Finanšu ministrijas vadības kompetences pārbaude izmaksās 13 tūkstošus
L. Lapsa28.10.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr finanšu ministrs Einars Repše pēdējā valdības sēdē dedzīgi iestājās pret budžeta deficīta palielināšanu, tērējot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, viņa paša vadītā ministrija izlēmusi, ka ir īstais laiks, lai par vairāk nekā 13 tūkstošiem latu pārbaudītu ministrijas vadības kompetenci.
Ministrija uzskatījusi par nepieciešamu tieši pašlaik veikt „vadošo amatpersonu kompetenču novērtēšanu”, - kopumā par 13 465 latiem (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) tiks novērtēta veselu 36 Finanšu ministrijas vadības pārstāvju kompetence.
Interesanti, ka atbildīgo speciālistu kompetenci nenovērtēs kāda labi zināma auditorkompānija vai līdzīga struktūra, - ministrijas rīkotajā iepirkumā uzvarējusi mazpazīstamā SIA O.D.A., kas, kā izrādās, līdz šim ar augstu valsts amatpersonu kompetences izvērtēšanu nav nodarbojusies.
Šīs SIA, kas kā pamatnodarbi norāda vadības konsultāciju sniegšanu, vienīgā īpašniece un valdes locekle ir 1971. gadā dzimusī Gitāna Dāvidsone. Viens ministrijas pasūtījums kompānijai nodrošina vairāk nekā ceturto daļu gada apgrozījuma: kā rāda Lursoft dati, O.D.A. pagājušo gadu beigusi ar 42 tūkstošu latu apgrozījumu (vairāk nekā četrkārtējs kritums, salīdzinot ar 2008. gadu).
Tomēr pieticīgās kompānijas vienīgā īpašniece un vadītāja apgalvo, ka trim uzņēmuma darbiniekiem esot „vadības kompetenču izvērtēšanas prakse un arī atbilstoša izglītība. Tā ir psiholoģijas izglītība, kā arī dažāda papildu izglītība – kursi, kuros nodarbojas tieši ar vadības kompetenču izvērtēšanas apgūšanu”.
Dāvidsone apgalvo, ka O.D.A. esot „daudzu gadu pieredze vadības kompetenču izvērtēšanās”, vienam darbiniekam esot 14 gadu, otram – 10 gadu pieredze. Tiesa, Dāvidsone nevarot atklāt, kam šādi pakalpojumi būtu sniegti, - varot tikai teikt, ka tie ir „vidēji lieli uzņēmumi”.
Finanšu ministrija pagaidām nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc šāda novērtēšana nepieciešama, vai šāda iepirkuma rīkošana taupības apstākļos ir lietderīga un cik lielu summu no šī iepirkuma sedz ES fondu līdzekļi, bet cik - ministrijas budžets. Tāpat vēl nav zināms ministrijas pamatojums – vai tās vadības kompetenci spēj novērtēt SIA, kura līdz šim ar valsts amatpersonu kompetences novērtējumu nav nodarbojusies.
Savukārt Finanšu ministrija skaidro, ka tās informācija liecinot – O.D.A. līdz šim veikusi Valsts probācijas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku, kā arī Latvijas Valsts mežu vadības kompetenču izvērtēšanu.
„To finansē no Eiropas Sociālā fonda pēc īpaša donoru aicinājuma,” – šādi Finanšu ministrija atbild uz jautājumu, vai šāda iepirkuma rīkošana taupības apstākļos ir lietderīga. Stiprināt ministrijas „administratīvo un analītisko kapacitāti” gada sākumā rekomendējušas EK/SVF tehniskās palīdzības misijas.
Esot nepieciešams „kritiski izvērtēt esošo augstākā un vidējā līmeņa vadītāju spējas un kompetences (vadīt, organizēt, motivēt darbiniekus, izvērtēt darbību, virzīt inovatīvas idejas utml.)”, lai „maksimāli efektīvi izmantotu esošos cilvēkresursus”. Turklāt projektā paredzēta „ne tikai vērtēšana, bet arī konkrēti ieteikumi katram vērtējamam darbiniekam un mācības vājo vietu stiprināšanai”.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
