Iesaki rakstu: 
10. Saeimā no Vienotības ievēlētais Guntars Galvanovskis, kurš tagad aktīvi iesaistījies Zatlera reformu partijas veidošanā, noliedz informāciju, ka izvairītos no izmeklēšanas kriminālprocesā par krāpšanu ar bankas kredītiem, kas uzsākts viņa dzimtās Valmieras policijā. Galvanovskis uzsver, ka procesā viņam ir tikai liecinieka statuss un viņš arī neesot kavējis izmeklēšanu, bet ieradies uz nopratināšanu šogad agrā pavasarī.
Izmeklēšanai tuvu stāvoši avoti Pietiek norādījuši, ka Galvanovskis ilgstoši izvairās no liecību sniegšanas šajā kriminālprocesā, un tas viņam var draudēt ar piespiedu nogādāšanu policijā. „Viņam vajadzētu beigt aizbildināties ar slimībām vai aizņemtību partijas veidošanā un ierasties liecināt,” neoficiāli izteicās kāds avots iekšlietu struktūrās. No Valsts policijas oficiālu komentāru Pietiek ceturtdien iegūt neizdevās. Pats Galvanovskis Pietiek apgalvo, ka bijis liecināt Valmieras policijā šogad agrā pavasarī, precīzi neatceroties, bet, šķiet, tas bijis februārī vai martā. „Noliecināju no A līdz Z. Arī partijas veidotājiem esmu visu izstāstījis no A līdz Z, tās ir pilnīgas un galīgas muļķības,” uzsver Galvanovskis.
Tomēr paša Galvanovska iepriekš apstiprinātā informācija liecina, ka sniegt liecības pērnajā rudenī viņš tiešām nav steidzies. Aicināts ierasties policijā viņš bija jau pērnā gada 15. oktobrī, drīz pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kas viņam izrādījās ļoti veiksmīgas. Tomēr „subjektīvu apstākļu dēļ”, kā pats norādīja, Galvanovskis liecināt nebija ieradies. Toreiz viņš plānoja doties uz policiju „kaut kad novembra sākumā”, bet jau pēc 2. novembra, kad uz pirmo sēdi sanāca un zvērestus nodeva jaunie deputāti. Ja tagad var ticēt Galvanovska teiktajam, viņš liecināt galu galā ieradies tikai nākamā gada pavasarī.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kriminālprocess uzsākts pēc a/s Privat Bank iesnieguma, kuras Valmieras filiāles vadītājs no 2006. līdz 2007. gadam bijis Galvanovskis. Banka pēc konsultācijām ar juristiem izlēma šo lietu nekomentēt. Pats Galvanovskis stāsta, ka runa ir nevis par kādām krāpšanas shēmām, kuras izmantojuši bankas darbinieki, bet par bankas vēršanos pret klientiem, kuri 2006. un 2007. gadā ņēmuši kredītus, sniedzot patiesībai neatbilstošus datus par savu ienākumu līmeni, tādēļ tagad saskārušies ar problēmām šīs parādsaistības segt. „Tajā laikā neviena banka neprasīja izziņas no VID un VSAA par ienākumiem, tā bija visu banku, ne tikai Privat Bank prakse, tādēļ tā nav mana atbildība, bet bankas politika,” skaidro Galvanovskis.
Galvanovskim kā bijušajam bankas Valmieras filiāles vadītājam bijis jāsniedz liecības, ka bankas darbinieku rīcība, neprasot šīs izziņas un paļaujoties uz kredītņēmēju sniegto informāciju, ir bijusi tobrīd vispārpieņemta procedūra. „Visi filiāles darbinieki ir bijuši liecināt, un, ja vajag, es aiziešu visu vēlreiz izstāstīt,” saka Galvanovskis. Viņš uzsver, ka vienīgais iemesls, kādēļ viņš 2007. gadā pametis darbu Privat Bank, saistīts ar vēlmi nodarboties pašam ar savu biznesu. „Es pieļauju, ka esmu kādreiz dzīvē kļūdījies, bet nekad neesmu darījis kaut ko nelikumīgu,” iepriekš Pietiek uzsvēra Galvanovskis.
Pietiek jau aizvadītajā rudenī rakstīja, ka Valmieras policijā uzsāktais kriminālprocess par krāpšanu, kurā liecināt izsaukts arī Galvanovskis, Saeimas kuluāros pirms deputātu zvēresta nodošanas pērnajā novembrī radīja baumas, ka jaunais vidzemnieks varētu atteikties no deputāta mandāta. Toreiz Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un viņas labā roka Edgars Jaunups noliedza, ka būtu kāds pamats runām, ka Galvanovskis tiek mudināts nepieņemt mandātu. Tolaik pats Galvanovskis Pietiek apstiprināja, ka ir aicināts liecināt, bet pašu kriminālprocesu sauca par „absurdu” un aiz tā saskatīja politiskus zemtekstus. „Es esmu godīgs cilvēks, un līdz ar to man nav pamata nenodot 2. novembrī zvērestu, ka strādāšu Latvijas valsts labā,” uzsvēra 28 gadus vecais no Jaunā laika ievēlētais Valmieras domes deputāts.
Tagad Galvanovskis iesaistījies eksprezidenta Valda Zatlera partijas veidošanā. Viņš šo runu atjaunošanos saista ar savu bijušo partijas biedru vēlmi kaitēt viņa politiskajai karjerai. Saviem bijušajiem kolēģiem Vienotībā, kuri izplatot šādas runas, Galvanovskim esot tikai viens jautājums, kur viņi bijuši visus iepriekšējos mēnešus, kamēr Galvanovskis bija Vienotības rindās, „ja jau ir par godīgu un atklātu politiku”.
Foto – no Vienotības interneta vietnes
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
