastrālo vērtību kopsummu pieaugumu pamatā veido atjaunoto kultūrvēsturisko ēku vērtēšanas modeļa pilnveidojumi:

Analizējot kultūrvēsturisko ēku datus, konstatēts, ka vēl vismaz 100 kultūrvēsturiskajām ēkām vērtība būtu jāpārrēķina, jo ēkas ir atjaunotas, bet  pēc renovācijas nav aktualizēts ēkas nolietojums. Tādās situācijās ēkas kadastrālā vērtība ir gandrīz uz pusi zemāka, nekā līdzīgas ēkas vērtība, kurai reģistrētais nolietojuma procents atbilst situācijai dabā. Ja datu sakārtošanu veic līdz š.g. 31.decembrim, tad  kultūrvēsturisko pieminekļu ēkām kadastrālo vērtību kopsumma  varētu palielināties vēl par 87mlj. EUR:

Ņemot vērā, ka ēku īpašnieki nav ieinteresēti ierosināt datu aktualizāciju, nepieciešams dot  Valsts zemes dienestam tiesības aktualizēt ēkas nolietojumu, ja apsekošanā konstatēta  reģistrētā ēkas nolietojuma procenta neatbilstība situācijai dabā. 

Atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” lauku zemēm ar platību virs 3ha NĪ nodokli aprēķina no speciālās vērtības nodoklim, kas ir noteikta, pamatojoties uz lauku zemes kadastrālo vērtību, nosakot 10% pieauguma ierobežojumu taksācijas gada laukā.

Kadastrālo vērtību un speciālo vērtību starpība 2017.gadam veido  263 milj. EUR, savukārt speciālo vērtību nodokļu vajadzībām pieaugums lauku zemei  ir 173 milj. EUR.

Kadastrālo vērtību kopsummas palielinātos, ja ēku stāvokļa uzlabošanas gadījumā tiktu aktualizēti dati Kadastra informācijas sistēmā, taču īpašnieki nav ieinteresēti, jo pieaugs kadastrālā vērtība un nodoklis. 

Apsekojot un analizējot nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju, konstatēts, ka  ievērojamam skaitam ēku dati Kadastrā nav atbilstoši situācijai dabā, jo tām ir veiktas pārbūves, mainīti apjomi utml., savukārt 36 tūkst. būvju (dzīvojamās, palīgēkas, nedzīvojamās) vispār nav reģistrētas Kadastrā (pirmsreģistrācijas stāvoklis). 

N1 transportlīdzekļu izdevumu norakstīšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežošana PVN jomā

Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ierobežot izdevumu norakstīšanu  N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

Atbilstoši spēkā esošajam likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” reprezentatīvā vieglā automobiļa (automobilis, kura iegādes vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 euro) nolietojums un izdevumi, kas saistīti ar reprezentatīvā vieglā automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, netiek ņemti vērā. Lai apietu šādu ierobežojumu, vieglie automobiļi (M1 kategorija) tiek formāli pārbūvēti par kravas automobiļiem (N1 kategorija). Nodokļu optimizēšanu saistībā ar N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ar reklāmas starpniecību aicina izmantot transportlīdzekļu tirgotāji (dīleri). Iegādājoties mākslīgi N1 kategorijā klasificētu transportlīdzekli, kas pēc būtības ir reprezentatīvs vieglais automobilis nodokļu maksātājam ir iespēja izvairīties no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas reprezentatīva vieglā automobiļa iegādes gadījumā.

Lai ierobežotu uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, izstrādāti grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta divdesmit sestajā daļā, kas paredz, ka,  sākot ar  2017.gada 1.janvāri, kravas automobiļi ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem  ir uzskatāmi par reprezentatīviem automobiļiem (automobilis, kura iegādes vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 euro), ja tie pārklasificēti no vieglā automobiļa (M1 kategorija) par kravas automobili (N1 kategorija) un pēc būtības ir vieglais automobilis.

Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību ierobežojumi PVN jomā

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Pievienotās vērtības nodokļa likumā no valsts budžeta maksājamās PVN summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma PVN summa par tādas vieglās pasažieru automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas un kuras vērtība pārsniedz uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteikto reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtību, ka arī par izmaksām, kas saistītas ar šīs automašīnas uzturēšanu.

Ņemot vērā, ka iepriekš minēto automobiļu pārbūvēšana ietekmē arī priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu PVN jomā, ir nepieciešami grozījumi arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai ierobežotu priekšnodokļa atskaitīšanu par iepriekš minēto vieglās pasažieru automašīnu un par izmaksām, kas saistītas ar šīs automašīnas uzturēšanu, ja automašīna netiek izmantota ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.

2.17. Pārskatīt izmaksas obligātās iepirkumu komponentes saglabāšanai noteiktajā līmenī

Ministru kabinets 31.08.2015. ir izskatījis Ekonomikas ministrijas izstrādāto Konceptuālu ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai". Tajā bija ietverts pasākums saistībā ar maksājumu ierobežošanu elektroenerģijas ražotājiem, kura tālāka virzība būtu vērtējama:

“Papildus būtu izvērtējamas esošā jaudas maksājumu regulējuma izmaiņas koģenerācijas stacijām, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, un kuru uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz 4 MW, atsakoties no prasības obligātas uzstādītās jaudas izmantošanas 1200 stundu gadā, bet vienlaikus daloties ar iespējamiem papildu ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas tirgū, sākot ar pirmo kWh, tādā veidā samazinot maksājamo jaudas komponenti.

Esošā jaudas maksājumu regulējums paredz, ka koģenerācijas stacijām ir obligāti jānodrošina uzstādītās jaudas izmantošana 1200 stundas gadā, kuru laikā ražotājs pilnībā uzņemas mainīgo izmaksu (galvenokārt kurināmā) riskus, proti, pat ja kurināmā izmaksas pārsniedz elektroenerģijas tirgus cenu un elektroenerģijas ražošana no elektroenerģijas tirgus viedokļa nav nepieciešama, 1200 stundu nosacījums uzliek ražotājam par pienākumu obligāti ražot elektroenerģiju. Savukārt, situācijā, kad elektroenerģijas cenas tirgū ir augstākas par ražošanas mainīgajām izmaksām, ražotājs gūst papildus ienākumus. Regulējums arī nosaka, ka pēc koģenerācijā saražotām un sistēmā nodotā elektroenerģijas apjoma, kas atbilst 1200 stundām gadā, ražotājam ir jāuzsāk dalīšanās ar potenciālo papildus peļņu 75% apmērā, efektīvi mazinot jaudas komponentes maksājumus.”

Finanšu ministrija aicina sniegt informāciju par to, kādi rezultāti ir iegūti, veicot iepriekš minētajā informatīvajā ziņojumā norādīto izvērtējumu, un kāds ir novērtētais subsīdiju samazinājums.

Papildus kontekstā ar grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 16.marta noteikumos Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtība” un Ministru kabineta 2009. gada 10.marta noteikumos Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, pamatojoties uz diskusiju Ministru kabineta sēdes laikā, aicinām sniegt novērtējumu par subsīdiju samazinājuma apjomiem vidējā termiņā.

Attiecīgi fiskālā ietekme abiem pasākumiem var būt noteikta tikai pēc Ekonomikas ministrijas informācijas saņemšanas. Fiskālā ietekme subsidētās elektroenerģijas nodokļa atcelšanai 2018.gadā un 2019.gadā ir attiecīgi -30 milj.euro un -7 milj.euro, un Finanšu ministrijas skatījumā attiecīgi būtu jāsamazina dotācijas obligātās iepirkumu komponentes līmeņa saglabāšanai noteiktajā apmērā, ja netiek piedāvāts alternatīvais risinājums.

3. Nodokļu pasākumi, kuru ietekmes tiek precizētas

Solidaritātes nodokļa reforma

Valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) objekta maksimālā apmēra piemērošana rezultātā izveidojās darbaspēka nodokļu regresivitāte  augsti atalgotā darbaspēka sektorā. Situācijā, kad valsts pamatbudžeta strauji palielinājās nepieciešamība pēc līdzekļiem plānoto sociāla rakstura maksājumu (piemēram, bērna kopšanas pabalsts) palielinājumam, tika atbalstīts risinājums noteikt, ka nodokļi maksājami no visiem personas ienākumiem, tādējādi piemēroja labi atalgotu personu kategorijai nodokli ienākumiem, kuri līdz tam, izmantojot VSAOI griestus, bija atbrīvoti no aplikšanas ar VSAOI. Tika ieviests solidaritātes nodoklis.

Minētā nodokļa ieviešana ir radījusi pretrunīgu reakciju, sevišķi uzņēmēju vidū, kuri uzsver, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš apspriestajām stratēģijām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams reformēt solidaritātes nodokli, vienlaikus risinot jautājumu par darbaspēka nodokļu sistēmas regresivitātes novēršanu.

Viens no risinājumiem ir atcelt solidaritātes nodokli un VSAOI maksimālo apmēru, maksājumu integrējot VSAOI un paredzot maksājumus no speciālā (VSAOI) budžeta uz valsts pamatbudžetu, kas atbilst pārējiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot pensijas. Otrs risinājums ir atcelt solidaritātes nodokli,  VSAOI maksimālo apmēru un noteikt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksu griestus.

VSAOI sistēma ir Labklājības ministrijas kompetencē, un līdz ar to Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir jāizstrādā labākais risinājums.

Dabas resursu nodokļa likmju pārskatīšana

Aplūkojot dabas resursu nodokļa objektu likmju izmaiņu dinamiku, secināms, ka virknei nodokļa objektu likmes nav tikušas pārskatītas no 2010.gada, pie tam līdzīgiem nodokļu objektiem (piemēram, dekoratīvajam dolomītam nodokļa likme netiek mainīta, bet parastajam – regulāri paaugstināta).  Neskatoties uz ekonomisko izaugsmi un vidējās darba samaksas būtisko pieaugumu, dabas resursu nodokļa likmes nav paaugstinātas tādiem resursu veidiem kā, piemēram, dekoratīvais (apdares) dolomīts, saldūdens kaļķieži, šūnakmens, sapropelis, visu veidu dziednieciskās dūņas.  Kopš 2010.gada nav mainītas likmes arī par ūdeņu ieguvi un atsevišķiem gaisa piesārņošanas veidiem, akmeņoglēm, koksam un lignītam. Turklāt atsevišķiem nodokļa objektiem nodokļa likmes ir ievērojami zemākas salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.

Finanšu ministrija ir atkārtoti aicinājusi VARAM kā vadošo valsts pārvaldes iestādi vides aizsardzības jomā līdz š.g. 26.jūlijam izvērtēt un atsūtīt informāciju par dabas resursu nodokļa likmju efektivitāti un iespēju paaugstināt likmes arī tiem dabas resursu nodokļa objektiem, kuriem tās nav pārskatītas kopš 2010.gada (iespējams arī pirms tam).

Kredītiestāžu augsta riska darījumu nodeva

Šobrīd Latvijas banku sektorā ir divi izteikti biznesa modeļi - biznesa modelis, kas vērsts uz rezidentu apkalpošanu un biznesa modelis, kas vērsts uz ārvalstu klientu (tālāk tekstā arī – nerezidentu) apkalpošanu. Apmēram puse no banku sistēmas (mērot pēc piesaistīto noguldījumu apmēra), piesaista noguldījumus un izsniedz aizdevumus rezidentu mājsaimniecībām un rezidentu nefinanšu uzņēmumiem. To banku, kuras piesaista nerezidentu noguldījumus, izsniegtie aizdevumi veido apmēram vienu ceturto daļu šo banku kopējā aktīvu struktūrā, un to aizdevumu saņēmēji atrodas ārpus Latvijas, vai arī šie aizdevumi kopējā ārvalstu klientus apkalpojošo banku portfelī veidojas no šo banku vēsturiskās aktivitātes nekustamo īpašumu jomas kreditēšanā. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm ar augstu nerezidentu noguldījumu īpatsvaru.

Kopējā nerezidentu noguldījumu struktūrā 91% ir pieprasījuma noguldījumi, kas veido pamatu augstam maksājumu apgrozījumam tieši nerezidentu klientu segmentā[6], un netiek ieguldīti Latvijā. Ar nerezidentu noguldījumiem saistīti vairāki riski, kas, cita starpā, risku pārvaldīšanai un mazināšanai prasa uzraugošo un kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanu. Lai to īstenotu, varētu tikt apsvērta jaunas valsts nodevas ieviešana, kuras mērķis būtu mazināt riskus, kas saistīti ar neskaidras izcelsmes naudas plūsmu apkalpošanas Latvijas bankās.

Valsts nodevas objekts būtu augsta riska klientu, kas pakļauti padziļinātu klientu izpētes prasībām, apgrozījums, piemēram, darījumi ar čaulas uzņēmumiem; fiduciārie trasti; aizdevumi, kas izsniegti pret finanšu ķīlu; citi augsta riska darījumi.  Riska darījumu apjoms tiktu noteikts, izmantojot kredītiestāžu stratēģijā sniegto informāciju, kuru plānots koriģēt atbilstoši reālajam riska darījumu apgrozījumam noteiktā ceturksnī.

Attiecībā uz šī jautājuma tālāku virzību, Finanšu ministrijai jāveic padziļināta izpēte par riska darījumu apjomu Latvijas bankās, kā arī šādas nodevas ietekme uz banku sektoru, ņemot vērā jau uzsāktos uzraudzības pasākumus banku sektorā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas atbilstības pastiprināšanai.

Pārskatīt dabasgāzes akcīzes regulējumu

Izvērtējot pašreizējo akcīzes nodokli dabasgāzei, Ekonomikas ministrija uzskata, ka akcīzes nodoklis dabasgāzei būtu saglabājams pašreizējā līmenī, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību. Vienlaikus būtu nepieciešams uzlabot akcīzes nodokļa dabasgāzei administrēšanas un iekasēšanas procesu.

Akcīzes nodokļa dabasgāzei administrēšanas uzlabošanas priekšlikums paredz, ka akcīzes nodoklis par dabasgāzi būtu maksājams pilnā apmērā, pamatojoties uz tirgotāja sniegto informāciju par piegādāto dabasgāzes apjomu, kas tiek noteikts atbilstoši tirgotāja veiktajiem aprēķiniem par kopējo piegādāto dabasgāzes apjomu aprēķina periodā. Savukārt, galalietotājam būtu tiesības pieprasīt atmaksu par nodokļa atvieglojumiem un atbrīvojumiem VID. VID veiktu uzraudzību saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kompetenci.

Pašreizējā sistēma paredz, ka akcīzes nodoklis dabasgāzei maksājams, pamatojoties uz galalietotāju sniegto informāciju tirgotājam par saņemto dabasgāzes apjomu un izlietojuma veidu, paredzot samazinātu nodokļa likmi noteiktajos gadījumos (atbilstoši dabasgāzes izlietojuma mērķim). Praksē šī informācija var būt neprecīza un tirgotājam būtu jāveic apjomīgi izlietojuma veida un apjoma kontroles pasākumi, kā arī nodokļu deklarāciju korekcijas. Nodokļa maksātājam ir palielināts administratīvais slogs – pienākums labot deklarāciju situācijās, kuru cēlonis ir galalietotāju darbības, kā arī nodokļa maksātājam ir papildu soda naudas risks, iesniedzot maldinošu informāciju VID. Galalietotājam nav atbildības par kļūdainu ziņu sniegšanu nodokļa maksātājam attiecībā uz patēriņu konkrētam mērķim.

Ar plānotajām izmaiņām tiks mazināta jaunu tirgotāju ienākšanas barjera Latvijas dabasgāzes tirgū, kas ir īpaši būtiski, atverot gāzes tirgus Latvijā, jo tirgotājiem būtiski tiks atvieglots administratīvais slogs līdz ar vienkāršotu nodokļa apjoma un izlietojuma veida aprēķina nosacījumiem. Izmainot nodokļa iekasēšanas un kontroles mehānismu, valsts budžeta ieņēmumi netiktu samazināti, iespējams budžeta ieņēmumu palielinātos gadījumos, kad galalietotāji izvēlas nepieprasīt nodokļa atmaksu. Kļūs skaidrāka un caurskatāmāka uzskaite dabasgāzes izmantošanai dažādiem mērķiem.

Šāda veida atmaksas sistēma par dabasgāzes iemaksām valsts budžetā jau darbojas vairākās ES valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Grieķijā un Austrijā.

Minētā risinājuma ieviešanai būtu nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību” un Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1502 “Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību”.

Vienlaikus saistībā ar dabasgāzes tirgus atvēršanu (Enerģētikas likuma grozījumi) nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu akcīzes nodokļa piemērošanai, ņemot vērā to, ka turpmāk Latvija varēs darboties vairāki dabasgāzes tirgotāji.

Gadījumā, ja tas netiks izdarīts laikus, sagaidāma negatīva fiskāla ietekme, jo esošais regulējums neparedz situāciju, kad tirgū darbojas vairāki dabasgāzes tirgotāji.

Īstermiņa sociālo pabalstu kontroles uzlabošana

Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 13.panta otrā daļa nosaka, ka darba devējs katru darba ņēmēju, kurš ieguvis, mainījis vai zaudējis darba ņēmēja statusu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.punkts nosaka, ka darba devējam ir pienākums darba ņēmēju reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā iepriekšējā dienā pirms darba uzsākšanas, ja ziņas tiek sniegtas papīra veidā, vai vienu stundu pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Normatīvie akti neparedz ziņu par darba ņēmēja statusa iegūšanu labošanu vai iesniegšanu novēloti.

Praksē ir gadījumi, kad darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā  nesniedz ziņas, ka persona ir ieguvusi darba ņēmēja statusu, bet sniedz šīs ziņas novēloti, piemēram, pēc gada, turklāt vienlaikus sniedz arī ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Papildus darba devējs arī sniedz ziņas par darba ņēmēja ienākumiem un obligātajām iemaksām par tiem mēnešiem, par kuriem persona reģistrēta. Pēc tam reģistrētās personas vēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un lūdz piešķirt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Ņemot vērā, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (izņemot pensiju) piešķiršanā darbojas deklarēto iemaksu princips, tad personām tiek piešķirti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, kaut valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas faktiski netiks veiktas, jo darba devējs, piemēram, vairs uzņēmējdarbību neveic vai nav aktuālu amatpersonu utml.

Lai šādus gadījumus risinātu un novērstu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izkrāpšanu, Labklājības ministrija 2015.gadā piedāvāja šādus risinājumus:

1)noteikt, ka ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu ar atpakaļejošu datumu tiek pieņemtas, bet persona kā darba ņēmēja ar darba devēja norādīto datumu tiek reģistrēta tikai tad, ja darba devējs bija jau sniedzis ziņas par personas ienākumiem un obligāto iemaksu objektu, bet nebija sniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu. Savukārt pārējos gadījumos personu kā sociāli apdrošinātu reģistrēt ar datumu, kurā darba devējs ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusu un attiecīgi arī obligāto iemaksu objektu un sociālās apdrošināšanas iemaksas reģistrēt no šī datuma.

2)noteikt, ka darba devēja sniegtās ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu tiek reģistrētas ar darba devēja norādīto datumu, ja ziņas iesniegtas trīs mēnešu laikā no brīža, kad persona ieguvusi darba ņēmēja statusu.

Finanšu ministrija, vērtējot šos priekšlikumus, ir secinājusi, ka šādi ierobežojot darba devējam iesniegt ziņas par darba ņēmējiem un darba devēja ziņojumus, būs liegta iespēja labot kļūdas gadījumos, ja darba devējs būs kļūdījies, piemēram, ar darba ņēmēju personas kodu, savukārt, darba ņēmējs var zaudēt tiesības uz sociālajām garantijām darba devēja kļūdas pēc. Tāpat darba devējam būs liegta iespēja iesniegt ziņas par darba ņēmējiem un darba devēja ziņojumus par tiem mēnešiem, kad bija aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja ar tiesas lēmumu personai ir izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu, ja pēc Valsts darba inspekcijas rīkojuma darba devējam ir jāpalielina vai jāsamazina darba ienākumi par attiecīgo periodu, gadījumos, kad kļūdaini ir izsniegts A1 sertifikāts, personai ir uzņēmuma līgums, bet par to nav iesniegta attiecīga informācija.

Vienlaikus Finanšu ministrija ir gatava izvērtēt iespējamās izmaiņas, piemēram, ieviešot principu, ka labojumi deklarācija ir veicami tikai tādā gadījumā, ja ir veikta nodokļu samaksa.

Nepieciešams uzdot Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai izvērtēt iespējamas izmaiņas normatīvajos aktos un piedāvāt risinājumu, kas novērš nepamatotu ziņošanu par darba ņēmēja statusa iegūšanu un par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli precizēšanu, vienlaikus nosakot šo izmaiņu fiskālo ietekmi.

Amatpersonu ierobežojumu ieviešana attiecībā uz lojalitātes programmu izmantošanu dienesta komandējumos

Finanšu ministrija ierosina izvērtēt iespēju noteikt ierobežojumus amatpersonām izmantot uzkrātos bonusus lojalitātes programmās, atrodoties dienesta komandējumos. Priekšlikuma būtība izriet no fakta, ka valsts iestāde kā darba devējs apmaksā komandētai personai ceļojuma izdevumus, kā arī viesnīcas izdevumus, vienlaikus kompensējot papildu izdevumus ar komandējuma naudu. Tai pat laikā amatpersonai ir iespēja iegūt papildu priekšrocības no aviokompānijas vai viesnīcu tīkla, izmantojot uzkrātos bonusus privātajām vajadzībām, līdz ar to faktiski pārsniedzot to kompensāciju apjomu, kas darbiniekam ir noteikts normatīvajos aktos. Būtisks apstāklis ir tas, ka lojalitātes programmu darbība tiek iekļauta pakalpojumu cenās, līdz ar to faktiski papildu priekšrocības amatpersonām tiek nodrošinātas uz nodokļu maksātāju rēķina.

Finanšu ministrija izvērtēs kārtības, kas noteiktu amatpersonām pienākumus nodot noteiktu programmu lojalitātes kartes iestādes grāmatvedībā, ieviešanu, lai turpmāk nodrošinātu kontroli par uzkrātajiem bonusiem un nodrošinātu to izmantošanu, piemēram, nākamajiem dienesta braucieniem. Darbiniekam ir tiesības saglabāt privātās lojalitātes kartes, izmantojot tās privātajām vajadzībām. Šajā uzdevumā būtu vērtējams gan lojalitātes programmu tvērums, gan uzkrāto bonusu izmantošanas mērķu noteikšana, analizējot nepieciešamību grozīt normatīvos aktus.

Zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas  darbu sertifikāta izsniegšanas vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas nodevas atcelšana

Tieslietu ministrija ir veikusi izvērtējumu un norāda, ka tiks izstrādāti likumprojekti “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, “Grozījumi Zemes ierīcības likumā”, paredzot izslēgt nodevu par zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu sertifikāta izsniegšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu. Likumprojekti tiks iekļauti likumprojekta “Par valsts budžetu 2017. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.

Šobrīd Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29. panta ceturtā daļa un Zemes ierīcības likuma 4. panta ceturtā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas un sertifikāta anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru, savukārt Ģeotelpiskās informācijas likuma 23. panta otrā daļa paredz, ka sertifikāta iedalījumu, izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

Uz minēto normu pamata ir izdoti Ministru kabineta 2010. gada 1. novembra noteikumi Nr.1011 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”, kuru 58.punkts noteic, ka par sertifikāta saņemšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu maksājama valsts nodeva 7,11 euro apmērā.

Nodevas ieviešanas mērķis bija mērniecības tirgus regulēšana. Šobrīd sertificēšanu veic atsevišķi komersanti, kas nav budžeta iestādes, tāpēc nevar saņemt līdzekļus no valsts budžeta, lai segtu izmaksas, ko rada šāda sertificēšana. Atbilstoši Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra sniegtajai informācijai šā gada martā, 2015. un 2016. gadā kopējie nodevas ieņēmumi no visiem pakalpojuma sniedzējiem bija ap 3 420 euro. Būvniecības jomā attiecībā uz sertificēšanu vairs nepastāv valsts nodevas un visas ar sertifikāta izsniegšanu saistītās izmaksas ir maksas pakalpojums. Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 20. marta sēdē zināšanai pieņemtajam informatīvajam ziņojumam „Par Valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un valsts nodevu sistēmas pilnveidošanu” valsts nodeva ir maksājums par valsts vai pašvaldības institūcijas veiktu darbību, kas tiešā veidā nav saistīta ar šo darbību izmaksu segšanu, turklāt valsts nodeva uzskatāma par politikas veidošanas un regulēšanas instrumentu. Maksājums par sertifikāta saņemšanu, kas ir valsts nodevas objekts, ir tiešā veidā saistīts ar izmaksām tā izsniegšanai un sertificēto personu uzraudzībai. Līdz ar to maksājums par sertifikāta izsniegšanu neatbilst valsts nodevas definīcijai un no tās ir plānots atteikties.

Ņemot vērā līdz šim iekasētās nodevas apmēru, ietekme uz valsts budžetu ir nebūtiska.

Reversā PVN ieviešana dārgmetālu jomā

Dārgmetālu aprites jomā VSIA ″Latvijas proves birojs″ ir konstatējis tendenci palielināties PVN izkrāpšanas gadījumiem, un līdz šim veiktie VID kontroles pasākumi nav spējuši šo tendenci mazināt, un tādējādi kā risinājums būtu paredzēt ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību šajā nozarē.

Ēnu ekonomiku samazinošie īstenojamie pasākumi

Solidārās atbildības ieviešana ģenerāluzņēmumam vai apakšuzņēmumam būvniecības nozarē

Būvniecības nozarē ir vērojama prakse, kas paredz, ka būvniecības pakalpojumu sniegšanas procesā tiek piesaistīti apakšuzņēmēji un tiek veidotas pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes.

Garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē nodokļu nomaksu. Solidārās atbildības noteikšana ir viens no mehānismiem, kuru ieviešot, būtu iespējams sekmēt nodokļu nomaksu.

Paredzēts normatīvajos aktos noteikt pienākumu ģenerāluzņēmumam regulāri kontrolēt, vai apakšuzņēmums ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā darba dēvēja ziņojumus par darba ņēmējiem un uzskaitījis un attiecīgi veicis visus nepieciešamos nodokļu maksājumus. Atbildība (ar tiesībām Valsts ieņēmumu dienestam piedzīt deklarēto, bet nenomaksāto IIN un VSAOI nodokļu summu) iestājas gadījumos, kad ģenerāluzņēmums nav veicis normatīvajos aktos noteiktās darbības. Piedziņa notiek gadījumos, ja nokavēto nodokļu maksājumu nav iespējams piedzīt no apakšuzņēmuma.

Deklarētās, bet nesamaksātās VSAOI un IIN summas uz 2015.gada 1.okotbri 42 milj. EUR (VSAO – 24.64, IIN – 17.36 milj. EUR).

*ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

Subjektu, kam jāziņo par aizdomīgiem darījumiem, loka paplašināšana un uzraudzības nodrošināšana

Lai uzlabotu VID darba efektivitāti attiecībā uz likumpārkāpumu, tajā skaitā noziedzīgu nodarījumu, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas atklāšanu un novēršanu, ir ļoti būtiski, ka informācija par Latvijas Republikas rezidentu veiktajiem aizdomīgiem darījumiem, ko sniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (turpmāk – Kontroles dienests), būtu pieejama arī VID, jo informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas pārkāpējus.

Informācija par aizdomīgiem darījumiem, kas attiecināma uz VID kompetenci, ir nepieciešama, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta likumā “Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgos nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī Kontroles dienesta sniegto informāciju, ka Latvijā tieši kredītiestādes sniedz Kontroles dienestam vislielāko ziņojumu skaitu par aizdomīgiem darījumiem (60-90% robežās no kopējā saņemto ziņojumu skaita), 2015.gadā tika izstrādāti un pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot pienākumu, ziņot VID par tādiem personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Attiecīgi tikai daļai no visiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kam saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ir noteikts pienākums sniegt informāciju Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem, pašreiz ir noteikts pienākums sniegt informāciju arī VID.

Ņemot vērā, ka VID ir svarīgi savlaicīgi saņemt informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kas attiecināma uz VID kompetenci, nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot pienākumu arī pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņot arī VID par tādiem personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.

Vienlaikus, lai veicinātu Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmos subjektus pildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktos pienākumus, nepieciešams veidot uzraudzības mehānismu. Proti, noteikt uzraudzības mehānismu subjektiem, kuriem ir noteikts pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem, bet kuri neizpilda ziņošanas pienākumu, nav ievērojuši prasības attiecībā uz klienta identifikāciju un izpēti, iekšējās kontroles sistēmas izveidi.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 45.panta otrajā daļā noteikto Valsts ieņēmumu dienests uzrauga vairākus minētā likuma subjektus, proti:

1) nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus;

2) neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;

4) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

6) citas finanšu iestādes, kas nav minētas šā likuma 1.panta 7.punktā.

Ierobežot skaidras naudas darījumus

Privātā kārtā īstenotie darījumi ar skaidras naudas samaksu ir ar visaugstāko krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums ļauj aizdevuma līgumu, dāvinājuma līgumu, vienošanos par uzturlīdzekļiem noslēgt un vekseļus izrakstīt vienkāršā rakstiskā formā. Tādējādi minēto darījumu noslēgšana un plūsma ir necaurskatāma, līdz ar to ir labvēlīgi apstākļi noziedzīgu nodarījumu veikšanai, kuru dēļ cieš kā privātpersonu, tā valsts intereses.

Vieni no visvairāk izplatītajiem šāda veida noziedzīgajiem nodarījumiem ir krāpšana, dokumentu viltošana, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu vai īpašuma legalizācija, kā arī dažādi noziegumi nodokļu jomā. Raksturīgākais piemērs no tiem ir pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas.

Minētie darījumu veidi ar skaidras naudas samaksu kļūst par līdzekli noziedzīgu nodarījumu veikšanai, jo tos nav sarežģīti viltot, noslēgt fiktīvus līgumus, noslēgt darījumus ar atpakaļejošu datumu, mainīt īsto darījumu saturu, viltot personu parakstus. Pašreiz nav pietiekamu iespēju pārbaudīt šo darījumu autentiskumu, darījuma noslēgšanas datumu, identificēt darījumu līdzēju personības un patieso gribu. Labvēlīgas iespējas krāpšanai rada arī tas, ka šādi darījumi nereti netiek uzskaitīti. Apstākļos, kad darījuma dalībnieku identificēšanai (piemēram, politiski nozīmīgas personas) pievēršama īpašā uzmanība, minētie darījumi notiek bez jebkādas valsts kontroles. Līdz ar to administratīvajā procesā un kriminālprocesā valsts iestādēm ir sarežģīti pierādīt šādu darījumu fiktīvo raksturu, kā arī tam nepieciešams daudz laika un materiālo resursu.

Nepieciešams paredzēt arī fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ierobežojumus, veicot darījumus skaidrā naudā, proti, noteikt, ka nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), izņemot, ja darījums slēgts notariāla akta formā. Savukārt notāriem nepieciešams noteikt  papildu pienākumu ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskas personas veiktiem darījumiem skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 7200 euro.

Ieviest ātru, ērtu un efektīvu risinājumu piedziņas vēršanai uz naudas līdzekļiem parādnieku banku kontos nodrošinot Valsts ieņēmumu dienestam un kredītiestāžu elektronisko datu apmaiņu

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu un informācijas pieprasījumu apmaiņas digitalizācija ir nepieciešama, lai veicinātu efektivitātes pieaugumu nodokļu maksājumu piedziņas lietās, palielinātu atgūto naudas līdzekļu apjomu, vēršot piedziņu uz parādnieku noguldījumiem (piemēram, kontos esošie naudas līdzekļi, terminēti/beztermiņa ieguldījumi vai uzkrājumi), kas atrodas kredītiestādēs, t.sk. pie juridiskajām personām, kuras nav kredītiestādes un kuru komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu.

Tā kā Valsts ieņēmumu dienestam ir pieejama informācija tikai par juridisko personu atvērtajiem kontiem kredītiestādēs, turklāt informācija tiek saņemta tikai vienu reizi nedēļā, lai efektivizētu VID darbu piedziņas procesos, nepieciešams vienkāršot informācijas iegūšanu par fiziskās personas kontu esamību. Lai nesūtītu rīkojumus visām Latvijas kredītiestādēm un juridiskām personām, kuras nav kredītiestādes un kuru komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, izmantojot šo rīku tiks iegūta informācija par nodokļu maksātājam atvērtajiem kontiem un pieprasījums tiks nosūtīts tikai tai kredītiestādei vai juridiskai personai, kura nav kredītiestāde un kuras komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, kurā šādi konti ir atvērti.

Pilnveidot e-komercijas kontroli

Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešams:

1)Atsevišķs serveris ar atmiņu liela apjoma datu glabāšanai un apstrādei;

2)Programmatūra piemēram (vai alternatīvi varianti):

-Visual Web Ripper - programma internetā esošas informācijas iegūšanai;

-Web Content Extractor - programma internetā esošas informācijas iegūšanai;

-Moz Pro – informācijai par interneta vietnēm;

-Maltego – internet forensics;

-Camtasia – veic ekrāna ierakstu (vienreizējā programmas iegādes maksa);

-X1 Social Discovery – informācijas iegūšanai un apkopošanai galvenokārt no sociālajiem medijiem; SameID.net – dažādu tīklu atrašanai un identificēšanai.

Minētās programatūras iegāde ir nepieciešama, lai veicinātu VID e-komercijas kontroles efektivitāti nereģistrētas saimnieciskās darbības internetā (tai skaitā ārvalstu nodokļu maksātājus, kas darbojas Latvijā) konstatēšanai un saimnieciskās darbības veicēju identificēšanai.

Nepieciešams grozīt normatīvus aktus, nosakot VID tiesības bloķēt tīmekļa vietnes, kurās veic nereģistrētu saimniecisko darbību. Šajā gadījumā nereģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem tiks liegta iespēja turpināt gūt nedeklarētus ieņēmumus. Pašlaik Elektronisko sakaru likumā noteiktas šādas tiesības tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai.

Nepieciešams noteikt normatīvajos aktos VID tiesības piekļūt elektroniskā veidā apstrādātai vai glabātai informācijai, kas saistīta ar internetā veiktajiem darījumiem, kas ļaus pārbaudīt un kontrolēt e-komercijas jomā nodarbināto nodokļu maksātāju deklarētās informācijas patiesumu un pilnīgumu.

Nepieciešams noteikt normatīvajos aktos VID tiesības iegūt informāciju no trešās personas par cita nodokļu maksātāja veikto saimniecisko darbību, kura saimnieciskās darbības dati glabājas uz šīs trešās personas serveriem, kas arī ļaus pārbaudīt un kontrolēt e-komercijas jomā nodarbināto nodokļu maksātāju deklarētās informācijas patiesumu un pilnīgumu, kā arī palīdzēs identificēt nereģistrētās saimnieciskās darbības veicējus.

Ieviest risku vadības sistēmu Uzņēmumu reģistrā

Šobrīd jaunu uzņēmumu reģistrēšanas procesā vai iepriekš reģistrētu uzņēmumu valdes locekļu maiņas gadījumā netiek vērtēti riski, kas saistīti ar valdes locekļu patieso vēlmi un iespējām nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tādējādi par uzņēmuma valdes locekļiem var netraucēti kļūt bezpajumtnieki vai ārvalstnieki bez nolūka nodarboties ar saimniecisko darbību, kā rezultātā nodarot zaudējumus valstij nenomaksāto nodokļu veidā.

Būtu nepieciešams pārskatīt Uzņēmumu reģistra iekšējās kontroles un uzskaites sistēmu, nodrošinot iespēju atlasīte, klasificēt un identificēt komercdarbības riskus. Turklāt būtu nepieciešams pārskatīt likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” paredzēto regulējumu, nosakot tiesības UR atteikt ieraksta izdarīšanu, ja, veicot patiesa nolūka pārbaudi, konstatē būtiskus komercdarbības riskus.

Lai kvalitatīvi un savlaicīgi pildītu uzdoto uzdevumu, Uzņēmumu reģistra kapacitātes stiprināšanai ir nepieciešami papildu cilvēkresursi. No pašreiz veiktajiem aprēķiniem izriet, ka Uzņēmumu reģistra Kontroles daļai papildus ir nepieciešams trīs valsts notāra ierēdņa amata vietas (21 saime IIIA līmenis – 9 mēnešalgu grupa), savukārt, lai spētu attīstīt un optimizēt Uzņēmumu reģistra procesus, Uzņēmumu reģistra Funkciju vadības nodaļai papildus ir nepieciešama viena referenta darbinieka amata vieta (35 saime II līmenis – 9 mēnešalgu grupa). Cilvēkresursi piešķirami ar papildu atlīdzībām Valsts budžetā 70 595 euro/gadā un līdzekļiem darba vietu izveidošanai 6 000 euro apmērā.

Mazināt iespējas Latvijas teritorijā noliet, uzglabāt un tirgot ar atvieglojumiem ievesto degvielu (starptautisko kravas autopārvadājumu transporta līdzekļu degvielas tvertnēs)

Pašlaik piedāvātā degvielas daudzuma uzskaite un odometra rādījumu uzskaite pie robežšķērsošanas nerisina jautājumu par nelikumīgu degvielas noliešanu, uzglabāšanu un tirdzniecību. Nepieciešams izstrādāt pilnu pasākumu kompleksu, lai visiem procesā iesaistītajiem būtu skaidri to pienākumi un atbildība. Autovadītājs nevar norādīt precīzu degvielas daudzumu bākā, jo degvielas daudzuma rādītājs instrumentu panelī sniedz tikai aptuvenu priekštatu par degvielas daudzumu bākā. Savukārt kontrolējošo dienestu amatpersonas piemēro citas mērīšanas metodes un var būt atšķirības no šofera norādītā un kontroles veiktiem mērījumiem. Nepieciešams paredzēt, ka degvielas daudzumu transporta līdzekļa degvielas tvertnē mēra kontrolējošo institūciju amatpersonas gan uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, gan arī tālākā pārvadājuma procesā Latvijas teritorijā pēc vienas metodes. Attiecīgi iegūtos datus Valsts ieņēmumu dienests izmanto nodokļu nomaksas kontroles procesos.

Ierobežot negodīgu komersantu iesaistīšanos apsardzes pakalpojumu darījumu shēmās

Lai izslēgtu iespējamību, ka fiziskās un tehniskās apsardzes un inkasācijas apsardzes pakalpojumus sniedz tāds apsardzes komersants, kuram darba attiecībās nav neviena apsardzes jomas darbinieka, kā rezultātā vienīgi tiek piesaistīti apakšuzņēmēju pakalpojumi un veikti citi darījumi, kas atsevišķos gadījumos apšaubāmi un nav saistīti ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu, nepieciešams regulējums, kas noteiktu minimālo līmeni nodarbināto skaitam, kam jābūt darba konkrētā komercsabiedrībā, kas sniedz fiziskās un tehniskās apsardzes un inkasācijas apsardzes pakalpojumus, kā arī iespējamus ierobežojumus citu pakalpojumu vai darījumu, kas nav saistīti ar apsardzes jomu, veikšanai

Vienlaikus, lai ierobežotu nelegālo nodarbinātību apsardzes jomā un iegūt detalizētu, vispusīgu un izsekojamu informāciju par personām, kuras faktiski veic apsardzi konkrētajā objektā un konkrētā laikā, nepieciešams regulējums, kas nosaka, ka objektos jāatrodas sarakstam, kurā norādīta informācija par apsardzes pakalpojumu sniedzēju (uzņēmuma dati) un fiziskajām personām apsardzes uzņēmuma darbiniekiem, kuri veic faktiski apsardzi konkrētajā objektā, saraksti ir uzglabājami pie pakalpojuma saņēmēja.

Apkarot un ierobežot nelegālā audiovizuālā tirgus (televīzijas programmu un filmu) izplatīšanu

Šobrīd nelegālā audiovizuālā tirgus apjoms pēc provizoriskiem aprēķiniem ir sasniedzis jau 20% procentus no kopējā tirgus, jeb 133 000 mājsaimniecību no kopējā 760 000 skaita. Legālie audiovizuālā satura izplatītāji maksā nodokļus, autoratlīdzību satura veidotājiem un citus maksājumus, savukārt, nelegālie izplatītāji, īpaši interneta vidē un caur satelītiem, izmantojot “card sharing” tehnoloģiju, nemaksā neko. Rezultātā legālajiem izplatītājiem ir nelabvēlīga konkurence un valsts nesaņem pievienotās vērtības nodokli 21 procentu apmērā, ienākuma nodokli un autori nesaņem atlīdzību.

Nepieciešams grozīt normatīvus aktus, nosakot Nacionālai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu interneta mājaslapai, kuru izmanto audiovizuālā materiāla izplatīšanai. Šajā gadījumā nereģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem tiks liegta iespēja turpināt gūt nedeklarētus ieņēmumus.

Pilnveidot nosacījumus lietotu transportlīdzekļu reģistrācijai

Lai novērstu PVN izkrāpšanas gadījumus ar transportlīdzekļiem, nepieciešams grozīt normatīvos aktus, lai transportlīdzekļu atsavināšanas darījumus varētu veikt tikai ar tādiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti CSDD. Nepieciešams aizliegt vienas dienas laikā transportlīdzekli reģistrēt un pārreģistrēt. Lai izsekotu transportlīdzekļu maiņai un PVN nomaksai valsts budžetā, ierosinām noteikt nosacījumu transportlīdzekļu tirdzniecības vietas izsniegtajā īpašumtiesību apliecinošajā dokumentā norādīt transportlīdzekļa iepriekšējo īpašnieku.

Reversā PVN ieviešana dārgmetālu jomā

Dārgmetālu aprites jomā VSIA ″Latvijas proves birojs″ ir konstatējis tendenci palielināties PVN izkrāpšanas gadījumiem, un līdz šim veiktie VID kontroles pasākumi nav spējuši šo tendenci mazināt, un tādējādi kā risinājums būtu paredzēt ieviest PVN apgrieztās maksāšanas kārtību šajā nozarē.

Papildu informācija

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra palielināšana no 48 600 līdz 52 400 euro

Labklājības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr.1478 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru"" projektu par to, ka 2017. gadā nepieciešams palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru palielināšana no 48 600 līdz 52 400 euro. Nodokļu ieņēmumu bāzes prognozēs ir ņemtas vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra izmaiņas, līdz ar to, ja Ministru kabinets neatbalsta Labklājības ministrijas noteikumu projektu, tad nepieciešams koriģēt sekojošas nodokļu bāzes prognozes par iepriekš minētā pasākuma attiecīgām fiskālām ietekmēm:

valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 2017. gadā jāsamazina par 2,5 milj. euro un 2018. un 2019. gadā jāsamazina par 5,3 milj. euro;

solidaritātes nodokļa ieņēmumus 2017. gadā jāpalielina par 2,5 milj. euro un 2018. un 2019. gadā jāpalielina par 5,3 milj. euro.

*ja vienlaicīgi tiek īstenoti 1.1., 1.2. un 2.3. punktā minētie pasākumi, kopējie ieņēmumi 2018.gadā veidos 10,312 milj. euro.

Finanšu ministreD.Reizniece-Ozola

[1] Zemkopības ministrijas aprēķini

[2] Ekonomikas ministrijas provizoriskie aprēķini

[3] Ekonomikas ministrijas provizoriskie aprēķini

[4] Ekonomikas ministrijas provizoriskie aprēķini, ņemot vērā izdevumus

[5] Likums “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Latvijas Vēstnesis, 26.05.2016., Nr.101 (5673).

[6] Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, 2015.gada 31.decembris. Saskaņā ar 2015.gada decembra datiem nerezidentu klientu darījumu apgrozījums ir bijis divas reizes lielāks nekā rezidentu klientu apgrozījums

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...