Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
janis
26.08.2015. 12:30Labprāt pakonsultētos ar šo advokāti kā pareizāk aizstāvēt savas tiesības. [email protected]
Sinis
18.12.2014. 17:02Mums artam ilam galigs marazms .kautvai dudajeva iela .Tas laikam bija baigais coms musu lacplesim
Par ielām
13.11.2014. 16:00Dzimtās ielas :). Advokātei gan vajadzētu labāk izvēlēties argumentāciju. Es arī apstrīdēju savas konkrētās mājas adreses maiņu, ar konkrētiem, pamatotiem argumentiem tieši savai mājai, bet nu tādu sviestu par "dzimtajām ielām" un zemesgrāmatu apliecību maiņu (kas nemaz nav jāveic) nerakstīju vis. Turklāt virknei adreses bija jāmaina, piem.Grīvas masīvā Iļģuciemā, kur ātrie maldās, lai "dzimtā ielā" nepārvērtsos par "iela, kur es nomiru".
Vai mēs visi mirsim
10.11.2014. 19:31Turpinoties RD darbībai http://volx2.tumblr.com/post/101996058728/mili-savu-pilsetu-liebe-deine-stadt
1
10.11.2014. 15:45Un kurš pajautās kāpēc šādas neloģiskas adreses tikušas piešķirtas un kāpēc to sakārtošana nav veikta ielu plānošanas-pārplānošanas brīdī. Un kurš pie tā bija vainīgs? Varbūt personas kodus visiem cilvēkiem arī nomainīsim secībā no visvecākā uz visjaunāko un to darīsim katru reizi kad kāds piedzims un nomirs, jo iedzīvotāju numerācijai jābūt pārskatāmai tāpat kā adresēm.
Ag
07.11.2014. 10:04Zvērinātai advokātei gan būtu jāzina, ka zemesgrāmatā ir nevis adrese, bet atrašanās vieta, un zemesgrāmatu apliecības nav jāmaina, jo īpašumu identificē pēc kadastra numura.
kungu ielas džeks
06.11.2014. 19:28ja ušiks gribēs tad izvedīs 10 000 un 20 000 30 000 ielās pret dombrovska smirdošo režījumu ...
un latieši un krievi nāks tā ka labāk mutes pievaldiet ...
kungu ielas džeks
06.11.2014. 19:28ja ušiks gribēs tad izvedīs 10 000 un 20 000 30 000 ielās pret dombrovska smirdošo režījumu ...
un latieši un krievi nāks tā ka labāk mutes pievaldiet ...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
