FKTK kandidāta nevirzīšanas patiesais iemesls - bažas par politisko tirgu ap budžeta balsojumu
PIETIEK31.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan oficiāli finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) paziņojis, ka jauns Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāts Saeimas 25. oktobrī neapstiprinātā Jāņa Brazovska vietā šogad visticamāk netiks virzīts, jo esot grūti atrast līdzvērtīgu speciālistu, patiesais iemesls jautājuma nobremzēšanai varētu būt saistīts ar bažām par politisko tirgošanos ap FKTK kandidātu līdzīgi tai, kas kuluāros notika ap Brazovska pārvēlēšanu, bet tā varētu apdraudēt valsts nākamā gada budžeta pieņemšanu Saeimā 15. novembrī. Iespējamas tirgošanās arī ap Maksātnespējas likumu, kas tieši pašlaik ticis atvērts grozījumu izdarīšanai.
To, ka Vilks nobremzējis FKTK jautājumu vismaz līdz 15. novembrim, kad Saeimai jāpieņem valsts budžets nākamajam gadam, Saeimas kuluāros bija zināms jau Brazovska nepārvēlēšanas dienā.
Jau Brazovska balsojuma sakarā politikas kuluāros bija notikusi tirgošanās saistībā gan ar valsts budžeta projektu, gan atsevišķu lielo projektu finansējumu un ar partiju sponsoru interesēm saistītām lietām. Indikators cenai, ko politiskie spēki maksās par šo balsojumu, būs ne tikai nākamā FKTK padomes locekļa kandidatūra, bet arī budžeta balsojums un gaidāmā Maksātnespējas likuma skatīšana Saeimā, ko trešdien sāk Tautsaimniecības komisija.
Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kuram kā premjera un finanšu ministra partijas līderim parlamentā bija jānodrošina Brazovskim pozitīvs balsojums, Pietiek zināmos politiskās tirgošanās gadījumus kategoriski noliedza. Finanšu un juristu aprindās bija izskanējis, ka, lai panāktu Nacionālās apvienības atbalstu Brazovskim, no Vienotības saņemti signāli, ka ar šī politiskā spēka sponsorēšanu saistītiem maksātnespējas administratoriem varētu tikt uzticēta Norvik bankas administrēšana, ja to neizdotos glābt.
Premjera partijas ietekme uz maksātnespējas administratora izvēli parādījās jau brīdī, kad tika lemts, kam uzticēs Krājbankas maksātnespējas procesu. Zaķis, kura vārds Pietiek ticis saukts saistībā ar kuluāru sarunām par Norvik administrēšanu, lūgts to komentēt, pēc pauzes atbildēja, divreiz atkārtojot vārdu "meli". Kāds cits deputāts, kurš bija nejaušs liecinieks Pietiek sarunai ar Zaķi, lai kliedētu neveiklo situāciju, izmeta, ka "tos godīgos politiķus jau vienmēr apvaino", kam Vienotības frakcijas vadītājs piekrita.
Sagaidāms, ka partiju intereses un iespējamās vienošanās ap Brazovska izgāšanu parādīs arī debates par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kurus trešdien sāk skatīt Saeimas Tautsaimniecības komisija. Par šī likuma atvēršanu, iesniedzot priekšlikumu, kas vērsts uz maksātnespējas procesa uzsākšanas atvieglošanu un tā termiņu saīsināšanu, parakstījās "Olšteina sešinieka" deputāti un Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš. Abi šie valdības koalīciju pārstāvošie politiskie spēki pāris nedēļas vēlāk vienojās balsojumā pret Brazovski. Tas, ka Maksātnespējas likums ir atvērts grozījumiem, ļauj tajā iesniegt vēl citus, ar maksātnespējas administratoru interesēm saistītus priekšlikumus.
Tāpat Zaķis noliedza, ka Vienotība, kurai ir ietekme Rīgas brīvostā, brīdinājusi ZZS sastāvā esošās Zaļās partijas deputātus: ja netiks atbalstīts Brazovskis, amatā ilgi nenoturēsies brīvostā Krievu salas daudzmiljonu projektu pārraugošajā amatā nesen ieceltais viens no šīs partijas līderiem Viesturs Silenieks. To, ka šādu iemeslu dēļ balsos par Brazovski, Pietiek noliedza arī ZZS deputāts no Zaļās partijas Ingmārs Līdaka.
Pret Brazovska apstiprināšanu, balsojot pret, atturoties vai vispār nepiedaloties balsojumā, iestājās divi koalīcijas partneri - tā dēvētais "Olšteina sešinieks" un Nacionālā apvienība, kā arī opozīcijas frakciju Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas centra vairākums un pāris Vienotības un Refornu partijas deputātes.
Kuluāros pirms balsojuma tāpat izskanēja, ka "Olšteina sešinieka" pārstāvji, ņemot vērā, ka šī deputātu grupa saskaņā ar valdības koalīcijas līgumu ir politiski līdzatbildīga par Satiksmes ministrijas darbu, sarunās ar finanšu ministru Vilku centusies panākt Finanšu ministrijas atbalstu jauno vilcienu iepirkumam, to tieši sasaistot ar balsojumu par Brazovski. Tāpat izskanēja, ka vēl viens ar šo balsojumu saistīts priekšnoteikums bijis, lai Finanšu ministrija nākamā gada valsts budžetā iekļauj valsts kredītgratantiju pagarinājumu Donāta Vaitaiša iecerētajam bioetanola rūpnīcas projektam Rīgas brīvostā. Tas tieši saistīts ar zaļās enerģijas biznesu, kam bija politisks atbalsts laikā, kad Ekonomikas ministriju vadīja Artis Kampars (Vienotība) un ministrijas parlamentārā sekretāra amatā darbojās Olšteins.
Pēc likuma FKTK padomes locekļu kandidatūras Saeimas balsojumam virza Latvijas Bankas prezidents (LB) un finanšu ministrs, tomēr, kā rāda Brazovska nepārvēlēšana, bez atbalsta partijās kandidāta apstiprināšana nav iespējama.
Neoficiāli jau pirms 25. oktobra balsojuma bija zināms, ka LB prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir alternatīva kandidatūra FKTK amatam, ja Brazovskis netiks apstiprināts, - zvērināts advokāts, iepriekš LB Juridiskās pārvaldes vadītājs Pēteris Putniņš, kuru Rimšēvičs neveiksmīgi pirms pāris gadiem virzīja LB padomes locekļa amatam. Toreiz aiz Putniņa kandidatūras tika saskatītas Aivara Lemberga intereses, jo advokāta sieva Vidaga Putniņa iepriekš darbojusies tādu ar Lemberga interesēm saistītu uzņēmumu kā Ventbunkers, Latvijas Naftas tranzīts, Preses nams valdēs un padomēs, kā arī savulaik no Ventspils uzņēmumu puses ieteikta darbam Latvijas Krājbankas padomē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
