Finanšu policijas darbības "ierakstās" bijušā darbinieka reiderisma shēmās
PIETIEK29.05.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
to>netts
30.05.2012. 22:41Vilka kungs šeit maz ko var ietekmēt:( Pat ne to kurš būs padomnieks kurš nebūs...
netts
30.05.2012. 18:01Kā Finanšu ministrija to pieļauj! Vai tad Vilka kungs tās lietas nekādi nevar ietekmēt?
Fantomass
30.05.2012. 17:52Šī valsts ir pamatīga Mēslu bedre!!
Ko tad cienījamais Tieslietu ministrs nez saka par šo visu??Ne velti auseklīšu sarunas taču veda dažāda līmeņa advokāti utt., kuriem ar šo TM securoty ir visai labas attiecības ;)
Ne velti Tembergs tā vēlējās,lai par IEM kļūst savs cilvēks!
Žēl,ka vadošajām amatpersonām pilnīgi po...,kādas rebes te tie bīdītas!
oho ho
30.05.2012. 12:44Puķītis..bet ir daudz daudz daudz citu uzvādu..kuri ļotie labi strādā FP...dzīvo labi..brauc labi..un komunicē izmantojot Vertu talruņus..un tas kas aprakstīts rakstā ir taktika....tas gadījumam ..
A-JURISTS
30.05.2012. 11:20Bet tas taču ir pilnīgi dabīgi, jo viss, kas saistās ar vārdiņu "lr POLICIJA" ir NOZIEDZĪGS !!!!
zigis
30.05.2012. 10:10Izskatās, ka Latvijā atgriežas vecie "jumta" laiki. Tāpēc jau izveidojās kašķis čečēnam ar tenbergu! Prieks, ka tam visam vēl svētību dod Zatlers un Vienotība!
loģika
30.05.2012. 09:10Nu tad lasi un priecājies par Repšes ielikteņu bandu,tikai tie,kas pēc savas natūras un darbiem atbilst Jaunupa stilamun [afēritu gara]ir godā celti,un saņem ģeneraļa nosaukumus ar algas pielikumiem ,jā bet tas viss tak tiek nosaukts par tiesiskuma kaolīciju.Pi.dec.
Deltas Faktors
30.05.2012. 08:36Kā nu kurš māk aizpildīt savu deltu starp oficiālajiem ienākumiem un izdevumiem, lasi augošajām vajadzībām.:((
Nezinītis uz Mēness
30.05.2012. 08:14Mūsdienu policistu no bandīta nevar atšķirt, jo policisti bieži vien rīkojoties uz vienu roku ar bandītiem, turpretim bandīti pārģērbjoties policistu formās, lai ērtāk varētu laupīt. Tāpēc godīgam knēvelim jau nu ir pilnīgi vienalga, kas viņam priekšā: bandīts vai policists.
Andrejs
29.05.2012. 22:49piedodiet, bet vienkarsi.. pi.zdets... kas tik nenotiek ar Finansu policijas starpniecibu
zināms
29.05.2012. 22:28Nudien kā pasakā.....bet tie tak ir fakti,tas tak notiek mūsu valstī,ārprāts.
Anonīmais Šakālis
29.05.2012. 21:55Tagad jau praktisi katrs ielāgojis, kaut vai strīdoties ar TELE2 par telefona uzrēķinu, ka sodanaudas kopsumma nedrīkst būt lielāka par parāda pamatsummu. A te — vēl trīskārša klāt…!
Nē nav zagļi
29.05.2012. 20:39Ja kāds paceltu cik šie gatavus auditus ar uzrēķiniem virs 10000latiem ir nobeidzinājuši,visi tur sēdētu ar ģenerāli pa priekšu!
muitas jefreitors
29.05.2012. 20:35Finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka pašlaik ir būtiski cīnīties pret ēnu ekonomiku un kontrabandu un gan Kravalis, gan Čerņeckis savā darbā ir parādījuši atzīstamus rezultātus un devuši personīgo pienesumu, motivējot viņu vadītos dienestus.
Finanšu ministrija (FM), kas rīkojumu sagatavoja, paskaidro, ka atbilstoši likumam VID Muitas pārvaldes direktoram un Finanšu policijas pārvaldes direktoram ģenerāļa dienesta pakāpi Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma piešķir pēc divu gadu izdienas muitas pulkveža pakāpē.
Pēc ministrijas norādītā, Kravalis atbilst visām prasībām muitas ģenerāļa dienesta pakāpes saņemšanai, proti, viņš muitas sistēmā strādā kopš 1987.gada 17.jūlija. No 1990.gada 8.oktobra viņš strādā VID. 2010.gada 6.janvārī Kravalis iecelts VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā Muitas pārvaldes direktora amatā. Kravalim muitas pulkveža dienesta pakāpe ir piešķirta 2003.gada 5.martā.
FM informē, ka arī Čerņeckis atbilst visām prasībām finanšu policijas ģenerāļa dienesta pakāpes saņemšanai. Viņš finanšu policijas sistēmā strādā kopš 1999.gada 8.februāra. 2009.gada 2.novembrī viņš pārcelts VID Finanšu policijas pārvaldes direktora amatā. Turklāt Čerņeckim finanšu policijas pulkveža dienesta pakāpe ir piešķirta 2009.gada 10.decembrī.---
:-)))
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
