Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

18,79 miljonu eiro liela peļņas daļa uz katru no uzņēmuma lielajiem akcionāriem. 10,04 miljonu eiro lielas dividendes, kas izmaksātas katram no lielākajiem akcionāriem. 38,27 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai uzņēmējai piederošās kompānijas. Šādi ir mūsu valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi, kas sadarbībā ar Lursoft apkopoti biznesa žurnāla Kapitālsjaunākajā numurā jau tradicionāli publicētajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100.

Biznesa žurnāls Kapitāls jau otro gadu septembra numurā vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un precīzās summās ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību. Atšķirībā no pagājušā gada, pirmoreiz gan peļņas daļa, gan zaudējumu apjoms, gan izņemtās dividendes ir izteikti ne vairs latos, bet eiro.

Taustāmas summas ir atrodamas tikai vienā no šiem trim sarakstiem - lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100: tajā atrodami cilvēki, kas nolēmuši no sava biznesa izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām. Nav gan pārspēts iepriekšējais dividenžu rekords, kad SIA Mikrotīkls saimnieki 2012. gadā divatā dividendēs bija izņēmuši 21,28 miljonus latu (vairāk nekā 30 miljonu eiro). Taču arī pērn lielākās vienas personas pērn izņemtās dividendes pārsniedz 10 miljonu eiro, un pirmais desmits kopā dividendēs izņēmis vairāk nekā 30 miljonu eiro.

Toties abi pārējie TOP 100 - tāpat kā pirms gada - rāda nevis konkrētu uzņēmēju kā fizisko personu no pašu kabatas ciestus zaudējumus vai pašu personīgi gūtu peļņu, bet gan viņiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļu, kas atbilst šo uzņēmēju līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. "Abi šie saraksti uzskatāmi demonstrē, kuri nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, kuri zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, - jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai uz papīra, fiksēti gada pārskatos," atzīmē viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Pagājušā gada peļņas, zaudējumu un dividenžu rekordi

Trīs lielākie pelnītāji:

1. (2. - vieta pirms gada) Oļegs Fiļs - 18 795 370 eiro

2. (5.) Ernests Bernis - 18 791 000 eiro

3. (4.) Leonīds Esterkins - 17 719 200 eiro

Trīs lielākie zaudētāji:

1. (73. - vieta pirms gada) Larisa Sviridova - 38 272 728 eiro

2. (-) Sergejs Degiļs - 9 776 107 eiro

3. (59.) Mārtiņš Vašuks - 6 396 236 eiro

Trīs lielāko dividenžu saņēmēji

1. (-) Ernests Bernis - 10 047 136 eiro

2. (-) Oļegs Fiļs - 10 044 800 eiro

2. (-) Leonīds Esterkins - 2 403 786 eiro

Lursoft IT valdes locekles Daigas Kiopas secinājumi par jaunajiem TOP 100:

- Kaut gan kādam var šķist, ka ceļš uz lielāko pelnītāju sarakstu uzņēmējiem ir ātrs un gluds, pēdējos gados ātrās peļņas guvējus topā faktiski vairs neatrodam.

- Daudziem sarakstā šobrīd iekļuvušajiem uzņēmējiem iepriekšējās darbības rezultātā bijuši arī vairāki likvidēti vai maksātnespējīgi uzņēmumi. Piemēram, Valda Grimzes, kurš zināms arī kā SIA BCO kapitāldaļu turētājs, un Arnolda Laksas vārdi ir saistīti ar astoņiem nu jau likvidētiem uzņēmumiem. Tas liecina, ka arī neveiksmes un zaudējumi ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa un spēja tās pārvarēt, mācīties no iepriekš pieļautajām kļūdām tikai stiprina un dod pieredzi, lai nākotnē, diversificējot riskus, atrodot ienesīgākās darbības sfēras un veidojot uzņēmumā prasmīgu vadības komandu, gūtu labākus rezultātus.

- Analizējot lielāko pelnītāju TOP 100 vecuma struktūru, redzams, ka uzņēmēja ilggadēja pieredze ir viens no nosacījumiem, kas palīdz radīt veiksmīgi strādājošu uzņēmumu. Lursoft apkopotās statistikas dati parāda, ka no visiem dalībniekiem 33 % ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem (pērn – 50 %), vēl 41 % – vecumā no 50 līdz 59 gadiem (2012. gadā – 22 %). Tas savukārt liecina, ka miljonāru sarakstā paaudžu maiņa nenotiek strauji un jauno uzņēmēju ienākšana šajā sarakstā notiek pamazām. Dati parāda, ka 2013. gadā no lielāko pelnītāju sarakstā iekļuvušajām personām 3 % ir bijuši vecumā līdz 30 gadiem.

- Jau tradicionāli arī šoreiz, tāpat kā iepriekšējos gados, sarakstā galvenokārt ir iekļuvuši stiprā dzimuma pārstāvji, to apliecina statistika – no visiem miljonāriem tikai 12 % ir sievietes. Valsts kopējos uzņēmēju rādītājos, kuros ir analizēts Latvijas uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku sadalījums pēc to dzimuma, sieviešu līdzdalība uzņēmumos 2013. gadā bija gandrīz 33 %.

- Sievietes lielākoties cenšas radīt vienu, taču pelnošu un stabilu uzņēmumu, turpretī vīriešiem ir tendence diversificēt savus riskus, biznesā vienlaikus liekot likmes uz vairākiem, dažkārt pat dažādu nozaru uzņēmumiem: pēc Lursoft aprēķiniem, vidēji katram stiprā dzimuma pārstāvim, kurš iekļuvis miljonāru sarakstā, pieder trīs uzņēmumi, bet sievietēm – tikai viens divi.

- No visiem uzņēmumiem, kas ir iekļuvuši lielāko pelnītāju sarakstā, vairāk nekā ceturtā daļa ir saistīta ar nekustamā īpašuma jomu. Tiesa gan, ne visiem nekustamā īpašuma jomā veicas vienlīdz labi, par ko liecina arī fakts, ka tieši šīs nozares pārstāvji vēl joprojām ir arī plaši pārstāvēti lielāko zaudētāju TOP 100.

- Šogad redzams arī tas, ka starp lielākajiem pelnītājiem piederošajiem uzņēmumiem atrodams ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kas darbojas mežsaimniecības, kokrūpniecības un lauksaimniecības sfērā.

Kā veidoti saraksti

Jaunais Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju saraksts izveidots, balstoties uz Lursoft datu bāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem, bet bankām – uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Ļoti būtiska piezīme: šis saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan kaut ko pavisam citu – 2013. gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Tāpat ir jāievēro, ka sarakstā ir ierēķinātas tikai tās kapitāldaļas, kas uzņēmējiem Latvijā reģistrētās kompānijās pieder tieši, kā fiziskām personām, – pieņēmumi par ārzonas un citām ārvalstu kompānijām, aiz kurām varētu stāvēt konkrētas personas, šajā sarakstā nav ņemti vērā.

„Latvijā gan vēl aizvien, neraugoties uz skaļajiem paziņojumiem par nepieciešamību situāciju mainīt, ir arī pašiem savi ofšori – tās ir akciju sabiedrības, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nemaz nav jāpublisko savi akcionāru saraksti, līdz ar ko ne mazums peļņas guvēju mums un jums iet secen tāpēc, ka viņiem nav nu ne mazākās motivācijas vai vajadzības publiski pasludināt sevi par tā vai cita uzņēmuma akcionāriem,” saka viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Līdzīgi ir arī ar jauno Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu, kas tāpat parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu ciestos zaudējumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām, bet 2013. gada peļņas un zaudējumu (tos summējot) daļu proporcionāli viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam atbilstoši uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem šāgada sākumā.

Savukārt attiecībā uz akciju sabiedrībām, kam Latvijas likumdošana neprasa publiskot akcionāru sarakstus, tāpat kā lielāko peļņas daļu sarakstā ņemta vērā publiski pieejamā informācija, kuras apjoms dažādām akciju sabiedrībām ir būtiski atšķirīgs.

Visbeidzot - Latvijas 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts gan ir tas, kas parāda tieši tās konkrētās naudas summas, ko konkrēti cilvēki ir nopelnījuši un izņēmuši no konkrētiem uzņēmumiem. Kā atzīst L. Lapsa, lielāko pelnītāju un zaudētāju saraksti nav simtprocentīgi pilnīgi gan minētā akciju sabiedrību faktora dēļ, gan arī tādēļ, ka ir uzņēmumi, kas sarakstu veidošanas laikā savus gada pārskatus tādu vai citādu iemeslu dēļ vēl nav iesnieguši, savukārt dividenžu saņēmēju saraksts nav simtprocentīgi pilnīgs citu iemeslu dēļ. „Jau vairākus gadus uzņēmumiem nav obligāti savos gada pārskatos jāatšifrē izmaksātās dividendes, un ārpus tā nav nekā, kas tiem liktu šīs summas atklāt. Tāpēc nav iespējams garantēt, ka sarakstā atrodami pilnīgi visi lielāko dividenžu saņēmēji, taču var garantēt, ka šie ir pilnīgākie dati, kas Latvijā ir apkopojami bez Valsts ieņēmumu dienesta vai kādas tiesībsargāšanas iestādes pilnvarām,” uzsver tā veidotāji.

Novērtē šo rakstu:

21
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....