FKTK kandidāts Putniņš līdz Saeimas komisijas lēmumam nekomentē Lemberga pēdas savā biogrāfijā

Uz virkni konkrētu jautājumu, kurus šodien Putniņam uzdeva Pietiek, tostarp par viesošanos prokuratūrā tā dēvētās Lemberga stipendiātu lietas ietvaros (jautājumi publicēti raksta beigās), kandidāts solīja sniegt atbildes vienīgi pēc Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdes, kad tā būs spriedusi virzīt uz plenārsēdi lēmumprojektu par viņa apstiprināšanu amatā. Putniņš arī norādīja, ka daži Pietiek jautājumi satur "nepareizus apgalvojumus", tomēr neatsaucās aicinājumam sniegt savu redzējumu, jo "ārpus konteksta nebūtu pareizi kaut ko komentēt".

Putniņš jau reiz ir "izkritis" Saeimas balsojumā, kad 2010. gada maijā kandidēja uz LB padomes locekļa amatu. Viņa izredzes šoreiz saistītas ar Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamu vienošanos. Jau pagājušajā ceturtdienā, kad Saeimas kuluāros atkal saistībā ar FKTK amatu bija uzpeldējusi Putniņa kandidatūra, izskanēja, ka atsevišķi ZZS deputāti no Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij varētu balsot pret viņu vai atturēties, tādējādi mazinot kritiku par oligarha ēnu aiz balsojuma.

Putniņš darbojies gan a/s Ventbunkers padomē, gan a/s Latvijas Kuģniecība (LK) padomē laikā, kad to darbību vēl kontrolēja Lembergs, rāda Lursoft dati. Par LK padomes locekli Putniņš kļuva 2005. gada februārī, kad arī akcionāru pilnsapulce padomē ievēlēja veselu virkni ar Ventspils mēra interesēm saistītu personu. Putniņa dzīvesbiedre Vidaga Putniņa gadiem ilgi darbojusies dažādu ar Ventspils tranzītbiznesu saistītu uzņēmumu padomēs, kur pārstāvējusi ar Lembergu saistītas intereses.

Bet tās ir tikai publiski izsekojamās Lemberga pēdas FKTK kandidāta karjerā. No drošiem avotiem Pietiek zināms, ka Putniņam ir nācies apmeklēt Ģenerālprokuratūru laikā, kad tā 2007. gadā tika uzsākta tā dēvētās Lemberga stipendiātu lietas izmeklēšana.

Savu jurista karjeru Putniņš sācis būvēt 90. gadu beigās advokāta Zigmunda Spādes birojā, kas savulaik laikraksta Diena pētījumos minēts kā viens no smadzeņu centriem aiz LK privatizācijas shēmas izstrādes un īstenošanas 2001. - 2002. gados. Spādes birojs savulaik ticis pilnvarots pārstāvēt Yelverton Investments intereses Ventspils tranzītuzņēmumu ķēdes centrālajā uzņēmumā a/s Ventbunkers. Par Yelverton Investments ir aizdomas, ka patiesā labuma guvēji tajā ir Lembergs un viņa dēls Anrijs. Tieši pilnvaru pārstāvēt šo Nīderlandē reģistrēto firmu 2004. gada novembrī saņēmis Putniņš, kurš togad novembrī kļuva par Ventbunkera padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Kāpēc tagad un kāpēc Putniņš? Visticamāk Putniņa kandidatūras atgriešanās uz darījumu galda skaidrojama ar Vienotības centieniem panākt, ka Lemberga ietekmē esošā Zaļo un zemnieku savienība nebloķējas ar Saskaņas centru referenduma kampaņā pret eiro ieviešanu jau 2014. gadā. Viņa kandidatūras publiska parādīšanās no aizkulisēm iezīmē otro cēlienu pēc Jāņa Brazovska atkārtotas neapstiprināšanas amatā. Jau drīz pēc FKTK otrās personas izgāšanas Saeimas balsojumā informēti avoti Pietiek norādīja, ka pretdarbība viņa pārvēlēšanai lielā mērā bijusi saistīta ar Brazovska neatsaucību ietekmīgu spēlētāju ieinteresētībai saņemt licences jaunu kredītiestāžu dibināšanai, kas kalpotu kā "kabatas" bankas.

Tomēr no malas LB juridiskā konsultanta Pētera Putniņa virzīšana FKTK padomes priekšsēdētāja vietnieka amatam izskatās kā respektabla izvēle, ko pusotru mēnesi pēc Brazovska nepārvēlēšanas šajā amatā izdarījuši LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs un finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība). Par šo kandidatūru, par kuru vēl jānobalso Saeimas vairākumam, vairums valdības koalīcijas politiķu uzzināja tikai pirmdienas pēcpusdienā, kad Rimšēviča un Vilka kandidāta vārds nonāca uz Saeimas Prezidija un valdības koalīcijas galda.

Patiesībā par to, ka "īstais" kandidāts FKTK otrā cilvēka amatam ir plašākai sabiedrībai mazzināmais Putniņš, šaurā lokā runāja vēl laikā, kad Brazovskis un viņa patiesie atbalstītāji vēl skaitīja trūkstošās balsis Saeimā. Jau oktobra otrajā pusē Putniņa kandidatūru finanšu ministram Vilkam bija piedāvājis Rimšēvičs. Tobrīd avoti premjera partijā Pietiek apgalvoja, ka  vienošanās nebūs, jo ministrs tai nav piekritis.

2013. gada decembrī beidzas paša Rimšēviča otrais sešu gadu termiņš LB prezidenta amatā, un, lai gan šobrīd nav dzirdamas alternatīvas kandidatūras, viņam jau pēc gada būs jāspēj iegūt esošā Saeimas sastāva vairākuma atbalsts pārvēlēšanai.

Uz mobilā tālruņa zvanu Putniņš šodien neatbildēja, bet uz īsziņā nosūtītajiem jautājumiem tāpat ar īsziņas starpniecību solīja sniegt atbildes vienīgi pēc tam, kad būs notikusi Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēde. Tajā jāapspriež FKTK amatam izvirzītā kandidatūra un jālemj par attiecīga lēmumprojekta virzīšanu balsojumam Saeimas plenārsēdē.

Pietiek FKTK padomes priekšsēdētāja kandidātam Pēterim Putniņam nosūtītie jautājumi:

1. Pirms kāda laika esat apmeklējis prokuratūru saistībā ar izmeklēšanu tā dēvētajā Lemberga stipendiātu lietā. Kādā statusā? Un, kāda ir jūsu saistība ar šo lietu?

2. Būdams a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāja vietnieks, jūs pārstāvējāt Yelverton Investments. Vai bijāt informēts, ka patiesā labuma guvējs tajā ir Aivars Lembergs? Vai faktiski pārstāvējāt viņa intereses? Kā intereses pārstāvējāt a/s Latvijas Kuģniecība padomē?

3. Kuros gados darbojāties advokāta Spādes birojā un, vai bijāt iesaistīts darbā pie a/s Latvijas Kuģniecība privatizācijas juridiskajiem aspektiem? Vai klients bija Lembergs? Ja ne, tad kurš?

4. Vai uzskatāt, ka FKTK jābūt elastīgākai jaunu banku licencēšanā?

Pētera Putniņa atbilde:

Labprāt atbildēšu uz jūsu jautājumiem pēc Budžeta komisijas sēdes. Varu klātienē vai rakstiski, kā vēlaties. Daži jūsu jautājumi jau no pirmā acu uzmetiena satur nepareizus apgalvojumus, tāpēc labāk jau būtu tomēr gatavot rakstu, zinot patiesus izejas datus. Ārpus konteksta nebūtu pareizi kaut ko komentēt. Ja vēlaties, varam izrunāt jūs interesējošos jautājumus sākot no ceturtdienas pēcpusdienas [pēc tam, kad būs notikusi Budžeta un finanšu komisijas sēde].

Novērtē šo rakstu: