Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar katru gadu pasliktinoties izmeklēšanas un tiesu darba kvalitātei, aizvadītais gads mums nesa vairākas zīmīgas kriminālziņas, kuras lakoniski demonstrē pieaugošo degradāciju Latvijas likumu varas nesēju vidū.

Šie gadījumi, protams, ne tuvu nav bijuši visi, taču tie ir zīmīgi ar savu uzskatāmību un atrašanos visas sabiedrības acu priekšā — tas nav, piemēram, kārtējais kriminālprocess par zaptes burku iznešanu no pagraba vai Jelgavas juvelieres saukšanu pie kriminālatbildības, jo viņa kļūdaini noteikusi zelta provi un kļūda sastādījusi veselus 76 centus.

Prokurore darba laikā savā kabinetā kopīgi dzer ar tiesājama narkodīlera advokāti — un tas vēl te nav dīvainākais

Pirms diviem gadiem KNAB darbinieki nezināmu iemeslu dēļ (iespējams, ka notika vienkārša rutīnas pārbaude) pētīja, vai Jelgavas prokurore Zinaīda Egle nav korumpēta. Neko neatrada, tāpēc iedeva iezīmētu naudu kāda noķerta narkodīlera tēvam, kas šo naudu iedeva advokātei, lai tā aizstāv dēlu un vienojas prokurori Z. Egli par vieglāka soda piemērošanu apmaiņā pret narkodīlera atzīšanos: KNAB nezināmu iemeslu dēļ cerēja, ka nauda tiks atdota prokurorei kā kukulis (!), jo advokāte un prokurore bija labi pazīstamas jau iepriekš un ilgus gadus.

Protams, advokāte savu honorāru deklarēja kā savus ienākumus, nomaksāja nodokļus un devās pie prokurores apspriest vienošanos par narkodīlera atzīšanos, kā to paredz likums. Kādā citā gadījumā abas juristes iedzērušas dzirkstošo vīnu prokurores kabinetā un apspriedušas kaut kāda notiesāta noziedznieka gaitas pēc atbrīvošanas — tas nekavējoties pastrādājis nākamo noziegumu un ticis izsludināts meklēšanā.

Taču no šīm sadzīviskajām epizodēm izdevies izveidot kārtējo “patoloģisko” krimināllietu par neko, kas tālāk aizvedusi pie laulāta pāra aresta un pat bijušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera turēšanas aizdomās. Vairāk — Ritvara Raita reportāžās no tiesām:

https://www.la.lv/pie-vina-glazes-kabineta-tika-atklata-neizpauzama-informacija-prokurori-un-advokati-atzist-par-vainigam

http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/kriminala-informacija/23831-bijusa-generalprokurora-kalnmeiera-lieta-par-ko-tiesa-marupiesus-jurkjanus

Rīgas apgabaltiesā — opozīcijas partiju līderu sodīšanas konveijers

Rajona tiesa iepriekš pilnībā attaisnoja Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS) un viņa biroja vadītāju, ko apsūdzēja par “dokumenta viltošanu, un šo dokumentu izmantos kā attaisnojumu amatpersonas darba kavējumam — neattaisnotai prombūtnei”. Cik var saprast, tika noformēta komandējuma apliecība, kaut arī G. Truksnis, iespējams, bijis nevis komandējumā, bet “zapojā”.

Pirmās instances tiesa pilnībā attaisnoja G. Truksni un biroja vadītāju — neatkarīgi no tā, kas tur patiesībā notika un kur G. Truksnis bijis, nekāds kaitējums nevienam nav bijis nodarīts, jo Jūrmalā visi tajā laikā ieplānotie darbi domē tikuši paveikti, bet konkrētais papīrs tur neko nav mainījis.

Rīgas apgabaltiesā šo lietu izskatīja Irīna Jansone — tā pati tiesnese, kas vienlaikus notiesāja un attaisnoja Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”/ZZS), mainot drošības līdzekli uz apcietinājumu. Pēc G. Trukšņa notiesāšanas tiesnese I. Jansone norādīja: “Apelācijas instances tiesa citādi vērtēja pierādījumus lietā un atšķirībā no pirmās instances tiesā lemtā atzina tos par pietiekamiem, lai taisītu notiesājošu spriedumu.”

Šis īsais teikums labi raksturo, kā tagad strādā Rīgas apgabaltiesa: tiesu vairs pat virspusēji un formāli neinteresē, ko saka liecinieki, kas tieši notika un vai ir vispār bijis noziedzīgais nodarījums, vai tas ir atstājis kādas sekas, radījis kādam jebkādu kaitējumu. Tiesu interesē “piedzīt” pierādījumus tā, lai varētu taisīt notiesājošus spriedumus, pakalpojot prokuratūrai un KNABam.

Nelikumīgi aiztur Robežsardzes vadību: morālā kompensācija cietušajiem — veseli 32 eiro

Iepriekš nelikumīgi aizturētie Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts un viņa vietnieks Juris Martukāns katrs saņēmuši 32 eiro un 0 centus par kaitējuma atlīdzināšanu pēc tam, kad pret viņiem bez pamata tika sākti, bet vēlāk izbeigti kriminālprocesi. Vēl viņi saņēma “atlīdzību” par juridiskajiem pakalpojumiem 45 eiro apmērā (tā ir apmēram vienas telefonsarunas vērtība ar kvalificētu advokātu) un… atvainošanos.

Cita starpā jau brīdī, kad viena no Iekšlietu ministrijas struktūrām izlēma arestēt otras struktūras vadību, nevienam robežsargam nebija noslēpums, ka šīs darbības nāk no Iekšējās drošības biroja (IDB) vadības personiskas nenovīdības pret konkrētajiem Robežsardzes virsniekiem, nevis kādiem reāliem apstākļiem vai problēmām uz robežas. Tagad abiem robežsargu virsniekiem ir pamats pieprasīt, lai izmaksātās “milzu kompensācijas” regresa kārtībā piedzen no IDB darbiniekiem — tas būtu sīkums, bet principiāli pareizi.

Tieslietu ministrija atvainojas Ogres mēram Helmanim par sīkumiem, bet nevis par sistemātiskiem pārkāpumiem

“Tieslietu ministrija Latvijas Republikas vārdā atvainojas Egilam Helmanim par sagādātajām neērtībām, ciešanām un pārdzīvojumiem, nepamatoti turot aizdomās un saucot pie kriminālatbildības kriminālprocesā," ar gariem zobiem teikts paziņojumā, kuru Tieslietu ministrija publicējusi oficiālajā "Latvijas Vēstnesī". Tas noticis pēc tam, kad 11 gadu garumā E. Helmanis un Ogres reģionālās TV studijas vadītājs Artūrs Robežnieks tika tiesāti par kārtējo neesošo noziedzīgo nodarījumu.

Pats E. Helmanis to novērtēja šādi: “Mana gandrīz divpadsmit gadus ilgā “vazāšana” pa tiesu instancēm un medijiem, graujot manu reputāciju, sirdsmieru un veselību, noslēdzās šogad. […] Vēlējos konkrētu, juridiski korektu un pilnvērtīgu tiesu varas sistēmas nepilnību atzīšanu.

Saskatu iespēju dot savu artavu mūsu valsts sakārtošanai: pievienoto vērtību, kas mazinātu iespējas, ka vēl kaut vienam mūsu valsts pilsonim nāktos iziet cauri netaisnības un aprēķina dzirnakmeņiem tiesvedībā. Šādam nolūkam ir absolūti svarīgi, lai atvainošanās tekstā būtu konkrēti minēti tie nodarījumi, sistēmiskās kroplības un ietekmējamības faktori, ar kuriem saskāros. Problēmu risināšana var notikt tikai tad, ja problēma ir apzināta un atzīta. Ne jau katram mūsu valstī pietiktu spēka, laika un citu resursu, lai gadiem nostāvētu pret netaisnīgu un masīvu spiedienu.

[Saņemtā] atvainošanās ir vienīgi par sagādātajām neērtībām, ciešanām un pārdzīvojumiem, nevis par pašu nepamatoto un prettiesisko kriminālprocesu un tā ietvaros veiktajām darbībām. Un, ņemot vērā tajā lietoto vārdu nozīmi “kriminālprocesuālajā izpratnē”, atvainošanās aptver vienīgi kriminālprocesa pirmstiesas stadiju – turēšanu aizdomās un saukšanu pie kriminālatbildības, taču lietas būtība ir vairāk nekā 9 gadus ilgajā tiesvedībā! Tajā, kā gadu no gada, sēdi pēc sēdes man nācās uzklausīt pilnībā izdomātas apsūdzības, neizprotamus un, manā vērtējumā, ietekmētus/apmaksātus tieslietu sistēmas pārstāvju secinājumus un lēmumus.

Līdzīgi kā atkarīgajam, kuram smagi vai pat neiespējami nāk atzīšanās sev un apkārtējiem, ka problēma ir un tā jārisina, arī Tieslietu ministrijai, šajā gadījumā, nav izdevies godīgi paraudzīties īstenībai acīs! Īstenība ir tāda, ka zemāko instanču tiesas pieņem nekvalitatīvus, nepamatotus un nezināmā motivācijā balstītus lēmumus.

Tas, ko es prasu, ir atvainošanās šādā tekstā: "Pamatojoties uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu, Tieslietu ministrija Latvijas Republikas vārdā atvainojas Egilam Helmanim par nepamatotu turēšanu aizdomās, saukšanu pie kriminālatbildības un nepamatotu notiesāšanu divās instancēs kriminālprocesā Nr.11810015009, un tā rezultātā sagādātajām neērtībām, ciešanām un pārdzīvojumiem." Ja tas nenotiks, es turpināšu iet uz priekšu.”

Lietas būtība:

https://pietiek.com/raksti/ogres_mers_helmanis_attaisnots_pec_11_gadu_tiesasanas_kapec_ta/

Novērtē šo rakstu:

136
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...