FKTK vairāk nekā gadu nav „pamanījusi” „Meridian Trade Bank” pārkāpumus kredītu izsniegšanā
PIETIEK19.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pētera Putniņa (attēlā) vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisija vairāk nekā gadu nav „pamanījusi” tās „uzraudzītās" AS Meridian Trade Bank (agrāk Multibanka) pārkāpumus kredītu izsniegšanā, - to apliecina bankas publiskotais neauditētais 2017. gada darbības pārskats.
„2017. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembrī bankai bija attiecīgi 21 un 20 aizņēmēji vai savstarpēji saistītas aizņēmēju grupas, kuru kopējās kredītsaistības pārsniedza 10% no 37. pielikumā norādītā bankas kapitāla. Minēto kredītu bruto summa 2017. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembrī bija attiecīgi 64,057 tūkstoši EUR un 71,263 tūkstoši EUR. Minēto kredītu summai 2017. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembrī bija izveidoti uzkrājumi attiecīgi 13,830 tūkstoši EUR un 9,232 tūkstoši EUR,” atzīts publiskotajā bankas pārskatā.
Tas nozīmē, ka jau vismaz kopš 2016. gada banka ir pārkāpusi noteikumus, kas regulē kredītu kopapjomu, ko kredītiestāde drīkst izsniegt vienam klientam vai saistītu klientu grupai. „Saskaņā ar regulatora prasībām bankas kredītriska koncentrācija ar vienu klientu vai saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25% no bankas kapitāla. Banka bija pārsniegusi minētās prasības 2017. gada 31. decembrī trijos gadījumos (25,42%, 25,97%, 34,64%) un 2016. gada 31. decembrī divos gadījumos (26.72%, 27.85%),” atzīst Meridian Trade Bank.
Tas nozīmē, ka pārkāpumi bijuši jau 2016. gadā, un kredītiestāde gada pārskatā atzīst, ka „pastāv risks, ka par regulatora prasību neievērošanu var tikt piemēroti korektīvi pasākumi vai soda sankcijas”. Taču ilgāku laiku bankas bažas ir bijušas nepamatotas, - visu 2016. gadu un lielāko daļu no 2017. gada FKTK pārkāpumus nav pamanījusi vai arī par tiem nav likusies ne zinis.
Tikai pagājušā gada 8. novembrī FKTK padome ir pieņēmusi lēmumu „par sankciju un pasākumu noteikšanu AS Meridian Trade Bank, saskaņā ar kuru tika konstatēts, ka AS Meridian Trade Bank nav nodrošinājusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas darbību kredītriska pārvaldīšanas jomā”. Tikai tad bankai tika piemērota soda nauda 889 651 eiro apmērā un noteikti „tiesiskie pienākumi, lai novērstu kredītiestādes darbībā konstatētos trūkumus, kā arī, lai turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus bankas darbībā”.
Taču ne FKTK vadītājs Putniņš, ne arī kāda cita FKTK amatpersona nevēlas atbildēt uz Pietiek jautājumu – cik šīs iestādes uzraudzītās kredītiestādes vēl sistemātiski pārkāpj attiecīgo regulatora prasību. Tā vietā FKTK vienīgi norāda, ka „savu uzraudzības funkciju ietvaros, konstatējot kredītiestāžu darbībā normatīvo aktu vai regulējošo prasību pārkāpumus, prasa šos pārkāpumus novērst, kā arī piemēro atbilstošas sankcijas un korektīvos pasākumus”.
Iespējams, ka tieši ar savlaicīgas uzraudzības trūkumu ir skaidrojama kredītiestādes pašreizējā situācija. Tās kapitāls ir tikai nedaudz vairāk nekā 13 miljonu eiro, savukārt uzkrājumiem banka bijusi spiesta novirzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro, bet tās pagājušā gada zaudējumi ir pārsnieguši 4 miljonus eiro. Dramatiskākā situācijā pašlaik ir tikai Krievijas uzņēmēja Grigorija Guseļņikova kontrolētā Norvik banka.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
