Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

18,79 miljonu eiro liela peļņas daļa uz katru no uzņēmuma lielajiem akcionāriem. 10,04 miljonu eiro lielas dividendes, kas izmaksātas katram no lielākajiem akcionāriem. 38,27 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai uzņēmējai piederošās kompānijas. Šādi ir mūsu valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi, kas sadarbībā ar Lursoft apkopoti biznesa žurnāla Kapitālsjaunākajā numurā jau tradicionāli publicētajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100.

Biznesa žurnāls Kapitāls jau otro gadu septembra numurā vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un precīzās summās ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību. Atšķirībā no pagājušā gada, pirmoreiz gan peļņas daļa, gan zaudējumu apjoms, gan izņemtās dividendes ir izteikti ne vairs latos, bet eiro.

Taustāmas summas ir atrodamas tikai vienā no šiem trim sarakstiem - lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100: tajā atrodami cilvēki, kas nolēmuši no sava biznesa izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām. Nav gan pārspēts iepriekšējais dividenžu rekords, kad SIA Mikrotīkls saimnieki 2012. gadā divatā dividendēs bija izņēmuši 21,28 miljonus latu (vairāk nekā 30 miljonu eiro). Taču arī pērn lielākās vienas personas pērn izņemtās dividendes pārsniedz 10 miljonu eiro, un pirmais desmits kopā dividendēs izņēmis vairāk nekā 30 miljonu eiro.

Toties abi pārējie TOP 100 - tāpat kā pirms gada - rāda nevis konkrētu uzņēmēju kā fizisko personu no pašu kabatas ciestus zaudējumus vai pašu personīgi gūtu peļņu, bet gan viņiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļu, kas atbilst šo uzņēmēju līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. "Abi šie saraksti uzskatāmi demonstrē, kuri nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, kuri zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, - jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai uz papīra, fiksēti gada pārskatos," atzīmē viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Pagājušā gada peļņas, zaudējumu un dividenžu rekordi

Trīs lielākie pelnītāji:

1. (2. - vieta pirms gada) Oļegs Fiļs - 18 795 370 eiro

2. (5.) Ernests Bernis - 18 791 000 eiro

3. (4.) Leonīds Esterkins - 17 719 200 eiro

Trīs lielākie zaudētāji:

1. (73. - vieta pirms gada) Larisa Sviridova - 38 272 728 eiro

2. (-) Sergejs Degiļs - 9 776 107 eiro

3. (59.) Mārtiņš Vašuks - 6 396 236 eiro

Trīs lielāko dividenžu saņēmēji

1. (-) Ernests Bernis - 10 047 136 eiro

2. (-) Oļegs Fiļs - 10 044 800 eiro

2. (-) Leonīds Esterkins - 2 403 786 eiro

Lursoft IT valdes locekles Daigas Kiopas secinājumi par jaunajiem TOP 100:

- Kaut gan kādam var šķist, ka ceļš uz lielāko pelnītāju sarakstu uzņēmējiem ir ātrs un gluds, pēdējos gados ātrās peļņas guvējus topā faktiski vairs neatrodam.

- Daudziem sarakstā šobrīd iekļuvušajiem uzņēmējiem iepriekšējās darbības rezultātā bijuši arī vairāki likvidēti vai maksātnespējīgi uzņēmumi. Piemēram, Valda Grimzes, kurš zināms arī kā SIA BCO kapitāldaļu turētājs, un Arnolda Laksas vārdi ir saistīti ar astoņiem nu jau likvidētiem uzņēmumiem. Tas liecina, ka arī neveiksmes un zaudējumi ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa un spēja tās pārvarēt, mācīties no iepriekš pieļautajām kļūdām tikai stiprina un dod pieredzi, lai nākotnē, diversificējot riskus, atrodot ienesīgākās darbības sfēras un veidojot uzņēmumā prasmīgu vadības komandu, gūtu labākus rezultātus.

- Analizējot lielāko pelnītāju TOP 100 vecuma struktūru, redzams, ka uzņēmēja ilggadēja pieredze ir viens no nosacījumiem, kas palīdz radīt veiksmīgi strādājošu uzņēmumu. Lursoft apkopotās statistikas dati parāda, ka no visiem dalībniekiem 33 % ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem (pērn – 50 %), vēl 41 % – vecumā no 50 līdz 59 gadiem (2012. gadā – 22 %). Tas savukārt liecina, ka miljonāru sarakstā paaudžu maiņa nenotiek strauji un jauno uzņēmēju ienākšana šajā sarakstā notiek pamazām. Dati parāda, ka 2013. gadā no lielāko pelnītāju sarakstā iekļuvušajām personām 3 % ir bijuši vecumā līdz 30 gadiem.

- Jau tradicionāli arī šoreiz, tāpat kā iepriekšējos gados, sarakstā galvenokārt ir iekļuvuši stiprā dzimuma pārstāvji, to apliecina statistika – no visiem miljonāriem tikai 12 % ir sievietes. Valsts kopējos uzņēmēju rādītājos, kuros ir analizēts Latvijas uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku sadalījums pēc to dzimuma, sieviešu līdzdalība uzņēmumos 2013. gadā bija gandrīz 33 %.

- Sievietes lielākoties cenšas radīt vienu, taču pelnošu un stabilu uzņēmumu, turpretī vīriešiem ir tendence diversificēt savus riskus, biznesā vienlaikus liekot likmes uz vairākiem, dažkārt pat dažādu nozaru uzņēmumiem: pēc Lursoft aprēķiniem, vidēji katram stiprā dzimuma pārstāvim, kurš iekļuvis miljonāru sarakstā, pieder trīs uzņēmumi, bet sievietēm – tikai viens divi.

- No visiem uzņēmumiem, kas ir iekļuvuši lielāko pelnītāju sarakstā, vairāk nekā ceturtā daļa ir saistīta ar nekustamā īpašuma jomu. Tiesa gan, ne visiem nekustamā īpašuma jomā veicas vienlīdz labi, par ko liecina arī fakts, ka tieši šīs nozares pārstāvji vēl joprojām ir arī plaši pārstāvēti lielāko zaudētāju TOP 100.

- Šogad redzams arī tas, ka starp lielākajiem pelnītājiem piederošajiem uzņēmumiem atrodams ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kas darbojas mežsaimniecības, kokrūpniecības un lauksaimniecības sfērā.

Kā veidoti saraksti

Jaunais Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju saraksts izveidots, balstoties uz Lursoft datu bāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem, bet bankām – uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Ļoti būtiska piezīme: šis saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan kaut ko pavisam citu – 2013. gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Tāpat ir jāievēro, ka sarakstā ir ierēķinātas tikai tās kapitāldaļas, kas uzņēmējiem Latvijā reģistrētās kompānijās pieder tieši, kā fiziskām personām, – pieņēmumi par ārzonas un citām ārvalstu kompānijām, aiz kurām varētu stāvēt konkrētas personas, šajā sarakstā nav ņemti vērā.

„Latvijā gan vēl aizvien, neraugoties uz skaļajiem paziņojumiem par nepieciešamību situāciju mainīt, ir arī pašiem savi ofšori – tās ir akciju sabiedrības, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nemaz nav jāpublisko savi akcionāru saraksti, līdz ar ko ne mazums peļņas guvēju mums un jums iet secen tāpēc, ka viņiem nav nu ne mazākās motivācijas vai vajadzības publiski pasludināt sevi par tā vai cita uzņēmuma akcionāriem,” saka viens no topu veidotājiem Lato Lapsa.

Līdzīgi ir arī ar jauno Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu, kas tāpat parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu ciestos zaudējumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām, bet 2013. gada peļņas un zaudējumu (tos summējot) daļu proporcionāli viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam atbilstoši uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem šāgada sākumā.

Savukārt attiecībā uz akciju sabiedrībām, kam Latvijas likumdošana neprasa publiskot akcionāru sarakstus, tāpat kā lielāko peļņas daļu sarakstā ņemta vērā publiski pieejamā informācija, kuras apjoms dažādām akciju sabiedrībām ir būtiski atšķirīgs.

Visbeidzot - Latvijas 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts gan ir tas, kas parāda tieši tās konkrētās naudas summas, ko konkrēti cilvēki ir nopelnījuši un izņēmuši no konkrētiem uzņēmumiem. Kā atzīst L. Lapsa, lielāko pelnītāju un zaudētāju saraksti nav simtprocentīgi pilnīgi gan minētā akciju sabiedrību faktora dēļ, gan arī tādēļ, ka ir uzņēmumi, kas sarakstu veidošanas laikā savus gada pārskatus tādu vai citādu iemeslu dēļ vēl nav iesnieguši, savukārt dividenžu saņēmēju saraksts nav simtprocentīgi pilnīgs citu iemeslu dēļ. „Jau vairākus gadus uzņēmumiem nav obligāti savos gada pārskatos jāatšifrē izmaksātās dividendes, un ārpus tā nav nekā, kas tiem liktu šīs summas atklāt. Tāpēc nav iespējams garantēt, ka sarakstā atrodami pilnīgi visi lielāko dividenžu saņēmēji, taču var garantēt, ka šie ir pilnīgākie dati, kas Latvijā ir apkopojami bez Valsts ieņēmumu dienesta vai kādas tiesībsargāšanas iestādes pilnvarām,” uzsver tā veidotāji.

Novērtē šo rakstu:

21
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...