Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Saskaņa rindās uz vietu Garkalnes novada domē tomēr atkārtoti kandidēs pašreizējais „Pierīgas Lembergs” - vicemērs Juris Silovs, kuram Rīgas rajona tiesa jau pirms nepilniem trim gadiem – 2014. gada 10.oktobrī krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālu trīs gadu cietumsodu.

Pašlaik Rīgas apgabaltiesā turpinās pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzības izskatīšana, un, ņemot vērā, ka līdz ar to spriedums nav stājies spēkā, Saskaņas vadība nav redzējusi nekādus šķēršļus Silova iekļaušanai savā kandidātu sarakstā.

Silovu pirmās instances tiesa notiesāja par krāpšanu lielā apmērā, kad, iepriekšējā domes sasaukuma laikā pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, viņš bija slēpis ar dienesta auto izraisītas avārijas pēdas un izmānījis apdrošināšanas atlīdzību.

Turklāt tiesa konstatēja, ka Silovs bija ne tikai slēpis ar dienesta automašīnu Toyota LandCruiser izraisītās avārijas pēdas, bet arī notikušajā iesaistījis sievu un sekmīgi izmānījis apdrošināšanas atlīdzību. Viņa sievai Jeļenai Silovai tiesa noteica nosacītu brīvības atņemšanu.

Apsūdzība amatpersonai bija celta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju.

Rīgas rajona tiesa Silovam sodu krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā reālu trīs gadu cietumsodu piesprieda jau 2014. gada 10.oktobrī. Taču visu šo laiku viņš joprojām ir strādājis Garkalnes novada domē, kaut gan 2011. gadā bija spiests nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Visu šo laiku Silovs ir turpinājis enerģiski rosīties pašvaldības vicemēra amatā. Pietiek jau aprakstījis, kā Garkalnes iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ pašvaldība kārtējam domes amatpersonām pietuvinātam sporta klubam iznomā zemi, lai gan jau iepriekšējais nomnieks solīto pludmales regbija laukumu tā arī neierīkoja.

Pietiek šodien pilnā apmērā publicē pirmās instances tiesas spriedumu, kurš, lai arī anonimizēts, sniedz detalizētu priekšstatu par Silova neveiksmīgo mahināciju.

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Lietas Nr. 12812000409 Lietas arhīva Nr. K33-0018-14/9

Rīgā 2014.gada 10.oktobrī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Rubene ar sekretāri I.Nikolajevu piedaloties prokuroram K.Cakulam aizstāvei /pers.AF/

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers.A/, personas kods /personas kods/, un /pers.B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēti pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, un tiesas izmeklēšanā

k o n s t a t ē j a:

/pers.A/ un /pers.B/ ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja tiesību uz svešas mantu iegūšanu (krāpšanu) lielā apmērā, šādos apstākļos:

2007.gada 6.decembrī ap plkst.00:13 /pers.A/, /adrese/ pie mājas Nr. 10, būdams alkohola ietekmē, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā tika bojāta viņa lietošanā esošā /Nosaukums/ (tālāk tekstā - /Nosaukums/) piederošā automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/. Augstākminēta automašīna tika apdrošināta AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” (2007.gada 8.augusta polise Nr. 71.1.079756). /pers.A/, kuram bija droši zināms, ka saskaņā ar apdrošināšanas noteikumu Nr. 71.01, kas ir apdrošināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, 9.1.9.punkta nosacījumiem, apdrošinātājs AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja transportlīdzeklis vadīts atrodoties alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu iespaidā un apzinoties, ka /Nosaukums/ nav tiesību saņemt apdrošināšanas atlīdzību, nolūkā izvairīties no materiālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākuma no saviem personīgajiem līdzekļiem /Nosaukums/ par alkohola reibumā vadīto un sasisto /Nosaukums/ piederošo automašīnu Ls 27747 vērtībā, nolēma slēpt faktus par automašīnas vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē un ceļu satiksmes negadījuma patiesajiem apstākļiem. Ar šo mērķi, lai panāktu apdrošināšanas prēmijas izmaksu /Nosaukums/. /pers.A/ vienojās ar savu sievu /pers.B/ par saskaņoto nepatiesu ziņu sniegšanu administratīva pārkāpuma lietas ietvaros.

Realizējot noziedzīgo vienošanos, rīkojoties saskaņoti personu grupā, 2007.gada 28.decembrī, atrodoties VP Rīga rajona PP Kārtības policijas birojā Gaujas ielā 17, Rīgā, gan /pers.A/, gan /pers.B/ sniedza administratīva pārkāpuma lietas Nr.035/PA351406 ietvaros patiesībai neatbilstošus paskaidrojumus par ceļu satiksmes negadījuma faktiskajiem apstākļiem, tas ir par to, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī pie stūres esot bijusi /pers.B/. Tādējādi /pers.A/ un /pers.B/, darbojoties saskaņoti, pēc iepriekšējas vienošanas personu grupā, ar viltu bija radījuši /Nosaukums/, kā apdrošināšanas ņēmējam, legālu pamatu saņemt apdrošināšanas atlīdzību lielā apmērā, vienlaicīgi iegūstot iespēju /pers.A/ izvairīties no materiālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākuma no saviem personīgajiem līdzekļiem.

/uzvārds/ pretlikumīgo darbību rezultātā 2007.gada 28.decembrī tika pieņemts galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.035/PA351406, pamatojoties uz kuru AAS „Baltijas apdrošināšanas nams” 2008.gada 9.janvārī pieņēma lēmumu izmaksu lietā K07/6839 izmaksāt /Nosaukums/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 23973,41 apmērā. 2008.gada 7.martā /pers.A/ kā /Nosaukums/ priekšsēdētājs noslēdza ar AS ,,Wess” un AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” trīspusēju vienošanos Nr.JD- 7.2./08-39 par līdzvērtīga transportlīdzekļa iegādi, saskaņā ar kuru 2008.gada 27.martā AAS „Baltijas Apdrošināšana Nams” izmaksāja /Nosaukums/ paredzēto apdrošināšanas atlīdzību Ls 23900 apmērā AS „Wess”, kas 2008.gada 7.martā nodeva /Nosaukums/ /pers.A/ personā līdzvērtīgu transporta līdzekli Toyota Land Cruiser, šasijas numurs Nr. /numurs/. 2008.gada 13.martā minētais transporta līdzeklis tika reģistrēts CSDD kā /Nosaukums/ īpašums.

Tādējādi /pers.A/ un /pers.B/ ar viltu izvairījās no materiālā kaitējuma Ls 23 900 apmērā samaksas no saviem finanšu līdzekļiem par labu /Nosaukums/ par alkohola reibumā vadīto un sasisto /Nosaukums/ piederošo automašīnu Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/, v.n.z. /TL numurs/. /pers.A/, izmantojot AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” darbinieku uzticēšanos, noslēpa faktus par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā un ceļu satiksmes negadījuma patiesajiem apstākļiem, ar viltu ieguva /Nosaukums/ īpašumā citu automašīnu Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/, kuras iegādi Ls 23900 apmērā apmaksāja AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”. /pers.A/ un /pers.B/ krāpniecisko darbību rezultātā AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” tika nodarīts materiālais zaudējums Ls 23900, tas ir lielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers.A/ un /pers.B/ izdarīja Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers.B/ savu vainu neatzina un izmantojot savas tiesības neliecināt, atteicies tiesas sēdē sniegt liecību un atbildēt uz jautājumiem.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers.B/ savu vainu neatzina, iesniedza rakstveida liecību, atsakoties atbildēt uz jautājumiem. Rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzīst sekojošu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, 2007.gada 6.decembn automobili viņš nevadīja, jo bija pārcietis abu ceļgalu locītavu operācijas, tādējādi viņam pat nebūtu iespējas veikt produktīvas darbības transportlīdzekļa vadīšanā. Otrkārt, nekad neesot AAS „BAN” vērsies ar iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un neesot arī nevienam uzdevis tādu uzdevumu veikt, viņam vispār nebija zināms tas, ka kāds no /Nosaukums/ būtu vērsies ar pieteikumu par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošināšanas sabiedrībā. Pats tajā laikā darba pienākumus nav pildījis, jo viņam bija noteikta darba nespēja. Pats arī neesot apdrošināšanas sabiedrībai sniedzis jebkādus paskaidrojumus. Neesot piedalījies pārrunās ar BAN pārstāvjiem, neesot ne slēdzis, ne arī parakstījis jebkādas vienošanās apdrošināšanas sabiedrībā par ceļu satiksmes negadījumā bojāto automobili, jo tas bijis izpilddirektores /pers.C/ kompetencē. AAS „BAN” lēmumu par apdrošināšanas gadījumu pieņēma, pamatojoties uz CP izsniegtu izziņu, kuras saturs viņam neesot bijis zināms. Kā pareizi tiesā liecināja apdrošināšanas sabiedrības BAN pārstāvis, apdrošinātājs, ja par to nolēmusi uzņēmuma valde vai cita lemtspējīga uzņēmuma institūcija, var izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību neskatoties ne uz kādiem blakus apstākļiem. Vēl vairāk, šajā sakarībā pat hipotētiski nevar runāt par /Nosaukums/ regresa prasību apdrošināšanas atteikuma gadījumā, jo tāda prasība nekad nav izvirzīta, /Nosaukums/ sēdē tika pieņemts lēmums par automobiļa norakstīšanu, kā tas arī ir bijis iepriekš citā gadījumā. Viņš neesot ieguvis nedz mantu, nedz arī tiesības uz kādu mantu un viņam pat teorētiski nebija iespējama kāda labuma gūšana. Esot tikai formāli parakstījis vienošanos ar apdrošināšanas sabiedrību BAN un pārdevēju par jauna automobiļa iegādi, bet tas nekādi neesot attiecināms uz viņa celto apsūdzību.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 4. un 6.punktu tiesā nolasītas apsūdzētās /pers.B/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņa 2009.gada 30.martā kā lieciniece norādījusi, ka 2007.gada 6.decembrī ar vīra dienesta automašīnu Toyota Land Cruiser, valsts numuru neatceras, viņa braukusi pakaļ savam vīram /pers.A/, kurš tajā brīdī bija iznācis uz ceļa netālu no sava vietnieka mājām. Vietnieka vārdu viņa neatceras. Atceras, ka vietnieks dzīvojis Langstiņos, kas ir netālu no viņu mājām Upesciemā. Vīrs iekāpis mašīnā, un viņi devušies uz mājām Upesciemā. Atpakaļceļā neilgi pēc tam, kad viņa uzsākusi braukt (apmēram, pēc minūtes vai divām) uz ceļa izskrējusi lapsa un viņa strauji pagriezusi stūri, šobrīd vairs neatceras uz kuru pusi. Mašīna nobraukusi no ceļa un laikam apgāzusies, viņa tiešām tagad neatceras. Atceras, ka automašīnai izsprāguši drošības spilveni. Atceras, ka vīrs viņu izstūmis pa logu laukā no mašīnas un viņa skrējusi prom. Viņa tagad nevar paskaidrot, kāpēc skrējusi prom. Viņa skrējusi uz Upesciemu, uz savām mājām. Viņa neatceras, kas viņai bijis mugurā. Mājās viņu sagaidījusi vecākā meita. Viņa neatceras vai viņa izsaukusi ātro medicīnisko palīdzību un policiju. Viņa nav palikusi mājās, bet viņa neatceras, ko darījusi pēc tam. Viņa neatceras, kā nokļuvusi atpakaļ pie vīra. Viņai šķiet, ka viņa braukusi atpakaļ ar savu automašīnu Toyota RAV4, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/. Kad viņa nokļuvusi atpakaļ pie vīra, tad tur jau bijusi ātrā medicīniskā palīdzība. Viņa neatceras vai pati izsaukusi ātro medicīnisko palīdzību. Viņa nevar pateikt, kāpēc viņa nav zvanījusi uzreiz no avārijas vietas ātrajai medicīniskai palīdzībai. Viņas vīrs /pers.A/ nav vadījis automašīnu Toyota Land Cruiser, jo viņam bijusi nesen veikta kaulu pārstādīšanas operācija Traumatoloģijas institūtā. Operācijas dēļ viņas vīrs /pers.A/ pārvietojies ar kruķiem. Dienesta automašīnā viņas vīram ar kruķiem bijis vieglāk iekāpt, tādēļ arī braukusi vīram pakaļ ar dienesta automašīnu. Viņa neatceras vai vīrs viņai piezvanījis, kad viņai jābrauc pakaļ. Viņa neatceras, kā zinājusi, ka viņai jābrauc vīram pakaļ. Viņa neatceras vai runājusi ar ātrās medicīniskās palīdzības (AMP) ārstiem par viņas vīra veselības stāvokli. Viņa neatceras vai ārstiem centusies pateikt, ka esot /pers.A/ sieva. Viņa atceras, ka AMP šoferis viņai teicis, lai braucot projām, ka viņas klātbūtne šeit nav nepieciešama. AMP šoferis teicis, ka viss ir kārtībā, ka vīrs ir dzīvs, ka viņa varot braukt uz mājām. Viņa neatceras vai braukusi uz mājām, viņa neko vairs neatceras. Viņa nezina, kur sarunas brīdī ar AMP šoferi bijis viņas vīrs - vai vēl avarējušajā automašīna vai jau AMP mašīna. Papildina, ka sakara ar šo ceļu satiksmes negadījumu esot saukta pie administratīvās atbildības un sniegusi paskaidrojumus (1 .sēj 1L147-148).

Apsūdzētā /pers.B/ 2009.gada 17.aprīlī kā lieciniece norādījusi, ka 2007.gada

5. decembrī viņa aizvedusi savu vīru /pers.A/ pie viņa vietnieka /pers.D/ uz mājām. /pers.D/ dzīvo Langstiņos, konkrētu adresi nezina. Viņa izlaidusi vīru pie /pers.D/ mājām un uzreiz braukusi prom. Viņa vīru vedusi ar vīra darba automašīnu Toyota Land Cruiser, valsts numuru neatceras. Viņa neatceras, cik ilgi vīrs uzturējies pie /pers.D/. Viņa visu vakaru bijusi mājās. /pers.D/ dzīvo netālu no viņas dzīvesvietas Upesciemā. Ar kājām ejot to attālumu, var noiet minūtēs divdesmit, ja iet lēnām un mierīgi, ar velosipēdu minūtēs piecās, ar automašīnu arī minūtēs piecās. Viņa parasti pa šo apdzīvoto vietu braucot ar ātrumu 20-40 kilometri stundā. Viņa neatceras vai zvanījusi vīram vai vīrs zvanījis viņai, lai pateiktu, ka jābrauc pakaļ uz Langstiņiem. Viņai Ropažos nav nevienas draudzenes vai paziņas. Viņa nevar izskaidrot, ka varēja būt tā, ka zvans, kas veikts no viņas mobilā telefona Nr./tālruņa numurs/ 2007.gada

6. decembrī plkst.00.13 ir fiksēts pie Ropažu rajona Silakorga torņa. Nekad neesot bijusi Ropažos un Silakrogā. Viņa neatceras vai bija devusi savu mobilo telefonu savai vecākajai meitai tajā avārijas vakarā. Viņasprāt, visi bērni bijuši mājās. Viņa nezina, cik tālu ir Ropaži. Tad, kad viņa aizbraukusi pakaļ savam vīram, vīrs iekāpis automašīnā un viņi apgriezušies, lai brauktu atpakaļ pa to pašu ceļu pa kuru atbraukusi. Viņa nezina, kas tā bijusi par ielu pa kuru viņa braukusi atpakaļ. Cik viņa zina, tad tā ir vienīgā iela, citas nav. Viņa neatceras, kādi bijuši laika apstākļi avārijas vakarā. Uz ceļa, pa kuru viņa braukusi, visapkārt ir mājās. Braucot no /pers.D/ mājām, neatceras cik ilgi viņi braukuši, bet tad pēkšņi uz ceļa izskrējis kaut kāds dzīvnieks un viņa rāvusi stūri. Neatceras uz kuru pusi. Mašīna apgāzusies. Vīrs viņu izgrūdis pa logu, laikam pa viņas puses logu, vairs neatceras. Viņa nav sagaidījusi Ceļu policiju. Viņa nezina, kur palikusi mašīna pēc avārijas. Pēc tam, kad viņa tikusi no automašīnas ārā, skrējusi uz mājas pusi. Viņa aizskrējusi līdz mājām. Viņa iesēdusies savā automašīnā un braukusi atpakaļ pie vīra. Kad viņa atbraukusi, notikuma vietā jau bijusi ātrā medicīniskā palīdzība. Uz slimnīcu viņa līdzi nav braukusi. Avārijas naktī viņa zvanījusi gan /pers.E/ un /pers.D/ un lūgusies viņiem, lai viņi aizbrauc pie /pers.A/uz slimnīcu. Tomēr viņi neviens nebija aizbraukuši. Pie /pers.A/ uz slimnīcu aizbraucis viņu ģimenes draugs, kuram viņa arī zvanījusi naktī (1 .sēj .l.l.202-203).

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 4. un 6.punktu tiesā nolasītas apsūdzētā /pers.A/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņš 2009.gada 3.septembrī kā liecinieks norādījis, ka iepriekšējā vakarā pirms avārijas, t.i. 2007.gada 5.decembrī, viņš bijis pie sava darba kolēģa /pers.D/. Bijis pie kolēģa darba darīšanās. 2007.gada oktobrī viņam bijušas divas operācijas, tādēļ viņš bijis uz slimības lapas. 2007.gadā un līdz šim brīdim (2009.gada 3.septembrim) viņš ir /Nosaukums/ priekšsēdētājs, bet tad, kad viņš bijis uz slimības lapas, viņu aizvietojis viņa vietnieks /pers.D/ un tādēļ viņš arī bija ieradies pie /pers.D/. Pie vietnieka viņu aizvedusi viņa sieva /pers.B/. Sieva viņu aizvedusi ar automašīnu Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/. Sieva viņu atstājusi un aizbraukusi prom. /pers.D/ dzīvo, apmēram, trīs kilometrus no viņa dzīvesvietas Upesciemā. Ar mašīnu braucot ceļā paiet, apmēram, minūtes desmit līdz piecpadsmit. Pie /pers.D/ viņš bijis, apmēram, trīs stundas. Viņi iedzēruši alkoholu - konjaku. Iedzēris, apmēram, 100-200 gramus. Pēc tam viņam atbraukusi pakaļ sieva. Viņš neatceras vai zvanījis viņai no sava mobilā telefona Nr./tālruņa numurs/ vai sieva zvanījusi viņam no sava mobilā telefona Nr./tālruņa numurs/. /pers.B/ atbraukusi viņam pakaļ ar Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/. /pers.B/ viņu gaidījusi uz ielas, kamēr viņš no /pers.D/ mājām, ar kruķu palīdzību, aizgājis līdz mašīnai. Viņa sieva braukusi ar viņa dienesta automašīnu tādēļ, ka viņu privātajā automašīnā Toyota RAV4 viņš nevarējis iekāpt, jo nav varējis saliekt operēto kāju. Iekāpis automašīnā un apsēdies blakus sievai, t.i. vadītāja vietai blakus labajā pusē. Sieva braukusi pie stūres. Viņi braukuši mājās uz Upesciemu. Viņi aizbraukuši līdz, gandrīz, Langstiņu beigām un, tad noticis ceļu satiksmes negadījums. Tas ir, apmēram, kilometru no /pers.D/ mājām. Viņš atceras, ka mašīna pret kaut ko atsitusies, noskrējusi no ceļa un apgāzusies, viņam šķiet, ka uz sāniem. Sieva uzkritusi viņam virsū. Pēc tam viņš sievu izstutējis ārā pa kreiso logu. Tas bijis vaļā. Logs nav bijis līdz galam vaļā, bet sievai izdevies izspraukties laukā. Viņš neatceras, kas sievai bijis mugurā. Tālāk viņš vairs neko neatceras. Attapies tikai nākamajā dienā jau mājās. Sieva stāstījusi, ka viņš bijis arī slimnīcā, bet to viņš īsti neatceras. Viņam bijis pamatīgs smadzeņu satricinājums un viņš kādas trīs dienas nogulējis mājās gultā, viņam bijis grūti parunāt. Sieva bijusi pamatīgi nobijusies un nav gribējusi ar viņu runāt par notikušo avāriju. Sieva bija nobijusies par to, ka avārijā sasita viņa dienesta automašīna. Avārijas brīdī viņam bijis līdzi viņa mobilais telefons. Telefona aparātu viņš nēsā kabatā, pārsvarā kabatās - mēteļa, bikšu, krekla. Tā esot pieradis. Viņa sieva /pers.B/ pirms avārijas, 2007.gada 6.decembrī, bijusi jau iepriekš redzējusi /pers.D/ viņa darbavietā /Nosaukums/, kā arī dažādos svinīgos pasākumos. Sieva zina arī, kā sauc viņa vietnieku, vismaz pirmo vārdu - /vārds/, zinājusi. Viņa sieva pazīst arī /pers.E/, ar kuru viņam ir jākontaktējas darba jautājumos. Viņš neatceras vai /pers.D/ uz telefona Nr./tālruņa numurs/ viņš zvanījis nākamajā dienā pēc avārijas vai vēlāk, bet viņš /pers.D/ lūdzis izņemt automašīnu no speciālās policijas stāvvietas. Viņš neatceras kā uzzinājis, ka avarējusī Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, atrodas Salaspilī. Viņš zina, ka mašīna bijusi izņemta un novietota apdzīvotā vietā Maksteniekos, jo tur ir slēgta teritorija un tur automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/ bijusi drošībā. Pēc tam ticis risināts jautājums ar apdrošinātājiem. To viņš sīkumos nevar pastāstīt, jo to kārtojusi izpilddirektore /pers.C/. Viņa sievai /pers.B/ ir vidējā speciālā izglītība, viņa ir medmāsa (Lsēj.Ll.154-155).

Cietušā AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams” pārstāvis /pers.F/ tiesā liecināja, ka apsūdzētie personiski pazīstami nav. No /pers.C/ saņēmuši pieteikumu apdrošināšanas atlīdzības izmaksai. Tajā bijis sniegts apraksts par to, kā noticis negadījums. Dokumentos sākotnēji vadītājs un negadījuma izraisītājs bijis norādīts /pers.A/. Pēc tam pieprasījuši ceļu policijai izziņu, un tajā kā vadītāja bijusi norādīta /pers.B/. Šaubas par vadītāju neesot radušās, jo balstījušies uz policijas sniegto informāciju. Pamata, uz kuru varētu atteikt apdrošināšanas izmaksu, viņiem neesot bijis. Veikt papildus pārbaudes apdrošinātājam neesot nekādu iespēju, iekšējā pārbaude tikusi veikta vērtējot dokumentus - policijas izziņas un paskaidrojumus par to, kurš ir vadījis transporta līdzekli. Balstoties uz noslēgto līgumu ar /Nosaukums/, iesniegumu izskatījuši, nekādus noteikumu pārkāpumus nav saskatījuši un atzinuši apdrošinājuma gadījumu. Nevar pateikt vai cilvēkiem, kuri šo lēmumu pieņēmuši bijušas aizdomas. Tikusi noslēgta trīspusēja vienošanās ar /Nosaukums/ un AS „Wess” par to, ka šis transporta līdzeklis tiek aizstāts ar līdzvērtīgu transportlīdzekli. Saskaņā ar vienošanos transportlīdzeklis nodots apdrošinātā īpašumā. Šādu iespēju līgums paredzējis, un apdrošinātājs atmaksājis transportlīdzekļa iegādi. Nauda pārskaitīta automašīnas pārdevējam AS „Wess” Par nestandarta situāciju liecinot tas, ka negadījums noticis nakts laikā un transportlīdzekli noraksta, arī tas, ka sākotnēji ir bijis viens vadītājs un tad otrs, arī negadījuma vietas atstāšana. Tas neesot standarta apdrošināšanas gadījums. Negadījuma vietas atstāšana, saskaņā ar viņu noteikumiem neesot pamats, lai atteiktu apdrošināšanu. Ja vadātājs ir alkohola reibumā, tad viņiem ir tiesības atteikt apdrošināšanas atlīdzību un viņi to izmanto. Par to, vai šī norma ir imperatīva, vai tā ir tikai tiesība, pateikt nevar. Nevar apgalvot vai /pers.A/ personīgi vērsies pie viņiem. Oficiāli dokumentus /pers.A/ nav iesniedzis un vienošanos nav parakstījis. Apdrošināšanas kompānijai /pers.A/ paskaidrojumus nav sniedzis un kompāniju personīgi nav maldinājis. Lēmuma pieņemšanu par atlīdzības izmaksu /Nosaukums/ /pers.A/ nav ietekmējis. Lēmums par aizvietošanu un vienošanās sagatavota atbilstoši viņu interesēm. Kurš bijis iniciators domai par automašīnas aizstāšanu ar citu, nezina. Parasti viņi izvēlas piedāvājumu, kurā finansiāli nezaudē. Viņam nav informācijas, ka apsūdzētie būtu uzstājuši uz šādu atlīdzības veidu.

Liecinieks /pers.G/ tiesā liecināja, ka /pers.A/ pazīstot. Ar /pers.B/ sievu pazīstams personīgi neesot. Draudzīgas vai naidīgas attiecības neesot. Attiecības esot neitrālas. Strādājis /Nosaukums/ no 2004.gada līdz 2007.gadam, bijis materiāli atbildīgā persona, bijis ekonomists un papildus vēl iepirkumu komisijas sekretārs. Dzirdējis, ka kafijas istabā cilvēki runājuši, ka /pers.A/ sasitis mašīnu, datumu neatceras. Baumu līmenī uzzinājis, ka /pers.A/ ir cietis avārijā. /pers.A/ sakarā ar sportu bija guvis traumu un ārstēja ceļgalu slimnīcā. Par avāriju nodomājis, ka tās ir tikai baumas. Iepriekš /pers.A/ viņam licis visus dokumentus sakārtot, bet kārtot šīs mašīnas dokumentus viņu neviens neesot saucis. Gada sākumā veicis inventarizāciju, viss bijis kārtībā. Bet iepriekšējā gadā viņam /pers.A/ licis paņemt izziņu par pagasta īpašumā esošajām mašīnām. Izrādījies, ka esot uzskaitē divi džipi. Bijusi informācija, ka viens džips esot sasists un atrodas Toyota centrā. Aizbraucis noskaidrot vai mašīna atrodas Toyota centrā. Tur bijušas daudz mašīnas. Kad norādījis un jautājis par konkrētu mašīnu, viņam teikts, ka šī esot kāda uzņēmēja mašīna. Palūdzis ar minēto uzņēmēju sazināties un viņu savienoja ar /pers.A/ , kuru atpazinis pēc balss, jo /pers.A/ ir viņa priekšnieks. /pers.A/ tajā laikā bijis Krievijā. /pers.A/ viņu nolamājis par to, ko viņš tur darot un kas viņam pateicis. Pirmā saruna par šo lietu ar /pers.A/ bijusi telefoniski, Toyota centrā. Otra saruna arī bijusi telefoniski, - /pers.A/ viņam piezvanījis, kad viņš devies prom no Toyota centra, /pers.A/ pateicis, lai nevienam nestāsta par šo lietu, ka tā neesot viņa darīšana, un ka viņam nav ko “bāzt savu degunu” šajā lietā. Trešā saruna bijusi tad, kad /pers.A/ bija atbraucis uz darbu. /pers.A/ pasaucis viņu pie sevis un pateicis, ka avārija ir bijusi un uz pagasta vārda reģistrējis mašīnu atpakaļ. /pers.A/ esot nopircis jaunu mašīnu /Nosaukums/, parādījis talonu, uz kura bijuši visi dati par to, ka mašīna reģistrēta uz /Nosaukums/ vārda. To apliecinājusi CSDD izdruka. Pirmo reizi automašīnu sasitis izpilddirektors /pers.I/, to mašīnu norakstījis. Norakstītā summa bijusi, aptuveni, Ls 3000. Darba attiecības ar /Nosaukums/ pārtraucis. Oficiālā versija par viņa atlaišanu bijusi tāda, ka /pers.A/ viņa failā bija atradis dokumentus, ka viņš nelietderīgi izmantojis savu dienesta stāvokli. Neoficiālā - ka /pers.A/ viņu uzskatījis, kā naidīgu elementu un izdzinis. Pēc /pers.A/ domām, nevarējis viņam uzticēties, un tas bijis īstais atlaišanas iemels.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesā nolasītas liecinieka /pers.G/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņš 2009.gada 19.martā norādījis, ka /Nosaukums/ viņš strādājis par ekonomistu. Viņa darba pienākumos ietilpis veikt sekretāra darbu visos /Nosaukums/ rīkotajos iepirkumos. Kā papildus darbu viņš uzņēmies materiālo atbildību par /Nosaukums/ pamatlīdzekļiem, inventāru, materiālajām un nemateriālajām vērtībām, noslēdzot ar /Nosaukums/ atsevišķu Līgumu par materiālo atbildību. /Nosaukums/ viņš nestrādā kopš 2008.gada aprīļa, precīzu datumu neatceras. Oficiālais atlaišanas iemesls bijis tāds, ka darba devējs - /Nosaukums/ - nebijusi informēta par viņa citām darba attiecībām. Viņš esot rīkojies pretēji labiem tikumiem. Viņš uzskatījis, ka esot atlaists nelikumīgi un iesniedzis prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. /Nosaukums/ uz 2007.gada 31.decembri bijis jāveic inventarizācija. Ilgstoši nav ticis izdots rīkojums par inventarizācijas komisijas sasaukšanu. Viņš nav varējis saprast, kāpēc notiek šāda aizkavēšanās. Cik atceras, tad reāli inventarizācija notikusi tikai 2008.gada marta sākumā. Veicot inventarizāciju, materiālās vērtības tikušas pārbaudītas pēc to atrašanās dabā, netika salīdzināti, piemēram, automašīnu šasijas numuri. Tādēļ fakts par to, ka /Nosaukums/ piederošajai automašīnai v.n.z. /TL numurs/ esot cits šasijas numurs, „paslīdējis” garām. Viņam uzrādītajā aktā Nr.11-4/1 (1.sēj.l.l. 14), par pamatlīdzekļa norakstīšanu, neesot viņa paraksts tādēļ, ka viņu neuzaicināja uz šo inventarizāciju. Šī 2008.gada 18.aprīļa inventarizācija notikusi saistībā ar viņa atlaišanu no darba. 2007.gada decembrī /Nosaukums/ priekšsēdētājs /pers.A/ bijis uz slimības lapas un /Nosaukums/ darbiniekiem bija pateikts, ka /pers.A/ esot ceļgala plānveida operācija. Līdz ar to, viņš nodomājis, ka /pers.A/ lietošanā nodotā /Nosaukums/ automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/ atrodas pie /pers.A/ mājās. Viņš neesot braucis pārbaudīt, bet tas būtu tikai loģiski. /Nosaukums/ bijusi tāda prakse, ka /Nosaukums/ automašīnas izsniedz konkrētam lietotājam un šo mašīnu nevarēja lieto neviens cits. /Nosaukums/ darbinieki varējuši izmantot /Nosaukums/ šofera pakalpojumus. Faktu par to, ka /pers.A/ atradies slimnīcā, viņam pateicis /Nosaukums/ grāmatvede. /pers.A/ redzējis 2008.gada janvārī, kad viņš ieradies darbā ar ieģipsētu kāju. Kādu laiku darba darīšanās /pers.A/ vadājis gan /pers.D/ (/pers.A/vietnieks), gan arī /Nosaukums/ šoferis /vārds/. /Nosaukums/ deputāts /pers.H/ piezvanījis viņam 2008.gada martā, iespējams, ka 11.martā un pateicis, lai viņš pārbauda /Nosaukums/ piederošās automašīnas Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/ šasijas numuru un, ka /Nosaukums/ piederošā automašīna atrodas WESS Motors servisā Rīgā, Ulmaņa gatvē. Savukārt, tā automašīna, kas atrodas pie /Nosaukums/ esot pavisam cita automašīna. Viņš devies uz WESS Motors servisu noskaidrot, kas noticis. Savā 03.11.2008. iesniegumā KNAB viņš jau aprakstījis kā viņam gājis servisā un ko viņš tur redzējis. Papildina, ka servisā atrodas arī apdrošināšanas kompānijas pārstāvniecība, kuras nosaukumu viņš neatceras. WESS Motors serviss darbinieks viņu aizvedis pie apdrošināšanas speciālistes, kura bijusi jauna meitene. Viņš meitenei sācis skaidrot, ka viņš esot /Nosaukums/ ekonomists, materiāli atbildīgā persona un, ka vēlas apskatīties sasisto džipu. Meitene paņēmusi telefonu un piezvanījusi kādam, lai pajautātu vai drīkst viņam rādīt šo sasisto džipu Toyota Land Cruiser. Ar cilvēku, kuram meitene piezvanījusi, runājusi ļoti privāti. Vispirms pajautājusi, kā iet, kad būs atpakaļ Rīgā, uzrunājusi uz „tu”. Tad iedevusi klausuli viņam un izrādījies, ka meitene ir runājusi ar /pers.A/, kurš tajā brīdī atradies Krievijā (vismaz tā bija teikts /Nosaukums/ darbiniekiem). /pers.A/jautājis viņam, ko viņš meklē servisā, lai viņš liekas mierā. /pers.A/pa telefonu apgalvojis, ka /Nosaukums/ automašīna atrodas pie viņa mājas - Upesciemā un, ka servisā esošā automašīna neesot /Nosaukums/ automašīna. Viņš /pers.A/ pretī neesot runājis un devies prom. Pēc pāris dienām viņš pieprasījis informāciju CSDD par pašvaldībai piederošajām automašīnām. Tad viņš arī uzzinājis, ka servisā esošā automašīna ir piederīga /Nosaukums/, bet tā automašīna, ko lietojis /pers.A/ ir ar citu šasijas numuru, bet valsts numurs ir paņemts no sasistās automašīnas. Viņam izdevies ar mobilo telefonu nofotografēt sasisto Toyota Land Cruiser, kas piederējusi /Nosaukums/ un pievienojis pie protokola divas A4 formāta lapas, uz kurām ir divas fotogrāfijas (kopā četras bildes). Pēc tam, kad /pers.A/ atgriezies no atvaļinājuma, viņam atzinies, ka tiešām ir iekļuvis avārijā un labi, ka ir palicis dzīvs. /pers.A/ teicis, ka šo jauno džipu esot nopircis pats par savu naudu pašvaldības vajadzībām. Viņš to visu uzklausījis, bet nav ielaidies diskusijā ar /pers.A/ par lietas apstākļiem. Līdz 2007.gada decembrim /pers.A/ pats braucis pie automašīnas stūres, pats pārvietojies uz savām kājām. Viņš nav zinājis, ka /pers.A/ nodarbojies ar regbiju un viņam bijušas problēmas ar kājām, neesot redzējis, ka /pers.A/ būtu lietojis kruķus vai spieķi (1.sēj.l.l.136-140).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers.G/ papildus paskaidroja, ka liecībās viss ir pareizi. Pēdējais teikums bijis kļūdains. Iepriekš, pirms avārijas, /pers.A/ nav bijušas tik lielas problēmas ar celi, lai būtu jāstaigā ar spieķi. Domā, ka iepriekšējās liecības, kas sniegtas 2008.gadā, bijušas pareizas. /pers.H/ pateicis: „Kas tu par materiāli atbildīgu cilvēku, ka no tavu acu priekšas nozog džipu?”, tādēļ satraucies un pārbaudījis. Viņam esot saslimšana, un laikā kad viņš atradies Toyota centrā, viņam bijusi darba nespējas lapa. Aizbraucis neskatoties uz veselības stāvokli. Kad /pers.H/ teicis, ka viņam nozaga mašīnu, uzņēmis to personīgi un baidījies, ka viņu apvainos par šo avāriju. Bijis materiāli atbildīgā persona par visu /Nosaukums/ mantu - zemi, ēkām, būvēm un arī mašīnām. Viņaprāt, šī mašīna tikusi nopirkta tad, kad viņš bijis materiāli atbildīgā persona /Nosaukums/. Viņaprāt, mašīnai viņš pakaļ nav braucis, bet ir parakstījis inventarizācijas aktus, ka mašīna ir pašvaldības bilancē un viņš esot atbildīgs par to. Visu kārtojis priekšsēdētājs. Neesot zinājis, kurš lietojis mašīnu. Ilgstoši rakstījis iesniegumus, ka viņa skatījumā ir jāizbeidz šis materiālās atbildības līgums un /pers.A/ nav vēlējies to parakstīt. Beidzot darbu ar viņu, kā ar materiāli atbildīgo personu, nav uzrakstīts pieņemšanas nodošanas akts. Ar pieņemšanas - nodošanas aktu vajadzēja pieņemt visas šīs lietas un tieši tāpat arī tās vajadzējis nodot. Tas esot atrunāts pašvaldības noteikumos. Pazīstot /pers.A/ darbības stilu, domā, ka /pers.A/ varējis viņu uztaisīt par vainīgu. Bijis zināms, ka ir sastādīts akts par ceļu satiksmes negadījumu. Viņš, kā materiāli atbildīgā persona, neesot informēts par šādām lietām. Viņam tas bijis jāpaziņo, jo mašīna bijusi sarakstos, kas bijuši viņa atbildībā. Kā materiāli atbildīgais tikai dabā pārbaudījis automašīnu pēc numuriem. Tā laika /Nosaukums/ lēmumā bijis teikts, ka jautājumi, kuru vērtība, pārsniedz Ls 10000, lemj /Nosaukums/ sēdē, un tas bija jāzina visiem deputātiem. Viņš piedalījies visās sēdēs par materiālo atbildību. Bijis identisks jautājums par /pers.AI/ lietoto automašīnu, kuru norakstījuši par Ls 3000. Viņš pats mašīnu nodevis apdrošinātājiem. Viņa darbības laikā bijušas divas avārijas. Par visām mašīnām, kuras bijušas avarējušas, atbildējis viņš. Fotogrāfijas, kas pievienotas lietai esot no Toyota centra, fotografētas dienā, kad viņš bijis Toyotas centrā, darbinieku vārdus nosaukt nevar. Sasistā mašīna bijusi identiska ar jauno, pat numuri vienādi. Iesniegumu valsts kontrolei viņš uzrakstījis pēc gada.

Lieciniece /pers.C/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētie /pers.A/ un /pers.B/ viņai ir pazīstami. /pers.A/ ir viņas priekšnieks, /pers.A/ viņa sieva. Attiecības ir neitrālas. Strādā par izpilddirektori. Par nodarījumu zinot, ka tikusi iegādāta mašīna, gadu neatceras. Pirkuši trīs mašīnas, vēl joprojām visas trīs mašīnas esot lietošanā. Ar vienu notikusi avārija. Naktī vai uz rīta pusi viņai /pers.D/ pazvanījis, pateicis, ka notikusi avārija un pajautājis, kā rīkoties. Viņa atnākusi uz darbu, darba laikā piezvanījusi vairākiem cilvēkiem un noskaidrojusi, ka /pers.A/ ir slimnīcā. Nezina, kurš vadījis automašīnu. Mašīna bijusi policijas stāvvietā. Lai nemaksātu par maksas stāvvietu, sazinājusies ar apdrošinātāju un uzrakstījusi iesniegumu. Rakstījusi, ka esot pārstāve no īpašnieka, un ka notikusi avārija. Apdrošināšanas darbinieki likuši mašīnu saglabāt tādā stāvoklī, kā pēc avārijas. Gribējuši saņemt atpakaļ vai nu naudu, vai arī mašīnas vērtību, piedāvāts iegādāties mašīnu, kam piekrituši, iegrāmatojuši un pieņēmuši uzskaitē. Zinājusi, ka numura zīmes ir vienādas. Nezina kurš bijis iniciators numura zīmju maiņai. /pers.A/ bijis slimnīcā un uz to brīdi jau bijis uz slimības lapas, viņam bijusi slima kāja. Par avāriju viņa ar /pers.A/ neesot runājusi. Ja nebūtu izmaksāta apdrošināšana, nezina kas būtu noticis. Ja /Nosaukums/ īpašums tiktu sabojāts un netiktu atgriezta nauda, tad /Nosaukums/ būtu pieņēmusi lēmumu pēc situācijas. Nezina vai vērstos regresa kārtībā, viņa neesot deputāts. Mašīna bijusi pus gadu jauna. Kad mašīna tikusi iegādāta un kāda bijusi tās vērtība, nezina. /pers.A/ automašīnas iegādes procesu nekādi neesot iniciējis, tas bijis piedāvājums no apdrošinātājiem. Pirms tam ceļu satiksmes negadījums bijis izpilddirektoram. Viņam bijusi veca mašīna un sēdē vērtējuši, ka remonts būšot dārgāks nekā mašīnas norakstīšana. Mašīnu norakstījuši. Neviens negriežas ar zaudējuma atlīdzību pret vainīgo. Pirms negadījuma /pers.A/ bijis ienācis, viņš bijis uz slimības lapas, pārvietojies ar kruķi.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesā nolasītas liecinieces /pers.C/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņa 2009.gada 8.aprīlī norādījusi, ka 2007.gadā un līdz šim brīdim (08.04.2009) viņa strādājusi /Nosaukums/ par izpilddirektori. Viņas svarīgākais darba pienākums ir izpildīt deputātu pieņemtos lēmumus, nodrošināt pašvaldības darbu. Viņas tiešie priekšnieki ir /Nosaukums/ priekšsēdētājs /pers.A/ un viņa vietnieki /pers.D/ un /pers.J/. Viņi visi trīs ir deputāti. 2007.gada, šķiet novembrī, /pers.A/ bijusi kājas operācija, pēc kuras darbā redzējusi /pers.A/ ar kruķiem. Pēc operācijas /pers.A/ bijusi slimības lapa un viņš tikai reizēm ieradies darbā, lai parakstītu kādus dokumentus un piedalītos kādās /Nosaukums/ sēdēs. Tajās reizēs, kad /pers.A/ ieradies darbā pēc operācijas, /pers.A/ dažkārt atvedusi sieva /pers.B/. Vai /pers.A/ pats arī braucis pie stūres, viņa nezina. Par automašīnas Toyota Land Cruiser, v.n.z /TL numurs/, avāriju 2007.gada 6.decembrī paskaidro, ka viņai tajā avārijas naktī ap pulksten 3.00 vai 4.00 piezvanījis /pers.D/ un pateicis, ka viņam ir zvanījusi /pers.A/ sieva /pers.B/ un satraukti stāstījusi, ka /pers.A/ ir iekļuvis avārijā. Viņa nezina vai /pers.A/ avārijas brīdī bijis viens vai kopā ar sievu. /pers.AD teicis, ka /pers.B/ nezinot, ko tagad darīt. Viņa teikusi, ka ir jāizsauc policija, ātrā medicīniskā palīdzība. Viņa tai naktī neesot braukusi uz notikuma vietu. Vēlāk, pēc dokumentiem, viņa konstatējusi, ka avārija bija notikusi neilgi pēc pusnakts, bet /pers.D/ piezvanījis viņai tikai pēc pāris stundām. Viņa nezina, kāpēc tikai tad. Nākamajā darba dienā viņa sākusi kārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai varētu izņemt automašīnu no policijas speciālās stāvvietas. /pers.E/ tikusi izsniegta pilnvara automašīnas Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, izņemšanai no policijas speciālās stāvvietas Salaspilī. Viņa pati sazinājusies ar apdrošinātājiem, lai noskaidrotu, kas viņai tālāk esot jādara. Viņa aizbraukusi pie apdrošinātāja „Baltijas Apdrošināšanas Nams” Rīgā, Antonijas ielā un uzrakstījusi iesniegumu. Iesniegumu viņai izdrukāja no datora, un ar roku viņa aizpildījusi vajadzīgās ailes. Iesnieguma 6.punktā viņa rakstījusi par ceļu satiksmes negadījumu pēc automašīnas Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, vadītāja vārdiem. Pirms rakstījusi šo iesniegumu, viņa runājusi gan ar /pers.B/, gan ar /pers.A/. Viņi abi viņai stāstījuši, ka pie stūres ceļu satiksmes negadījuma brīdī esot bijusi /pers.B/. No viņu vārdiem tad viņa arī iesniegumā aprakstījusi ceļu satiksmes negadījumu. Dažas dienas pēc avārijas viņa bijusi pie /pers.A/ mājās un, tad /pers.A/ viņai pastāstījis par šo negadījumu. Ar /pers.B/ viņa runājusi pa telefonu. Viņa zvanīju /pers.B/ uz mājām, jo mobilā telefona numuru viņa nezina. /pers.A/viņa zvana uz telefona numuru - /tālruņa numurs/. Viņa nezina, no kurienes uz kurieni /pers.A/ un /pers.B/ braukuši avārijas brīdī, viņa to nav jautājusi. /pers.B/ viņa redzējusi, apmēram, divas dienas pēc avārijas. Viņai neesot bijušas nekādas acīmredzamas traumas vai sasitumi. /pers.A/ arī neesot bijis nekas ārkārtējs. /pers.A/ bijušas tikai problēmas ar kāju, kuru pirms avārijas viņam operēja (l.sēj.l.l.149-150).

Liecinieces /pers.C/ 2009.gada 9.novembra liecībās norādīts, ka par pilnvaru, kas ir izrakstīta 10.01.2008. ar Nr.3-10/6 /pers.K/, lai viņš veiktu visas nepieciešamās darbības CSDD ar /Nosaukums/ piederošo Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, paskaidro, ka tā tikusi izrakstīta pēc tam, kad apdrošinātājs pieņēmis lēmumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Cik viņai zināms, tad apdrošinātājs pats kontaktējies ar AS „WESS” pārstāvjiem un izteicis priekšlikumu dot vietā citu automašīnu, nevis samaksāt apdrošināšanas atlīdzību naudā. Cik viņa atceras, tad viņai kāds no WESS pārstāvjiem teicis, ka AS „WESS” rīcībā esot viena jauna automašīna Toyota Land Cruiser, no kuras tās pasūtītājs kaut kādu iemeslu dēļ atteicies. Ja /Nosaukums/ vēloties saņemt šo automašīnu, nevis apdrošināšanas atlīdzību naudā, tad vajag rīkoties ātri, pretējā gadījumā būšot jāgaida vairāki mēneši, kamēr viņi varēs saņemt jaunu automašīnu. Tādēļ AS „WESS” darbiniekam /pers.K/ tikusi izdota pilnvara. /pers.K/ uzdevums bijis noņemt numura zīmi no vecās sasistās Toyota Land Cruiser un uzreiz reģistrēt šo jauno Toyota Land Cruiser ar sasistās automašīnas numuru /TL numurs/. Sasistā automašīna tikusi nogādāta uz AS „WESS” stāvlaukumu Ulmaņa gatvē. Jaunā automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, kādu laiku vēl skaitījusies uz AS „WESS” vārda, jo apdrošinātāji nebija pārskaitījuši naudu AS „WESS” Acīmredzot brīdī, kad viņa 06.03.2008. izrakstījusi pilnvaru AS „WESS” darbiniekam /pers.L/, lai pilnvarotu viņu reģistrēt jauno automašīnu CSDD uz /Nosaukums/ vārda, apdrošinātājs AAS BAN bija pārskaitījis naudu - apdrošināšanas atlīdzību AS „WESS” AS „WESS” pārstāvis lūdzis izrakstīt pilnvaras gan /pers.K/, gan /pers.L/. WESS pārstāvja vārdu viņa nezina. Viņa neesot piefiksēju vai sasistajai automašīnai Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, bijis piešķirts jauns valsts reģistrācijas numurs. Acīmredzot bijis piešķirts, jo tāds /TL numurs/ ierakstīts viņas nopratināšanas laikā uzrādītajā 10.03.2008. pieņemšanas- nodošanas aktā, kuru esot parakstījusi ar AAS BAN. 2008.gada 18.aprīlī sastādītajā aktā Nr.11-4/1, par pamatlīdzekļa norakstīšanu, ir norakstīta Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/, kaut gan tajā brīdī šai automašīnai bijis cits valsts reģistrācijas numurs. Atzīst, ka tā bijusi grāmatvedes kļūda. Visi dokumenti, kas saistīti ar šo gadījumu bijuši pie grāmatvedes. Viņa nezina, kas sedza starpību starp 2007.gadā iegādāto Toyota Land Cruiser, v.n.z /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/ un jauno automašīnu Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/, kuru /Nosaukums/ saņēmusi kā apdrošināšanas atlīdzību. /Nosaukums/ katru gadu marta un aprīļa mēnesī tiek rakstīts gada pārskats. Šajā laikā tiek norakstīts gan kaut kas no pamatlīdzekļiem, gan citas lietas, ja ir tāda vajadzība. Šajā gadījumā izveidojusies tāda situācija, ka 13.03.2008. uz /Nosaukums/ tikusi reģistrēta jaunā automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, šasijas Nr./numurs/, bet sasistā automašīna Toyota Land Cruiser, (kurai norakstīšanas brīdī bijis cits valsts numurs), šasija Nr. /numurs/, tikusi norakstīta tikai 18.04.2008. Šāda situācija varējusi izveidoties tādēļ, ka šī automašīnu lieta vilkusies no 2008.gada janvāra līdz martam. Tad, kad j aunā automašīna bijusi saņemta un reģistrēta uz /Nosaukums/ vārda, pēc tam arī tikusi norakstīta sasistā Toyota Land Cruiser. To precīzāk varot izstāstīt pati grāmatvede, jo viņai ir tikai virspusējas zināšanas grāmatvedībā (1.sēj.l.l.219-220).

Liecinieces /pers.C/ 2010.gada 23.marta liecībās norādīts, ka /Nosaukums/ praksē neesot bijis neviens tāds gadījums, kad ir iestājies apdrošināšanas gadījums, bet kaut kādu iemeslu dēļ apdrošinātājs atsakās to izmaksāt. Bet teorētiski tas, protams, esot iespējams. Tad /Nosaukums/ rīkotos tā - vispirms jautājums tiktu izskatīts Finanšu komitejā, jo tā lemj visus jautājumus, kas saistīti ar naudas lietām. Finanšu komiteja izskatītu konkrētā cilvēka nodarījumu, sekas un to, kā /Nosaukums/ reaģēs. Tad, kad Finanšu komiteja izskata lietu, to nodod tālāk deputātu sēdei uz apstiprināšanu. Komiteja gatavo lēmuma projektu. Tālāk lemj deputāti. Viņa nezina, kādu lēmumu varētu pieņemt deputāti attiecībā uz personu, kas ir nodarījusi kaitējumu /Nosaukums/ piederošam īpašumam un, par kuru apdrošinātājs atsakās izmaksāt apdrošināšanas prēmiju. Viņasprāt, loģiski būtu, ja /Nosaukums/ piedzītu zaudējumus no vainīgās personas. Tas nozīmē, ka, ja /pers.A/ būtu bijis vainīgs ceļu satiksmes negadījumā, kas noticis 2007.gada 6.decembrī, Langstiņos, tad /Nosaukums/ viennozīmīgi piedzītu zaudējumu atlīdzību no /pers.A/- vai nu viņš segtu zaudējumus brīvprātīgi vai tiesas ceļā. Automašīna, kura tikusi sasista minētajā ceļu satiksmes negadījumā, bijusi pavisam jauna, tādēļ arī norakstīt to /Nosaukums/ nevarētu atļauties. Teorētiski, /pers.A/ nebūtu cietis kā /Nosaukums/ deputāts un priekšsēdētājs. /pers.A/ būtu varējis turpināt šo darbu arī pēc visām sēdēm, kurās būtu izskatīti ceļu satiksmes negadījuma apstākļi un viņa vaina. /pers.A/ būtu tikai ētiska rakstura pārdzīvojumi. Tas viss ir teorētiski, bet praktiski /Nosaukums/ bijusi izveidota speciāla komisija, kura tikusi izveidota pēc /pers.A/ vietnieka /pers.D/ rīkojuma un kurā konstatēja, ka /Nosaukums/ sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu 2007.gada 6.decembrī, Langstiņos, kurā bijusi iesaistīta /Nosaukums/ piederošā automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, nav nodarīts materiālais kaitējums, jo apdrošinātājs izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību. Iesniegt pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu „Baltijas Apdrošināšanas Nams” viņu mutiski pilnvarojis /pers.A/ vietnieks /pers.D/, jo /pers.A/ bijis slims. Viņai zvanījis no WESS kāds menedžeris (vārdu neatceras) un paskaidrojis, ka viņi kārto visus apdrošināšanas jautājumus ar „BAN” un ko darīt ar sasistās automašīnas numuru - atstāt to jaunajai mašīnai vai nē? Viņa atbildējusi, ka viņai ir gluži vienalga

- var atstāt arī veco numura zīmi jaunajai automašīnai. Jautājums par numura zīmju maiņu, vai veco numuru atstāšanu, viņai neesot šķitis ļoti būtisks. Viņa to atstājusi AS „WESS” ziņā. Par numura zīmes /TL numurs/ atstāšanu jaunajai mašīnai, viņa ne ar vienu citu neesot konsultējusies. Viņa neesot zvanījusi arī /pers.A/ un neesot prasījusi, kādu numura zīmi piešķirt jaunajai mašīnai. Numura zīmju reģistrācijai AS WESS attiecīgajam darbiniekam bijusi nepieciešama /Nosaukums/ pilnvara rīkoties ar šīm numura zīmēm. Tādēļ viņa arī uzrakstījusi pilnvaru uz /pers.K/ vārda. Sanāk, ka numura zīmes jaunajai Toyota Land Cruiser uzlicis AS „WESS” darbinieks /pers.K/. Atceras, ka „WESS” menedžeris atsūtījis viņai uz e-pastu pilnvaras paraugu un darbinieka datus. WESS viņu informējis, ka esot iespējams saņemt vai nu naudu no apdrošinātāja, vai šīs naudas vērtībā citu automašīnu. Šo informāciju viņa tālāk nodevusi komisijai, kurā strādājusi juriste /pers.M/, /pers.N/ (neatkarīgā persona, kura nestrādā /Nosaukums/). Pārējos viņa neatceras. Šī komisija nolēmusi, ka labāk ir ņemt automašīnu. Viņa neatceras vai ticis pieņemts arī rakstisks lēmums. /Nosaukums/ deputātiem neesot darba līguma, viņi darbojas uz pašvaldības Nolikuma pamata, arī /pers.A/. /pers.A/ ar /Nosaukums/ lēmumu tiek apstiprināta alga, bet nekāda darba līguma neesot. Pieņemšanas-nodošanas aktu veidlapas, kas atrodas kriminālprocesa materiālos, ir vai nu AS „WESS” veidlapas, vai arī „BAN” veidlapas, bet ne /Nosaukums/ veidlapas. Iesniegumā par apdrošināšanas gadījumu viņa ierakstījusi to informāciju, kāda bijusi policijas slēdzienā, jo viņa pati ceļu satiksmes negadījuma brīdī neesot bijusi klāt. Policijas slēdzienu viņai iedevuši paši apdrošinātāji. Viņa šo iesniegumu aizpildījusi „BAN” telpās, kur sēž vairāki darbinieki, tādēļ neatceras, kurš no darbiniekiem iedevis viņai šo policijas slēdzienu (2.sēj.l.l.7-9).

Pēc liecību nolasīšanas lieciniece /pers.C/ paskaidroja, ka pirmstiesas procesā labāk atcerējusies notikumu un šīs liecības ir precīzākas.

Liecinieks /pers.D/ tiesā liecināja, ka /pers.A/ , pazīst, attiecības starp viņiem ir koleģiālas. /pers.B/ zina kā kolēģa sievu. Viņš par priekšsēdētāju kļuvis tad, kad /pers.A/ vairs nav strādājis. /Nosaukums/ bijušas daudzas mašīnas. Džips /Nosaukums/ bijis viens - Toyota Land Cruiser. To lietojis /pers.A/. /pers.A/bijis viesojies pie viņa mājās kādas pāris reizes, datumu nezina, kādus četrus gadu atpakaļ. Norāda, ka, ja viņu atmiņa neviļ, tad /pers.A/bijis piemānīts. Viņaprāt, /pers.A/ pie viņa kāds atvedis, bet to, kā /pers.A/ ticis pie viņa, neesot gājis ārā skatīties. Viņam automašīnu stāvvieta esot mājas otrā pusē. Pie viņa /pers.A/ bijis kādu laiciņu, viņi iedzēruši - viņš alu, /pers.A/ konjaku. Neatceras cik ilgi ilgusi pasēdēšana. /pers.A/ , viņaprāt, kādam zvanījis un tad aizbraucis mājās. Neatceras kā tas noticis, tas bijis sen. Neatceras, vai /pers.A/ bijis spieķis. Par negadījumu uzzinājis, kad viņam piezvanījis kāds no /Nosaukums/ darbiniekiem. Rīcība neesot bijusi nekāda. Nākamajā dienā aizgājis uz darbu un uzzinājis, ka /pers.A/ iekļuvis negadījumā un pārņēmis /pers.A/ funkcijas. Automašīna pēc tam stāvējusi pie viņa sievas gaterī, jo neesot bijušas /Nosaukums/ telpas, kurās to novietot, tad to paņēmuši apdrošinātāji. Pāris reizes esot bijis pie /pers.A/ mājās, viņš dzīvojot aptuveni četri - pieci kilometri no viņa.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta tiesā nolasītas liecinieka /pers.D/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņš 2009.gada 14.aprīlī norādījis, ka 2007.gada nogale līdz, apmēram, 2008.gada martam viņš bijis /Nosaukums/ priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs. Bet vispār viņš esot /Nosaukums/ priekšsēdētāja vietnieks. /Nosaukums/ priekšsēdētāja pienākumus viņš pildījis tādēļ, ka pats priekšsēdētājs /pers.A/ bijis uz slimības lapas. Vispirms /pers.A/ 2007.gada novembrī bijusi veikta operācija, pēc tam bijusi avārija, kurā /pers.A/ arī mazliet guvis traumas. 2007.gada vakarā, pirms avārijas - tātad 2007.gada 5.decembrī, /pers.A/ bijis atnācis pie viņa uz mājām, lai pārrunātu darba jautājumus, jo viņam, kā priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam, bijis jāzina, ko un kā darīt. Līdz tam viņi katrs darījis savu darbu - viņš vairāk nodarbojies ar plānojumu izstrādēm, mežiem, zemēm utt., /pers.A/ vairāk ar komunālajiem jautājumiem un visu, kas saistīts ar pagasta vadību (finanses, budžetu utt.). Tādēļ tajā vakarā viņi apsprieduši darba jautājumus. Viņš neesot redzējis kā /pers.A/ nokļuvis līdz viņa mājai - vai /pers.A/ pats atbraucis vai kāds viņu atvedis. /pers.A/ darba vajadzībām esot /Nosaukums/ automašīna Toyota Land Cruiser, valsts numuru neatceras. Bet tajā vakarā viņš neesot redzējis ar kādu automašīnu /pers.A/ atbraucis vai viņu atveda, jo bijusi ziema un viņš neesot gribējis iet ārā no mājām, tikai ielaidis /pers.A/ iekšā savā mājā. Iedzēruši alkoholu. Viņaprāt, ka /pers.A/ dzēris konjaku, viņš vīnu. Tā viņi runājuši, apmēram, līdz pusnaktij. Viņš neatceras vai /pers.A/ zvanījis savai sievai vai sieva zvanījusi /pers.A/ , bet /pers.A/ piecēlies no galda, pateicis - sveiki, un devies prom. Viņš palicis mājās. Viņš neesot redzējis vai /pers.A/ bija atbraukusi pakaļ mašīna un kurš to vadījis. Viņš vēl brītiņu paskatījies televizoru un tad gājis gulēt. Viņu pamodinājusi /pers.A/ sieva, viņas vārdu viņš šobrīd neatceras. /pers.A/ sieva viņam piezvanījusi kaut kad naktī un teikusi, ka ir notikusi avārija un, ka /pers.A/ ir slimnīcā. Viņa izklausījusies ļoti satraukta un juceklīgi runājusi. Tā kā viņš bijis /Nosaukums/ priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, viņam vajadzējis rīkoties. Viņš piezvanījis „/Nosaukums A/” direktoram /pers.E/, lai viņš paņem avarējušo automašīnu Toyota Land Cruiser, bet /pers.E/ tajā avārijas naktī nekur nav aizbraucis, jo nav varējis. Tad viņš zvanījis /pers.C/, jo viņa bijusi izpilddirektore. /pers.C/ uzdevis kārtot visas lietas saistībā ar sasisto Toyota Land Cruiser, valsts numuru neatceras. Nākamajā dienā darbā noskaidrojis, kas bija noticis ar /pers.A/ - viņš bijis apdauzījies un nokļuvis slimnīcā. Kas bija noticis ar sievu - viņš nezina. Automašīna Toyota Land Cruiser bijusi nogādāta policijas stāvvietā. /pers.E/ izņēmis šo automašīnu no speciālās stāvvietas Salaspilī un nogādājis viņa sievas īpašumā /Nosaukums B/, jo tur bijusi liela garāža un tur mašīna bijusi drošībā. Tad viņš arī apskatījis sasisto mašīnu - visas plastmasas bijušas nokritušas nost, un pati mašīna bijusi stipri sasista. Jau nākamajā dienā - 07.12.2007 - viņš aizbraucis paskatīties avārijas vietu. Tā bijusi starp Langstiņiem un Upesciemu, apmēram, vienu kilometru no viņa mājas Langstiņos, /adrese A/. No avārijas vietas līdz /pers.A/ mājai varot būt, apmēram, divarpus kilometri. Langstiņos viņu pēc vārda pazīst ļoti daudzi cilvēki, tai skaitā arī /pers.A/ sieva. Esot ar /pers.A/ sievu ticies daudzās pieņemšanās un ballītēs. Bet viņa mobilā telefona numurs /pers.A/ sievai neesot bijis. Viņam atmiņā palicis, ka viņam bijusi tāda sajūta, ka /pers.E/, pirms viņš viņam avārijas naktī piezvanījis, jau zinājis par avāriju. Viņam šķiet, ka /pers.E/ varējis iedot /pers.A/ sievai viņa telefona numuru. Viņam šķiet, ka /pers.A/ sieva bijusi pazīstama ar /pers.E/, bet apgalvot to nevar (1.sēj.l.l.151-153).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers.D/ norādīja, ka piekrīt nolasītajām liecībām un tās apstiprina. Papildus paskaidroja, ka /pers.G/ pazīst, viņš kādu laiku strādājis /Nosaukums/, bet vairāk nestrādā, nezina, kurš viņu atlaida. Nevar /pers.G/ aprakstīt, jo viņu nav pazinis.

Liecinieks /pers.H/ tiesā liecināja, ka apsūdzētie viņam ir pazīstami. Attiecības starp viņiem esot neitrālas. Viņš bijis /Nosaukums/ deputāts. Bijis skolas direktors. Tagad arī strādā /Nosaukums C/ un esot deputāts. /pers.A/ bijusi apvidus automašīna Toyota Land Cruiser. /Nosaukums/ to iegādājusies kādus piecus sešus gadus atpakaļ, iespējams 2006.gadā. Šī automašīna esot vēl joprojām tā pati. Numurzīmes ir tādas pašas. Par negadījumu viņš uzzinājis mājas lapā un tad viņam bijis pirmais iespaids par notikušo. Ziņas pirms tam bijušas tika baumu līmenī. Zvanījuši un prasījuši par šo notikumi dažādi cilvēki. Viņš zinājis tikai tik daudz, cik runāja. Norāda, ka /pers.G/ vairs nestrādā, bet /pers.D/ esot /Nosaukums/ priekšsēdētājs. Nezina kādēļ /pers.G/ atbrīvoja no darba. Viņaprāt, /pers.G/ atbrīvoja /pers.A/ atvaļinājuma laikā. Nezina kā tapis rīkojums par atlaišanu. Deputātiem šādus jautājumus nestāsta. Tikai tad, ja kāds pasēdējis pie kafijas tases, tad parunājuši par ko vairāk, nekā to, kas apspriežams sēdēs. Informācija par avāriju parādījusies pirms vēlēšanām, kādā politisko pretinieku mājas lapā - /mājaslapas adrese/. Pēc tā viņš sapratis, ka /Nosaukums/ automašīna ir avarējusi. Šo automašīna lietot bijušas tiesības /pers.A/ , izpilddirektorei bijusi cita mašīna. Saruna ar /pers.G/ bijusi tikai „kafejnīcas variants”. /pers.G/ kaut ko prašņājis par šo notikumu un ieteikuši viņam pārbaudīt. /pers.G/ bijis galvenā persona, kura šo informāciju analizējusi, bijis lietas kursā. Ja /pers.G/ kaut ko teicis, ka viņš esot kaut ko stāstījis, tad viņš apgalvo, ka viņam neesot bijusi nekāda informācija. Kad viņu pasauca liecināt, tikai tad sapratis, ka kaut kas nopietns noticis. Līdz tam viņam bijusi informācija tikai baumu līmenī. Viņam neviens nav stāstījis par notikumu. Ja viņš redz automašīnu - kāpēc jāprasa? Nesaprot kādēļ viņu aicināja par liecinieku, jo neko vērtīgu nevar sniegt, viņš neko nezinot, visu pastāstījusi izmeklētāja.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tiesā nolasītas liecinieka /pers.H/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņš 2009.gada 2.jūlijā norādījis, ka 2007.gada decembrī viņš bijis /Nosaukums/ deputāts. Viņš strādājis Finanšu un Izglītības komitejā. Par ceļu satiksmes negadījumu, kas noticis 2007.gada decembrī liecina, ka /Nosaukums/ darbinieki un deputāti neko par to nav zinājuši. Viņiem neviens neko neteicis. Un tas, ka 2007.gada decembrī /pers.A/ bijis slimnīcā, nevienam nekādu izbrīnu nav izraisījis, jo /pers.A/ diezgan regulāri gulējis slimnīca, jo bijis izbijis regbists un ārstējis dažādas traumas. Nevienam arī nav ienācis prātā noskaidrot, kur tajā brīdī atrodas /Nosaukums/ piederošā automašīna Toyota Land Cruiser, ar v.n.z. /TL numurs/. /Nosaukums/ par ekonomistu strādājis /pers.G/. 2008.gada sākumā, kamēr /pers.A/ bijis slimnīcā vai uz slimības lapas, /pers.A/ vietnieks /pers.D/ uzsācis /pers.G/ atlaišanas procesu. /pers.G/ atnācis pie viņa un teicis, ka klīstot baumas, ka /Nosaukums/ piederošā automašīna Toyota Land Cruiser, ar v.n.z. /TL numurs/ esot sasista ceļu satiksmes negadījumā. Viņš /pers.G/ ieteicis pārbaudīt šo automašīnu, jo /pers.G/ bijis arī materiāli atbildīga persona. Cik viņš zina, tad /pers.G/ arī pārbaudījis baumas par sasisto automašīnu un tā izrādījusies patiesība. Viņš zina, ka /pers.G/ bijis aizbraucis uz Wess Rīgā, Ulmaņa gatvē un ieraudzījis, ka džips esot sasists un atrodas servisā. Tad /pers.G/ pieprasījis informāciju arī CSDD un noskaidrojis, ka /Nosaukums/ skaitās nu jau divi Toyota Land Cruiser. Cik viņš zina, tad /pers.G/ nevienam deputātam nebija pateicis par ievākto informāciju, arī par to, ka uzrakstījis iesniegumu KNAB. Viņam bijusi pārliecība, ka par šo ceļu satiksmes negadījumu esot mēģināts slēpt jebkuru informāciju. Radies iespaids, ka /pers.A/ mēģina visu noslēpt un arī nevienam deputātam neko nav stāstījis (1.sēj.l.l. 165-166).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers.H/ norādīja, ka apstiprina nolasītās liecības un papildus paskaidroja, ka notikums neesot ticis slēpts, viņam licies, ka deputātus bijis jāinformē. Informācija bijusi pēc tam, /pers.G/ nācis un stāstījis. /pers.G/ gribēja atlaist. Viņi ieteikuši, ja /pers.G/ ir aizdomas, tad lai pārbauda informāciju. Pēc tam tikai tas viss atklājies. Tad parādījusies mājas lapā informācija, neko no tā /pers.G/ nav rādījis. Par automašīnas nomaiņu, viņaprāt, neviena komisija nav lēmusi. Viņam uzdeva jautājumu par apdrošināšanu, bet tas neattiecoties uz viņa darbu.

Liecinieks Dzintars Daģis tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētie viņam nav pazīstami. Strādā par jaunāko inspektoru. Neatceras vai strādājis 2007.gada decembrī. Notikumu neatceras, jo tas bijis ļoti sen.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesā nolasītas liecinieka Dz.Daģa pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņš 2009.gada 11.martā norādījis, ka 2007.gada decembrī viņš strādājis Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļā kā jaunākais inspektors. Viņa darba pienākumos ietilpa ceļu satiksmes uzraudzība, izbraukumi uz notikumu vietām, materiālu noformēšana u.c. Arī šobrīd (11.03.2009) strādā Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē Ceļu policijas bataljonā kā jaunākais inspektors. Par ceļu satiksmes negadījumu, kas notika 2007.gada 6.decembrī /adrese/, paskaidro, ka notikuma vietā ieradies viņš un viņa kolēģis Edgars Mārtiņš. Informāciju par negadījumu viņi saņēmuši no savas dežūrdaļas. Viņi konstatējuši, ka automašīna Toyota v.n.z. /TL numurs/ bijusi nobraukusi no ceļa un nokritusi uz sāniem. Automašīnai vēl degušas visas gaismas, nekas nebijis izslēgts. Kad viņi ieradušies notikuma vietā, tur vēl bijusi ātrās medicīniskās palīdzības automašīna. Vispirms viens no viņiem - viņš vai E.Mārtiņš, tagad precīzi neatceras, ievākuši informāciju no mediķiem. Viņiem pastāstīja, ka autovadītājs ir /pers.A/ , automašīnā bijusi tikai viena persona. Mediķi viņiem pastāstījuši, ka AMP autovadītājs palīdzējis /pers.A/ izkļūt no avarējušās automašīnas no vadītāja vietas. Neviena cita persona avarējušās mašīnas tuvumā neesot bijusi, visapkārt bijis pilnīgs klusums. Cik viņš atceras, tad avarējušajā mašīnā mētājušies kruķi. Acīmredzot vadītājam jau bijušas problēmas ar iešanu. Paša spēkiem autovadītājam vai pasažieriem būtu grūti izkļūt no automašīnas, jo mašīna bijusi nogāzusies uz sāniem, precīzi neatceras. Virsū bija uzkrituši pāris koki. Lai izkļūtu pa durvīm, būtu vajadzīga diezgan liela piepūle. No savas pieredzes zina, ka AMP mediķi pārbauda avārijā cietušās personas personību. Vai paši pārbauda personas dokumentus, vai, ja ceļu policija ir ieradusies pirmā notikumu vietā, tad vienmēr pajautā policistiem par cietušā personību. Šajā konkrētajā gadījumā mediķi jau bija noskaidrojuši vadītāja personību un tas bijis /pers.A/. No savas pieredzes zina, ka viņš parasti pajautājot mediķiem vai ir kāds cietušā personas apliecinošs dokuments. Ja ir, tad ātri norakstot personas datus, lai neaizkavētu ĀMP. Acīmredzot arī šajā gadījumā ar /pers.A/ viņš darījis tāpat, jo Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā ir norādīts negadījuma dalībnieks - vadītājs /pers.A/. Gadījumā, ja ĀMP no notikuma vietas jau būtu aizbraukusi pirms ierodas ceļu policija, tad protokolā būtu ierakstīts, ka negadījumu izraisījusi nenoskaidrota persona un ailītēs “dalībnieks, statuss un vārds uzvārds” būtu tukšums. Tālāk negadījuma vietas materiāls nonāktu pie meklēšanas inspektora, kurš arī noskaidrotu, kurš bija vadītājs. Negadījumā bojātā automašīna Toyota Land Cruiser v.n.z. /TL numurs/ tikusi nogādāta uz speciālo stāvvietu Rīgas rajonā, Salaspilī, Celtnieku ielā 3. Tas ticis darīts tādēļ, lai mašīna nepaliktu bez uzraudzības negadījuma vietā, lai to neapzagtu. Ja kāda persona būtu pieteikusies pati nogādāt mašīnu drošā vietā, tad viņš būtu paņēmis paskaidrojumu no šīs personas, kurā šī persona būtu norādījusi, kas viņa tāda ir, kur novietos automašīnu, kā arī jāapņemas neko bez policijas atļaujas nedarīt ar automašīnu, ne remontēt, ne pārdot utt., šajā konkrētajā gadījumā pie viņa un viņa kolēģa E.Mārtiņa nav vērsies neviens cilvēks un viņi arī negadījuma vietā nav redzējuši nevienu cilvēku. Nav bijis pat neviens ziņkārīgais. Telefonogramma tiek nodota tad, kad cietušais ir nogādāts slimnīcā, mediķi telefoniski informē Rīgas rajona policijas pārvaldes dežūrdaļu par to uz kurieni cietušais ir nogādāts, cietušā vārds uzvārds un diagnoze. Viņš nevar pateikt, kurā brīdī raksta ENŽ (elekt roniskais notikumu žurnāls) (1.sēj.l.l. 126-127).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks Dz.Daģis paskaidroja, ka arī pēc liecību nolasīšanas viņš neko neatceras. 2009.gada 11.marta liecības apstiprina, tad atcerējies notikumu labāk, uz to mirkli bijis pārliecināts par ko stāsta. Neatceras darba specifikas dēļ, visi notikumi jaucas kopā.

Liecinieks Edgars Mārtiņš tiesā liecināja, ka apsūdzētie nav pazīstami. Strādā Ceļu policijā 12.rotā par jaunāko inspektoru. Neatceras vai strādājis 2007.gadā. Visu laiku strādājis kopā ar Dzintaru Daģi. Negadījumu ir daudz, tāpēc šo gadījumu neatceras. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesā nolasītas liecinieka E.Mārtiņa pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņš 2009.gada 13.martā norādījis, ka 2007.gada decembrī viņš strādājis Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļā kā jaunākais inspektors. Viņa darba pienākumos ietilpa ceļu satiksmes uzraudzība, izbraukumi uz notikumu vietām, materiālu noformēšana u.c. Arī šobrīd (13.03.2009) strādā Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē Ceļu policijas bataljonā kā jaunākais inspektors. Par ceļu satiksmes negadījumu, kas noticis 2007.gada 6.decembrī /adrese/, paskaidro, ka notikuma vietā ieradies viņš un viņa kolēģis Dzintars Daģis. Informāciju par negadījumu viņi saņēmuši no savas dežūrdaļas. Viņš atceras, ka automašīna bijusi jauna, viņaprāt, Toyota Land Cruiser v.n.z. /TL numurs/. Šobrīd vairs neatceras vai automašīna bijusi apgāzusies uz sāniem vai uz jumta. No pratināšanas laikā uzrādītās viņa zīmētās ceļu satiksmes negadījuma shēmas izriet, ka uz automašīnas bija uzkrituši divi koki un krūmi, kurus automašīna avarējot bija nogāzusi. Viņš atceras, ka pie avarējušās automašīnas nebijis neviens cilvēks. Viņš neatceras vai bijusi ātrās medicīniskās palīdzības (AMP) mašīna. Ja avārijas vietā būtu bijis klāt kāds cilvēks, tad no tā cilvēka noteikti būtu paņemts paskaidrojums par notikušā apstākļiem. Par apskates protokolu Nr. EZ 046610, kuru aizpildījis viņa kolēģis Dzintars Daģis, paskaidro, ka viņu prakse ir sekojoša - ja negadījuma vietā ir AMP automašīna, tad viņi noskaidro pie ārstu brigādes notikušā apstākļus, cietušo personības un pierakstam cietušo personas datus. Ja ĀMP ir jau aizbraukusi no notikuma vietas, tad viņi informāciju par cietušajiem iegūst no savas dežūrdaļas, uz kuru jau ĀMP brigāde ir ziņojusi par cietušajiem, viņu personas datus, kā arī par veselības stāvokli. Tā ir tā saucamā telefonogramma. Ārsti parasti paziņo gan cietušās personas datus, gan to, no kurienes viņš ir paņemts (piemēram, no ielas vai automašīnas, norādot tieši no kuras vietas - pasažieru vai vadītāja) - šajā gadījumā tas bijis autovadītājs. ĀMP brigādei nav jāsagaida policija, bet gan jāgādā par cietušā cilvēka veselību un viņi var braukt projām. Avarējušo Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/ viņi nogādājuši speciālajā autostāvvietā Rīgas rajonā, Salaspilī, Celtnieku ielā 3. 2007.gada 6.decembrī /adrese/, kur bija avarējusi automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, viņš nodarbojies ar vietas paskati un shēmas zīmēšanu. Kamēr viņš darījis savu darbu, cik atceras, tad viņu neviens, izņemot viņa kolēģi, neuzrunājis. Savas maiņas beigās viņi nodod visus materiālus dežūrdaļā dežurantam, kurš parakstās par saņemšanu. Kur tas viss paliek tālāk, nevar pateikt. Ja negadījuma vietā ir izmantots fotoaparāts, tad fotogrāfijām vajadzētu būt Rīgas rajona Ceļu policijas foto arhīvā (1.sēj.l.l.132-133).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks E.Mārtiņš paskaidroja, ka, ja viņš tā esot rakstījis, tad apstiprina liecības. Atceras avāriju, bet nianses pateikt nevar, laiku neatceras. Iespējams, bijusi tumsa vai krēsla. Mašīna bijusi nobraukusi nost no ceļa. Norāda, ka gaisa spilveni izsprāgst no sadursmes nevis no pasažieriem. Ja trieciens ir priekšā, tad gaisa spilveni ir priekšā arī izšauti. Spilvenu izsprāgšana ir atkarīga no modeļa un konstrukcijas.

Liecinieks /pers.O/ tiesā liecināja, ka apsūdzētie personiski nav pazīstami. Cik viņš atceras, tad avārijas brīdī viņš bijis mājās. Redzējis pa logu notikumu un pēc laika bijis notikumā vietā. Tobrīd dzīvojis /adrese B/, privātmājā. Viņš bijis mājas otrajā stāvā, dzirdējis troksni, paskatījies pa logu un redzējis, ka mašīna it kā apgāzusies. Viņš redzējis mašīnas dzeltenās gaismas. Tālāk viņš apģērbies, aizgājis uz garāžu, iesēdies mašīnā, apbraucis apkārt mājai uz notikuma vietu, tas viņam aizņēma 15-20 minūtes. Viņš piebraucis un redzējis, ka mašīna bijusi apgāzta. Mašīna bijusi sliktā stāvoklī, viņš pat nav sapratis, kas tā par mašīnas marku. Viņš neatceras kā izskatījusies mašīna. Tālāk viņš sadzirdējis vīrieša kliedzienus, izsaucis ātro palīdzību un gaidījis to. Nekādas darbības no viņa puses nav bijušas. Pēc tam, kad atbraukusi ātrā palīdzība, viņam pateica, ka var braukt un viņš aizbraucis mājas. Mājās pa logu vērojis notiekošo. Ātrā palīdzība ieslēgusi prožektoru, atnākuši cilvēki. Bijusi rosība ne vairāk kā stundu. Ilgi neskatījies uz notikumu, aizgājis gulēt. Notikums bijis ap plkst.22.00 vakarā. Ārā bijis patumšs. Viņam liekas, ka bijis sniegs, 3 bērzi bijuši apgāzti. Mašīna bijusi briesmīgā stāvoklī, tā bijusi sasita, apgāzta vai nu uz sāniem, vai uz jumtu. Koks bijis uz mašīnas. Citas personas tur neesot bijušas. Neviens nebija vērojis notikumu. No mašīnas bija dzirdami vīrieša kliedzieni, vārdus nav dzirdējis. Cilvēks halātā atnācis pēc tam, kad ātrā palīdzība atbraukusi. Caur prožektoru bijis redzams, ka tā ir sieviete halātā un mājas čības.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likumu 501.pantu 2.punktu tiesā nolasītās liecinieka /pers.O/ pirmstiesas procesā sniegtas liecības, kur viņš 2009.gada 16.martā norādījis, ka 2007.gada 6.decembrī viņš bijis savās mājās /adrese B/ un ap pusnakti viņš izdzirdējis ārā troksni. Paskatījies pa logu un ieraudzījis, ka ir avarējusi mašīna un mirgo automašīnas avārijas gaismas. Viņš saģērbies un iekāpis savā automašīnā, lai ātrāk nokļūtu līdz notikuma vietai un redzētu, kas ir noticis. Viņš piebraucis un, pienākot pie notikuma vietas, ieraudzījis, ka automašīna ir apgāzusies uz sāniem, bet šobrīd nevar vairs pateikt, uz kuriem sāniem tā bija apgāzusies. Viņš atceras, ka tā bijusi diezgan paliela vieglā automašīna, bet kāda tieši, to viņš nezina. Uz mašīnas bija sakrituši daži nogāzti koki. Viņš piegājis tuvāk mašīnai - atradies, apmēram, trīs metru attāluma no tās, bet nevarējis saprast, kas notiek automašīnā. Redzējis, ka iekšā kāds kustas. Redzējis, ka cilvēks mašīnā kustina rokas. Viņš nav redzējis vai avarējušajā automašīnā ir nostrādājuši drošības spilveni. Tad viņš izsaucis ātro medicīnisko palīdzību (ĀMP). Ārsti ieradušiem, apmēram, 5-7 minūšu laikā. Pēc tam, kad piezvanījis ĀMP, stāvējis notikuma vietā, apmēram, piecu metru attālumā no avarējušās automašīnas un smēķējot gaidījis, kad atbrauks ĀMP. Gaidot ārstus, viņš dzirdējis, ka automašīnas vadītājs ir dzīvs, jo vadītājs izrunājis kaut kādus nesaprotamus vārdus. Līdz ĀMP atbraukšanai no avarējušās automašīnas neviens cilvēks ārā neizkāpis. Viņš visu laiku skatījies uz avarējušo mašīnu - no tās neviens nav izkāpis, un palīgā arī neviens nav saucis. Viņš sagaidījis ĀMP, un tās vadītājs pateicis viņam paldies, ka viņš ĀMP sagaidījis un, ka viņa klātbūtne nebūs nepieciešama. Tad viņš iekāpis savā automašīnā un devies mājās, un jau no mājas loga skatījies, kas notiek avārijas vietā. Apmēram, pēc 20 minūtēm atbraukusi kaut kāda automašīna ar bākugunīm, kādu brīdi uzkavējusies un aizbraukusi. Tad atbraukusi kaut kāda maza vieglā automašīna. No tās izkāpis viens cilvēks un staigājis pa notikuma vietu. Viņaprāt, tā bijusi sieviete. No viņa loga bijis redzams, ka cilvēkam mugurā bijis halāts un kājās mājas čības. To viņš labi redzējis, jo no ĀMP mašīnas bākugunīm uz jumta nākusi spilgta gaisma. Viņš nodomājis, ka tas cilvēks halātā ir radinieks cietušajam un atbraucis uz avārijas vietu tāds, kāds bija mājās tajā brīdī. Avārijas vieta no viņa mājas bijusi, apmēram, 80-100 metru tālu. Viņš vēl kādu brīdi pa logu skatījies, tad gājis gulēt. Tajā brīdī policija vēl nebija atbraukusi. Pa logu visu notiekošo vērojuši arī viņa vecāki. Līdz ĀMP atbraukšanai, avārijas vietā viņš bijis viens pats, neviena cita cilvēka neesot bijis. Tajā nakti ceļš bijis ļoti slidens, bet sniegs gan nav bijis (1 .sēj .l.l.134-135).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers.O/ papildus paskaidroja, ka durvis un bagāžnieks automašīnai nebija atvērti. Neatceras, vai iela bijusi apgaismota. Tajā laikā, kad viņš atbraucis uz notikuma vietu, mašīna bijusi viņa redzeslokā, bet 15 -20 min., kamēr viņš ģērbies un braucis uz notikuma vietu, tā nebija viņa redzeslokā.

Mašīnai logi bijuši izsisti. Viņš nav mēģinājis durvis atvērt, jo mašīna bijusi apgāzta vai uz sānu, vai uz jumta. Viņš nav pieskāries mašīnai vispār. Sieviete bijusi halātā un mājas čībās. Vecāki teikuši, ka arī skatījušies pa logu. Vienīgais cilvēks mašīnā bijis vīrietis, tādēļ viņš domā, ka minētais vīrietis bijis vadītājs. Sieviete halātā bijusi vidēja vecuma, apmēram 50 gadi. Halāts bijis spilgtā krāsā. Matu krāsu neatceras.

Liecinieks /pers.P/ tiesā liecināja, ka apsūdzētie viņam nav pazīstami. Redzējis notikumu, tas bijis pirms, apmēram, 6 gadiem. Dzirdējis troksni, paskatījies pa logu, ieraudzījis, ka pēc mašīnas gaismām redzējis, ka tā ir apgāzusies uz sāniem, izsaucis ātro palīdzību. Pēc laika pasaucis dēlu un pateicis, lai dēls aizbrauc un paskatās. Dēls aizbraucis, paskatījies un arī izsaucis ātro palīdzību. Neatceras uz kuru no sāniem bijusi apgāzta mašīna. Notikums bijis vēlu vakarā, apmēram plkts.23.00- 24.00. Kad skatījies pa logu uz mašīnu, no tās neviens nav izkāpis. Viņš nav bijis visu laiku pie loga. Apmēram, 5 minūtes skatījies, 5-10 minūtes neskatījies. Dēls, kad atgriezies, teicis, ka mašīnā bijis cilvēks. Citas personas notikuma vietā nav redzējis.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likumu 501.pantu 2.punktu tiesā nolasītas liecinieka /pers.P/ primstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņš 2009.gada 8.septembrī norādījis, ka no 2007.gada 5.decembra uz 2007.gada 6.decembri viņš gulējis, kad izdzirdējis uz ielas troksni. Viņš izkāpis no gultas un paskatījies pa savas mājas otrā stāva logu, jo otrajā stāvā ir viņa istaba, un ieraudzījis, ka pretī viņa mājai, kas atrodas /adrese A/, kaut kas noticis. Uzreiz nesapratis, kas tieši. Pasaucis dēlu un viņi abi kopā skatījušies pa logu, līdz sapratuši, ka tur ir avarējusi automašīna. Viņš piezvanījis AMP no sava mobilā telefona. Viņš zvanījis AMP, apmēram, pēc 3-4 minūtēm, jo no avarējušās mašīnas neviens ārā nekāpis, tāpēc viņš uztraucies, ka var būt kāds ir nopietni cietis. Viņš teicis savam dēlam /pers.O/, lai viņš saģērbjas un aizbrauc paskatīties, kas ir noticis. /pers.O/ braucis ar savu automašīnu, jo viņu mājas ieeja vārti nav uz /adreses/ pusi, un sanāk neliels līkums, lai tiktu uz /ielas nosaukums/. Kamēr /pers.O/ braucis no mājām līdz ceļu satiksmes negadījuma vietai, viņš stāvējis pie loga un skatījies uz avārijas vietu. No avarējušās automašīnas ārā neviens nav izkāpis. No savas mājas loga viņš redzējis, ka mašīna ir apgāzusies uz kreiso sānu, jo mašīnas jums bijis pret viņa logu. Viņš pats izsaucis ĀMP, bet, tā kā viņš nav sapratis vai viņi ir pieņēmuši viņa zvanu, tad arī /pers.O/ izsaucis ĀMP (1. sēj li.206-207).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers.P/ norādīja, ka apstiprina savas iepriekš sniegtās liecības. Papildus paskaidroja, ka viņa māja atrodas 100-150 metru attālumā no notikuma vietas. Ārā bijis tumšs, ielas apgaismojums nav bijis, bet dega avārijas gaismas un tās apgaismoja mašīnu, apmērām, 1 metra attālumā. Gaisma bijusi pietiekama, lai redzētu cilvēka siluetu. Mašīnas durvis redzējis, bet nav redzējis vai tās bija atvērtas, vai aizvērtas. Viņš pirmais paskatījies pa logu. Visu laiku pie loga viņi nebija. Dēls bijis citā istabā. Pieļauj iespēju, ka viņš visu laiku pa logu nav skatījies.

Lieciniece /pers.R/ tiesā liecināja, ka apsūdzētie ir vizuāli pazīstami. Viņa dzīvo Garkalnes pagastā. /pers.P/ ir viņas vīrs un /pers.O/ ir viņas dēls. 2007.gada 6.decembra naktī viņi atradās mājas 2.stāvā, viņa izdzirdējusi sitiena skaņu, paskatījusies pa logu, tur nekas nebija redzams, gājusi pie dēla uz istabu un, lūgusi, lai dēls ar automašīnu aizbrauc uz vietu, no kuras dzirdējusi sitiena skaņu un paskatās, kas tur noticis. Pēc brīža dēls atbraucis un paskaidrojis, ka tur bijusi autoavārija. Jautājusi, vai cilvēki, kuri atradās avarējušajā automašīnā ir dzīvi, dēls atbildējis, ka izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību. Dēls sagaidījis neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekus un tad braucis pie viņas. No viņas mājas nevarēja redzēt, kas bija noticis, jo autoavārijas vietā bijis tumšs. Notikuma vieta nebija apgaismota, taču tagad tur ir uzstādītas apgaismes ierīces. Visu laiku bijusi kopā ar /pers.P/. Neatceras kādi tajā dienā bijuši laika apstākļi, redzējusi tikai laternu stabus un gaismas no transportlīdzekļa. Pie avarējušās automašīnas nevienu cilvēku nav redzējusi. Redzējusi momentu, kad uz notikuma vietu atbraukusi neatliekamā medicīniskā palīdzība un dzirdējusi tās sirēnas. Visu laiku pa logu nav vērojusi notikušo, pa logu paskatījusies tikai tad, kad notikusi autoavārija un pēc tam, kad izdzirdējusi neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas sirēnas. Neatceras, vai vīrs arī skatījās pa logu, taču ārā no mājas viņš nav gājis.

Liecinieks /pers.S/ tiesā liecināja, ka apsūdzētie viņam nav pazīstami. 2007.gadā strādājis par ātrās palīdzības automašīnas vadītāju. Apsūdzētos pēc sejas nav redzējis. Atceras, ka viņi atbraukuši uz notikuma vietu. Tas bijis Langstiņos, kāds cilvēks viņus tur sagaidījis un paradījis, kur atrodas mašīna. Piegājis pie mašīnas ārsts, feldšeris, mašīna bijusi apgāzta uz kreiso pusi, mirgojuši avārija signāli. Ārsts interesējies par cietušā veselības stāvokli, mašīnā bijis vīrietis un pats viņš nevārējis tikt ārā. Viņi izsaukuši glābējus. Tādēļ, ka mašīnā dega gaisma, viņš teicis ārstam, ka mašīna var aizdegties. Piegājis pie durvīm, teicis, lai vīrietis viņu paņem aiz kakla un viņš vīrieti izvilcis ārā. Ievietojis vīrieti nestuvēs un stāvējis pie ātrās palīdzības mašīnas. Pienākusi sieviete, viņa bijusi ļoti satraukta. Viņš sievieti pievedis pie mašīnas. Viņš ar vīrieti nav runājis par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem. Sieviete bijusi satraukta, viņš sapratis, ka tā bijusi radiniece un viņš sievieti pavadījis pie ārstiem. Viņš neatceras, kas sievietei bija uzvilkts mugurā. Viņš nav dzirdējis vai ārsts runāja ar cietušo par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likumu 501.pantu 2.punktu tiesā nolasītas liecinieka /pers.S/ pirmstiesas procesā sniegtas liecības, kur viņš 2009.gada 12.martā norādījis, ka 2007.gada 6.decembrī viņš dežurējis ātrās palīdzības 8.stacijā kā AMP automašīnas vadītājs. 2007.gada 6.decembrī viņam bijusi dežūra un viņš atradies Jugla-2 poliklīnikā, ātrās palīdzības punktā. Viņš vairs neatceras vai informāciju par ceļu satiksmes negadījumu /adrese/ viņi (viņš un mediķu brigāde) saņēmuši pa rāciju vai no dispečera. Viņi devušies uz notikuma vietu. Ierodoties notikuma vietā, viņiem izskatījies, ka būs nepieciešama glābēju palīdzība, lai izvilktu autovadītāju no mašīnas, bet vēlāk daktere atsaukusi glābšanas dienestu, jo viņi paši varējuši izvilkt autovadītāju no mašīnas. Atceras, ka avārijas vietā ĀMP sagaidījis kāds vīrietis, kurš parādījis notikuma vietu, pēc tam šis cilvēks aizbraucis prom. Apskatot avārijas vietu, viņš redzējis, ka automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, ir apgāzusies uz kreisajiem sāniem, uz vadītāja pusi. Automašīna bija nobraukusi no ceļa, nogāzusi dažus kokus un nokritusi uz kreisajiem sāniem. Viņš piegājis tuvāk avarējušajai mašīnai un redzējis, ka autovadītājs ir pie samaņas un varējis arī mazliet pakustēties. Vispirms ar autovadītāju aprunājušies ārsti. Tad domājuši kā vīrieti izvilkt ārā. Nevienas citas personas avarējušajā mašīnā nebija. Šobrīd neatceras vai viņš vadītāju izvilcis pa durvīm vai logu. Bet labi atceras, ka autovadītājs apķēries viņam ap augumu un viņš izvilcis vīrieti no automašīnas. Vadītājs bijis vīrietis un viņam bijusi problēma ar kāju, jo viņš nav varējis pats paiet. Viņš un mediķi nolikuši vīrieti uz nestuvēm un caur AMP automašīnas aizmugurējām durvīm, trijatā, iecēluši cietušo mašīnā. Tur daktere un feldšere veikušas cietušā apskati. Viņš stāvējis ārpusē un dzirdējis, kā cietušais uzstājīgi teicis dakterei un feldšerei, ka negrib braukt uz slimnīcu, lai ļauj iet mājās. Viņš jautājis cietušajam, kā noticis ceļu satiksmes negadījums. Cietušais atbildējis, ka braucis pa ceļu un pēkšņi kaut kas ir pārskrējis pāri ceļam un viņš iebraucis grāvī. Atceras, ka teicis cietušajam vīrietim, ka viņam ir ļoti paveicies, jo automašīna ir stipri sasista, bet vīrietim pašam gandrīz nekas nekaiš. Kamēr mediķi darījuši savu darbu un viņš runājies ar cietušo vīrieti, uz avārijas vietu atbraukusi kāda viņam nepazīstama sieviete. Sieviete bijusi uztraukusies un jautājusi, kas noticis. Viņi piegājuši tuvāk pie avarējušās mašīnas, sieviete ieraudzījusi automašīnas numuru un satraukusies vēl vairāk un jautājusi, kur ir automašīnas vadītājs. Sieviete runājusi krieviski. Viņš sievietei atbildējis, ka cietušais vadītājs atrodas AMP mašīnā un ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Viņam radies iespaids, ka sieviete pazīst cietušo autovadītāju, jo iekāpusi AMP mašīnā, mazliet aprunājusies ar ārstiem un izkāpusi ārā. Šo sarunu viņš nav dzirdējis. Pēc tam sieviete iekāpusi savā mašīnā un aizbraukusi. Viņš neatceras ar kādu automašīnu sieviete braukusi. Pēc sievietes aizbraukšanas, ārsti vēl kādu laiku veikuši procedūras cietušajam. un tad viņi cietušo nogādājuši Gaiļezera slimnīcā. Aizbraucot no notikuma vietas, viņi avarējušo automašīnu atstājuši tādā stāvoklī, kādā tā bija - ar ieslēgtām gaismām. Policija vēl nebija ieradusies (1 .sēj .l.l.130-131).

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers.S/ papildus paskaidroja, ka apliecina, ka viņš ar vīrieti par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem nav runājis. Ārsti sauc /pers.T/, feldšera vārdu uzvārdu neatceras. Protokolā rakstīto neapliecina. Tagad tiesā stāsta to, ko atceras. Toreiz viņš pat nav zinājis, par ko viņu KNAB izsauca liecināt. 2009.gadā pratināšanas laikā nebija pieaicināts advokāts, tajā brīdī advokāts viņam nebija vajadzīgs. Viņš nav sapratis, kas protokolā bija rakstīts, jo tulks nebija pieaicināts.

Lieciniece /pers.U/ (bijusi /uzvārds/) tiesā liecināja, ka apsūdzētie viņai nav pazīstami. 2007.gadā strādājusi neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Kad viņi saņēmuši izsaukumu uz Garkalni, kur bija noticis ceļu satiksmes negadījums, ārā bijis tumšs. Izsaukuma gadu un datumu neatceras. Atceras, ka tas noticis ziemā. Viņi aizbraukuši uz izsaukuma vietu, bijusi kopā ar dakteri /pers.T/ un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļa vadītāju. Ieraudzījuši avarējušo automašīnu, kas bija apgāzusies uz automašīnas kreiso sānu. Automašīnas pasažiera puses logs bijis vērsts uz augšu un pa šo logu izvilkuši vīrieti. Šobrīd vīrietis, kuru izvilkuši no avarējušās automašīnas atrodas tiesas zālē. Vīrietis bijis transportlīdzeklī, viņam bija līdzi kruķi. Plānojuši saukt glābējus, jo domājuši, ka nespēs vīrieti izvilkt no mašīnas, taču uz neatliekamās medicīniskās palīdzības šofera pleciem izvilkuši vīrieti ārā no avarējušās automašīnas, nogādājuši neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā un snieguši pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību. Brīdī, kad vīrietim snieguši palīdzību, notikuma vietā nebija neviena cita cilvēka. Pēc kāda laika pie viņiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā, iekāpusi sieviete. Minētā sieviete šobrīd atrodas tiesas zālē. Sievietei uz pleciem bijis uzmests mētelis un kājās bijušas istabas čības. Viņa nav dzirdējusi neko par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, šo informāciju ievākusi viņas kolēģe /pers.T/. Viņa ar neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferi izvilkuši cietušo no avarējušās automašīnas un nogādājuši neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā. Viņa bijusi neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas salonā un izpildījusi to, ko ārste /pers.T/ viņai likusi darīt. Visu laiku bijusi klāt pacientam. Nevar apgalvot vai neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferis bijis uz vietas. Viņa atceras tikai to, ka cietušais teicis, ka cietis autoavārijā. Nezina, kā notikusi autoavārija. Sieviete uz notikuma vietu ieradās brīdī, kad cietušajam vīrietim likuši kakla šinu, to uzlikuši mazāk kā pusstundas laikā. Sieviete runājusi ar vīrieti, taču ko tieši, neatceras. Par notikuma apstākļiem personīgi pie viņas sieviete neinteresējās. Viņa sievietei teikusi, ka ar cietušo vīrieti nekas nopietns nav noticis. Nezina uz kurieni sieviete aizgāja, kad izkāpa no neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas. Notikuma vietā bijis uzsnidzis sniegs, bija nolauzti koku zari, avarējušajā automašīnā skaļi skanējusi mūzika. 2009.gadā sniegusi liecības par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem, taču detalizēti tās šobrīd vairs neatceras.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501. panta 1. un 2. punktu tiesā nolasītas liecinieces /pers.V/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņa 2009.gada 23.martā norādījusi, ka 2007.gada 6.decembrī viņa strādājusi 19.Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības (RĀMP) brigādē, Juglas ĀMP apakšpunktā, kas atrodas Juglas poliklīnikā. Brigādē bijuši - viņa, ārste /pers.T/, automašīnas vadītājs /pers.S/. 2007.gada 6.decembra naktī viņi saņēmuši izsaukumu uz /adrese/, kur bija noticis ceļu satiksmes negadījums. Ierodoties notikuma vietā, kurā viņus sagaidījis kāds vīrietis, kurš norādījis uz avārijas vietu, viņa ieraudzījusi, ka automašīna ir nobraukusi no ceļa un nokritusi uz jumta. Viņa kopā ar ārsti piegājusi pie avarējušās automašīnas Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, un redzējušas, ka automašīnā bijis tikai viens cilvēks, kā vēlāk noskaidrojušas cilvēka personību - tas bijis /pers.A/. /pers.A/ bijis pie samaņas. /pers.A/ viņām paskaidrojis, ka viņš ir braucis pa ceļu un tad pēkšņi pāri ceļam ir pārskrējusi lapsa un viņš, gribēdams izvairīties no sadursmes, nobraucis no ceļa. /pers.A/ lūdzis palīdzēt izkļūt no automašīnas. Viņu autovadītājs /pers.S/ palīdzējis cietušajam izkļūt no automašīnas. Cietušo izvilka no autovadītāja vietas. Apsēdinājuši cietušo uz ratiem un aizveduši līdz AMP automašīnai un ievietojuši ciešo mašīnā. Tad arī viņi noskaidrojuši cietušā personību. Cietušais dakterei /pers.T/ uzrādījis personu apliecinošu dokumentu, viņasprāt, vadītāja apliecību. Personas datus viņa vai ārste ierakstīja AMP izsaukuma kartiņā. Tā viņi dara vienmēr. Ja persona ir bez samaņas un nav klāt neviena dokumenta, tad šajā kartiņā ieraksta - nenoskaidrota persona. Viņas sniedza /pers.A/ medicīnisko palīdzību - uzlikušas kakla šinu un, lai /pers.A/ nomierinātos, iedevušas viņam balderiānus un korvalolu. /pers.A/ brīdī, kad viņu cēla ārā no avarējušās automašīnas, lūdzis, lai viņi sameklē un iedodam viņam mobilo telefonu, kas bija palicis avarējušajā mašīnā. Viņa teikusi, ka neies meklēt /pers.A/ mobilo telefonu. Viņa atceras, ka /pers.A/ bijis uztraucies un mazliet nervozs. Viņiem, kā ĀMP brigādei, ir jānoskaidro notikušā apstākļi. Tas ir viņu pienākums. Tādēļ arī runājuši ar /pers.A/ un viņš pastāstījis, ka pāri ceļam ir skrējis kaut kāds dzīvnieku un viņš ir centies to apbraukt, bet iebraucis grāvī. Vēl viņi vienmēr jautā vai cietušais ir lietojis alkoholu, jo tas ir jāatspoguļo medicīniskajā dokumentācijā un diagnozē. /pers.A/ teicis, ka iedzēris alkoholu. Šobrīd neatceras, cik daudz /pers.A/ teicis, ka ir dzēris. Bija pagājis kāds laiciņš kopš viņu ierašanās brīža, kad avārijas vietā uzradusies sieviete. Kā sieviete tur nokļuva, viņa nezina, jo bijusi AMP automašīnā. Sieviete iekāpusi AMP mašīnā. Viņi saprata, ka tā ir /pers.A/ sieva. Sieviete painteresējusies, par /pers.A/ veselības stāvokli. Atceras, ka šai sievietei kājās nebija gadalaikam atbilstoši apavi, viņai šķiet, ka sievietei bijušas čības kājās un uz pleciem kaut kas uzmests. Ārste /pers.T/ pateikusi, ka dzīvībai briesmas nedraud. Sieviete jautājusi vai /pers.A/ var nebraukt uz slimnīcu. Viņi atbildēja, ka /pers.A/ ir jābrauc uz slimnīcu, jo ir traumēts kakls un sasista galva. Pēc šīs sarunas sieviete izkāpusi no ĀMP automašīnas. Tad, kad viņi aizbraukuši no ceļi satiksmes negadījuma vietas, policija vēl nebija atbraukusi un viņi arī negaidījuši, jo ĀMP dispečers jebkurā gadījumā informē arī ceļu policiju par ceļu satiksmes negadījumu. Ja policija atbrauc, kamēr ĀMP ir uz vietas, tad viņi noteikti informē policistus par cietušā personību, kā arī par to vai cietušais bijis autovadītājs vai pasažieris. Tāpat policisti pajautā, kāda brigāde ir strādājusi un uz kuru slimnīcu vedīs cietušo. Tad kad viņi ierodas ceļu satiksmes negadījuma vietā, viņi vienmēr noskaidro notikušā apstākļus. Jautājam par to gan cietušajiem, gan lieciniekiem, ja tādi ir. Šajā konkrētajā gadījumā daktere /pers.T/ noskaidrojusi lietas apstākļus no paša cietušā /pers.A/ . Viņa bijusi klāt, kad daktere jautājusi /pers.A/ par negadījumu. /pers.A/ teicis, ka pār ceļu ir pārskrējusi lapsa un viņš, izvairoties no dzīvnieka, ir iebraucis grāvī un apgāzies. Sākotnēji bija izsaukti arī glābēji, lai varētu cietušo izvilkt no mašīnas, bet tad, kad viņi paši saviem spēkiem izvilkuši cietušo, tad viņa atsaukusi pa rāciju glābējus. Atceras, ka uz un zem avarējušās automašīnas bija nolūzuši koki, kuri bija uzkrituši virsū un daži bija zem mašīnas. Atceras, ka bija tikko uzsnidzis sniegs (1.sēj.l.l. 141-142).

Pēc liecību nolasīšanas lieciniece /pers.V/ norādīja, ka apstiprina nolasītās liecības tās ir patiesas. Papildus paskaidroja, ka tad, kad sieviete ieradās ceļu satiksmes negadījuma vietā, vizuāli sievietei nebija novērojami miesas bojājumi. Neatceras, vai no /pers.A/ bija jūtama alkohola smaka. Pašlaik avarējušās automašīnas numuru un marku neatceras, bet tas ir norādīts nopratināšanas protokolā. Tad, kad ieradusies uz nopratināšanu, informācija par automašīnas marku un numuru bijusi pierakstīta izsaukuma kartiņā. Kad sniegusi liecības par avarējušo automašīnu un par avārijas apstākļiem un stāvokli, par to, ka transportlīdzeklis atradies ar jumtu pret asfaltu, bijusi pārliecināta. Bet pēc tam to pārdomājot, sapratusi, ka avarējušais transportlīdzeklis atradies uz kreisā sāna pret asfaltu, jo savādāk viņi cietušo vīrieti no tās nevarētu izvilkt. Sarunu ar cietušo vīrieti viņa neatceras. Cietušais vīrietis bijis nervozs, uztraucies, jo bija cietis autoavārijā. Viņai nav pienākums noskaidrot negadījuma apstākļus, bet gan ārstam, jo tie ir neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iekšējās kārtības noteikumi. Avarējušās automašīnas logi bijuši vaļā. Cietušo vīrieti izņēmuši no transportlīdzekļa vadītāja puses, kas bija vērsta uz zemi. Uzrādot lieciniecei neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma karti (1.sēj.l.l.123), viņa norādīja, ka informācija par transportlīdzekļa numuru un marku ir atspoguļota neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartes 25.punktā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tiesā nolasītas liecinieces /pers.T/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņa 2009.gada 12.martā norādījusi, ka 2007.gada 6.decembrī viņa strādājusi 19.Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības (RAMP) brigādē, Juglas AMP apakšpunktā, kas atrodas Juglas poliklīnikā. Viņa bijusi brigādes vadītāja - dežurējošais ārsts. Brigādē bijusi vēl medmāsa /pers.V/ un automašīnas vadītājs /pers.S/. Viņa vairs nestrādā RĀMP kopš 2008.gada maija. Šobrīd strādā Gaiļezera slimnīcā. Cik atceras, tad informāciju par avāriju Rīgas rajonā, /adrese/ viņi saņēmuši no dispečera. Viņi uzreiz izbraukuši uz notikuma vietu. Ierodoties notikuma vietā, viņa ieraudzījusi, ka automašīna ir nobraukusi no ceļa un nokritusi uz kreiso sānu. Viņa, kopā ar palīgu /pers.V/, piegājušas pie avarējušās automašīnas un pajautājušas cilvēkam, kurš bijis automašīnā, kas noticis. Automašīnā bijis tikai viens cilvēks, kā vēlāk noskaidrojušas viņa personību - tas bijis /pers.A/. /pers.A/ lūdzis palīdzēt izkļūt no automašīnas. Viņu autovadītājs /pers.S/ palīdzējis cietušajam izkļūt no automašīnas. Viņa neatceras vai cietušais izkļuvis ārā pa logu vai pa pasažiera durvīm labajā pusē. Apsēdinājuši /pers.A/ uz ratiem un aizveduši līdz ĀMP automašīnai un ievietojuši viņu mašīnā. Tad arī viņi noskaidrojuši cietušā personību. Cietušais uzrādījis personu apliecinošu dokumentu, viņasprāt, vadītāja apliecību. Personas datus viņa vai palīgs ierakstījušas ĀMP izsaukuma kartiņā. Tā viņi dara vienmēr. Ja persona ir bez samaņas un nav klāt neviena dokumenta, tad šajā kartiņā ieraksta - “nenoskaidrota persona”. /pers.A/ visu laiku prasījis, lai viņi iedod mobilo telefonu, kas bija palicis avarējušajā mašīnā. Viņa teikusi, ka viņi neies meklēt /pers.A/ mobilo telefonu. Viņa atceras, ka /pers.A/ vaimanājis, ka viņš jau ir sastrīdējies ar sievu, ka viņam tāpat jau ir problēmas ģimenē, tagad vēl avārija. /pers.A/ teicis, ka pāri ceļam ir skrējis kaut kāds dzīvnieku un viņš ir centies to apbraukt, bet iebraucis grāvī. Vēl /pers.A/ teicis, ka strīda dēļ ar sievu ir iedzēris alkoholu un braucis prom no mājām. /pers.A/ teicis, ka esot iedzēris pavisam nedaudz, apmēram 100 gramus. Lai /pers.A/ nomierinātos, viņa iedevusi viņam korvalolu ar balderiānus. Bija pagājušas, apmēram, 15 minūtes kopš viņu ierašanās brīža, kad pie avārijas vietas piebraukusi cita automašīna, no kuras izkāpusi sieviete. Viņa nezina vai sieviete vispirms gājusi skatīties avarējušo mašīnu vai uzreiz nākusi uz ĀMP mašīnu. Bet sieviete iekāpusi ĀMP mašīnā un painteresējusies, kas /pers.A/ kaiš. Viņa teikusi, ka dzīvībai briesmas nedraud. Tad sieviete sākusi kliegt uz /pers.A/ - kā viņš tā varējis, kas tagad būšot ar bērniem, ka /pers.A/ ir sabojājis visu dzīvi. Sieviete runājusi krieviski. /pers.A/ neko nav atbildējis, tikai raudājis. Sieviete jautājusi vai /pers.A/ var nebraukt uz slimnīcu, vai viņai arī vajag braukt līdzi uz slimnīcu. Viņa atbildējusi, ka nav īpašas vajadzības braukt līdzi uz slimnīcu. Pēc šīs sarunas sieviete izkāpusi no ĀMP automašīnas, īsi pirms viņu prombraukšanas sieviete vēl jautājusi viņai vai var izdarīt tā, ka /pers.A/ neuzrāda alkohola reibumu. Viņa atbildējusi, ka nevar gan. Tad viņi aizbraukuši. Viņa neatceras vai /pers.A/ bijuši kruķi. /pers.A/ gan ieminējies, ka ir jau iepriekš traumējis kāju. Tad, kad viņi aizbraukuši no ceļu satiksmes negadījuma vietas, policija vēl nebija atbraukusi. Toties sieviete gan palikusi uz vietas. Viņa nezina, kādēļ sieviete palikusi - vai lai sagaidītu policiju vai kāda cita iemesla dēļ. Ja policija atbrauc, kamēr ĀMP ir uz vietas, tad viņi noteikti informē policistus par cietušā personību, kā arī par to vai cietušais bijis autovadītājs vai pasažieris. Tāpat policisti pajautā, kāda brigāde ir strādājusi un uz kuru slimnīcu vedīs cietušo. Šajā gadījumā - 2007.gada 6.decembrī /adrese/ negadījuma vietā policija vēl nebija ieradusies, kad viņi jau devušies projām.

Avarējusī automašīna palikusi tādā stāvoklī, kādā tā bijusi avarējot. Viņas pienākums ir rūpēties par cilvēka dzīvību, nevis par automašīnu, tādēļ arī braukuši prom. Tad, kad viņi veduši cietušo uz slimnīcu, tad viņa no sava mobilā telefona zvanījusi uz 02 un informējusi par ceļu satiksmes negadījumu. Viņa nosaukusi cietušā vārdu, uzvārdu, personas kodu, statusu (vadītājs vai pasažieris - šajā gadījumā vadītājs), pirmo diagnozi un uz kuru slimnīcu cietušais tiek vests. Aizbraucot uz Gaiļezeru, viņi nodevuši /pers.A/ Uzņemšanas nodaļā. Sievieti, kura bija ieradusies negadījuma vietā, viņa slimnīcā neesot redzējusi. Pēc tam viņi atgriezušies atpakaļ Juglas poliklīnikā RĀMP apakšpunktā (1.sēj.l.l.128-129).

Liecinieks V.Lizanders tiesā liecināja, ka apsūdzētie viņam nav pazīstami. 2007.gada nogalē strādājis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā par ceļu policijas nodaļas vecāko inspektoru. Nodarbojies ar ceļu satiksmes negadījumu izskatīšanu un strādājis ar visiem ceļu satiksmes negadījuma materiāliem. Atceras faktu par ceļu satiksmes negadījumu, kas noticis Garkalnes pagastā, Langstiņos. Tas noticis pirms 7 gadiem (2007.gadā), līdz ar to, detalizētāku informāciju par autoavāriju neatceras. Atceras, ka no ceļa bija nobraucis transportlīdzeklis un apgāzies. Konkrētā ceļu satiksmes negadījuma materiālu izskatīšanai saņēmis tad, kad strādājis ceļu policijas nodaļā. Materiālos ietilpa apskates protokols, telefonogramma. Konkrētajā gadījumā lietas materiālos bijusi cietušā /pers.A/ telefonogramma, taču paskaidrojumi par to, kurš bijis avarējušās automašīnas vadītājs, nebija, bija minēts tikai tas, ka cietusī persona atradusies automašīnā, kas bija avarējusi. Viņš rakstījis uzaicinājuma vēstules, lai pieņemtu no cilvēkiem paskaidrojumus un konstatētu, kurš ir avarējušās automašīnas vadītājs. Pieņēmuši paskaidrojumus no cietušā /pers.A/ , kurš norādījis, ka avarējušo automašīnu ir vadījusi viņa sieva /pers.B/ un pieņēmis paskaidrojumu arī no /pers.B/. Konkrētajā gadījumā apskates protokolā nebija norādīti aculiecinieki, līdz ar to, viņš sastādījis protokolu un nodevis materiālu nodaļai, un priekšnieks, izvērtējot lietas materiālus, pieņēmis galīgo lēmumu. Neatceras datumu, kurā pieņēmis paskaidrojumus no cietušā /pers.A/. /pers.A/norādījis, ka nav vadījis avarējušo automašīnu. Uz nopratināšanas brīdi viņam neradās šaubas par to, vai /pers.A/ir sniedzis nepatiesas liecības. Konkrētajā gadījumā no slimnīcas neatnāca dokuments par to, ka /pers.A/būtu vadījis avarējušo transportlīdzekli, bet gan saņēmis informāciju par /pers.A/ miesas bojājumu smagumu. Uzrādot lieciniekam Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu (1.sēj.l.l.54-57), viņš apstiprināja, ka ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā kā avarējušās automašīnas vadītājs ir norādīts /pers.A/. Konkrētajā gadījumā, ja cietušais /pers.A/ nav vadījis avarējušo automašīnu, tad viņi cenšas noskaidrot, kurš ir bijis transportlīdzekļa vadītājs. Cietušais /pers.A/ ir norādījis konkrētu personu, kura ceļu satiksmes negadījuma brīdī vadīja konkrēto automašīnu un viņam ir pienākums no norādītās personas pieņemt paskaidrojumus. No slimnīcas saņēmis telefonogrammu, kurā bija norādīti cietušā /pers.A/ gūtie miesas bojājumi un alkohola reibums. Veicis visas objektīvās darbības, lai noskaidrotu lietas apstākļus, jo lietas materiālos nebija norādīti liecinieki. Viņam nebija informācija par to, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki būtu redzējuši notikumu, līdz ar to, no viņiem netika ņemti paskaidrojumi. Nezina, kāds lēmums tika pieņemts, jo to pieņēma priekšnieks. Viņi vienā dienā gan sastādījuši administratīvā pārkāpuma protokolu, gan pieņēmuši lēmumu. Notikuma vietā tika sastādīts Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols, kuru sastādīja inspektors. Viņš skata materiālu pēc būtības un ņem vērā Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola informāciju, kā arī pats izvērtē situāciju. Administratīvā pārkāpuma lietā viņš izdarījis visu, lai noskaidrotu objektīvo notikuma patiesību.

Lieciniece Ieva Grase tiesā liecināja, ka apsūdzētie personīgi nav pazīstami, bet viņa apsūdzētos atceras. 2007.gada nogalē viņa strādājusi Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes 3.biroja 2.nodaļā ekonomisko noziegumu nodaļā, tajā skaitā arī krimināllietā, kuru viņa izmeklējusi kā procesa virzītāja un /pers.A/ un /pers.B/ atzinusi par aizdomās turamajiem. Šī kriminālprocesa ietvaros viņa veikusi pirmstiesas izmeklēšanu, vākusi pierādījumus, meklējusi un pratinājusi lieciniekus. Kā notikuma lieciniekus atradusi tēvu un dēlu, kuri viņai norādījuši autoavārijas vietu. Pratinājusi neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, kas ieradās uz notikuma vietu. Iespējams, ka pratinājusi arī policijas darbiniekus, kuri ieradās uz notikuma vietu, pratinājusi arī /pers.A/, pēc kura ieskatiem tika uzsākts kriminālprocess, pratinājusi arī pārstāvjus no /Nosaukums/ un par cietušo atzīto AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams” pārstāvi. Kad pratinājusi neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekus, nezina vai precīzi visi tās darbinieki pratuši latviešu valodu. Neatceras, vai neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas šofera /pers.S/ nopratināšana bijusi krievu valodā. Ja /pers.S/ bijis krieviski runājoša persona, tad liecinieka nopratināšanas protokolā ir jābūt atspoguļotai tulka klātbūtnei, bet pilnībā apgalvot to nevar. Tulka pienākumus veicis cilvēks, kurš pārvaldījis krievu valodu, ja bija nepieciešamība pēc tulka pakalpojumiem, tad viņu tulku pieaicina, jo tulks nepieder nevienai no nodaļām. Viņas nodaļai nebija neviena tulka. Tulka pienākumus pildījusi sieviete vārdā A.Lipņikova. Uzvedinoši jautājumi lieciniekiem netika uzdoti. Liecinieks /pers.S/ stāstījis, ko viņš ir redzējis un piedzīvojis. /pers.S/ stāstījums viņai licies patiess, jo tas neesot bijis pretrunā ar pārējo liecinieku liecībām. Pratinājusi divas medmāsas un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļa vadītāju. Minēto personu liecības šajā procesā bijušas būtiskas, detalizētā informācijā nopratināto liecinieku liecības neatceras, taču liecību būtību atceras. Neatliekamās medicīniskās palīdzības autovadītājs runājis krievu valodā. 2009.gadā, pirms sākusi pratināt liecinieku, viņai lieciniekam bijis jāizskaidro, par kādu epizodi viņa pratinās. Visas liecības liecinieks /pers.S/ sniedzis pēc savas iniciatīvas, tulka klātbūtnē un viņam neesot bijušas pretenzijas pret pieaicināto tulku. Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas vadītāja nopratināšana notikusi 2009.gada 12.martā, Aspazijas bulvārī, 5.stāvā. Liecinieka /pers.S/ liecinātais tika iztulkots, un viņš parakstījies zem tulkotā. Neatceras vai neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku nopratināšanas laikā viņiem tika uzrādīti kādi citi dokumenti.

Lieciniece Antoņina Mjasņikova (bijusi Ļipņikova) tiesā liecināja, ka apsūdzētie nav personīgi pazīstami. Strādā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes ekonomikas policijas biroja 2.nodaļā. Strādā vienā kabinetā ar Ievu Grasi un kopā ar viņām vienā kabinetā atradušies abi apsūdzētie /pers.A/un /pers.B/. Konkrētā kriminālprocesa ietvaros veikusi tulka pienākumus vienu reizi. Viņa pilnībā pārvalda krievu un latviešu valodu. Viņa atceras, ka palīdzējusi I.Grasei pārtulkot nopratināšanas protokolu neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekam, bijusi klāt šajā procesuālajā darbībā un sēdējusi blakus nopratināmajai personai - neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas vadītājam. Atceras, ka pārtulkošanas darbības notikušas 2009.gadā, taču datumu neatceras. Liecinieka nopratināšana notikusi sekojoši, neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas vadītājs ļoti slikti runājis latviešu valodā, bet I.Grase visus protokolus rakstījusi tikai latviešu valodā, jo neprata rakstīt krievu valodā, līdz ar to, viņa I.Grasei palīdzējusi pārtulkot. I.Grase pratinājusi neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas vadītāju un viņa katru I.Grases vārdu pārtulkojusi konkrētajai personai. Pēc tam pārlasījusi visu informāciju, I.Grase jautājusi, vai nopratināmā persona visu saprot, un viņš teicis, ka saprot, jo viņa vēlreiz pārtulkojusi neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas vadītājam iegūto informāciju uz krievu valodu. Pratināmais vīrietis saprotami un skaidri atbildējis uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Neatceras par ko konkrēti vīrietis liecinājis, jo kopš izdarītā nozieguma ir pagājuši pieci gadi. Esot redzējusi abus apsūdzētos un dzirdējusi apsūdzēto nopratināšanas kārtību, jo tā notikusi viņas klātbūtnē. Apsūdzēto nopratināšana notikusi pavasara beigās, vasaras sākumā. Vienu reizi redzējusi /pers.B/ un vienu reizi /pers.A/. /pers.B/ uz nopratināšanu bija ieradusies ar advokātu, bet /pers.A/, bija ieradies viens pats. /pers.B/ ar I.Grasi runājusi krievu valodā. Viņa neesot šī kriminālprocesa virzītāja, līdz ar to nezina kādā valodā /pers.B/ ticis sastādīts nopratināšanas protokols. Nevar nosaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības vadītāja vārdu un uzvārdu. Pēc profesijas viņa ir izmeklētāja, nevis tulce. Neatceras, uz kāda Kriminālprocesa likuma panta pamata veikusi tulka pienākumus. Viņai ir augstākā juridiskā izglītība, ko ieguvusi Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Baltijas Starptautiskajā akadēmijā mācījusies gan krievu, gan latviešu valodā un diplomdarbu rakstīju krievu valodā. Uz konkrēto kriminālprocesu neesot bijis neviens brīvs tulks, tāpēc I.Grase viņu uzaicinājusi veikt tulka pienākumus. Lieciniece /pers.AB/ tiesā liecināja, ka apsūdzētie viņai ir pazīstami, viņi ir viņas pacienti. Viņiem ir tikai darba attiecības, esot ģimenes ārsts visai ģimenei. Par 2007.gada decembri nevar liecināt, jo tas esot standarta gadījums, kas notiek bieži. Precīzi un konkrēti nevar pateikt, kas un kā notika, var secināt tikai pēc ieraktiem kartē. Pēc ierakstiem bijuši viegli miesas bojājumi sakarā ar traumu. Bijusi terapija. Vispārējs stāvoklis pēc traumas /pers.B/ - galvā ir hematoma, sāpes galvā, reibonis, gļotāda tīra, sirds skaidra, neliela tahikardija, uz rokas ir hematoma, kontūzija. Dokumentos rakstīts - pēc traumas, tagad viņa zina, ka traumas ir pēc ceļu satiksmes gadījums. Viņa nevar pateikt pēc kādas traumas pie viņas vērsās apsūdzētie, viņai vienkārši ierakstīts pēc traumas.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesā nolasītas liecinieces /pers.AB/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kur viņa 2009.gada 10.jūnijā norādījusi, ka viņa ir ģimenes ārste /pers.B/ un /pers.A/. 2007.gada 6.decembrī esot devusies mājās vizītē pie minētajiem pacientiem. Pārbaudot ierakstus ambulatorā slimnieka medicīnas kartē, viņa konstatēja, ka /pers.B/ 2007.gada 6.decembrī esot konstatējusi galvas sasitumu, mugurkaula sasitumu. Uz pakauša bijis zilums 2 centimetru lielumā. /pers.B/ sūdzējusies par galvas reiboni, sāpēm galvā un ierobežotu kustības apjomu, kā arī redzes traucējumiem. /pers.B/ bijis grūti piecelties no gultas, pacelt rokas. Redzes traucējumi izpaudušies kā grūtības pārslēgties no skatīšanās tuvumā uz skatīšanos tālumā. /pers.B/ bijusi ļoti uzbudināta, /pers.B/ bijis ātrs pulss 100 sitieni minūtē. Šādus veselības traucējumus viņa /pers.B/ konstatējusi pirmo reizi, iepriekš nekas no uzskaitītā nav bijis. /pers.B/ pirms 2007.gada 6.decembra nav bijušas veselības problēmas, kas saistītas ar kustību traucējumiem. Viņa neatceras vai /pers.B/ stāstījusi, pie kādiem apstākļiem ir guvusi minētās traumas. Var pateikt to, ka minētie veselības traucējumi ir iegūti traumas rezultātā. Mājas vizītē 2007.gada 6.decembrī pie /pers.B/ devusies pēcpusdienā. Šajā pašā dienā viņa apskatījusi arī otru savu pacientu /pers.A/. /pers.A/bijis galvas sasitums, smadzeņu satricinājums (iespējams), mugurkaula sasitums un ceļu locītavu sasitums. /pers.A/bijusi slikta dūša, sāpes galvā, galvas reibonis un izteiktas sāpes ceļu locītavā, ierobežots kustību apjoms. /pers.A/ bijusi veikta ceļu operācija un pēc tās, viņa, 2007.gada 3.decembrī, izrakstījusi /pers.A/ slimības lapu. Pārējie veselības traucējumi, kurus konstatējusi 2007.gada 6.decembrī, bijuši pirmo reizi un iegūti traumas rezultātā. /pers.A/ medicīnas kartiņā viņa ir ierakstījusi, ka minētās traumas ir autotraumas. Acīmredzot /pers.A/ viņai to bija pateicis. 2007.gada 18.decembrī /pers.A/ un /pers.B/ atnākuši paši pie viņas uz prakses vietu /adrese C/. Šajā reizē viņa /pers.B/ konstatējusi simptomātikas samazināšanos, vēl bijuši kustības traucējumi. Viņa nozīmējusi /pers.B/ rentgenu mugurkaulam un medikamentozo terapiju. Rentgenu /pers.B/ neuztaisīja. 2007.gada 23.decembrī /pers.B/ jau viss bijis kārtībā ar veselību. 2007.gada 18.decembrī /pers.A/ vēl sāpējuši ceļi, citi veselības traucējumi vairs neesot bijuši. 2008.gada 3.janvārī viņa nav pagarinājusi /pers.A/ slimības labu, kuru 2008.gada 15.janvārī viņa noslēgusi. /uzvārds/ ģimenei viņa ir ģimenes ārsts jau kopš 1992.gada novembra. /uzvārds/ ir ļoti mobili - ja vajag viņas palīdzību, vienmēr atbrauks paši. Nekad nav bijis tā, ka viņi sauktu viņu mājas vizītē tāpat vien. 2007.gada 6.decembrī gan /pers.B/, gan /pers.A/bijušas tādas veselības problēmas, ka viņai bija jādodas pie viņiem.

Ģimenes ārstam ceļa izdevumus sedz pacients, pie kura ārsts dodas (1.sēj.l.l.163- 164).

Pēc liecību nolasīšanas lieciniece /pers.AB/ norādīja, ka apstiprina iepriekš sniegtās liecības. Papildus paskaidroja, ka abiem pacientiem bijušas līdzīgas traumas. Aceptāls esot pakausis. Precizē liecības, galvas trauma esot norādīta dokumentos. /pers.B/ pirms tam bija vērsusies pie viņas 2005.gada 15.jūlijā. Praktiski divu gadu laikā /pers.B/ nebija vērsusies pie viņas. Paltejs nozīmē - izmeklēšana ar rokām.

Krimināllietā ir sekojoši rakstveida pierādījumi, kas norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajai daļai tiesas sēdē nav pārbaudīti.

/pers.G/ 2008.gada 3.novembra iesniegums LR Valsts kontroles Valsts kontrolierei, kur viņš norādījis, ka strādājis /Nosaukums/ par ekonomistu, viņa pienākumos ietilpis veikt sekretāra darbu visos /Nosaukums/ rīkotajos iepirkumos. Kā papildus darbu uzņēmies materiālo atbildību, par ko ar /Nosaukums/ noslēdzis atsevišķu līgumu. Aptuveni 2007.gada augustā /Nosaukums/ iegādājusies apvidus automašīnu Toyota Land Cruiser (2007.gada izlaidums, melnā krāsā) ar valsts reģ.nr./TL numurs/. 2008.gada februāra sākumā uzzinājis, ka minētā automašīna iekļuvusi ceļu satiksmes negadījumā, bet apskatot automašīnu, nekādi bojājumi nebija manāmi. /Nosaukums/ priekšsēdētājs /pers.A/, kurš šo automašīnu izmanto, uz jautājumiem par iespējamo avāriju ar /Nosaukums/ autotransportu atbildējis, ka nekāda avārija nav notikusi un ar mašīnu viss kārtībā. Tā kā informācija par avāriju bijusi ticama, nolēmis pieprasīt ziņas CSSD. Saņēmis atbildi, ka uz 2008.gada 14.martu uz /Nosaukums/ vārda reģistrētas, tātad iegādātas īpašumā, divas Toyota Land Cruiser automašīnas. Viena no tām bija jau pieminētā 2007. gadā iegādātā automašīna, bet otra bija 2008.gada 13. martā un tā bijusi 2008.gada izlaiduma. Par 2008.gada izlaiduma Toyota Land Cruiser automašīnu iepirkuma procedūru /Nosaukums/ netika rīkojusi. 2008.gada marta vidū iegriezies Toyota Land Cruiser oficiālā dīlera SIA „WESS Motors” servisā Rīgā, K. Ulmaņa gatvē, kur pajautājis, par to, vai remontam nav nodots kāds /Nosaukums/ transporta līdzeklis, uz ko atbildēts, ka kādu laiku atpakaļ uz servisu ir atdzīta /Nosaukums/ automašīna Toyota Land Cruiser, kura esot sasista. Darbinieks norādījis uz automašīnu. Palūdzis sīkāk paskaidrot par automašīnu, darbinieks ar kādu sazvanījies un paskaidrojis, ka sasistā automašīna nav /Nosaukums/ automašīna un ka tā pieder uzņēmējam. Paskaidrojis, ka ir /Nosaukums/ materiālatbildīgā persona, uz ko darbinieks teicies zvanīt mašīnas īpašniekam, viņa klātbūtnē pa telefonu kādam izklāstījis situāciju un tad klausuli iedevis viņam. Persona, kam tika zvanīts, bijis /Nosaukums/ priekšsēdētājs /pers.A/, kurš pajautājis, ko viņš tur (servisā) meklējot un ka servisā /Nosaukums/ automašīnas neesot. Prom braucot /pers.A/zvanījis vismaz reizes trīs un centies noskaidrot, kurš teicis par automašīnu un avāriju, beigās /pers.A/apliecinājis, ka sasistā automašīna esot /Nosaukums/ automašīna. Pārdomājot visu notikušo, secinājis, ka /Nosaukums/ priekšsēdētājs /pers.A/, sasitot (avārijā ar /Nosaukums/ automašīnu iekļuvusi it kā /pers.A/ sieva /pers.B/)/Nosaukums/ automašīnu Toyota Land Cruiser (2007.gada izlaidums), šo faktu centies maksimāli noslēpt. Proti, sasistā automašīna aizvietota ar citu, bet pilnīgi tādu pašu automašīnu Toyota Land Cruiser (2008.gada izlaidums) un, lai vēl vairāk slēptu notikušo, jaunajai automašīnai uzlikti sasistās automašīnas numuri /TL numurs/. Apskatot jau pieminēto CSDD izziņu, redzams, ka sistajai 2007.gada automašīnai kopš 2008.gada marta ir jauni numuri - /TL numurs/, bet jaunajai - 2008.gada automašīnai ir reģistrēti sasistās automašīnas numuri - /TL numurs/. Līdz galam pārbaudīt visus minētos faktus nesot bijis iespējas, jo jau ar 2008.gada februāri /Nosaukums/uzsākta viņa atbrīvošanas no darba /Nosaukums/ procedūra un ar 2008.gada 10.marta rīkojumu uzteikts darba līgums. Arī atbilstoši materiālās atbildības līgumam šos faktus nav izdevies pārbaudīt, jo /Nosaukums/ jau vairāk kā pus gadu izvairoties izpildīt pamatlīdzekļu nodošanas un pieņemšanas procedūru, jo nododot pamatlīdzekļus, ir jāveic inventarizācija, bet /Nosaukums/ amatpersonas to nevēlas, cenšoties noslēpt nelikumības. Lūdz pārbadīt /Nosaukums/ un /Nosaukums/ amatpersonu rīcību ar automašīnām Toyota Land Cruiser, valsts reģ.nr./TL numurs/ un valsts reg.nr./TL numurs/, tajā skaitā to iegādi un atsavināšanu (1 .sēj .l.l.7-8).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - KNAB) iesniegums Ģenerālprokuratūrai, kur norādīts, ka KNAB 2008.gada 22.novembrī saņēmis un izskatījis no Valsts kontroles pārsūtīto /pers.G/ iesniegumu ar lūgumu izvērtēt /Nosaukums D/ amatpersonu rīcību ar pašvaldībai piederošajām automašīnām. Identisku /pers.G/ iesniegumu KNAB saņēma 2008.gada 3.novembrī. Veicot pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem konstatēts, ka /Nosaukums/ priekšsēdētājs /pers.A/ 2007.gada 26.martā izdevis rīkojumu Nr.3-04/7 par iepirkuma metodes izvēli un Iepirkumu komisijas izveidošanu 3 automašīnu iegādei /Nosaukums/ vajadzībām. /Nosaukums/ iepirkumu komisija 2007.gada 25.maijā par atklātā konkursa uzvarētāju atzina AS,,WESS” 2007.gada 10.augustā /Nosaukums/ saņēma no AS ,,WESŠ” automašīnu Toyota Land Cruiser Ls 27747 vērtībā, šasijas Nr. /numurs/, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, reģistrācijas apliecības Nr./numurs/. Automašīnas lietotājs - /Nosaukums/ priekšsēdētājs /pers.A/. Minētajai automašīnai 2007.gada 8.augustā AS „Baltijas apdrošināšanas nams” tika veikta sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšana (polise Nr.71.1.079756). 2007.gada 6.decembrī ap plkst. 00:25 /Nosaukums/ automašīna Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, /adrese/, iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, nobraucot no brauktuves un apgāžoties. Ceļu satiksmes negadījums tika reģistrēts Rīgas rajona policijas pārvaldē Elektronisko notikumu žurnālā ar reģistrācijas Nr. 3153. Ceļu satiksmes negadījuma aculiecinieks /pers.O/ ceļu satiksmes negadījuma brīdī atradās savā deklarētajā dzīves vietā, /adrese B/, kas dabā atrodas tieši pretī ceļu satiksmes negadījuma vietai, viņš (no sava tālruņa /tālruņa numurs/) informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par notikušo ceļu satiksmes negadījumu un notikuma vietā sagaidīja ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu. Sagaidījis ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu, /pers.O/ atstāja ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietu un devās uz savu dzīves vietu, no kuras pa mājas logu sekoja līdz notikumu gaitai. Savā paskaidrojumā /pers.O/ paskaidroja, ka no avarējušās automašīnas neviens cilvēks neizkāpa. Ceļu satiksmes negadījuma vietā ieradās Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas Juglas 19 brigāde - ārste /pers.T/, feldšere - medmāsa /pers.V/ un autovadītājs /pers.S/. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde notikuma vietā sākotnēji konstatēja, ka avarējušā automašīna Toyota Land Cruiser ir nobraukusi no ceļa braucamās daļas, iebraukusi grāvī, nolaužot vairākus kokus, un apgāzusies uz kreisajiem sāniem (vadītāja puse pie zemes), un izsauca glābšanas dienestu, lai atbrīvotu iespējamos pasažierus. Veicot avarējušās automašīnas apskati, ātrās medicīniskās palīdzības brigāde konstatēja, ka automašīnā atrodas viens cilvēks un viņš ir pie samaņas, bet nav spējīgs pats tikt ārā no avarējušās automašīnas. Ātrās medicīniskās palīdzības autovadītājs /pers.S/ caur labās puses priekšējo durvju logu izvilka automašīnas Toyota Land Cruiser vadītāju ārā no avarējušās automašīnas. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde konstatēja, ka avarējušās automašīnas vadītājs nav spējīgs patstāvīgi pārvietoties kājas traumas dēļ, tādēļ brigāde viņu ar nestuvju palīdzību nogādāja ātrās medicīniskās palīdzības automašīnā. Noskaidrojot cietušā personību pēc autovadītāja apliecības, Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde konstatēja, ka cietušais ir /Nosaukums/ priekšsēdētājs /pers.A/. Ātrās medicīniskās palīdzības brigādei /pers.A/paskaidrojis, ka viņš braucis pa /ielas nosaukums/ ielu, un viņam uz ceļa braucamās daļas izskrējusi lapsa, un viņš, mēģinot izvairīties no sadursmes, nav novaldījis automašīnu un nobraucis no ceļa braucamās daļas un apgāzies. Ātrās medicīniskās palīdzības brigādes ārste /pers.T/ telefoniski informēja Valsts policiju par notikušo. Ātrās medicīniskās palīdzības brigādes ārste /pers.T/ veica cietušā /pers.A/ apskati, un kā izriet no /pers.T/ paskaidrojuma, cietušais /pers.A/ bijis acīmredzamā alkohola reibumā. Kā izriet no /pers.O/ un Ātrās medicīniskās palīdzības brigādes locekļu paskaidrojumiem, aptuveni pēc 20 minūtēm pēc ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietā ieradās (atbrauca ar automašīnu) /pers.A/ sieva /pers.B/. Kā izriet no Ātrās medicīniskās palīdzības brigādes locekļu paskaidrojumiem, brigāde un avārijā cietušais /pers.A/ viņa sievas /pers.B/ ierašanās brīdī ir atradušies ātrās medicīniskās palīdzības mašīnā, kur /pers.A/ tajā brīdī veikta apskate un pirmās palīdzības sniegšana. Ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas vadītājs /pers.S/ paskaidrojis, ka viņš /pers.B/ esot parādījis avarējušo automašīnu un pastāstījis par notikumiem, kas risinājušies ceļu satiksmes negadījuma vietā pēc ātrās medicīniskās palīdzības brigādes ierašanās. Pēc ceļu satiksmes negadījuma vietā avarējušās automašīnas apskates /pers.B/ iekāpusi ātrās medicīniskās palīdzības automašīnā, lai noskaidrotu sava vīra /pers.A/ veselības stāvokli. Ātrās medicīniskās palīdzības brigādes ārste /pers.T/ savā 2008.gada 16.decembra paskaidrojumā paskaidroja, ka /pers.B/ ātrās medicīniskās palīdzības mašīnā esot noskaidrojusi /pers.A/ veselības stāvokli, kā arī to, ka /pers.A/vedīs uz klīnisko universitātes slimnīcu ,,Gaiļezers”, tad /pers.B/ jautājusi, vai nevarot izdarīt tā lai, /pers.A/ analīzes netiktu minēts, ka viņš ir lietojis alkoholu, uz ko saņēmusi noraidošu atbildi, un atstājusi ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde pametusi notikuma vietu, negaidot Valsts policijas ierašanos, un nogādājusi /pers.A/ klīniskajā universitātes slimnīcā „Gaiļezers” tālākai medicīniskās palīdzības sniegšanai. Kā izriet no klīniskās universitātes slimnīcas ,,Gaiļezers” 2007.gada 19.decembra vēstules Nr.01-12/3045, kas adresēta Rīgas rajona policijas pārvaldei, /pers.A/ asinīs tika konstatēts alkohols 2,18 g/1. Ceļu satiksmes negadījuma vietā plkst.01:30 ieradās Valsts policijas Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas (turpmāk - VP RRPP KP) biroja jaunākie inspektori Dzintars Daģis un Edgars Mārtiņš un sastādīja Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu. Pēc protokola sastādīšanas avarējušā automašīna Toyota Land Cruiser, reģistrācijas Nr. /TL numurs/ nogādāta specializētajā stāvvietā Salaspilī, Celtnieku ielā 3. Ceļu satiksmes negadījuma lietas izskatīšana nodota VP RRPP KP biroja 3.nodaļas vecākajam inspektoram V.Lizanderam. Valsts policijas Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas vecākais inspektors V.Lizanders 2007.gada 28.decembrī pieņēma paskaidrojumu no /pers.A/ un /pers.B/. /pers.A/ savā paskaidrojumā paskaidroja, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī viņš nav vadījis transporta līdzekli, bet atradies blakus vadītājam, savukārt transporta līdzekli vadījusi viņa sieva /pers.B/. Kad noticis ceļu satiksmes negadījums, viņš palīdzējis /pers.B/ izkļūt no avarējušās automašīnas, bet pats zaudējis samaņu. Savukārt /pers.B/ savā paskaidrojumā paskaidro, ka viņa vadījusi automašīnu un viņai uz ceļa braucamās daļas izskrējusi lapsa, un viņa, mēģinot izvairīties no sadursmes, nenovaldījusi automašīnu un nobraukusi no ceļa braucamās daļas un apgāzusies. Tad ar /pers.A/ palīdzību izlīdusi no automašīnas un skrējusi uz mājām pēc mobilā telefona, lai izsauktu palīdzību. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā /pers.B/ zvans šajā datumā nav reģistrēts. Kad atgriezusies notikuma vietā, konstatējusi, ka ir atbraukusi ātrās medicīniskās palīdzības automašīna un sniedz medicīnisko palīdzību /pers.A/. /pers.B/ neesot iedomājusies, ka jāsagaida policija, bet skrējusi uz mājām, lai pārģērbtos un nomierinātu bērnus. Pamatojoties uz minētajiem paskaidrojumiem VP RRPP KP biroja 3.nodaļas vecākais inspektors V.Lizanders gada 28.decembrī par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 10.punkta, 50.4.punkta un 112.punkta pārkāpumiem sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 351406. VP

RRPP KP biroja 3.nodaļas priekšnieks Broņislavs Gritāns 2007.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.035/PA 351406 un par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 10.punkta, 50.4.punkta un 112.punkta pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149.4panta četrpadsmito daļu un 149.16panta četrpadsmito daļu /pers.B/ sodīja ar naudas sodu Ls 50 apmērā. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr.035/PA351406 Valsts policija nav pieņēmusi paskaidrojumus no lieciniekiem un no ātrās medicīniskās palīdzības stacijas Juglas 19 brigādes, kā arī nav vērtēti fakti, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī /pers.A/ kā pasažieris uzkristu vadītājai /pers.B/, kā arī fakts, ka /pers.B/ ceļu satiksmes negadījumā nav guvusi nekādas traumas, un fakts, ka tik īsā laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma /pers.B/ nevarēja kājām aizskriet uz mājām un atskriet atpakaļ, jo /pers.B/ faktiskā dzīvesvieta no ceļu satiksmes negadījuma vietas ir 2,9 - 3,0 km. Pamatojoties uz VP RRPP KP biroja sniegto informāciju AS „Baltijas apdrošināšanas nams” 2008.gada 9.janvārī pieņēma lēmumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību Ls 23 973,41 apmērā (no apdrošināšanas summas Ls 27 747, ieturot nolietojumu 4%, Ls 1109,88 un paša risku 10%, Ls 2663,71) /Nosaukums/. Lietā nav vērtēti virkne būtisku pierādījumu, tai skaitā klīniskās universitātes slimnīcas ,,Gaiļezers” 2007.gada 19.decembra vēstulē Nr.01-12/3045 minētais, ka /pers.A/ asinīs tika konstatēts alkohols 2,18 g/1.

2007. gada 7.martā /Nosaukums/ noslēdza trīspusēju vienošanos ar AS „Baltijas apdrošināšanas nams” un AS ,,WESS”, kas paredzēja, ka apdrošinātājs AS „Baltijas apdrošināšanas nams” pārskaita pārdevējam AS ,,WESS” Ls 23900, savukārt AS ,,WESS” nodod /Nosaukums/ lietotu automašīnu Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/, pārreģistrējot CSDD jaunajam transporta līdzeklim tiek nomainīts valsts reģistrācijas numurs uz veco, avarējušās automašīnas valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/. Izvērtējot minētos faktus, KNAB konstatēja pazīmes, kas liecina par iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas minēti Krimināllikuma 177.pantā (krāpšana), 179.pantā (piesavināšanās), kuru izmeklēšana nav KNAB kompetencē. Lūdzam izlemt jautājumu par izmeklēšanas piekritību (1.sēj .l.l.3-5).

Rīgas rajona PP Notikumu reģistrācija EBŽ Nr.3153, kur 2007.gada 6.decembrī plkst. 01.27 reģistrēts, ka 2007.gada 6.decembrī plkst.00.30 saņemts telefona zvans no AMP Krūmiņas, ka /adrese/ automašīnas Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, vadītājs /pers.A/ nobraucis no brauktuves, iebraucis kokos un apgāzies, pēc kā guvis miesas bojājumus un nogādāts Gaiļezera slimnīcā. Veiktie pasākumi: 2007.gada 6.decembrī plkst. 1.00 sastādīts EZ 046610, izbraukuši Dzintars Daģis un Edgars Mārtiņš (1.sēj .l.l.28).

Telefonogramma, kuru 2007.gada 6.decembrī plkst.01.30 no 19.ĀMP brigādes /pers.T/ pieņēmis VP RRPP KP biroja 1.nodaļas inspektors. Tajā norādīts, ka Gaiļezera slimnīcā nogādāts vadītājs /pers.A/. Diagnoze: galvas smadzeņu

satricinājums, situācijas remisija, kakla muskuļu sasitums, alkohola reibums -2. Notikuma vieta un traumas gūšanas apstākļi - /adrese/ (1.sēj .l.l.37).

Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols, kuru sastādījis jaunākais inspektors Dz.Daģis. Tajā kā vadītājs norādīts /pers.A/. Notikuma aprakstā fiksēts, ka 2007.gada 6.decembrī plkst.00.30 Rīgas rajonā /adrese/ pie mājas Nr. 10 vadītājs,

vadot transporta līdzekli Toyota Land Cruiser, valsts numura zīmi /TL numurs/, nobrauca no brauktuves, uzbrauca kokiem un apgāzās. No notikuma vietas vadītājs nogādāts ar AMP slimnīcā. Protokolā tāpat piefiksēts, ka divi nolauzti koki atrodas uz apgāztās automašīnas, divi starp automašīnu un brauktuvi. Protokolam pievienota telefonogramma un stāvvietas protokols. No protokolā redzošās shēmas redzams, ka automašīna atrodas gandrīz perpendikulāri /ielas nosaukums/ielai (1.sēj .l.l.41-45).

Protokols par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālo stāvvietu, kur redzas, ka automašīna pēc ceļu satiksmes negadījuma pārvietota uz speciālo stāvvietu Salaspilī, Celtnieku ielā 3. Protokolā norādīts, ka ceļu satiksmes negadījums ir ar cietušajiem (1.sēj .l.l.3536).

/Nosaukums/ priekšsēdētāja v.i. /pers.D/ 2007.gada 7.decembra pilnvara /pers.E/ izņemt /Nosaukums/ piederošo automašīnu Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, kas novietota maksas stāvvietā Salaspilī, Celtnieku ielā 3 pēc ceļu satiksmes negadījuma, kas notika šā gada 6.decembrī plkst. 00:30 /adrese/ un VP RRPP KP biroja 3.nodaļas priekšnieka vietnieka atļauja to izņemt (1.sēj.l.l.32, 33).

VP RRPP KP biroja 3.nodaļas priekšnieka Broņislava Gritāna 2007.gada 14.decembra paziņojums /pers.A/, kur norādīts, ka VP RRPP KP biroja 3.nodaļā izskatīts apskates protokols EZ 046610 par ceļu sauksmes noteikumu pārkāpumiem, kā rezultātā noticis ceļu satiksmes negadījums. Izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka Jūs (/pers.A/) 2007.gada 6.decembrī plkst.00:30 /adrese/, vadījāt transporta līdzekli Toyota Land Cruiser, valsts numura zīmi /TL numurs/, nepārliecinājāties par ceļu satiksmes drošību, neizvēlējāties pareizu un drošu braukšanas ātrumu, kā rezultātā netikāt galā ar automašīnas vadību, nenovaldījāt to, nobraucāt no ceļa braucamās daļas labajā pusē, iebraucāt kokos un apgāžaties, ar ko pieļāvāt Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 10.,112.punkta pārkāpumus, par ko Jums (/pers.A/) tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokola. Paziņojumā norādīts, ka /pers.A/ jāierodas 2007.gada 27.decembrī plkst. 10:30 VP RRPP KP biroja 3.nodaļā pie vecākā inspektora Viļņa Lizandera (1.sēj .l.l.31).

Klīniskās universitātes slimnīcas „Gaiļezers” 2007.gada 19.decembra atbilde VP RRPP KP birojam uz 2007.gada 10.decembra pieprasījumu Nr.20/33/9-6697, kur norādīts, ka /pers.A/ saņēmis medicīnisko palīdzību SIA „Klīniskā universitātes slimnīca „Gaiļezers” uzņemšanas nodaļā 2007.gada 6.decembrī plkst. 01.30. Diagnoze: galvas un mugurkaula kakla daļas sasitums, alkohols asinīs 2,18 g/l (1.sē.l.l.38 ).

Tāda pati atbilde 2009.gada 23.martā RRP Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas birojam (1.sēj .l.l.125).

/pers.A/ 2007.gada 28.decembra Paskaidrojums VP RRPP KP biroja 3.nodaļas vecākajam inspektoram V.Lizanderam, kur viņš paskaidro, ka 2007.gada 6.decembrī plkst. 00.30 Rīgas rajonā, /adrese/ viņš atradies sievas vadītā automašīnā Toyota Land Cruiser, valsts numura zīmi /TL numurs/. Pēkšņi uz braucamās daļas izskrējusi lapsa. Sieva nenovaldīja automašīnu, tā nobrauca no braucamās daļas un apgāzās. Ar viņa palīdzību sieva izkļuvusi no automašīnas un devusies pēc palīdzības. Pa to laiku viņš mēģinājis izkļūt no automašīnas pa vadītāja pusi, bet tā kā bijušas problēmas ar kājām, nav varējis izlīst. Bet tā kā ceļa satiksmes negadījumā zaudējis samaņu, atjēdzies tajā brīdī, kad ar ārstu palīdzību jau vilkts ārā no mašīnas un aizvests uz slimnīcu. Par nodarītajiem miesas bojājumiem viņam pret sievu nekādu pretenziju neesot. Piekrīt, ka lietu izskata administratīvā kārtībā neuzsākot kriminālprocesu (1 .sēj .l.l.40).

/pers.B/ 2007.gada 28.decembra Paskaidrojums VP RRPP KP biroja 3.nodaļas vecākajam inspektoram V.Lizanderam, kur viņa paskaidro, ka 2007.gada 6.decembrī plkst. 00.30 /adrese/ viņa vadījusi automašīnu Toyota Land Cruiser, valsts numura zīmi /TL numurs/. Viņai uz ceļa pēkšņi izskrējusi lapsa, un viņa, izvairoties no sadursmes, strauji pagriezusi stūri pa labi, nenovaldījusi automašīnu un nobraukusi no ceļa braucamās daļas, iebraukusi kokos un apgāzusies. Ar vīra palīdzību pa logu izlīdusi no automašīnas, pārliecinājusies, ka arī vīru vairāk vai mazāk viss ir kārtībā un skrējusi pēc palīdzības uz mājām, jo līdzi neesot bijis mobilā telefona. Kad atgriezusies notikuma vietā, konstatējusi, ka ir atbraukusi ātrās medicīniskās palīdzības automašīna un sniedz medicīnisko palīdzību vīram. Esot šoka stāvoklī neesot iedomājusies, ka jāsagaida policija, bet skrējusi uz mājām, lai pārģērbtos un nomierinātu bērnus. Pēc tam braukusi uz slimnīcu pēc vīra. Pati negadījumā nav cietusi. Piekrīt, ka lietu izskata administratīvā kārtībā neuzsākot kriminālprocesu. Savu vainu izdarītajā atzīst pilnībā. Paskaidrojumā norādīts tālruņa numurs: /TL numurs/ (1.sēj.l.l.39).

VP RRPP KP biroja 3.nodaļas vecākais inspektors V.Lizandera 2007.gada 28.decembrī sastādīts Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA 351406, kur norādīts, ka 2007.gada 6.decembrī ap plkst.00:30 /adrese/ /pers.B/ vadīja transportlīdzekli Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nepārliecinājās par ceļu satiksmes drošību, neizvēlējās pareizu un drošu braukšanas ātrumu, kā rezultātā netika galā ar transportlīdzekļa vadību, nobrauca no ceļa braucamās daļas labajā pusē, iebrauca kokos un apgāzās. Pēc ceļu satiksmes negadījuma atstāja notikuma vietu, pārkāpjot noteikto kārtību. Atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149.16panta piektajā daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā. Protokolā norādīts: ar protokolu iepazinos, savu vainu atzīstu pilnībā (1.sēj .l.l.30).

VP RRPP KP biroja 3.nodaļas priekšnieka Broņislava Gritāna 2007.gada 28.decembra Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.035/PA 351406, kur par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 10.punkta, 50.4.punkta un 112.punkta pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas APK 149.4panta četrpadsmito daļu un 149.16panta piekto daļu /pers.B/ sodīta ar naudas sodu Ls 50 apmērā (1 .sēj .l.l.29).

/Nosaukums/ 2007.gada 3.augusta pilnvara, kur /Nosaukums/ pilnvarojusi /pers.K/ un /pers.L/ veikt visas formalitātes, kas saistītas ar transporta līdzekļa Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/ CSDD /Nosaukums/ vārda, kā arī iesniegt un saņemt visus dokumentus. Pilnvaru parakstījis priekšsēdētājs /pers.A/ (1 .sēj.l.l.102).

Maksājuma uzdevums Nr.976, par to, ka 2007.gada 7.augustā /Nosaukums/ no SIA „WESS” par summu Ls 27747 iegādājusies automašīnu Toyota Land Cruiser ar šasijas Nr. /numurs/. 2008.gada 10.augustā tā nodota /Nosaukums/, pieņēmis /pers.A/ (1 .sēj l.l.12, 13, 20, 21).

Sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas polise №. 079756, kuru

/Nosaukums/ 2007.gada 8.augustā iegādājusies automašīnai Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/. Tajā norādīts, ka Pielikums Nr. 1 ir neatņemama polises sastāvdaļa. Tajā norādīts, ka apdrošināšanas līgums noslēgts saskaņā ar pieteikuma Nr.71.1.079756 un AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” noteikumiem Nr.71.01, kas ir šī līguma neatņemamas sastāvdaļas. Polisi no /Nosaukums/ puses parakstījis /pers.A/ (1 .sēj .l.l.62).

Īpašie nosacījumi Pielikums Nr. 1, kur atrunāts kādos gadījumos negadījums nav jāreģistrē atbilstošās valsts iestādēs (1.sēj .l.l.66).

AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas noteikumi Nr. 71.01, kas 2003.gada 11.augustā reģistrēti pie zvērināta notāra. To 9.1.9.punkts nosaka gadījumus, kad apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja ceļu satiksmes negadījums izraisīts vadot transportlīdzekli atrodoties alkoholisko dzērienu vai narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina vadītāja reakcijas ātrumu un uzmanību; u.c. To 7.punktā noteikts, ka, ja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir bijusi nepamatota, apdrošinātā pienākums ir atmaksāt saņemto apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātājam (1 .sēj l.l.82-83).

Akts par pamatlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā, kur redzams, ka automašīna Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/ ekspluatācijā nodota 31.augustā (1.sēj.l.l.19).

/Nosaukums/ izpilddirektores /pers.C/ 2007.gada 24.augusta rīkojums, kur uzdots rūpīgi izmantot, lietot un glabāt uzticēto Garkalnes novada pašvaldības autotransportu un atbildēt par katru savu neuzmanību. Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1972.pantu glabātāji un lietotāji uzņemas lietu (autotransporta) glabāšanu bez atlīdzības, atbildot tikai par ļaunprātību vai rupju neuzmanību. Ārpus darba laika autotransporta lietotāji apņemas glabāt autotransportu tam paredzētās vietās Minētais rīkojums attiecas uz sekojošām personām: /pers.A/, /Nosaukums/ priekšsēdētājam nodota lietošanā Toyota Land Cruiser, reģ. Nr./TL numurs/ (1 .sēj .l.l.84-85).

/Nosaukums/ priekšsēdētāja v.i. /pers.D/ 2007.gada 10.decembra pilnvara /Nosaukums/ izpilddirektorei /pers.C/ pārstāvēt /Nosaukums/ intereses un kārtot visas nepieciešamās formalitātes AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”, kuras saistītas ar sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas gadījumu Nr.71.1.079756 transportlīdzeklim Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ (1.sēj.l.l.52).

2007.gada 11.decembra /Nosaukums/ izpilddiretores /pers.C/ iesniegums AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” par apdrošināšanas gadījumu sakarā ar automašīnu Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/. Iesniegums daļēji aizpildīts valsts, daļēji krievu valodā. Tajā kā vadītājs norādīts /pers.A/ (1 .sēj .l.l.49).

Transportlīdzekļa apskates protokols Nr.K07/6839, kur 2007.gada 12.decembrī, apskatot automašīnu Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, konstatēti tās bojājumi un norādīts, ka tai ir automātiskā pārnesumkārba (1 .sēj .l.l.59)

Policijas 2007.gada 29.decembra izziņa par ceļu satiksmes negadījumu, kur norādīts, ka Ceļu satiksmes negadījums noticis 2007.gada 6.decembrī plkst. 00.30 /adrese/. Iesaistītais transporta līdzeklis - Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/, īpašnieks /Nosaukums/. Transportlīdzekļa vadītājs - /pers.B/. Iesaistītās un cietušās personas - vadītāja /pers.B/, kura nav cietusi, pasažieris /pers.A/, kurš viegli ievainots. Pārkāpēja - /pers.B/ (1.sēj.l.l.53).

Transportlīdzekļa vērtības noteikšanas aprēķins, kur norādīts, ka automašīnas Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, pirmsavārijas vērtība pēc tirgus pētījumu metodes ir Ls 28700 (1 .sēj .l.l.60).

/pers.K/ Iesniegums transportlīdzekļa Toyota Land Cruiser, ar šasijas Nr. /numurs/, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, reģistrēšanai CSDD 2008.gada 11.janvārī. Tajā norādīts, ka lūdz nomainīt norādītajam transporta līdzeklim valsts reģistrācijas numuru un, ka ir informēts, ka saglabāt var tikai pēdējo nomainīto reģistrācijas numuru (1 .sēj .l.l.116).

AS „WESS” 2008.gada 11.janvāra Iesniegums transportlīdzekļa reģistrācijai CSDD, kur redzams, ka transportlīdzekli Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/ lūdz reģistrēt piešķirot saglabāto reģistrācijas Nr./TL numurs/ (1.sēj.l.l.88).

AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” 2008.gada 7.janvāra pieprasījums Rīgas pilsētas GPP Ceļu policijas nodaļai izsūtīt ceļu satiksmes negadījumu pilno CP protokolu (1 .sēj .l.l.61).

2008.gada 7.marta vienošanās Nr.JD-7.2./08-39 starp AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”, AS „WESS” un /Nosaukums/, tās priekšsēdētāja /pers.A/ personā. Tajā norādīts, ka 2007.gada 10.augustā starp Apdrošinātāju un Apdrošināto ir noslēgts sauszemes transportlīdzekļa Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/ apdrošināšanas līgums (polise nr. 71.1.079756). 2007.gada 6.decembrī ir noticis ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā transportlīdzeklim radīti tādi bojājumi, kuru dēļ tā atjaunošanas izmaksas pārsniedz tā vērtību un tāpēc tā atjaunošana ir uzskatāma par ekonomiski nepamatotu un transportlīdzeklis ir norakstāms. Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas noteikumu Nr. 71.01, kas ir apdrošināšanas līguma (polise nr.

71.1.0)  neatņemama sastāvdaļa punktu 8.2.6. apdrošinātājs ir tiesīgs noteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veidu. Puses vienojušās, ka Apdrošinātājs apņemas l dienas laikā no šīs vienošanās noslēgšanas brīža pārskaitīt Pārdevēja norādītajā kontā Ls 23 900 (t.sk. PVN 18%) apmērā lietota transportlīdzekļa Toyota Land Cruiser, modelis: 120, šasijas Nr. /numurs/, dzinēja tilpums: 3.01D4D (dīzelis) iegādei no Pārdevēja; ar šīs vienošanās parakstīšanu Apdrošinātājs un Apdrošinātais atzīst, ka minētais transportlīdzeklis ir līdzvērtīgs ar apdrošināšanas līgumu (polise nr.

71.1.0) apdrošinātajam transportlīdzeklim Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/ pirms notikušā ceļu satiksmes negadījuma, kā arī vienojas, ka izmaksājamā naudas summa Ls 23900 (t.sk. PVN 18%) apmērā ir savstarpēji apspriesta un, ka pēc tās pārskaitīšanas Pārdevēja norādītajā kontā netiks celtas nekādas pretenzijas uz sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas līguma (polise nr. 71.1.079756) (izmaksu lieta K07/6839) pamata; /../; transportlīdzekļa Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas nr. /numurs/ atliekas pēc naudas summas 23 900 (t.sk. PVN 18%) pārskaitīšanas Pārdevēja kontā pāriet Apdrošinātāja īpašumā (1.sēj .l.l.17-18).

AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” 2008.gada 9.janvāra Transporta izmaksu lietas Nr.K07/6839 titullapa, kur norādīts, ka 2008.gada 9.janvārī pieņemts lēmums izmaksāt /Nosaukums/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 23 973,41 apmērā un 2008.gada 7.marta uz vienošanās pamata nolemts Ls 23900 pārskaitīt uz SIA „WESS” norādīto kontu. Izmaksas datums - 27.03.2008. Tajā norādīts, ka regresa nav (1.sēj .l.l.48).

/Nosaukums/ 2008.gada 10.janvāra pilnvara, kur /Nosaukums/ pilnvarojusi /pers.K/ veikt visas nepieciešamās darbības CSDD, kas saistītas ar pilnvaras devējam piederošu transporta līdzekli ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ Pilnvaru parakstījusi izpilddirektore /pers.C/ (1 .sēj .l.l.95).

/Nosaukums/ 2008.gada 6.marta pilnvara, kur /Nosaukums/ pilnvarojusi /pers.K/ veikt visas formalitātes, kas saistītas ar transporta līdzekļa Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, reģistrēšanu CSDD un /Nosaukums/ vārda, kā arī iesniegt un saņemt visus dokumentus un tehnisko pasi. Pilnvaru parakstījusi izpilddirektore /pers.C/ (1.sēj .l.l. 102).

Pieņemšanas-nodošanas akts, no kura izriet, ka automašīna Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/, /Nosaukums/ nodota 2008.gada 7.martā un to pieņēmis /pers.A/ (1 .sēj l.l.25).

Pieņemšanas nodošanas akts, ar kuru 2008.gada 10.martā /Nosaukums/ izpilddirektore /pers.C/ nodevusi īpašumā AAS „Baltijas apdrošināšanas Nams” automašīnu Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/ (1.sēj.l.l.120).

CSDD izdruka no transportlīdzekļu reģistra, kur redzams, ka /Nosaukums/ īpašumā uz 2008.gada 13.martu reģistrēti 17.transortlīdzekļi, tai skaitā melnas krāsas 2007.gada izlaiduma automašīna Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/, un melnas krāsas 2008.gada izlaiduma automašīna Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/ (1.sēj.l.l.10-11).

Akts par pamatlīdzekļu norakstīšanu Nr.11-4/1, kur 2008.gada 18.aprīlī komisija /pers.AC/, /pers.AD, /pers.AE/ un /pers.G/ sastāvā sastādījuši aktu par 2007.gadā ekspluatācijā nodoto automašīnu Toyota Land Cruiser, kuras sākotnējā vērtība bijusi Ls 27747 un atlikusī vērtība - Ls 25897,18 (nolietojums Ls1849,84), norādot, ka tā nav derīga tālākai ekspluatācijai. Ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā transportlīdzeklim Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/, radīti tādi bojājumi, kuru dēļ tā atjaunošanas izmaksas pārsniedz tā vērtību un tāpēc atjaunošana ir uzskatāma par ekonomiski nepamatotu un transportlīdzeklis ir norakstāms. /pers.G/ aktu nav parakstījis, to apstiprinājusi izpilddirektore /pers.C/ (1.sēj .l.l. 14).

/Nosaukums/ izpilddirektore /pers.C/ 2008.gada 18.aprīļa rīkojums Nr.D-09/25 par transportlīdzekļa Toyota Land Cruiser izslēgšanu no bilances (1.sēj .l.l. 16).

Pamatlīdzekļu uzskaites kartiņa Nr.1499, kur redzams, ka automašīna Toyota Land Cruiser no bilances ir izslēgta 2008.gada 18.aprīlī (1.sēj .l.l.15).

Akts par pamatlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā, kur redzams, ka automašīna Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/ ekspluatācijā nodota 2008.gada 31.maijā (1.sēj.l.l.22, 23, 24).

CSDD informācija, ka automašīnas Toyota Land Cruiser, ar šasijas Nr. /numurs/, iepriekšējais valsts reģistrācijas numurs bijis /TL numurs/; valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/ ir Toyota Land Cruiser, ar šasijas Nr. /numurs/ (1. sēj.l.l.26-27).

/pers.A/ 2008.gada 25.novembrī KNAB sniegtā informācija, kur viņš paskaidrojis, ka 2007.gada 6.decembrī Rīgas rajona, Garkalnes pagasta Langstiņos notika ceļa satiksmes negadījums, kurā bija iesaistīta automašīnu Toyota Land Cruiser (reģ.Nr. /TL numurs/). Ņemot vērā, ka sakarā ar viņam veikto kājas operāciju, pats nav varējis vadīt automašīnu, automašīnas vadīšanu uzticējis savai sievai /pers.B/. /pers.B/ nepārliecinājās par ceļa satiksmes drošību, neizvēlējās pareizu un drošu braukšanas ātrumu, kā rezultātā netika galā ar automašīnas vadību, nenovaldīja to, nobrauca no ceļa braucamās daļas, iebrauca kokos un apgāzās. Par minēto negadījumu /pers.B/ tika saukta pie administratīvās atbildības. Ceļa satiksmes negadījuma rezultātā transporta līdzeklim tika radīti tādi bojājumi, kuru dēļ tā atjaunošanas izmaksas pārsniedza tā vērtību un tā atjaunošana tika uzskatīta par ekonomiski nepamatotu, bet transporta līdzeklis norakstāms. 2007.gada 10.augustā starp AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” un /Nosaukums/ ir noslēgts sauszemes transporta līdzekļa Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr./numurs/, apdrošināšanas līgums (polise Nr.71.1.079756). Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas noteikumu Nr.71.01., kas ir apdrošināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, punktu Nr.8.2.6. apdrošinātājs ir tiesīgs noteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veidu. Ņemot vērā iepriekš minēto 2008.gada 7.martā starp AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”, /Nosaukums/ un AS „WESS” noslēgta vienošanās Nr.JD- 7.2./08-39, kuras rezultātā norakstītā transportlīdzekļa vietā /Nosaukums/ īpašumā nonāca līdzvērtīgs (jaunāks) transporta līdzeklis Toyota Land Cruiser, modelis: 120, šasijas Nr./numurs/, dzinēja tilpums: 3,01 D4D (dīzelis). Šis transportlīdzeklis ir pieņemts /Nosaukums/ bilancē. Iepriekš minētā ceļa satiksmes negadījuma rezultātā ne /Nosaukums/, ne citām trešajām personām nekādi mantiska rakstura zaudējumi nav nodarīti (1.sēj .l.l.46).

AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” valdes priekšsēdētāja 2008.gada 26.novembrī KNAB sniegtā informācija, kur paskaidrots, ka 2007.gada 11.decembrī AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” saņemts pieteikums, paziņojot par 2007.gada

6. decembrī, /adrese/ notikušo ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā tika bojāts transportlīdzeklis Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, šasijas nr. /numurs/. Pieteikumā tika norādīts, ka 2008.gada 6.decembrī, Lankstiņos, braucot pa Elenburgas ielu, lai izvairītos no sadursmes ar ceļu šķērsojušo meža dzīvnieku, tika bremzēts, kā rezultātā transportlīdzekli sanesa, tas atdūrās pret apmali, krūmiem un apgāzās. Pamatojoties uz pieteikumu, reģistrēta izmaksu lieta K07/6839. Izmaksu lietas ietvaros par notikušo negadījumu tika pieprasīta informācija no policijas. Pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas, tika konstatēts, ka ir iestājies apdrošināšanas gadījums un ir izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība. Tā kā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzeklis Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr/numurs/ bija ļoti būtiski bojāts un tā atjaunošana bija ekonomiski nepamatota, respektīvi, tas bija uzskatāms par norakstāmu, kā arī ņemot vērā, ka kā apdrošināšanas atlīdzības veids var būt ne tikai izmaksa naudā, bet arī apdrošinātā objekta aizstāšana ar līdzvērtīgu, tad 2008.gada

7. martā starp „Baltijas Apdrošināšanas Nams” AAS, AS ,,WESS” un /Nosaukums/ parakstīta vienošanās, saskaņā ar kuru AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” apmaksāja līdzvērtīga transportlīdzekļa Toyota Land Ctuiser, šasijas Nr. /numurs/ iegādi (1.sēj.l.l.47).

Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas 2008.gada 28.novembra Izziņa uz KNAB pieprasījumu, kur norādīts, ka 2007.gada 6.decembrī plkst. 00.27 pieņemts izsaukums pēc adreses /adrese/ pie /pers.A/. Izsaukums no tālruņa /numurs/. Izbraukusi brigāde: ārste /per.T/, medmāsa /pers.V/ un autovadītājs /pers.S/. Noteiktā diagnoze: galvas smadzeņu satricinājums!, situācijas reakcija, kakla muskuļu sastiepums!, alkohola reibums II. Hospitalizēts uz Gaiļezera slimnīcu (1.sēj .l.l.64).

/pers.V/ 2008.gada 9.decembra paskaidrojums KNAB, kur norādīts, ka 2007.gada 6.decembrī dežūrējusi AMP brigādē kā medmāsa. Naktī saņemts izsaukums, ka /adrese/ noticis ceļu satiksmes negadījums. Ierodoties notikuma vietā konstatējuši, ka automašīna Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, iebraukusi grāvī un apgāzusies. Tajā atradies cilvēks, kurš bijis pie stūres. Tas bijis /pers.A/un bijis pie samaņas. Citu cilvēku automašīna nav bijis. /pers.A/paskaidrojis, ka viņam, vadot automobili, pāri ceļam pārskrējusi lapsa un viņš, gribēdams izvairīties, iebraucis grāvī un apgāzies. Ātrās palīdzības brigāde - viņam daktere /pers.T/ un autovadītājs /pers.S/ izvilkuši /pers.A/ no automašīnas un aiznesuši uz ātrās palīdzības mašīnu, kur sniegta medicīniskā palīdzība. Kad snieguši medicīnisko palīdzību, ieradusies /pers.A/sieva. Sieva jautājusi, cik nopietns ir /pers.A/stāvolis un uz kurieni viņš tiks vests. /pers.A/ aizvests uz Gaiļezera slimnīcu. Ceļu policijas ierašanos nav sagaidījuši, jo ĀMP dispečers jebkurā gadījumā par ceļu satiksmes negadījumu informē ceļu policiju. Lietas apstākļus noskaidrojusi /pers.T/. Bijusi klāt, kas /pers.T/ jautājusi /pers.A/par ceļu satiksmes negadījumu un /pers.A/atbildējis, ka pāri ceļam pārskrējusi lapsa un viņš nav savaldījis automašīnu, iebraucis grāvī un apgāzās, /pers.A/teicis, ka viņam sāp kakls, pats no automašīnas nav varējis izlīst. Ierodoties notikuma vietā un ieraugot ceļu satiksmes negadījumu, ka transporta līdzeklis ir apgāzies uz jumta un iekšā ir tā vadītājs, izsaukuši glābšanas dienestu, bet tad atsaukuši, jo paši mēģinājuši /pers.A/izvilkt un tas izdevies (1.sēj .l.l.67-69).

/pers.S/ 2008.gada 11.decembra paskaidrojums KNAB, kur norādīts, ka 2007.gada 6.decembrī viņš dežūrējis kā ātrās palīdzības šoferis. Saņemts izsaukums par ceļu satiksmes negadījumu Langstiņos, Edingurgas ielā. Avārijas vietā viņu sagaidījis kāds vīrietis, kurš parādījis avārijas vietu un aizbraucis prom. Sākumā daktere izsaukusi glābšanas dienestu, bet vēlāk atsaukusi, jo paši izvilkuši autovadītāju no mašīnas. Automašīna Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, bijusi apgāzusies uz kreisajiem sāniem (vadītāja puse uz zemes. Tajā atradies vadītājs, kurš bijis pie samaņas un kustējies. Vadītāju izvilcis, tik neatceras vai pa logu vai durvīm. Vadītājam bijušas problēmas ar vienu kāju, viņš nav varējis paiet, tāpēc nolikts uz nestuvēm un iecelta ātrās palīdzības mašīnā, kur veikta viņa apskate. Dzirdējis, ka cietušais ārstam un feldšerei uzstāj, ka negrib braukt uz slimnīcu, bet saka, lai laiž viņu mājās. Uz viņa jautājumu par ceļu satiksmes negadījumu, cietušais teicis, ka viņš braucis, kaut kas viņam pārskrējis pāri ceļam un viņš iebraucis grāvī. Kad atradušies ĀMP mašīnā, uz notikuma vietu atbraukusi viņam nepazīstama sieviete. Sieviete bijusi uztraukusies un viņam jautājusi, kas ir noticis. Parādījis viņai avārijas vietu. Ieraugot automašīnas numuru, sieviete satraukusies un jautājusi, kas noticis ar vadītāju. Atbildējis, ka viņš ir dzīvs un atrodas ātrās palīdzības mašīnā. Sapratis, ka sieviete ir radiniece avārijā cietušajam vīrietim. Sieviete iekāpusi mašīnā pie ārstiem un cietušā, viņu sarunu nav dzirdējis. Sieviete tur bijusi aptuveni piecas minūtes, tad iesēdusies savā mašīna un aizbraukusi. Ar kādu automašīnu viņa atbraukusi, neatceras. Cietušais aizvests uz Gaiļezera slimnīcu. Braucot prom ceļu policija vēl nebija ieradusies, automašīna atstāta tādā pašā stāvoklī, kā bijusi, ar ieslēgtām gaismām, signalizāciju, t.tml. (1.sēj .l.l.70-73).

/pers.T/ 2008.gada 16.decembra paskaidrojums KNAB, kur norādīts, ka 2007.gada 6.decembrī aptuveni 00.20 saņemts izsaukums, ka noticies ceļu satiksmes negadījums Langstiņos. Ierodoties notikuma vietā Langstiņos, Elengurgas ielā, redzējusi, ka no ceļa nobraukusi automašīna Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, un apgāzusies uz kreisajiem sāniem ar vadītāja pusi pie zemes. Pieejot pie tās redzējusi, ka iekšā ir vadītājs, kurš saviem spēkiem netiek ārā. Vadītājs prasījis palīdzību. Cik atcerotie/pers.S/ izvilcis viņu caur automašīnas logu. cietušais uz nestuvēm nogādāts AMP mašīnā un izmeklēts. Cietušais vijis acīmredzamā alkohola reibumā un ļoti uztraucies. Par ceļu satiksmes negadījumu /pers.A/paskaidrojis, ka sastrīdējies ar sievu, iedzēris un aizbraucis prom no mājām. Tad viņš teicis, ka neesot braucis ātri, bet pār ceļu pārskrējis dzīvnieks, viņš nobremzējis, bet mašīna ienesta grāvī. Teicis, ka lietojis alkoholu, bet ne daudz, grami 50-100. Lūdzis, lai aizejot uz avarējušo automašīnu un atnesot viņa telefona aparātu. Viņam pateikusī, ka to nedarīs un brauks uz slimnīcu. Kādu 15 minūšu laikā, kopš atradušies notikuma vietā, ar neliela izmēra automašīnu atbraukusi /pers.A/sieva. Sieva iekāpusi ātrās palīdzības mašīnā, stādījusies priekšā un jautājusi, vai nevar izdarīt tā, lai /pers.A/ analīzēs nebūtu alkohola. Viņi atbildējusi, ka nevar un cietušais tiks vests uz slimnīcu. /pers.A/uz slimnīcu neesot bijis noskaņots braukt un teicis, lai laiž viņu mājās. /pers.A/ sieva viņam teikusi: „ko tu esi izdarījis, mums tagad būs problēmas, kas būs ar bērniem,,. /pers.A/sieva, liekas, palikusi avārijas vietā. Kad braukuši uz slimnīcu, pa telefonu paziņojusi policijai. /pers.A/ personība negadījuma vietā noskaidrota pēc vadītāja apliecības. Slimnīcā viņš nodots Uzņemšanas nodaļā (1 .sēj l.l.74-77).

/pers.O/ 2009.gada 8.janvāra paskaidrojums KNAB, kur norādīts, ka 2007.gada 6.decembrī naktī pa 24.00 atradies mājās /adrese B/ un dzirdējis troksni. Paskatījies pa logu un ieraudzījis, ka ceļam blakus mirgo automašīnas avārijas ugunis. Apģērbies un braucis uz notikuma vietu skatīties. Notikuma vietā redzējis uz sāniem apgāzušos automašīnu. Tās marku nav varējis noteikt. Piegājis tai klāt 3 metru attālumā un redzējis, ka tajā kaut kas kustas un izsaucis ātrās palīdzības mašīnu. Tā atbraukusi 5-7 minūtes pēc zvana. Pats tikmēr stāvējis 5 metru attālumā no automašīnas un dzirdējis, ka tās vadītājs ir dzīvs un izdod nesaprotamas skaņas, konkrētus vārdus nav sapratis. Līdz ātrās palīdzības ierašanās neviens no avarējušās automašīnas neizkāpa. Pēc ātrās palīdzības ierašanās aizbraucis mājās un notikuma gaitu skatījis no mājas loga. Tur pēc 20 minūtēm atbraukusi kaut kāda automašīna ar bākugunīm un aizbraukusi. Tad atbraukusi kaut kāda maza vieglā automašīna, no kuras izkāpis viens cilvēks un staigājis pa notikuma vietu. Bijis redzams, ka cilvēks ir halātā un mājas čībās. to redzējis, jo ātrās palīdzības mašīnas bākugunis devušas stipru gaismu. Paskatījies vēl kādas 10 minūtes. Ceļu policijas atbraukšanu nav redzējis. Attālums no mājas loga līdz notikuma vietai ir 80-100 metri. Notiekošo pa logu vērojuši arī vecāki (1. sēj

.l.l.78-80).

Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma karte №. 616, kur redzams, ka izsaukums pieņemts 2007.gada 6.decembrī plkst.00.27, ierašanās adresē plkst. 00.35, pie slimnieka plkst. 00.36, transportēšana sākts plkst. 01.00. Pacients /pers.A/. Norādīts, ka pacients brauca pie stūres, pār ceļu pārskrēja lapsa, gribēja to pabraukt, nobrauca no ceļa un ietriecās kokā. Pacients bijis piesprādzēts. 1992.gadā abu ceļa locītavu endoprotizēšana, pacients staigā uz kruķiem. Tāpat kartē norādīts, ka ir alkohola smaka, tā lietošanas laiks, veids un daudzums nav zināmi (1.sēj.l.l.123-124).

SIA „Latvijas Mobilais telefons” elektroniskās informācijas sistēmas datu izdrukas, kur fiksēts, ka telefona Nr./numurs/ lietotājs ir /pers.D/, Nr. /numurs/- /Nosaukums/. Telefonā Nr. /numurs/ 2007.gada 5.decembrī plkst. 18.39 saņemts zvans no Nr. /numurs/ (/pers.D/). No Nr. /numurs/ uz Nr./numurs/ veikti zvani 5.decembrī plkst. 22.08, 6.decembrī plkst.00.13 (sarunas ilgums 15 sekundes) (1.sēj.l.l.172-190).

Eksperta atzinums Nr. 09-1151, kur secināts, ka automašīnas Toyota Land Cruiser minimālais kustības ātrums pirms 64km/h. Automašīnas Toyota Land Cruiser fotogrāfijas liecina, ka tai ir bojājumi praktiski pa visu virsbūvi, kas liecina par apgāšanos (automašīna ir vēlusies). Tai ir arī izteikti bojājumi priekšējā stikla un statņu rajonā, kas liecina par to, ka gāšanās procesā tas ir saskāries ar koku, tāpat par sadursmi ar šķērsli liecina priekšdaļas bojājumi. Respektīvi, ceļu satiksmes negadījuma laikā praktiski jebkura automašīnas daļa ir saskārusies ar augsnes/ceļa virsmu un šķēršļiem. Ekspertīzes ceļā nav noskaidrojams, kas uz automašīnas atradās pēc ceļu satiksmes negadījuma, šādi dati ir iegūstami no notikuma aculieciniekiem vai fotoattēliem, kas uzņemti tūlīt pēc ceļu satiksmes negadījuma. Lietas materiālos nav nekādi objektīvi dati, kas liecinātu par automašīnas stāvokli pēc ceļu satiksmes negadījuma. Uz jautājumu, ja automašīna ir nogāzusies uz kreisajiem sāniem, vai vadītājam vispār būtu bijis iespējams izkļūt ārā pa kreisās puses priekšējo sānu logu, atbildēts, ka minētā jautājuma risināšana neprasa speciālas zināšanas, un atbilde ir rodama no loģikas principiem. Automobilim atrodoties uz kreisajiem sāniem uz līdzenas virsmas (lietas materiālos nav datu, kas liecinātu par kādiem nelīdzenumiem, tranšejām vai bedrēm notikuma vietā), nav iespējams izkļūt no automobiļa pa sānu logu, kas atrodas zem automobiļa. Automobiļa loga izmēru noteikšana neprasa speciālas zināšanas, un minētie mērījumi ir jāveic tieši pie avarējušā automobiļa. Jautājuma, vai pēc ceļu satiksmes negadījuma personai, kuras gurnu apkārtmērs ir 110-120 cm robežās, plecu platums55-65 cm robežās (bez ziemas drēbēm) bija iespējams izkļūt pa avarējušās automašīnas kreisās puses priekšējo logu, ņemot vērā loga izmēru pēc negadījuma, risināšana neietilpst eksperta autotehniķa kompetencē. Automašīnas Toyota Land Cruiser salona izmēri ir pietiekoši lieli, lai automobiļa pasažieri tajā varētu samainīties, kā arī secīgi izkāpt no automobiļa, tam atrodoties uz sāniem, pa augšup vērstajām durvīm vai logu (1.sēj.l.l. 198-201).

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izziņa, kur norādīts, ka Langstiņos novērojumi netiek veikti. Pēc novērojumu stacijas Rīga-Universitāte, Rīga, Kronvalda bulvāris 4 un Raiņa bulvāris19 datiem, laika periodā no 2007.gada 5.decembra plkst. 23.līdz 6.decembra plkst. 2.00 gaisa temperatūra bija +2,9- +3,2, dienvidu vējš 6,1 līdz 13,1 m/s (1.sēj .l.l.209).

Apskates protokols, kur noskaidrots, ka apskatē tiek veikti attāluma mērījumi no Rīgas rajona Langstiņiem /adrese A/, no kuras Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ vadītājs 2007.gada 6.decembrī uzsāka braucienu un aizbrauca līdz /adrese/, Langstiņos, kur notika ceļu satiksmes negadījums. Tāpat tiek veikts attāluma mērījums ceļa posmam no /adrese/ līdz Rīgas rajona Upesciemam, /adrese D/ pa kuru pēc avārijas, iespējams, ir skrējusi /pers.B/. Braucot ar dienesta automašīnu Hyundai Sonata tika konstatēti šādi attālumi:

- no /adrese A/ līdz /adrese/ - 800m, braucot pa maršrutu /adrese A/-Rīgas iela-Elenburgas iela;

- no /adrese/ līdz /adrese D/ - 3,104 km, braucot pa Elenburgas -Ziedu ielu;

- attālums no /adrese A/ līdz /adrese D/,Upesciemā - 3,904 km (1.sēj l.l.208).

AS „WESS” 2010.gada 15.janvāra atbilde uz pieprasījumu, kur paskaidrots, ka

2007. un 2008.gadā automašīnu rezervēšanas un pasūtīšanas kārtība neatšķiras no šodienas kārtības: klients kopā ar AS „WESS” pārdošanas konsultantu izvēlas automašīnu attiecīgā komplektācijā, tad AS „WESS” pārdošanas konsultants izdara automašīnas pasūtījumu atkarībā no tā, kur atrodas atbilstošā automašīna. Tā var atrasties Rīgā noliktavā, Baltijas valstu oficiālo dīleru noliktavā Igaunijā vai Somijā, kā arī var tikt veikts speciāls pasūtījums Toyota rūpnīcā Japānā. No automašīnas atrašanās iepriekš minētajās noliktavās ir atkarīgs arī piegādes laiks, kas var būt amplitūdā no l dienas līdz 4 kalendāriem mēnešiem. Ņemot vērā 2007. un 2008.gada Toyota pārdošanas apjomus, viņu automašīnu krājumu (noliktavas) apgrozījums uz vietas Rīgā bija apmēram 200 automašīnas mēnesī. Automašīnu Toyota Land Cruiser, šasijas Nr./numurs/ AS „WESS” savām saimnieciskās darbības vajadzībām pasūtīja no rūpnīcas 2007.gada 5.septembrī un 2008.gada janvārī tā jau atradās AS „WESS” noliktavā Rīgā. Automašīna tika reģistrēta kā viņu demonstrāciju automašīna, ko izmantojuši dažādās prezentācijās, izmēģinājuma braucienos, kā arī kā servisa maiņas un nomas automašīnu. /Nosaukums/ esot viņu klients kopš 2007.gada. Kad /Nosaukums/ piederošā automašīna Toyota Land Cruiser (valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/) cieta avārijā, tā tika nogādāta AS „WESS” servisā ar mērķi automašīnas atjaunošanas remontdarbu tāmēšana, kā rezultātā noskaidrojās, ka automašīnu nedz finansiālu, ne drošības apsvērumu dēļ nav racionāli atjaunot un tā jānoraksta. Pēc tam tika panākta trīspusēja vienošanās starp AS „WESS”, /Nosaukums/ un apdrošināšanas kompāniju par avārijā cietušās automašīnas aizvietošanu ar līdzvērtīgu automašīnu. Kā līdzvērtīgu automašīnu AS „WESS” varēja piedāvāt savu demonstrāciju automašīnu Toyota Land Cruiser, šasijas Nr. /numurs/, taču ar nodošanu klientam tikai marta mēnesī, kad automašīnas vērtība būtu atbilstoša apdrošināšanas atlīdzībai par cietušo. Tā kā avārijā cietusī automašīna nonāktu apdrošināšanas kompānijas īpašumā, kas to pārdotu rezerves dalās vai utilizētu, /Nosaukums/ izteica vēlēšanos saglabāt mašīnas numura zīmi. AS „WESS” piereģistrēja minēto numura zīmi automašīnai ar šasijas Nr. /numurs/, jo plānoja šo automašīnu nodot /Nosaukums/

2008. gada marta mēnesī. Savukārt avārijā cietušajai automašīnai CSDD tika izņemta jauna valsts numura zīme /TL numurs/. 2008.gada marta mēnesi apdrošināšanas kompānija apmaksāja minēto automašīnu un tās īpašumtiesības tika nodotas /Nosaukums/. Avārijā cietušās automašīnas atliekas pārgāja apdrošināšanas

kompānijas īpašumā (1 .sēj .l.l.226-227).

Liecību pārbaude uz vietas, kur 2009.gada 8.sptembrī liecinieks /pers.O/, uzaicināts parādīt vietu, no kuras 2007.gada 6.decembrī ieraudzīja, ka noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā avarēja Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas /TL numurs/, ceļu, pa kuru viņš pārvietojās līdz ceļu satiksmes negadījuma vietai un ceļu satiksmes negadījuma vietu, kurā 2007.gada 6.decembrī avarēja Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas /TL numurs/, liecina, ka 2007.gada 6.decembrī pa plkst. 00.05 gatavojies iet gulēt. Pēc kāda laiciņa viņa tēvs /pers.P/ izdzirdējis uz ielas troksni. Piegājis pie loga, tēvs ieraudzījis, ka pretī viņa mājai, kas atrodas /adrese B/, avarējusi automašīna. Liecinieks piegājis pie savas istabas, kas atrodas mājas otrajā stāvā, loga un ieraudzījis, ka mājai pretī patiešām ir apgāzusies vieglā automašīna. skatījies aptuveni 5 minūtes, jo nav varējis īsti saprast, kas noticis, mašīnai mirgojušas avārijas gaismas. Kamēr skatījies pa logu, no automašīnas neviens nav izkāpis. Ātri apģērbies, iekāpis automašīnā, kura stāvējusi mājas pagalmā, un aizbraucis uz ceļu satiksmes negadījuma vietu. Tur varējis nokļūt aptuveni pēc minūtēm desmit no brīža, kad piegājis pie loga. No savas mājas izbraucis uz Dainas ielu, tad Jaunāres ielu un tad uz Elenburgas ielu, kas ir 400 metru. Piebraucot pie ceļu satiksmes negadījuma vietas redzējis, ka automašīna ir nokritusi uz sāniem - mašīnas riteņi uz labo pusi, jumts uz kreiso, tas ir, automašīna apgāzusies uz kreisajiem sāniem. Neesot pārliecināts, ka tēvs izsaucis medicīnisko palīdzību, esot notikuma vietā, viņš piezvanījis ātrajai medicīniskajai palīdzībai. Kamēr gaidījis mediķus, neviena no automašīnas nav izkāpis, neviens no ceļu satiksmes negadījuma vietas prom nav gājis. Uz automašīnas bijis uzkritis vismaz viens koks. Kad atbraukuši mediķi, braucis mājās. No savas mājas loga redzējis, ka pie ceļu satiksmes negadījuma vietas no Upesciema puses piebrauc kāda maza vieglā automašīna. Tajā bijusi sieviete, kura piegājusi pie ceļu satiksmes negadījuma vietas. Sieviete piebraukusi, kad ātrā medicīniskā palīdzība stāvējusi. Varēja būt pagājušas kādas 10 minūtes (1 .sēj .l.l.204-205).

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja priekšnieka 2010.gada 19.februāra lēmums, ar kuru nolemts atcelt Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 3.nodaļas priekšnieka B.Gritāna 2007.gada 28.decembra lēmumu Nr.035/PA351406 un lietu izbeigt. Lēmumā norādīts, ka lieta izskatīta pamatojoties uz Rīgas tiesas apgabala prokurores V.Šumskas protestu, atkārtoti izskatīta administratīvā pārkāpuma lietaNr.PA351406. Lietā konstatēts, ka konstatēja: 2007.gada 6.decembrī Valsts policijas Rīgas rajona policijas pārvaldes (iestāde reorganizēta) Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors Dz.Daģis sastādīja ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ046610 par to, ka 2007.gada 6.decembrī plkst.00:30 /adrese/ vadītājs vadot transportlīdzekli Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ nobrauca no brauktuves, uzbrauca kokiem un apgāzās. No negadījuma vietas vadītājs /pers.A/ nogādāts ar AMP slimnīcā. Ceļu satiksmes negadījuma protokolam Nr.EZ046610 pievienots protokols par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālo stāvvietu. 2007.gada 10.decembrī saņemta Rīgas pašvaldības Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Klīniskā universitātes slimnīcas „Gaiļezers” izziņa, kurā norādīts, ka /pers.A/2007.gada 6.decembrī ap plkst.01:30 saņēmis medicīnisko palīdzību SIA „Klīniskā universitātes slimnīca „Gaiļezers””. Diagnoze: Galvas un mugurkaulāja kakla sasitums. Alkohols asinīs 2,18 g/1. 2007.gada /pers.A/ savā paskaidrojumā norāda, ka 2007.gada 6.decembrī plkst.00:30 /adrese/ atradās sievas vadītajā automašīnā Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/. Pēkšņi uz braucamās daļas izskrējusi lapsa. Sieva nenovaldīja automašīnu, un nobrauca no braucamas daļas un apgāzās. Ar /pers.A/ palīdzību sieva esot izkļuvusi no automašīnas un devās pēc palīdzības. Pa to laiku /pers.A/ mēģināja izkļūt no automašīnas pa vadītāja pusi. No gūtajām traumām /pers.A/ zaudējis samaņu un nācis pie apziņas, kad vilkts ārā no automašīnas. 2007.gada 28.decembrī /pers.B/ savā paskaidrojumā norāda, ka 2007.gada 6.decembrī plkst.00:30 /adrese/ vadīja transportlīdzekli Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kad uz ceļa braucamās daļas pēkšņi izskrēja lapsa. Izvairoties no dzīvnieka sabraukšanas, strauji pagrieza stūri pa labi, kā rezultātā netika galā ar transportlīdzekļa vadību un nobrauca no ceļa braucamās daļas labajā pusē, iebrauca kokos un apgāzās. Ar vīra palīdzību izlīda no automašīnas, pārliecinājās, ka ar vīru vairāk vai mazāk viss ir kārtībā un skrēja pēc palīdzības uz mājām. Telefons /pers.B/ nebija līdzi. Kad atgriezās atpakaļ notikuma vietā, vīrs jau bija ātrās palīdzības mašīnā. Dakteri pateica, ka vedīšot uz slimnīcu „Gaiļezers”, bet dzīvībai bīstams nekas neesot. Šoka stāvoklī /pers.B/ skrēja uz mājām pārģērbties un nomierināt bērnus. Tad braukusi uz slimnīcu „savākt” vīru. Savu vainu izdarītajā pilnībā atzīst. 2007.gada 28.decembrī Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas vecākais inspektors V.Lizanders sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA351406 par to, ka 2007.gada 6.decembrī ap plkst.00:30 /adrese/ /pers.B/ vadīja transportlīdzekli Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, nepārliecinājās par ceļu satiksmes drošību, neizvēlējās pareizu un drošu braukšanas ātrumu, kā rezultātā netika galā ar transportlīdzekļa vadību, nobrauca no ceļa braucamās daļas labajā pusē, iebrauca kokos un apgāzās. Pēc ceļu satiksmes negadījuma atstāja notikuma vietu, pārkāpjot noteikto kārtību. Atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.16panta piektajā daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā. 2007.gada 28.decembrī Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks B.Gritāns pieņēma lēmumu Nr.050/PA351406, piemērojot /pers.B/ LAPK 149.16panta piektās daļas un 149.4panta četrpadsmitās daļas sankcijās paredzēto - uzlika naudas sodu 50 latu apmērā. 2010.gada 2.februārī Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā saņemts Rīgas tiesas apgabala prokurores V.Šumskas protests administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru konstatēts, ka administratīvā pārkāpuma lieta Nr.PA351406 nav izskatīta pēc faktiem, bet paļaujoties tikai uz /pers.B/ un /pers.A/ paskaidrojumiem, līdz ar to prokurore uzliek par pienākumu iestādei pārbaudīt 2007.gada 28.decembra lēmuma Nr.035/PA351406 likumību un pamatotību un to atcelt. Lēmumā secināts, ka ar lietas materiāliem nostiprināts, ka 2007./adrese/ notika ceļu satiksmes negadījums, kur transportlīdzeklis Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ nobrauca no braucamās daļas, iebrauca kokos un apgāzās. Minētā negadījuma rezultātā /pers.A/ guva miesas bojājumus, tika hospitalizēts, kā arī viņam tika konstatēta alkoholisko dzērienu ietekme 2,18 g/1. Lietā ir strīds par personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli Toyota Land Cruiser valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. No lietas materiāliem var secināt, ka prokurores protests ir pamatots. Lietā nav izdarīts viss nepieciešamais, lai noskaidrotu patieso transportlīdzekļa vadītāju: nav pieņemti paskaidrojumi no ātrās medicīniskās palīdzības darbiniekiem. Pirmssākumos kā transportlīdzekļa Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ vadītājs tiek minēts /pers.A/, taču vēlāk vainu uzņemas /pers.A/sieva - /pers.B/. Latvijas APK 37.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laika no tā atklāšanas dienas. Ja lieta nepieciešams saņemt eksperta atzinumu, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas. Beidzoties administratīvā soda uzlikšanas termiņam, iestādei nav tiesiska pamata skaidrot lietas apstākļus un vērtēt, vai notikumā ir administratīvā pārkāpuma sastāvs. Ņemot vērā iepriekš minēto, iestāde nevērtēs lietas apstākļus pēc būtības un Rīgas tiesas apgabala prokurores protestā norādītos argumentus, bet 2007.gada 28.decembra lēmumu Nr.035/PA351406 atcels un lietu izbeigs, jo ir pagājuši Latvijas APK 37.panta pirmajā daļā paredzētie termiņi (2.sēj.l.l.1-4).

Lietas materiālos atrodas vairāki identiski rakstveida pierādījumi, tāpēc atkārtoti tie spriedumā netiek norādīti.

Papildus tiesas izmeklēšanā pārbaudīts Liecinieka nopratināšanas protokola noformējums, no kura izriet, ka 2009.gada 15.oktobrī liecinieka nopratināšanu inspektores I.Grases uzdevumā veikusi VP RRP 3.biroja 2.nodaļas inspektore A. Mjasņikova (1 .sēj .l.l.224-225).

Papildus tiesas izmeklēšanā pārbaudīts Kompleksās tiesu psiholoģiskās-tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinums, kur secināts, ka /pers.B/ veselības stāvoklis viņai piedalīties tiesas sēdēs un realizēt savas procesuālās tiesības. No ekspertīzes teksts izriet, ka /pers.B/ ir vidējā medicīniskā izglītība. Pēc pacientes vārdiem pati ieguvusi galvas traumu, pēc traumas ārstējusies pie ģimenes ārsta. No ģimenes ārsta /pers.AB/ ambulatorās kartes izriet, ka /pers.B/ pie viņas pirms notikuma vērsusies 2005.gada jūlijā, tad 2007.gada 6.decembrī, kad galvā occipitalā rajonā konstatēta hematoma 2 cm diametrā, uz labās rokas hematoma 3 cm diametrā. Pēc apsekojamās vārdiem smadzeņu satricinājumu vieglā formā guvusi 2007.gadā autoavārijā (3.sēj .l.l.80-91 ).

Kriminālprocesa likuma 128.panta trešajā daļā teikts, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Izvērtējusi visus minētos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, ievērojot Kriminālprocesa likuma 123.-137.panta prasības, tiesa konstatē, ka ir noticis apsūdzētajiem inkriminētais noziedzīgais nodarījums, šajā nodarījumā ir Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs un apsūdzētie ir vainīgi tā izdarīšanā.

Saskaņā ar 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājies spēkā 2013.gada 1.aprīlī, Pārejas noteikumu 1.punktu personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Krimināllikuma 177.panta trešā daļa (likuma redakcijā uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku) paredz kriminālatbildību ar svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju. Šā panta pirmajā daļā ir iekļauts noziedzīga nodarījuma pamatsastāvs, savukārt panta otrajā daļā iekļauts noziedzīga nodarījuma kvalificēts sastāvs - atbildība paredzēta par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

/pers.B/ un /pers.A/apsūdzēti par to, ka ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja tiesību uz svešas mantu iegūšanu (krāpšanu) lielā apmērā.

Kriminālprocesa likuma 23.pants nosaka, ka krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā /../.

Tātad, lai izlemtu, vai apsūdzība ir pamatota un apsūdzētie ir vainīgi viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt, ka:

- viņi ir izdarījuši krāpšanu;

- noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā pēc iepriekšējas

vienošanās;

- krāpšana izdarīta lielā apmērā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmajai daļai Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzībā) prokurors norāda: /../; katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju; noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju; personas, kuras cietušas noziedzīga nodarījuma rezultātā; citas personas, kuras sauktas pie kriminālatbildības par līdzdalību vai dalību tā paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Apsūdzībai jābūt tādai, kas atbilstu Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajā daļā iekļautajai norādei par notiesājoša sprieduma saturu, kur noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi tiek definēti kā „noziedzīgā nodarījuma apraksts”, minot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku un vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas, ciktāl tos iespējams noskaidrot (skat. Ā.Meikališa, K.Strada-Rozenberga. Kriminālprocess. Raksti. 2005-2010, Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010. -591.lpp.).

Turklāt Kriminālprocesa likuma 405.pants, kurā norādītas prasības apsūdzības saturam, jāaplūko kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu, kas paredz personas tiesības uz aizstāvību, proti, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Šis nosacījums ietver sevī arī prasību par apsūdzības konkrētību. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietas materiālos (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2012.gada 4.jūnija lēmums lietā SKK-8/2012; Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 28.maija lēmums lietā

Nr. SKK - 262/2013).

Persona atzīstama par vainīgu krāpšanas izdarīšanā, ja viņa nodarījumā ir konstatētas visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Gan apsūdzībā, gan arī tiesas spriedumā precīzi jānorāda, kādas intereses tika apdraudētas ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu (noziedzīga nodarījuma objekts), kā krāpšana tika izdarīta, un kādus zaudējumus tā radīja (noziedzīga nodarījuma objektīvā puse), kāda ir bijusi personas psihiskā attieksme pret veikto darbību (tiešs nodoms, nolūks izkrāpt mantu vai tiesības uz mantu), kā arī noziedzīga nodarījuma subjekta (fiziska pieskaitāma 14 gadu vecumu sasniegusi persona) esamība .

Uzsākot tiesas izmeklēšanu un noskaidrojot apsūdzēto attieksmi pret apsūdzību, abi apsūdzētie norādīja, ka saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek apsūdzēti. Tiesas izmeklēšanā nav pietikts lūgums apsūdzību izskaidrot. No lietas materiāliem neizriet, ka tāds būtu pieteikts arī pabeidzot pirmstiesas procesu.

Ņemot vērā, ka apsūdzētajiem uzrādītās apsūdzības saturs ir saprotams, tajā norādīts, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu katrs apsūdzētais ir apsūdzēts, kā arī tas, kādas konkrētas darbības apsūdzētajiem tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros, tiesa atzīst, ka apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta prasībām un līdz ar to nav pārkāptas Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmajā daļā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā paredzētās tiesības uz aizstāvību.

Pierādīšana un pierādījumi ir reglamentēti Kriminālprocesa likuma 9.nodaļā. Kriminālprocesa likuma 128., 129., 130.pants attiecas uz pierādījumu ticamību, attiecināmību, pieļaujamību, savukārt Kriminālprocesa likuma 124.panta piektā daļa un 19.pants attiecas uz saprātīgu šaubu izslēgšanu, tas ir, uz pierādījumu pietiekamību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 130.panta pirmajā daļā noteikto, kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Praksē un juridiskajā literatūrā ar pierādījumu pieļaujamību saprot pierādījumu procesuālo kvalitāti. Tieši pierādījumu pieļaujamības pazīme ir tā, kas var izraisīt loģiski attiecināmu ziņu izmantošanas neiespējamību pierādīšanā. Ja ziņu par faktiem iegūšanā pārkāptas likuma prasības, to izmantošanas iespēja pierādīšanā atkarīga no pieļautā pārkāpuma ietekmes uz iegūto ziņu ticamību.

Kriminālprocesa likuma 512.pamta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē, un rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, vai ar pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

Tiesu debatēs apsūdzēto aizstāve norādīja uz vairākiem pierādījumiem, kas, viņasprāt, atzīstami par nepieļaujamiem. Tiesa šim viedoklim nepiekrīt un atzīst, ka visi pierādījumi, kas atspoguļoti tiesas spriedumā, tai skaitā aizstāves norādītie, ir pieļaujami un pierādīšanā izmantojamiem.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 3.punktam par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā

pierādījuma izmantošanu.

Tiesas izmeklēšanā, izmantojot Kriminālprocesa likuma 150.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, apsūdzētā /pers.B/ atteicās sniegt liecību. Apsūdzētais /pers.A/ aprobežojās ar rakstveidā fiksētām liecībām, nesniedzot papildus paskaidrojumus un neatbildot uz jautājumiem, tas ir - daļēji atteicās liecināt. Apsūdzētu pirmstiesas procesā sniegtās liecības nolasītas pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.un 6.punktu.

Liecību nolasīšanas vai atskaņošanas kritēriji noteikti Kriminālprocesa likuma 501.pantā. Minētajā pantā norādīts, ka jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā, ja:

1) ir svarīgas pretrunas starp šīm liecībām un tām, kas dotas tiesā;

2) liecības sniedzējs ir aizmirsis kādus lietas apstākļus;

3) liecības sniedzējs nav klāt tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties

tiesā;

4) liecības sniedzējs izvairās no ierašanās tiesā vai atsakās liecināt;

5) tiesa piekrīt psihologa norādījumam, ka šā likuma 152.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar tikt nopratinātas tiesas sēdē vai nopratinātas ar psihologa starpniecību;

6) liecības sniegusi persona, kurai bija tiesības neliecināt.

Minētais kritēriju uzskaitījums ir izsmeļošs un paplašināti nav tulkojams.

Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturtajā daļā atsevišķi norādīts gadījums, kad tiesa var pārbaudīt apsūdzētā agrāk sniegtās liecības, ja viņš izmanto savas tiesības neliecināt. Šī likuma norma nosaka, ka, ja apsūdzētais izmanto savas tiesības neliecināt, bet iepriekš ir liecinājis kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, krimināllietā esošās liecības var pārbaudīt, tās nolasot.

Apsūdzētā /pers.B/ lietā 2009.gada 30.martā pratināta liecinieces statusā (1. sēj .l.l.147-148, 202-203). Aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā apsūdzētā izmatoja savas tiesības neliecināt.

Apsūdzētais /pers.A/ lietā 2009.gada 17.aprīlī pratināts liecinieka statusā (1.sēj.l.l.154-155). Aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā apsūdzētais izmatoja savas tiesības neliecināt.

No liecinieku pratināšanas protokoliem redzams, ka apsūdzētajiem izskaidrotas viņu tiesības, tai skaitā tiesības neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem, kā arī iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Šo faktu apstiprina Apsūdzēto paraksti.

Kriminālprocesa likuma 131.panta trešā daļa nosaka, ka, ja personai šajā likumā noteiktajos gadījumos bija tiesības atteikties sniegt liecību un persona par to bija informēta, bet šo liecību tomēr sniedza, tad šī liecība vērtējama kā pierādījums.

Ziņu par to, ka Apsūdzētie pirmstiesas procesā būtu izmantojuši savas tiesības un iesnieguši sūdzību par pratināšanas norisi, lietā nav.

Arī citus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, kas būtu par pamatu atzīt, ka apsūdzēto tiesas sēdē nolasītās liecības, kā pierādījums būtu nepieļaujamas, tiesa nekonstatē, līdz ar to apsūdzēto pirmstiesas procesā sniegtās liecības tiesa atzīst par pieļaujamu pierādījumu.

Apsūdzēto paskaidrojumi administratīvās lietas ietveros un apsūdzētā /pers.A/ paskaidrojums KNAB, lai arī nav sniegti konkrētajā kriminālprocesā, tiesas izmeklēšanā pārbaudīti atbilstoši Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītajiem pārbaudes kritērijiem, līdz ar to arī ir atzīstami par pieļaujamiem pierādījumiem.

Nav pamata atzīt, ka administratīvās lietas ietvaros sniegtie paskaidrojumi iegūti pārkāpjot Krimināllikuma 303.panta nosacījumus, jo paskaidrojumu sniegšana nav pielīdzināma pratināšanai liecinieka statusā.

Par pieļaujamu pierādījumu tiesa atzīst arī liecinieka /pers.S/ pirmstiesas procesā sniegto liecību (1.sēj.l.l.130-131), jo no nopratināšanas protokola izriet, ka liecinieka nopratināšana notikusi piedaloties tulkam Antoņinai Mjasņikovai (bijusi Ļipņikova), kura brīdināta par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300., 302.panta.

Fakts, ka tulkošana nav bijis A.Mjasņikovas profesionāls amata pienākums un viņa šajā procesā, procesa virzītāja uzdevumā veikusi kāda liecinieka pratināšanu, tas ir, ir bijusi procesuāla uzdevuma izpildītāja, nav pamats atzīt, ka pastāvējis interešu konflikts.

Kriminālprocesa likuma 449.panta otrā daļa nosaka, ka tiesas sēdē personas liecības sniedz mutvārdos.

Augstākās tiesas Senāts jau vairākkārt savos lēmumos saistībā ar Kriminālprocesa likuma 15.pantā ietvertā kriminālprocesa pamatprincipa - apsūdzētā tiesību uz taisnīgu tiesu - pārkāpumu ir izteicis atziņas, ka tiesai jāvērtē pierādījumu ticamība un pietiekamība apsūdzētā vainīguma konstatēšanā atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostādnēm par tiesībām uz taisnīgu tiesu gadījumos, kad apsūdzētajam nav bijušas iespējas nopratināt apsūdzības liecinieku, cietušo. Pretējā gadījumā konstatējams tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums (piem., skat. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 18.jūnija lēmumā lietā Nr.SKK- 208/2013).

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 3.punkta d) apakšpunkts paredz principu, ka pirms apsūdzētā notiesāšanas visi pierādījumi pret viņu parasti jāuzrāda viņa klātbūtnē publiskā tiesas sēdē, lai nodrošinātu sacīkstes principu. Vienlaikus pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūto liecību izmantošana par pierādījumiem kā tāda nav pretrunā ar 6.panta 3.punkta d) apakšpunktu pie nosacījuma, ja tiek ievērotas aizstāvības intereses. Parasti šīs tiesības pieprasa, lai apsūdzētājam būtu dotas adekvātas un atbilstošas iespējas apšaubīt un nopratināt apsūdzības liecinieku viņa liecību sniegšanas laikā vai arī vēlākā tiesvedības posmā [..]. Gadījumā, kad notiesāšana tikai vai lielā mērā ir balstīta uz liecībām, kuras sniegusi persona, kuru apsūdzētajam nav bijusi iespēja nopratināt pirmstiesas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā, atzīstams, ka tiesības uz aizstāvību ir tikušas ierobežotas tādā apmērā, kas nav savienojams ar 6.pantā ietvertajām garantijām [..]. Gadījumā, ja nopratināt lieciniekus ir neiespējami tāpēc, ka viņus nav iespējams atrast, atbildīgajām iestādēm, tostarp tiesai, ir jāpieliek saprātīgas pūles, lai nodrošinātu šo liecinieku klātbūtni [..]. (skat. Augstākās tiesas 2014.gada 26.marta lēmumu lietā Nr.SKK-101/2014).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, interpretējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 3.punkta d) apakšpunktu, savos nolēmumos vairākkārt norādījusi, ka minētā tiesību norma var būt pārkāpta gan tajā gadījumā, ja netiek minēti pamatoti iemesli liecinieka neiztaujāšanai, gan arī tajā gadījumā, ja notiesāšana tiek balstīta tikai vai izšķirošā mērā uz apgalvojumiem, ko izteikusi persona, kuru apsūdzētajam nav bijis iespējams iztaujāt, pat ja procesa virzītājs ir izdarījis visu, ko no tā saprātīgi varēja sagaidīt, lai nodrošinātu šādas personas ierašanos (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011.gada 15.decembra sprieduma lietā Al- Khawaja un Tahery pret Apvienoto Karalisti 120.punktu, 2012.gada 2.oktobra sprieduma lietā Mitkus pret Latviju 101.punktu).

Liecinieces /pers.T/ liecības tiesas sēdē pārbaudītas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 4. punktu, jo viņa izvairījusies no ierašanās tiesā.

No lietā esošajiem dokumentiem redzams, ka lieciniece uz tiesas sēdēm aicināta vairākkārtēji. 2011.gadā saņemta informācija, ka viņa strādā Anglijā. Pavēsti uz tiesas sēdi 2012.gada 23.novembrī un 2013.gada 20.jūnijā ir saņēmusi, ieradusies nav, par neierašanās iemesliem tiesai ziņojusi nav. Lietā pieņemti 5 lēmumi par liecinieces vešanu uz tiesu piespiedu kārtā, taču tie nav izpildīti. Tiesas pavēstes lieciniecei ir mēģināts nodot caur zināmo darbavietu Latvijā, taču pavēste nav nodota, norādot, ka viņa tur nestrādā. Informāciju par viņas atrašanās vietu noskaidrot nav izdevies.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka ir pielietojusi visas saprātīgas pūles, lai nodrošinātu liecinieces ierašanos tiesā un, neskatoties uz to, ka apsūdzētajiem nebija iespēja lieciniecei uzdot jautājumus, turklāt viņas pirmstiesas kriminālprocesa laikā sniegtās liecības nav atzīstamas par būtisku pierādījumu, kas var izšķirt lietas iznākumu, viņas liecības ir atzīstamas par pieļaujamu pierādījumu.

Tāpat par pieļaujamu pierādījumu tiesa atzīst klīniskās universitātes slimnīcas „Gailezers” izdoto izziņu par to, ka 2007.gada 6.decembrī /pers.A/ konstatēts alkohols 2,18 g/l.

2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (redakcijā uz 2007.gada 6.decembri) (turpmāk - Noteikumi Nr. 15), kas izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmo un otro daļu un kas nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, 5.punktā teikts, ka, ja ceļu satiksmes negadījuma vietā transportlīdzekļa vadītājam ir sniegta medicīniskā palīdzība, viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai nogādā, neveicot alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā.

No šo noteikumu satura izriet, ka, ja alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana veikta transportlīdzekļa vadītājam medicīniskā pārbaudē, to veic kādā no šo noteikumu 1.pielikumā minētām ārstniecības iestādēm. 1.pielikumā tobrīd bija ietverta arī klīniskā universitātes slimnīca „Gaiļezers”.

Noteikumu 14.punktā noteikts, ka, ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.punktu, medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu.

Noteikumu 1.pielikuma 2.punktā - ārstniecības iestādes, kurās medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veic tikai tad, ja transportlīdzekļa vadītājs guvis traumu, ietverta arī Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Klīniskā slimnīca „Gaiļezers””.

Ceļu satiksmes likuma 43.5 pantā (Alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšana) (likuma redakcijā uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku) teikts, ka lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā, nosaka Ministru kabinets. Panta otrajā daļā noteikts, ka, lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidu, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošu vielu lietošanu (vadītāja uzvedība, runas veids, kustību koordinācija). Narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Kā izriet no minētās likuma normas, Noteikumi Nr.15 nosaka kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā transporta līdzekļa vadītājiem, kam pārbaude veikta izelpotā gaisā vai kas pārbaudes veikšanai nogādāti medicīnas iestādē.

Tiesa piekrīt, ka klīniskās universitātes slimnīcas „Gaiļezers” izziņa nav vērtējama kā medicīniskās pārbaudes protokols, kas sastādāms saskaņā ar Noteikumiem Nr.15, tomēr šajā gadījumā, kad persona cietusi ceļu satiksmes negadījumā un nogādāta ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu, turklāt tiesa šajā lietā neskata jautājumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.15panta, nav pamata minēto izziņu atzīt par nepieļaujamu pierādījumu.

Lietā kā pierādījums norādīts iesniegums AAS „Baltijas Apdrošināšanas nams”. Kā redzams no tā satura, dokuments daļēji aizpildīts valsts valodā, daļēji valodā, kura nav valsts valoda.

Kriminālprocesa likuma 11.pants nosaka, ka kriminālprocess notiek valsts valodā, kas nozīmē to, ka visiem pierādījumiem jābūt tulkotiem valsts valodā.

Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā to, ka par iesniegumā norādīto informāciju lietā ir arī citi pierādījumi, konkrēti - AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” valdes priekšsēdētāja paskaidrojums KNAB, minētais iesniegums atzīstams par ierobežoti pieļaujamu pierādījumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta otro daļu, kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Atbilstoši Krimināllikuma 1.panta pirmās daļas noteikumiem pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes: objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.

Abi apsūdzētie uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība, ir sasnieguši, un šaubas par viņu pieskaitāmību, atbilstoši Krimināllikuma 13.pantam, nav radušās.

Noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās pazīmes veido nodarījuma objekts un objektīvā puse, bet ar noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi ir jāsaprot kaitīgā nodarījuma ārējās izpausmes pazīmju kopums, kas tiek realizēts, kā prettiesiska uzvedība darbības vai bezdarbības veidā un rada kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm vai rada šāda kaitējuma nodarīšanas reālas briesmas. Tiesas izmeklēšanā pierādīts un nepastāv strīds par to, ka uz 2007.gada 6.decembri /Nosaukums/ piederēja automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, šasijas №. /numurs/ un ka tā bijusi nodota lietošanā /pers.A/.

Minētos faktus pierāda gan CSDD izziņas, gan maksājuma uzdevums Nr.976, gan akts par pamatlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā, gan /Nosaukums/ izpilddirektores

2007. gada 24.augustā izdotais rīkojums.

Faktu, ka šīs /Nosaukums/piederošās automašīnas vērtībā bija Ls 27747 pierāda akts par pamatlīdzekļu norakstīšanu Nr.11-4/1.

Tiesas izmeklēšanā pierādīts un nepastāv strīds par to, ka minētā automašīna uz to brīdi bija apdrošināta AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” (2007.gada 8.augusta polise Nr. 71.1.079756) un ka saskaņā ar apdrošināšanas noteikumu Nr. 71.01, kas ir apdrošināšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, 9.1.9.punkta nosacījumiem, apdrošinātājs AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja transportlīdzeklis vadīts atrodoties alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Tiesas izmeklēšanā pierādīts un nepastāv strīds par to, ka 2007.gada 6.decembrī /adrese/, tika izraisīts ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā minētā automašīna tika bojāta un ka AAS „Baltijas apdrošināšanas nams” 2008.gada 9.janvārī pieņēma lēmumu izmaksu lietā K07/6839 izmaksāt /Nosaukums/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 23 973,41 apmērā. Kā arī, ka 2008.gada 7.martā /pers.A/ kā /Nosaukums/ priekšsēdētājs noslēdza ar AS ,,Wess” un AAS „Baltijas apdrošināšanas nams” trīspusēju vienošanos Nr.JD-7.2./08-39 par līdzvērtīga transportlīdzekļa iegādi, saskaņā ar kuru AAS „Baltijas Apdrošināšana Nams” izmaksāja /Nosaukums/ paredzēto apdrošināšanas atlīdzību Ls 23 900 apmērā AS „Wess”, kas 2008.gada 7.martā nodeva /Nosaukums/ /pers.A/personā līdzvērtīgu transporta līdzekli Toyota Land Cruiser, šasijas numurs Nr. /numurs/. 2008.gada 13.martā minētais transporta līdzeklis tika reģistrēts CSDD kā /Nosaukums/ īpašums.

Minētie fakti apstiprinās ar lietā esošajiem un tiesas spriedumā atspoguļotiem rakstveida dokumentiem.

Apsūdzībā norādīts, ka AAS „Baltijas Apdrošināšana Nams” izmaksāja /Nosaukums/ paredzēto apdrošināšanas atlīdzību Ls 23 900 apmērā AS „Wess”

2008. gada 23.martā, taču no izmaksu lietā K07/6839 esošās informācijas un arī no maksājuma uzdevuma redzams, ka maksājums veikts 2008.gada 27.martā.

Tiesas ieskatā minētais datums neietekmē apsūdzību pēc būtības, un tas ir grozāms no „2008.gada 23.martā” uz „2008.gada 27.martā”. Šāda apsūdzības grozīšana nepārkāpj apsūdzēto tiesības uz aizstāvību, jo tiesas izmeklēšanā minētie pierādījumi ir pārbaudīti un šāda faktisko apstākļu maiņa nepasliktina apsūdzēto stāvokli.

Par pierādītu tiesa atzīst apsūdzībā norādīto faktu, ka uz ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas brīdi /pers.A/ bijis alkohola ietekmē.

Šo faktu apstiprina ne vien klīniskās universitātes slimnīcas „Gaiļezers” izziņa, kur norādīts, ka viņam konstatēts alkohols 2,18 g/l, bet arī liecinieka /pers.D/ liecības, kur viņš norāda, ka 2007.gada 5.decembrī /pers.A/ bijis pie viņa mājās un /pers.A/ dzēris konjaku, liecinieces /pers.V/ liecības, ka /pers.A/teicis, ka iedzēris alkoholu, liecinieces /pers.T/ liecības, ka /pers.A/ teicis, ka strīda dēļ ar sievu ir iedzēris alkoholu un braucis prom no mājām, iedzēris pavisam nedaudz, apmēram 100 gramus, kā arī telefonogramma un arī vairāki citi pierādījumi.

Ceļu satiksmes likums un arī Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka aizliegts vadīt transporta līdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles (ja vadītāja stāžs ir lielāks par diviem gadiem). Apdrošināšanas noteikumos transportlīdzekļa vadītāja alkohola koncentrācijas daudzums nav noteikts.

Apsūdzībā norādīts, un nepastāv strīds par to, ka 2007.gada 28.decembrī, atrodoties VP Rīga rajona PP Kārtības policijas birojā Gaujas ielā 17, Rīgā, gan /pers.A/, gan /pers.B/ administratīva pārkāpuma lietā Nr.035/PA351406 sniedza paskaidrojumus par ceļu satiksmes negadījuma faktiskajiem apstākļiem, tas ir par to, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī pie stūres esot bijusi /pers.B/, un ka šajā lietā 2007.gada 28.decembrī tika pieņemts galīgais nolēmums.

Minētie paskaidrojumi atrodas lietas materiālos. Redzams, ka šajā dienā sastādīts arī Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA351406.

Ar VP RRPP KP biroja 3.nodaļas priekšnieka Broņislava Gritāna 2007.gada 28.decembra Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.035/PA351406, kur par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 10.punkta, 50.4.punkta un 112.punkta pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas APK 149.4panta četrpadsmito daļu un 149.16panta piekto daļu /pers.B/ sodīta ar naudas sodu Ls 50 apmērā.

Latvijas APK 149.4panta četrpadsmitā daļa paredz atbildību par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu (izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā)

Latvijas APK 149.16panta piektā daļa paredz atbildību par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību (uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas).

Ceļu satiksmes noteikumu 50.4.punktā noteikts, ka, ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

Minēto noteikumu 112.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Taču kā izriet no pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpu mu izskatīšanas biroja priekšnieks, pamatojoties uz prokurora protestu 2010.gada 19.februāra pieņēmis lēmumu, ar kuru nolemts atcelt Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 3.nodaļas priekšnieka B.Gritāna 2007.gada 28.decembra lēmumu Nr.035/PA351406 un lietu izbeigt.

No minētā lēmuma teksta izriet, ka 2010.gada 2.februārī Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā saņemts Rīgas tiesas apgabala prokurores V.Šumskas protests administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru konstatēts, ka administratīvā pārkāpuma lieta Nr.PA351406 nav izskatīta pēc faktiem, bet paļaujoties tikai uz /pers.B/ un /pers.A/ paskaidrojumiem, līdz ar to prokurore uzliek par pienākumu iestādei pārbaudīt 2007.gada 28.decembra lēmuma Nr.035/PA351406 likumību un pamatotību un to atcelt. Tajā norādīts, ka no lietas materiāliem var secināt, ka prokurores protests ir pamatots un secināts, ka lietā ir strīds par personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli Toyota Land Cruiser valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu un ka lietā nav izdarīts viss nepieciešamais, lai noskaidrotu patieso transportlīdzekļa vadītāju. Lēmumā lietas apstākļi pēc būtības nav vērtēti, jo pagājuši Latvijas APK 37.panta pirmajā daļā paredzētie termiņi.

Ņemot vērā to, ka apsūdzībā norādīts, ka /pers.A/ un /pers.B/ administratīvās lietas ietvaros sniedza patiesībai neatbilstošus paskaidrojumus par ceļu satiksmes negadījuma faktiskajiem apstākļiem, tiesa vērtējumu šim faktam dod tiesas spriedumā. Tāpat tiesa izvērtē, vai /pers.A/, kā tas norādīts apsūdzībā, ir persona, kura izraisīja ceļu satiksmes negadījumu.

Lai izdarītu secinājumus par šiem faktiem, tiesa izvērtē stāvokli, kāds bija radies uz 2007.gada 6.decembri.

Kā minēts iepriekš, 2007.gada 6.decembrī notika ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā tika bojāta /Nosaukums (tālāk tekstā - /Nosaukums/) piederošā automašīna Toyota Land Cruiser, v.n.z. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/.

Kā noskaidrots lietā, bojājumi automašīnai bijuši tik būtiski, ka tās atjaunošana bijusi ekonomiski nepamatota. Veicot autotehnisko ekspertīzi secināts, ka bojājumi praktiski bijuši pa visu virsbūvi (automašīna ir vēlusies).

Minētā automašīna iegādāta 2007.gada 7.augustā un tās vērtība bijusi Ls 27747. 2007.gada 24.augustā uz rīkojuma pamata automašīna nodota lietošanā /pers.A/ un šajā rīkojumā norādīts, ka lietotāja pienākums saskaņā ar Civillikuma 1972.pantu ir atbildēt par katru savu neuzmanību.

Ceļu satiksmes negadījums 2007.gada 6.decembrī noticis diennakts tumšajā laikā un tā tiešo aculiecinieku nav.

Kā noskaidrots krimināllietas ietvaros, izdzirdot troksni, pa logu no mājas, kas atrodas aptuveni 100-150 metru attālumā no notikuma vietas, notikušo vērojuši /pers.O/, /pers.P/ un arī /pers.R/.

/pers.O/ paskaidro, 2006.gada 6.decembrī ap plkst. 24.00 atradies mājās /adrese B/. Pēc tam, kad pa logu ieraudzījis avarējušo automašīnu, saģērbies, ar automašīnu aizbraucis līdz notikuma vietai, konstatējis, ka automašīna ir apgāzusies uz sāniem un tajā kustas cilvēks, izsaucis ātro medicīnisko palīdzību, kura ieradusies 5-7 minūšu laikā. Pēc mediķu ierašanās atgriezies mājās un turpinājis novērot notiekošo pa logu. Saģērbšanās un aizbraukšana līdz notikuma vietai aizņēmusi 15-20 minūtes. Līdz mediķu ierašanās neviens no automašīnas nav izkāpis, citu cilvēku notikuma vietā nav bijis. ^

Šādas liecības liecinieks sniedzis gan tiesā, gan pirmstiesas procesā, gan arī norādījis paskaidrojumā KNAB un liecību pārbaudē uz vietas.

No /pers.P/ liecībām izriet, ka arī viņš izdzirdējis troksni, pa logu ieraudzījis uz sāniem apgāzušos automašīnu un izsaucis ātro medicīnisko palīdzību. Par notikušo pateicis arī dēlam - /pers.O/, un tad dēls aizbraucis uz notikuma vietu. Viņš zvanījis mediķiem, jo no avarējušās automašīnas neviens nav kāpis, tas ir apmēram pēc 3-4 minūtēm. Kamēr dēls braucis uz notikuma vietu, viņš skatījies pa logu. Liecinieks norāda, ka no avārijas gaismām automašīna, aptuveni metru attālumā, bijusi apgaismota. Automašīna bijusi apgāzusies kreisajiem sāniem. Citas personas notikuma vietā nav redzējis.

No /pers.R/ liecībām izriet, ka arī viņa izdzirdējusi troksni un paskatījusies pa logu, bet neko nav redzējusi. Teikusi dēlam, lai aizbrauc uz notikuma vietu. Liecinieces liecības ir pretrunīgas, jo vienā brīdī viņa liecina par to, ka notikuma vietā bijis tumšs un neko nav redzējusi, otrā - ka redzējusi laternu stabus un gaismas no automašīnas, pie avarējušās automašīnas nevienu cilvēku nav redzējusi.

Tiesas izmeklēšanā nav konstatēti nekādi apstākļi, kas būtu par pamatu minēto liecinieka liecības apšaubīt. Arī tiesa jebkādu pamatotu, loģisku un objektīvu iemeslu, kas lieciniekam dotu pamatu sniegt nepatiesas liecības un apsūdzētos apmelot, neatrod.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartē fiksēts, ka izsaukums saņemts plkst.00.27 un ierašanās notikuma vietā bijusi plkst.00.35.

Aprēķinot matemātiski liecinieku norādītos laikus, ceļu satiksmes negadījuma varēja notikt aptuveni laika posmā ap plkst.00.13.

Visi šie minētie liecinieki notikumu vērojuši periodiski, tāpēc tiesa pieļauj, ka varēja rasties situācija, ka, neskatoties uz to, ka izkļūšana no automašīnas bija apgrūtināta, kādu apstākli viņi varēja nepamanīt, līdz ar to, vienīgi ar šo liecinieku liecībām nevar tikt pierādīts, ka notikuma vietā nav bijusi cita persona.

Nākamie, kas ieradās notikuma vietā ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki - /pers.T/, /pers.V/ (bijusi /uzvārds/) un /pers.S/.

Kā minēts iepriekš un izriet no Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartē fiksētā, notikuma vietā viņi ieradās plkst.00.35.

Visi šie liecinieki norāda, ka automašīna bijusi apgāzusies uz kreisajiem sāniem un ka no tās izvilkts /pers.A/, kuram ātrās medicīniskās palīdzības automašīnā sniegta medicīniskā palīdzība un pēc tam nogādāts Gaiļezera slimnīcā.

Tiesa nesaskata pretrunas liecinieku liecības, līdz ar to arī pamatu tās apšaubīt. Jebkādu pamatotu, loģisku un objektīvu iemeslu, kas lieciniekiem dotu pamatu sniegt nepatiesas liecības un apsūdzētos apmelot, tiesa neatrod.

No liecinieces /pers.T/ liecībām izriet, ka viņa atceras, ka /pers.A/vaimanājis, ka viņš jau ir sastrīdējies ar sievu, ka viņam tāpat jau ir problēmas ģimenē, tagad vēl avārija. /pers.A/teicis, ka pāri ceļam ir skrējis kaut kāds dzīvnieku un viņš ir centies to apbraukt, bet iebraucis grāvī. Vēl /pers.A/teicis, ka strīda dēļ ar sievu ir iedzēris alkoholu un braucis prom no mājām. /pers.A/teicis, ka esot iedzēris pavisam nedaudz, apmēram 100 gramus.

No liecinieces /pers.V/ liecībām tāpat izriet, ka /pers.A/viņām teicis, ka braucis un pēkšņi pāri ceļam pārskrējusi lapsa un viņš, gribēdams izvairīties no sadursmes, nobraucis no ceļa.

Tāpat arī liecinieks /pers.S/ savās pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās norādījis, ka /pers.A/viņam teicis, ka braucis pa ceļu, pēkšņi kaut kas pārskrējis pār ceļu un viņš iebraucis grāvī.

Tiesā gan liecinieks norādīta, ka šī liecības neapstiprina un ar apsūdzēto par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem nav runājis, to, kas rakstīts protokolā nav sapratis, jo neesot bijis pieaicināts tukls, taču tiesa šim paskaidrojumam netic, jo tiesas izmeklēšanā noskaidrots un liecinieces A.Mjasņikova un Ie.Grase paskaidroja, ka A.Mjasņikova ir piedalījusies kā tulks pie liecinieks nopratināšanas.

Paskaidrojums par to, ka /pers.A/teicis, ka viņš vadījis automašīnu un izraisījis ceļu satiksmes negadījumi, ietverts arī visu trīs šo liecinieku paskaidrojumos KNAB.

Lietā nopratināti liecinieki Dz.Daģis un E.Mārtiņš, kuri tobrīd pildīja dienesta pienākumus Valsts policijā un ieradās ceļu satiksmes negadījuma vietā.

Liecinieks Dz.Daģis arī kā automašīnas vadītāju norāda /pers.A/, paskaidrojot, ka notikuma vietā vēl bijuši neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki.

Liecinieks E.Mārtiņš turklāt norāda, ka notikuma vietā klāt būtu bijusi neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna, neviena cilvēka klāt neesot bijis.

Ņemot vērā ceļu policijas darbinieku darba specifiku, tiesa pieļauj, ka Dz.Daģa liecības neatbilst patiesībai, jo tās neapstiprinās ne ar vienām no iepriekš norādīto liecinieku liecībām.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka par ceļu satiksmes negadījumu, tā apstākļiem un vadītāju policiju informējuši medicīnas darbinieki. Šī informācija atspoguļota arī Ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanas protokolā.

Kā noskaidrots ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, tas ir liecinieku liecībām, /pers.A/ notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad /pers.A/ sniegta medicīniskā palīdzība, turklāt atbraukusi ar automašīnu un bijusi ģērbusies mājas drēbes (halāts, čības).

Lieciniece /pers.T/ norāda, ka aptuveni 15 minūtes kopš viņu ierašanās brīža, kad pie avārijas vietas piebraukusi cita automašīna, no kuras izkāpusi sieviete. Sieviete interesējusies, kas /pers.A/kaiš, sākusi kliegt uz /pers.A/- kā viņš tā varējis, kas tagad būšot ar bērniem, ka /pers.A/ir sabojājis visu dzīvi. Sieviete viņai jautājusi vai var izdarīt tā, ka /pers.A/neuzrāda alkohola reibumu.

Šādu informāciju lieciniece norādījusi arī paskaidrojumā KNAB.

Lieciniece /pers.V/ norāda, ka bija pagājis kāds laiciņš kopš viņu ierašanās brīža, kad avārijas vietā uzradusies sieviete. Kā viņa tur nokļuva nav redzējusi, jo bijusi ātrās medicīniskās palīdzības automašīnā. Sieviete painteresējusies par /pers.A/ veselības stāvokli, sapratusi, ka ir sieva. Bija ģērbusies neatbilstoši gadalaikam - kājās, šķiet, čības, kaut kas uzmests uz pleciem.

Liecinieks /pers.S/ norāda, ka uz avārijas vietu atbraukusi sieviete, bijusi uztraukusies un jautājusi, kas noticis. Viņš viņai parādījis avarējušo automašīnu, un viņa satraukusies vēl vairāk. Tad sieviete iekāpusi ātrās medicīniskās palīdzības mašīnā un runājusi ar ārstiem.

Arī no /pers.O/ liecībām izriet, ka ar mazu vieglo automašīnu atbraucis cilvēks staigājis pa notikuma vietu. Viņaprāt, tā bijusi sieviete. Mugurā cilvēkam bijis halāts un mājas čības.

Tiesā nav radušās šaubas par to, ka iepriekš aprakstītā sieviete ir apsūdzētā /pers.B/. Tātad notikuma vietā /pers.B/ varēja ierasties aptuveni plkst.00.50.

2007.gada 14.decembrī /pers.A/nosūtīts paziņojums 27.decembrī ierasties VP RRPP KP birojā saistībā ar administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu.

Paskaidrojumu policijā /pers.A/sniedzis 2007.gada 28.decembrī un tajā norādījis, ka 2007.gada 6.decembrī plkst.00:30 Rīgas rajonā, /adrese/ atradās sievas vadītajā automašīnā Toyota Land Cruiser ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/. Pēkšņi uz braucamās daļas izskrējusi lapsa. Sieva nenovaldīja automašīnu, un nobrauca no braucamas daļas un apgāzās. Ar /pers.A/ palīdzību sieva esot izkļuvusi no automašīnas un devās pēc palīdzības. Pa to laiku /pers.A/mēģināja izkļūt no automašīnas pa vadītāja pusi. No gūtajām traumām /pers.A/zaudējis samaņu un nācis pie apziņas, kad vilkts ārā no automašīnas.

Arī /pers.B/ šajā dienā sniegusi paskaidrojumu un tieši tāpat kā /pers.A/norādījusi, ka 2007.gada 6.decembrī plkst.00:30 /adrese/ vadīja transportlīdzekli Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kad uz ceļa braucamās daļas pēkšņi izskrēja lapsa. Izvairoties no dzīvnieka sabraukšanas, strauji pagrieza stūri pa labi, kā rezultātā netika galā ar transportlīdzekļa vadību un nobrauca no ceļa braucamās daļas labajā pusē, iebrauca kokos un apgāzās. Ar vīra palīdzību izlīda no automašīnas, pārliecinājās, ka ar vīru vairāk vai mazāk viss ir kārtībā un skrēja pēc palīdzības uz mājām. Telefons /pers.B/ nebija līdzi. Kad atgriezās atpakaļ notikuma vietā, vīrs jau bija ātrās palīdzības mašīnā. Dakteri pateica, ka vedīšot uz slimnīcu ,,Gaiļezers”, bet dzīvībai bīstams nekas neesot. Šoka stāvoklī /pers.B/ skrēja uz mājām pārģērbties un nomierināt bērnus. Tad braukusi uz slimnīcu ,,savākt” vīru. Savu vainu izdarītajā pilnībā atzīst.

Kā norādīts Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja priekšnieka 2010.gada 19.februāra lēmumā, tieši uz šo paskaidrojumu pamata pieņemts lēmums 2007.gada 28.decembra lēmums.

Liecinieks V.Lizanders, kurš pieņēma paskaidrojumus un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, paskaidro, ka uz apsūdzēto nopratināšanas brīdi šaubas, ka sniegtas nepatiesas liecības, viņam nav radušās. Materiālu nodevis un lēmumu pieņēmis priekšnieks.

VP RRPP KP biroja 3.nodaļas priekšnieks B.Gritāns, kurš pieņēmis galīgo lēmumu, kā liecinieks tiesas izmeklēšanā nav nopratināts.

Vērtēt un spriest par policijas darbinieku objektivitāti administratīvās lietas ietvaros šajā spriedumā, nav tiesas pienākums, jo šie apstākļi neietekmē inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu un apsūdzēto vainu. Neskatoties uz to, ka lēmums bijis pieņemts pēc faktiem, un arī tiesas ieskatā nebija objektīvs, /pers.A/ un /pers.B/ labi zināja policijas pieņemtā lēmuma rezultātu, tas ir to, ka policija atzinusi, ka transporta līdzekļa vadītāja bijusi /pers.B/, nevis /pers.A/.

Savā paskaidrojumā /pers.B/ norādījusi, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma ar vīra palīdzību izlīdusi no automašīnas, pārliecinājās, ka ar vīru vairāk vai mazāk viss ir kārtībā un skrēja pēc palīdzības uz mājām, telefons /pers.B/ neesot bijis līdzi.

Šāds paskaidrojums ir neloģisks un patiesībai neatbilstošs.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka /pers.B/ ir medicīniskā izglītība, līdz ar to maz ticams, ka rodoties situācijai, kad noticis ceļu satiksmes negadījums un tajā cietis tuvs cilvēks, viņa pati nav centusies sniegt pirmo palīdzību un nekavējoties izsaukt ātro medicīnisko palīdzību.

Neloģisks un neticams ir arī viņas paskaidrojums par to, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma viņa skrējusi uz māju pēc palīdzības, jo ir noskaidrots, ka /pers.A/ telefons ir bijis, turklāt aptuveni tajā laikā viņš ir zvanījis uz /pers.B/ telefonu un ir notikusi saruna. Pat, ja pieļauj, ka /pers.B/ pati tobrīd atradusies notikuma vietā un telefons atradies citā vietā, apsūdzētajiem bija iespēja pašiem notikuma vietā vērsties pēc palīdzības, jo /pers.A/telefons atradies uz vietas.

Lietā nav pierādījumu tam, ka /pers.B/ vispār pēc ceļu satiksmes negadījuma būtu zvanījusi palīdzības dienestam. Turklāt notikuma vietā viņa ieradusies vieta, bez jebkādas papildus palīdzības.

Liecinieks /pers.D/ paskaidro, ka /pers.A/ 5.decembra vakarā viesojies pie viņa mājās. Kā viņš atbraucis un kā aizbraucis, vai viņu kāds vedis, nav redzējis. /pers.A/sazvanījies ar sievu un devies prom. Attālums no viņa mājas līdz /pers.A/ mājai esot 4-5 km.

Lietā ir noskaidroti apsūdzēto telefona numuri un no SIA „Latvijas Mobilais telefons” elektroniskās informācijas sistēmas datu izdrukas, redzams, ka no Nr. /numurs/(lietotājs /pers.B/) uz Nr./numurs/ (lietotājs /pers.A/) veikti zvani 5.decembrī plkst. 22.08, 6.decembrī plkst.0.13 (sarunas ilgums 15 sekundes). Citu sarunu šo abonentu starpā šajā laikā nav bijis.

Apsūdzēto aizstāve tiesu debatēs norāda uz to, ka lietā nav veikta fonoskopiskā (skaņu ierakstu) ekspertīze, ka tieši /pers.B/ konkrētajā laikā un vietā izmantojusi konkrēto mobilo telefonu.

Tiesa norāda, ka lietā nav veikta telefonsarunu noklausīšanās un veikts sarunas ieraksts, līdz ar to šāda ekspertīze ir neiespējama.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka attālums no apsūdzēto mājas līdz liecinieka mājai ir 3,904 km, attālums no /pers.D/ mājas līdz ceļu satiksmes negadījuma vietai - 800 metru.

Pieļaujot, ka /pers.B/ savu telefonu pēc sarunas bija atstājusi mājās, spriežot loģiski, laika posmā no sarunas pa telefonu līdz ceļu satiksmes negadījuma brīdim, viņa nevarēja paspēt atbraukt no mājām pakaļ /pers.A/, pagaidīt, kamēr /pers.A/ar kruķu palīdzību atnāk līdz automašīnai, iekāpj automašīnā, apgriezties un braukt atpakaļ, nobraukt apmēram vienu kilometru, avarēt.

Ņemot vērā tās nakts metroloģiskos apstākļus, iespējamo automašīnas braukšanas ātrumu šajā ceļa posmā, ceļa no apsūdzēto mājas līdz /pers.D/ paietu apmēram 6 (braucot ar ātrumu 40 km/h) līdz 12 minūtes (braucot ar ātrumu 20 km/h).

Apsūdzētais /pers.A/ savās liecībās norādījis, ka šis laiks esot no 10 līdz 15

minūtēm.

Ja minētajam laikam vēl pieskaita braukšanu no /pers.D/ mājas līdz ceļu satiksmes negadījuma vietai, šajā laikā liecinieks /pers.P/ jau skatījās uz avārijas vietu un zvanīja ātrās medicīniskās palīdzības dienestam, bet /pers.O/ bija ceļā no savas mājas uz avārijas vietu.

Kā liecinieks /pers.A/liecinājis, ka neatceras vai viņš zvanīja no sava mobilā telefona sievai vai sieva zvanīja viņam no sava mobilā telefona, lai pateiktu, ka var braukt pakaļ. Sieva atbraukusi pakaļ ar Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ un gaidījusi /pers.A/uz ielas, kamēr viņš no /pers.D/ mājām ar kruķu palīdzību aizgājis līdz mašīnai un apsēdies blakus sievai, t.i. vadītāja vietai blakus labajā pusē. Sieva braukusi pie stūres. Viņi brauca mājās uz Upesciemu. Aizbraukuši līdz gandrīz Langstiņu beigām un tad notika ceļu satiksmes negadījums. Tas ir apmēram kilometru no /pers.D/ mājām. /pers.A/atceras, ka mašīna pret kaut ko atsitusies, noskrējusi no ceļa un apgāzusies. Sieva uzkritusi /pers.A/virsū. Pēc tam viņš sievu izstutējis ārā pa kreiso logu. Tas esot bija vaļā. Tālāk /pers.A/ neko neatceroties. Attapies tikai nākamajā dienā jau mājās. Sieva esot stāstījusi, ka viņš bijis arī slimnīcā, bet pats to neatceras.

Kā lieciniece /pers.B/ liecināja, ka mašīna nobraukusi no ceļa un laikam apgāzās. /pers.B/ to tiešām neatceroties. Pēc avārijas esot skrējusi uz mājām, bet kāpēc, paskaidrot nevar.

Liecinieki /pers.O/ un /pers.P, kā arī ātrās medicīniskās palīdzības darbinieki liecina, ka avarējusī automašīna bija apgāzusies uz kreisajiem sāniem, līdz ar to fiziski /pers.A/ nevarēja izstumt /pers.B/ pa kreisās puses durvīm vai logu.

Attālums no notikuma vietas līdz /pers.A/ mājai ir aptuveni 3 km, tas nozīmē, ka atbilstoši fizikas likumiem /pers.B/, ejot vai pat skrienot (ejot ātrā solī vidējais kustības ātrums 6,1 km/h (1,7m/s); skrienot vidējais kustības ātrums 12,7 km/h (3,5m/s), līdz mājai varēja nokļūt ātrākais aptuveni 15-30 minūtēs.

Lietā nav pierādījumu tam, ka /pers.B/ aktīvi nodarbotos ar sportu, līdz ar to ir maz ticams, ka visu 3 km attālumu viņa būtu skrējusi.

Tātad, ja /pers.B/ vēl pēc negadījuma būtu devusies mājās un pēc tam atgriezusies, viņa nepaspētu atgriezties plkst.00.50.

Neloģisku un patiesības neatbilstošu apsūdzētās paskaidrojumu padara arī tas, ka uz negadījuma vietu viņa ieradusies laika apstākļiem neatbilstošā, turklāt mājas apģērbā.

Faktu, ka apsūdzētā bijusi šādās drēbēs viņa pati apstiprina savā paskaidrojumā, norādot, ka pēc tam, kad dakteri pateikuši, ka vedīšot /pers.A/uz slimnīcu, šoka stāvoklī viņa skrējusi uz mājām pārģērbties un nomierināt bērnus.

Tāpat šaubas par apsūdzētās paskaidrojumu, ka viņa vadījusi automašīnu, un izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu rada liecinieka /pers.S/ liecība, ka uz avārijas vietu atbraukusi sieviete, bijusi uztraukusies un jautājusi, kas noticis, viņš viņai parādījis avarējušo automašīnu, un viņa satraukusies vēl vairāk.

Ja apsūdzētā pati būtu izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un zinājusi tā sekas, loģiski spriežot, šādas reakcijas nebūtu.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka 2007.gada 6.decembra pēcpusdienā apsūdzētā /pers.B/ izsaukusi ģimenes ārsti /pers.AB/ un viņai konstatēti miesas bojājumi - galvas pakausī hematoma 2 cm diametrā, uz labās rokas hematoma 3 cm diametrā.

Būdama nopratināta kā lieciniece, /pers.AB/ norāda, ka viņa neatceras vai /pers.B/ ir stāstījusi, pie kādiem apstākļiem guvusi traumu, dokumentos norādīts, ka - pēc traumas.

Veicot komplekso tiesu psiholoģisko-tiesu medicīnas ekspertīzi apsūdzētā paskaidrojusi, ka smadzeņu satricinājumu vieglā formā viņa guvusi 2007.gadā autoavārijā.

Tiesai nav pamata apšaubīt ārstes /pers.AB/ kompetenci un to, ka 2007.gada 6.decembrī apsūdzētajai bija konstatēti minētie miesas bojājumi, taču lietā nav neviena pierādījuma, ka tie iegūti ceļu satiksmes negadījuma rezultātā.

Izvērtējot visus minētos pierādījumus, kas attiecas uz ceļu satiksmes negadījumu, un apsūdzēto paskaidrojumus administratīvās lietas ietvaros, tiesa atzīst, ka apsūdzētie snieguši patiesībai neatbilstošus paskaidrojumus, un ka 2007.gada 6.decembrī automašīnu Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, vadīja un ceļu satiksmes negadījumu izraisīja /pers.A/.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka /pers.A/alkoholiskos dzērienus būtu lietojis tikai pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz ar to secināms, ka transportlīdzekli viņš vadījis un ceļu satiksmes negadījumu izraisījis, būdams alkohola reibumā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 150.panta 4.punktu apsūdzētajam ir tiesības neliecināt un atbilstoši šā likuma 126.panta otrajā daļā noteikts, ka pierādīšanas pienākums tiesā ir apsūdzības uzturētājam. Taču šā panta pirmajā daļā teikts, ka par pierādīšanas subjektiem uzskatāmas visas kriminālprocesā iesaistītās personas, kurām ar šo likumu uzlikts pienākums vai piešķirtas tiesības veikt pierādīšanu.

Kriminālprocesa likums neuzliek pierādīšanas pienākumu apsūdzētajam, taču saskaņā ar šā likuma 60. panta pirmās daļas 8.punktu ir tiesība sniegt liecību. Liecības sniegšana nav uzskatāma par sava nevainīguma pierādīšanu, taču tā var dot iespēju izvērtēt rīcības motīvus.

Apsūdzētā /pers.B/ tiesas izmeklēšanā atteikusies liecināt, apsūdzētais /pers.A/ aprobežojies ar paskaidrojumiem saistībā ar apdrošināšanas gadījumu, nepieskaroties ceļu satiksmes negadījumam, norādot vienīgi uz to, ka 2007.gada 6.decembrī automobili viņš nevadīja, jo bija pārcietis abu ceļgalu locītavu operācijas, tādējādi viņam pat nebūtu iespējas veikt produktīvas darbības transportlīdzekļa vadīšanā.

Tiesas izmeklēšanā ir noskaidrots, ka laika posmā no 2007.gada nogales līdz 2008.gada 11.janvārim apsūdzētajam bijusi darba nespējas lapa, ka 2007.gada novembrī viņam veikta kreisās kājas operācija un ka viņš ir pārvietojies ar kruķiem.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka automašīnai Toyota Land Cruiser, šasijas Nr./numurs/, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, bijusi automātiskā pārnesumkārba, lietā nav objektīvu pierādījumu tam, ka apsūdzētā veselības stāvoklis uz 2007.gada 6.decembri ir bijis tāds, kas liedzis viņam vadīt minēto transporta līdzekli, līdz ar to apsūdzētā arguments par viņa spēju vadīt transporta līdzekli nav attaisnojies un to, ka transporta līdzekli viņš nav vadījis, nepierāda.

Apsūdzībā norādīts, ka /pers.A/un /pers.B/ patiesībai neatbilstošus paskaidrojumus par ceļu satiksmes negadījuma faktiskajiem apstākļiem administratīvās lietas ietvaros sniedza ar mērķi, lai panāktu apdrošināšanas prēmijas izmaksu /Nosaukums/.

2007.gada 8.augustā starp /Nosaukums/ un AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” noslēgts apdrošināšanas līgums, kurā noteikti gadījumi, kad apdrošinātajam ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī tā pielikumā (apdrošināšanas noteikumi Nr.71.01, kas ir neatņemama līguma sastāvdaļa un par to esamību ir norādīts līgumā) noteikti gadījumi, kad atlīdzība netiek izmaksāta.

No apdrošināšanas līguma izrietošās līgumiskās attiecības regulē likums „Par apdrošināšanas līgumu” un uz tā pamata noslēgtais apdrošināšanas līgums, kura neatņemama sastāvdaļa ir šī līguma vispārīgie un sevišķie noteikumi.

Konkrētajā gadījumā lietā netiek apstrīdēts, ka apdrošināšanas līguma sastāvdaļa ir noteikumi Nr. 71.01, uz ko norādīts arī polisē. /Nosaukums/ nebija apstrīdējusi šo noteikumu spēkā esamību, līdz ar to noteikumi bija saistoši abām pusēm.

Tātad atbilstoši šim līgumam ceļu satiksmes negadījums ar automašīnu Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, ir bijis pamats apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai.

Apdrošināšanas līgumu parakstījis /pers.A/, no kā ir izdarāms secinājums, ka viņš zināja šī līguma saturu un arī apdrošināšanas noteikumus, kuru 9.1.9.punkts nosaka, ka apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja transportlīdzeklis vadīts atrodoties alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Arī paskaidrojumos KNAB /pers.A/norāda par minēto līgumu, apdrošināšanas noteikumiem Nr.71.01 un tālāk arī par vienošanos izmaksu lietā.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka /pers.A/savus /Nosaukums/ priekšsēdētāja pienākumus sava veselības stāvokļa dēļ uz 2007.gada 6.decembri nav pildījis un pierādīts, ka /Nosaukums/ priekšsēdētāja v.i. /pers.D/ 2007.gada 10.decembrī pārstāvēt /Nosaukums/ intereses un kārtot visas nepieciešamās formalitātes AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”, kuras saistītas ar sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas gadījumu Nr.71.1.079756 transportlīdzeklim Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ pilnvarojis /Nosaukums/ izpilddirektore /pers.C/ un /pers.C/ 2007.gada 11.dcembrī, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, iesniegusi par to iesniegumu AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”.

No /pers.D/ liecībām izriet, ka par ceļu satiksmes negadījumu viņš uzzinājis jau naktī no /pers.B/. /pers.B/ paskaidrojusi, ka noticis ceļu satiksmes negadījums un /pers.A/nokļuvis slimnīcā. Izņemt automašīnu no speciālās stāvvietas viņš uzdevis /pers.E/.

Kā redzams no lietā iegūtajiem pierādījumiem, tiešām visas nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar apdrošināšanas gadījumu veikusi un visus dokumentus līdz vienošanās slēgšanas brīdim no /Nosaukums/ puses parakstījusi /pers.C/.

No /pers.C/ liecībām izriet, ka bijusi /Nosaukums/ izpilddirektore /pers.A/ un /pers.D/ bijis viņas tiešie priekšnieki. Darba nespējas laikā /pers.A/darbā ieradies tikai reizēm, lai parakstītu kādus dokumentus un piedalītos /Nosaukums/ sēdēs. Par to, ka /pers.A/ iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā viņi avārijas naktī pazvanījis un pastāstījis /pers.D/. Par to, vai avārijas brīdī /pers.A/bijis viens, vai kopā ar sievu, viņa nezinot. Sazinoties ar apdrošinātāju, viņa AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” uzrakstījusi iesniegumu. Pirms rakstījusi iesniegumu, runājusi gan ar /pers.A/, gan /pers.B/ un viņi abi stāstījuši, ka Ceļu satiksmes negadījuma laikā pie automašīnas stūres bijusi /pers.B/. Par negadījuma apstākļiem iesniegumā rakstījusi no viņu vārdiem.

Iesniegumā AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” norādītie ceļu satiksmes negadījuma apstākļi atbilst tiem, ko vēlāk, tas ir, 2007.gada 28.decembrī apsūdzētie administratīvās lietas ietvaros norādīja paskaidrojumos.

Tiesa nepiekrīt liecinieces /pers.C/ paskaidrojumiem tiesā, ka iesniegumu viņa pildījusi pēc ceļu policijas informācijas, ko viņai uzrādījis apdrošinātājs, jo iesniegumā norādīties apstākli uz to brīdi policijai vēl nebija zināmi.

Pamatojoties uz minēto iesniegumu un informāciju par ceļu satiksmes negadījumu no Valsts policijas, kas bija iegūta pamatojoties uz apsūdzēto paskaidrojumiem, AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” 2008.gada 9.janvārī pieņēma lēmumu izmaksu lietā K07/6839 izmaksāt /Nosaukums/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 23 973,41 apmērā. Tālāk 2008.gada 7.martā /pers.A/ kā /Nosaukums/ priekšsēdētājs noslēdza ar AS ,,Wess” un AAS „Baltijas apdrošināšanas nams” trīspusēju vienošanos Nr.JD-7.2./08-39 par līdzvērtīga transportlīdzekļa iegādi, saskaņā ar kuru 2008.gada 23.martā AAS „Baltijas Apdrošināšana Nams” izmaksāja /Nosaukums/ paredzēto apdrošināšanas atlīdzību Ls 23 900 apmērā AS „Wess”, bet jau 2008.gada 7.martā nodeva /Nosaukums/ /pers.A/ personā līdzvērtīgu transporta līdzekli Toyota Land Cruiser, šasijas numurs Nr. /numurs/. 2008.gada 13.martā minētais transporta līdzeklis tika reģistrēts CSDD kā /Nosaukums/ īpašums.

No minētā izriet, ka patiesībai neatbilstošie paskaidrojumi par ceļu satiksmes negadījuma faktiskajiem apstākļiem administratīvās lietas ietvaros sniedza ar mērķi, lai panāktu apdrošināšanas prēmijas izmaksu /Nosaukums/.

Turklāt šādi paskaidrojumi sniegti arī /pers.C/, kurai bijis uzlikts pienākums pārstāvēt /Nosaukums/ intereses un kārtot visas nepieciešamās formalitātes AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”, kuras saistītas ar sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas gadījumu Nr.71.1.079756 transportlīdzeklim Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/.

Apsūdzētais savos paskaidrojumos tiesā norāda, ka viņam vispār neesot bijis zināms, ka /Nosaukums/ būtu vērsusies ar pieteikumu par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošināšanas sabiedrībā.

Tiesa šādam apgalvojumam netic, jo no /pers.C/ paskaidrojumiem izriet, ka gan pirms iesnieguma iesniegšanas, gan dažas dienas vēlāk viņa sazinājusies ar /pers.A/, turklāt /pers.A/, neskatoties uz darba nespēju, /Nosaukums/ apmeklējis un reizēm pat pildījis savus pienākumus.

Apsūdzētie apsūdzēti par krāpšanu, un krāpšanas priekšmets konkrētajā gadījumā ir apdrošināšanas atlīdzība.

Krimināllikuma 177.panta subjektīvā puse izpaužas tiešā nodoma veidā, persona apzinās savu darbību nepieļaujamību, paredz zaudējumu nodarīšanu mantas īpašniekam prettiesiskās mantas paņemšanas gadījumā, kā arī vēlas mantu iegūt. Par to, ka krāpšanas gadījumos persona rīkojas ar tiešu nodomu, liecina šīs rīcības motīvs un mērķis.

Krāpšanā vainīgās personas subjektīvā attieksme pret nodarījumu izpaužas tieša nodoma veidā, kur vainīgais apzinās, ka viņa darbības nav atļautas, paredz zaudējumu nodarīšanu cietušajam un vēlas iedzīvoties no prettiesiski iegūtā mantiskā labuma. Konkrētajā gadījumā, apsūdzētajiem apzinoties, ka /Nosaukums apdrošināšanas atlīdzība nepienākas, zinot sasitās automašīnas vērtību un stāvokli pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī to, ka /pers.A/ saistībā ar automašīnu jāatbild par katru savu neuzmanību, no kā izriet, ka /Nosaukums/ nesaņemot apdrošināšanas atlīdzību, tā būtu jāatlīdzina no saviem personiskajiem līdzekļiem, tiesa secina, ka apsūdzētajiem bija motīvs un mērķis veikt krāpnieciskas darbības.

No liecinieces /pers.C/ liecībām izriet, ka /Nosaukums/ noteikti piedzītu zaudējumus no /pers.A/, ja apstiprinātos, ka viņš ir vainīgs ceļu satiksmes negadījumā un tie būtu jāsedz zaudējumi vai nu brīvprātīgi vai tiesas ceļā. Tā kā automašīna Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas /TL numurs/, bija pavisam jauna, /Nosaukums/ nevarētu to arī norakstīt.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 3. pantu vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Ņemot vērā to, ka ceļu satiksmes negadījumā bojātā automašīna bijusi /Nosaukums/ īpašums un tās vērtība bijusi ne mazāka kā Ls 27747, arī tiesas ieskatā, automašīnas norakstīšana un zaudējumu nepiedzīšana no /pers.A/ būtu pretēja valsts un Garkalnes novada iedzīvotāju intereses.

Krāpšanas subjektīvo pusi raksturo mantkārīgs motīvs. Mantkārība ir konstatējama gan tad, kad persona veikusi nelikumīgas darbības nolūkā gūt kādu materiālu labumu sev, gan arī tad, ja darbības veiktas citas personas interesēs, proti, labuma guvējs ir cita persona.

Fakts, ka apsūdzētie paši nav ieguvuši nedz mantu, nedz tiesības uz mantu, neatbrīvo viņus no atbildības par krāpšanu un neietekmē darbību juridisko kvalifikāciju, jo iegūstot mantu, kas konkrētajā gadījumā ir apdrošināšanas atlīdzība, viņi ir radījuši iespēju izvairīties no materiālā kaitējuma atlīdzības no personiskajiem līdzekļiem.

Krāpšana ir noziedzīgs nodarījums ar materiālu sastāvu - nodarījums atzīstams par pabeigtu ar brīdi, kad persona prettiesiski ieguvusi svešu mantu vai tiesības uz mantu.

Konkrētajā gadījumā noziedzīgais nodarījums pabeigts tad, kad, kad saskaņā ar 2008.gada 7.marta trīspusēju vienošanos starp /Nosaukums, AS ,,Wess” un AAS „Baltijas apdrošināšanas nams” 2008.gada 23.martā AAS „Baltijas Apdrošināšana Nams” izmaksāja /Nosaukums/ paredzēto apdrošināšanas atlīdzību Ls 23 900 apmērā AS „Wess”

Nevar atzīt, ka šo vienošanos /pers.A/ parakstījis tikai formāli kā dokumentu par jaunas automašīnas iegādi, jo no tās teksta nepārprotami izriet, ka tā saistīta ar apdrošināšanas gadījumu, kas attiecas uz automašīnu Toyota Land Cruiser, šasijas Nr.

/numurs/, valsts reģistrācijas №. /TL numurs/.

Kā minēts iepriekš, saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta pirmo daļu krāpšana ir svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu.

Krāpšanas objekts ir cietušā mantiskās intereses. Objektīvi krāpšana izpaužas kā svešas mantas vai tiesības uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Mantas iegūšana krāpšanas ceļā izpaužas tādējādi, ka vainīgais apmāna cietušo, kura īpašumā vai valdījumā atrodas manta un apmānītais, būdams maldināts, mantu vai arī tiesības uz mantu šai personai atdod labprātīgi uzskatot, ka tā viņam pienākas. Ļaunprātīga uzticības izmantošana izpaužas tādējādi, ka vainīgais nolūkā iegūt svešu mantu vai tiesības uz mantu, izmanto līguma vai citādas tiesiskās attiecības, kas pamatotas uz savstarpēju uzticēšanos, un tā rezultātā vainīgais cietušā uzticību izmanto pretēji viņa interesēm.

Veicot krāpnieciskās darbības, persona apzināti izmanto viltu vai citu personu uzticēšanos noziedzīga mērķa sasniegšanai. Nodarījums nevar tikt kvalificēts kā krāpšana, ja nav iegūti pierādījumi tam, ka persona apzināti maldinājusi citu personu vai izmantodama viņas uzticēšanos.

Ievērojot krāpšanas juridisko dabu, persona, nododot krāpniekam mantu vai tiesības uz mantu, neapzinās nodarījuma noziedzīgu raksturu, bet uztver to kā civiltiesiskās vai komerciālās attiecības.

Tāpat krimināltiesību teorijā atzīts, ka krāpšana atzīstama par izdarītu ar viltu, ja mantas nolaupīšana ir notikusi, paziņojot cietušajam, viņa pārstāvim, valsts vai vietējās pašvaldības institūciju darbiniekiem nepatiesas ziņas vai arī noslēpjot faktus, kurus vajadzēja paziņot, tādā veidā maldinot cietušo, viņa pārstāvjus vai citas personas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par personai piederošo mantu vai mantiskām tiesībām. Krāpšana izdarīta, ļaunprātīgi izmantojot personas uzticēšanos, ja persona izmanto viņai dāvāto uzticību pretēji cietušā interesēm, lai nelikumīgi iegūtu viņa mantu vai tiesības uz to.

Apsūdzībā norādīts, ka /pers.A/ un /pers.B/, darbojoties saskaņoti, ar viltu bija radījuši /Nosaukums/, kā apdrošināšanas ņēmējam, legālu pamatu saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ar viltu izvairījās no materiālā kaitējuma Ls 23 900 apmērā samaksas no saviem finanšu līdzekļiem un ar viltu ieguva /Nosaukums/ īpašumā citu automašīnu. Tāpat norādīts, ka /pers.A/, izmantojot AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” darbinieku uzticēšanos, noslēpa faktus par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā un ceļu satiksmes negadījuma patiesajiem apstākļiem.

/Nosaukums/ deputāts /pers.H/ liecina, ka /Nosaukums/ darbinieki neko par ceļu satiksmes negadījumu nezināja. Un tas, ka 2007.gada decembrī /pers.A/ bija slimnīcā, nevienam nekādu izbrīnu neizraisīja, jo /pers.A/ diezgan regulāri gulēja slimnīca, jo ir izbijis regbists un ārstēja dažādas traumas. Nevienam arī neienāca prātā noskaidrot, kur tajā brīdī atrodas /Nosaukums/ piederošā automašīna Toyota Land Cruiser, ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/.

/pers.G/, kurš 2007.gadā bija /Nosaukums/ ekonomists liecina, ka 2007.gada decembrī /Nosaukums/ priekšsēdētājam /pers.A/ bijusi uz darba nespējas lapa un /Nosaukums/ darbiniekiem bija pateikts, ka /pers.A/ ir ceļgala plānveida operācija. Līdz ar to /pers.G/ nodomājis, ka /pers.A/ lietošanā nodotā /Nosaukums/ automašīna

Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ atrodas pie viņa mājas. /pers.G/ liecina, /Nosaukums/ uz 2007.gada 31.decembri bija jāveic inventarizācija. Ilgstoši netika izdots rīkojums par inventarizācijas komisijas sasaukšanu. /pers.G/ nevarēja saprast, kāpēc notiek šāda aizkavēšanās. Inventarizācija notika tikai 2008.gada marta sākumā. Veicot inventarizāciju, materiālās vērtības tika pārbaudītas pēc atrašanās dabā, netika salīdzināti piem., automašīnu šasijas numuri. Tādēļ fakts par to, ka /Nosaukums/ piederošajai automašīnai ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ ir cits šasijas numurs, paslīdēja garām.

Tikai tad, kad pret /pers.G/ 2008.gada 10.martā tika uzsākta atlaišana no darba procedūra, /pers.G/ nolēma pārbaudīt materiālās vērtības un arī Toyta Land Cruiser /TL numurs/ šasijas numuru un konstatēja, ka šasijas numurs neatbilst tam numuram, kāds bija ņemts /Nosaukums/ bilancē. /pers.G/ liecina, ka pieprasījis informāciju no CSDD un aizbraucis arī uz WESS servisu K. Ulmaņa gatvē, lai paskatītos vai tiešām tur atrodas avarējusī /Nosaukums/ piederošā automašīna. Par konstatētajiem faktiem /pers.G/ ir uzrakstījis iesniegumu KNAB.

Tāpat liecinieks paskaidro, un arī no viņa iesnieguma Valsts kontrolei izriet, ka /pers.A/ faktu, kas saistīts ar /Nosaukums/ piederošās automašīnas iekļūšanu ceļu satiksmes negadījumā, centies maksimāli noslēpt.

Izvērtējot /pers.G/ iesniegumu un veicot pārbaudi arī KNAB konstatējis noziedzīga nodarījuma pazīmes, tas ir, krāpšanu.

Tiesas izmeklēšanā ir noskaidrots, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma automašīna Toyota Land Cruiser, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, šasijas Nr. /numurs/ no speciālās policijas stāvvietas Salaspilī nogādāta /pers.D/ sievas īpašumā /Nosaukums B/, ka tā aizstāta ar līdzvērtīgu automašīnu Toyota Land Cruiser, šasijas numurs Nr. /numurs/, kurai ir tāda pati krāsa, kā avarējušai automašīnai un ka jaunajai automašīnai pārreģistrēts sasistās automašīnas valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, taču tiesa negūst apstiprinājumu tam, ka minētās darbības kait kādā veidā ir ietekmējuši apsūdzētie.

Minētie fakti varēja būt pamats tam, ka tika radītas aizdomas par nelikumīgām darbībām, taču tiesa neatzīst, ka tiesas izmeklēšanā būtu pierādīts, ka tie sasaistāmi ar apsūdzēto nodomu. Apsūdzēto krāpnieciskās darbības izpaudās tajā, ka viņi apzināti slēpa ceļu satiksmes negadījuma patiesos apstākļus, lai /Nosaukums/ būtu tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību.

Šo faktu apstiprina ne vien apsūdzēto sniegtie patiesībai neatbilstošie paskaidrojumi, bet arī /pers.G/ liecība par to, ka, uzzinot par sasisto automašīnu, /pers.A/ jautājis viņam, ko viņš meklē servisā, lai viņš liekas mierā. /pers.A/ pa telefonu apgalvojis, ka /Nosaukums/ automašīna atrodas pie viņa mājas - Upesciemā un, ka servisā esošā automašīna neesot /Nosaukums/ automašīna. Pēc tam, kad /pers.A/ atgriezies no atvaļinājuma, viņam atzinies, ka tiešām ir iekļuvis avārijā un labi, ka ir palicis dzīvs. /pers.A/ teicis, ka šo jauno džipu esot nopircis pats par savu naudu pašvaldības vajadzībām.

Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka liecinieks informāciju par sasisto automašīnu ieguvis no /pers.H/, bijis materiāli atbildīgā persona, līdz ar to ieinteresēts patiesības noskaidrošanā.

Tāpat tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka jau pēc ceļu satiksmes negadījuma viņš atlaists no darba, taču minēto iemeslu tiesa neuzskata par pamatu tam, ka šī iemesla dēļ viņš sniedzis patiesībai neatbilstošas liecības un informāciju, jo gan pirmstiesas procesā, gan tiesas izmeklēšanā šī informācija ir apstiprinājusies.

Tas, ka apsūdzētais /pers.A/ pats personiski nav sniedzis paskaidrojumus AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” un pats nav iesniedzis pieteikumu un citus dokumentus un piedalījies jebkādās pārrunās, neizslēdz to, ka viņš ir izmantojis AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” darbinieku uzticēšanos, jo noslēpa faktus par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā un ceļu satiksmes negadījuma patiesajiem apstākļiem.

Ar vārdu „viltus” latviešu valodā saprot viltīgumu, neīstu, patiesībai neatbilstošu.

Tiesa nekonstatē, ka apsūdzēto darbības radot /Nosaukums/, kā apdrošināšanas ņēmējam, legālu pamatu saņemt apdrošināšanas atlīdzību, iegūstot /Nosaukums/ īpašumā citu automašīnu, un pašiem izvairījās no materiālā kaitējuma samaksas no saviem finanšu līdzekļiem viņi veikuši bez nodoma, vai aiz neuzmanības. Tiesas izmeklēšanā nav apstiprinājies tas, ka AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” pasniegtā informācija bijusi patiesa.

Apstāklis, ka apdrošinātājam ir tiesības lemt par to, vai izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību neskatoties ne uz kādiem blakus apstākļiem, neietekmē apsūdzēti vainu, jo apsūdzēto rīcības rezultātā, viņiem šāda iespēja pat nav pastāvējusi.

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (skat. U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lpp., 27.lpp.).

Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir materiāls noziedzīga nodarījuma sastāvs, kas satur ne tikai pazīmes, kas raksturo prettiesisko darbību, bet arī kaitīgās sekas. Lai būtu pamats personas saukšanai pie kriminālatbildības par šo noziedzīgo nodarījumu, obligāti jāpastāv cēloņsakarībai starp prettiesisko darbību un Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētajām sekām, turklāt šī cēloņsakarība ir jākonstatē.

Krāpšana atzīstama par izdarītu lielā apmērā un kvalificējama saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta trešo daļu, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (likuma „Par Krimināllikuma spēka stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pants).

Nozieguma pabeigšanas brīdī, tas ir 2008.gada martā minimālā mēnešalga Latvijas Republikā bija Ls 160 (2007.gada 28.augusts Ministru kabineta noteikumu Nr.592 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punkts ), tātad nepieciešams konstatēt, ka krāpšana izdarīta lielā apmērā, proti, apmērā, kas sasniedz vismaz Ls 8000.

Apsūdzēto krāpniecisko darbību rezultātā, AAS „Baltijas Apdrošināšanas Nams” izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību Ls 23900 apmērā, kas sasniedz Ls 8000 un līdz ar to ir atzīstams, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts lielā apmērā.

Personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās pastāv tajos gadījumos, kad divas personas par kopīgi izdarāmo nodarījumu vienojušās pirms prettiesisko darbību uzsākšanas, kas tieši vērstas uz noziedzīga nodarījuma realizēšanu. Vienošanās esamība kā fakts raksturo personu subjektīvo sakarību, jo liecina par noziedzīgas grupas dalībnieku informētību, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā bez viņa piedalās vēl viena persona un viņu darbības veido vienotu prettiesisko aktu, kurā iekļauti noziedzīga nodarījuma sastāva elementi. Turklāt šāda apzināšanās radusies pirms tikusi uzsākta nodarījuma objektīvās puses izpildīšana. (D.Podprigora. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā. Biznesa augstskola Turība, Rīga, 2008).

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās jānorobežo no divu personu vienlaikus izdarītiem atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem, kaut arī tās būtu savstarpēji informētas par katras izdarīto prettiesisko darbību, bet darbības nav kopīgas un saskaņotas (U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums. Tiesu nama aģentūra, Rīga, 2000).

Apsūdzībā norādīts, ka ar mērķi, lai panāktu apdrošināšanas prēmijas izmaksu /Nosaukums/. /pers.A/ vienojās ar savu sievu /pers.B/ par saskaņoto nepatiesu ziņu sniegšanu administratīva pārkāpuma lietas ietvaros.

Izvērtējot apsūdzēto paskaidrojumu saturu, no kura izriet, ka tas iepriekš bijis saskaņots, un rīcību līdz noziedzīgā nodarījuma pabeigšanai, tas ir apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai, kad /pers.A/ parakstīja trīspusējo vienošanos un /Nosaukums/ atlīdzības veidā saņēma jaunu automašīnu, tiesa atzīst, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka Apsūdzēto darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu viņi ir sodāmi.

Nosakot sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, t.i., ņem vērā soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus, vainīgo personības, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, kā arī ievēro citus Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus.

Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā teikts, ka soda mērķis ir:

1) aizsargāt sabiedrības drošību;

2) atjaunot taisnīgumu;

3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

4) resocializēt sodīto personu;

5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Krimināllikuma 177.panta trešās daļas sankcija uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku paredzēja sodu - brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 13 gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās.

2013.gada 1.aprīlī stājies spēkā 2012.gada 13.decembra likums „Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru samazināta Krimināllikuma 177.panta trešās daļas sankcijā paredzētā brīvības atņemšanas soda minimālā robeža.

Krimināllikuma redakcija uz sprieduma taisīšanas dienu par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku no 2 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās.

Minētā likuma Pārejas noteikumu 4.punktā noteikts, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, /../. Turklāt 6.punktā noteikts, ka, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Ievērojot noziedzīgā nodarījumu izdarīšanas laiku, atbilstoši 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013.gada I. aprīlī, Pārejas noteikumu 4.punktam, Krimināllikuma 7.panta piektajai daļai (redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) apsūdzēto izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā sevišķi smags noziegums.

Apsūdzēto darbībās, kas kvalificētas pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas ir divas likumā paredzētās kvalificējošās pazīmes - peronu grupa pēc iepriekšējas vienošanās un liels apmērs. Turklāt radītā zaudējuma apmērs nepilnas 3 reizes pārsniedz summu, kas atzīstama par lielu apmēru.

Izpētot /pers.A/ personību noskaidrots, ka apsūdzētajam apgādībā ir viena persona, strādā, uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi un arī uz sprieduma taisīšanas dienu ir valsts amatpersona, ir pastāvīga dzīvesvieta, agrāk administratīvi un krimināli nesodīts (2.sēj.l.l.37, 43).

Izpētot /pers.A/ personību noskaidrots, ka apsūdzētajai apgādībā ir viena persona, strādā, ir pastāvīga dzīvesvieta, agrāk administratīvi un krimināli nesodīta (2 sēj.l.l.44, 47).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.pantu apsūdzēto atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pamatsods apsūdzētajiem /pers.A/ un /pers.B/ nosakāms brīvības atņemšanas veidā.

Tiesa uzskata, ka piemērojot pamatsodu - naudas sodu, konkrētajā situācijā soda mērķis netiks sasniegts, turklāt šāda soda veida piemērošana var kavēt iespējamo zaudējumu piedziņu.

Krimināllikuma 177.panta trešās daļas sankcija (likuma redakcijā uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku) noteica sodu - brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 13 gadiem, vai naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Likuma redakcija uz sprieduma taisīšanas dienu par šo noziedzīgo nodarījumu paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku no 2 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās.

Saskaņā ar 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājušies spēkā 2013. gada 1.aprīlī, Pārejas noteikumu 1.punktu personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Pārejas noteikumu 4.punktā noteikts, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, (...).

Turklāt 6.punktā noteikts, ka, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu. Nosakot sodu, tiesa vadās pēc Pārejas noteikumos noteiktām prasībām, atzīst, ka sods apsūdzētajiem nosakāms zem iepriekš noteiktās minimālās robežas, jo, ņemot vērā laiku, kas pagājis no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža (vairāk kā seši gadi). Tāpat, ņemot vērā to, ka kriminālprocess uzsākts 2009.gada 26.februārī, tiesai tas nodots nodotos 2010.gada 31.augustā, izvērtējot tiesas sēžu atlikšanas iemeslus un tiesas noslodzi, kā arī to, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 14.pantam ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas, tiesa atzīst, ka kriminālprocess nav pabeigts saprātīgā termiņā un šī iemesla dēļ, pamatojoties uz Krimināllikuma 49.!pantu, tiesa šo apstākli ņem vērā pie soda noteikšanas, nedaudz mīkstinot sodu.

Lietā ir ziņas par apsūdzēto slikto veselības stāvokli, kas arī tiek ņemtas vērā nosakot sodu, taču, ņemot vērā to, ka krimināllietas materiāli nesatur ziņas, ka apsūdzēto saslimšanu raksturs ir tāds, ka viņi nevarētu izciest sodu, tai skaitā /pers.A/ atrasties apcietinājumā, jo ieslodzījuma vietā apcietināto veselības aprūpi garantē 2014.gada 14.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.25 „Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi ieslodzījuma vietās”, atbrīvot apsūdzētos no soda izciešanas vai piemērot citu soda veidu nav pamata.

Krimināllikuma 55.pantā noteikts, ka, nosakot sodu brīvības atņemšanas veidā, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

Tas nozīmē, ka tiesai, piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, ir jāvērtē šajā pantā uzskaitītie apstākļi kopumā, nepiešķirot kādam no tiem svarīgāku nozīmi. No minētā panta jēgas izriet, ka nosacītas notiesāšanas noteikšana nav tiesas pienākums pat tad, ja nepastāv atbildību pastiprinoši vai negatīvi apsūdzētā personību raksturojoši apstākļi (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2007.gada 16.oktobra lēmums lietā Nr.SKK-602/2007).

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1 .jūlija kopsapulces lēmuma, kas izriet no sodu piemērošanas prakses un 2008.gada 25.aprīļa konferences „Sodu piemērošanas politika” izteiktajiem priekšlikumiem, 22.punkts noteic, ka, lemjot par nosacītas notiesāšanas piemērošanu vai vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētais, tiesām jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgu nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.). Nebūtu piemērojama nosacīta notiesāšana tikai tāpēc, ka vainīgais iepriekš nav sodīts vai sodāmība dzēsta, ka viņš nožēlo izdarīto. Šāds atzinums ir apstiprināts arī judikatūrā (skat., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 21.augusta lēmums lietā Nr.SKK-478/08). Tiesa uzskata, ka situācijā, kad izdarīts sevišķi smags noziegums, kuru raksturo augsta bīstamības pakāpe, vainīgo, nepastāvot kādiem īpašiem lietas apstākļiem, notiesājot nosacīti, netiek sasniegts likumā paredzētais soda mērķis - sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā

vainīgā persona netiek pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem un ciešanām tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevumu izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Izvērtējusi konkrētos lietas apstākļus, apsūdzētās /pers.B/ personību, viņas rīcību un lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, tiesa gūst pārliecību, ka apsūdzētā turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs, tāpēc atzīst, ka sods viņai nosakāms nosacītas notiesāšanas veidā, piemērojot maksimālo pārbaudes laiku.

Lai veicinātu soda izpildi, tiesa uzskata, ka apsūdzētajai uzliekams pienākums 10 darbdienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc dzīvesvietas.

Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, apsūdzētā /pers.A/ personību, viņa rīcību un lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kā arī to, ka darbības viņš veicis, būdams valsts amatpersona un ieņemdams /Nosaukums/ priekšnieka amatu, tas ir, ar savu rīcību diskreditējis godīga pašvaldības vadītāja prestižu, tiesa negūst pārliecību, ka apsūdzētais /pers.A/ turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tāpēc /pers.A/ notiesāšanai nosacīti tiesa pamatu nesaskata.

Fakts, ka kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas ir pagājis ilgs laiks un šajā laikā apsūdzētais nav izdarījis likumpārkāpumus (tiesai nav tādu ziņu), apliecina viņa noteiktu labošanos, taču šīs ziņas nav pietiekošas un nevar būt par objektīvu pamatu, lai tiesa iegūtu nepieciešamo pārliecību.

Tiesa uzskata, ka /pers.A/ un /pers.B/ nav piemērojams papildsods - mantas konfiskācija, jo tas neveicinātu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Atbilstoši Krimināllikuma 45.pantam, tā kā apsūdzētajai /pers.B/ netiek piemērots reāls brīvības atņemšanas sods, papildsods - policijas kontrole, nav piemērojams.

Arī apsūdzētajam /pers.A/ papildsods - policijas kontrole, nav piemērojams, jo neuzskata, ka pēc pamatsoda izciešanas būs nepieciešams ar uzraudzību un ierobežojumiem sekmēt viņa resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu.

Apsūdzētie šajā lietā aizturēti nav, drošības līdzekļi nav piemēroti.

Drošības līdzekļa piemērošanas pamats ir uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas. Tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.

Apsūdzētie neattaisnojošu iemeslu dēļ no tiesas nav izvairījušies, strādā, ir pastāvīga dzīvesvieta, līdz ar to tiesai, neskatoties uz piespriesto sodu veidu, nav pamata uzskatīt, ka viņi varētu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai varētu izvairīties no tiesas vai soda, līdz ar to drošības līdzeklis nevienam no viņiem arī turpmāk nav piemērojams.

Kaitējuma kompensācijas pieteikuma lietā nav.

Lietisko pierādījumu lietā nav.

Procesuālo izdevumu lietā nav.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 321.1, 339., 511., 512., 514., 520., 523., 524., 527.- 530., 550. pantu tiesa

n o s p r i e d a:

/pers.A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, piemērojot 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 6.punktu, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trim) gadiem, bez mantas konfiskācijas, bez policijas kontroles.

/pers.B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, piemērojot 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 6.punktu, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trim) gadiem, bez mantas konfiskācijas, bez policijas kontroles.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta sestās daļas 6.punktu, uzlikt par pienākumu /pers.B/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienesta Rīgas rajona teritoriālās struktūrvienības Salaspils filiālē - Rīgas ielā 30a, Salaspilī.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

14
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...