Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"3. oktobra rītā Aināra vārds pazudīs no daudziem telefoniem. Cilvēkiem vairs nebūs vajadzības piezvanīt Aināram Šleseram," šajās dienās pravietoja kāds politikas vērotājs, prognozējot, ka Par labu Latviju (PLL) negūs ietekmīgu rezultātu 10. Saeimas vēlēšanās. Saskaņas centram (SC) un Vienotībai bija visas iespējas jau divas nedēļas pirms vēlēšanām pārliecināties, vai Šleseram bez varas un amatiem kāds vēl zvanīs. Tomēr šis sadarbības ģenerālmēģinājums izgāzās. Vienošanās Šleseru izmest no Rīgas vicemēra krēsla, kas, pēc zinošu avotu stāstītā, 8. septembra pievakarē bija panākta viesnīcas Bergs restorānā, netika izpildīta. Vai šī neizdošanās mazina iespēju, ka SC un Vienotība kopā strādās nākamajā valdībā?

„Murgs! Saruna par tādu tematu nav bijusi,” Pietiek asā tonī noskaldīja SC „politiskās smadzenes” Jānis Urbanovičs. Viņš gan nenoliedz, ka kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu todien bijis uz tikšanos Bergā un otrpus galdiņam sēdējusi Vienotības spice no Jaunā laika (JL) puses – Solvita Āboltiņa, Edgars Jaunups un Artis Kampars. Par ko runāts, oficiāli neviens nav gatavs atklāt. Arī tas ir netiešs apliecinājums tam, ka šie politiķi nevēlas zaudēt savstarpējo uzticību un apdraudēt sarunu turpinājumu. SC klātbūtne valdībā izslēgtu spēcīgas opozīcijas risku, tas arī ļautu dalīt atbildību par gaidāmajiem nepopulārajiem lēmumiem un mazinātu iespēju, ka ar opozīcijas muti ielās tiktu saukti ar ekonomisko situāciju neapmierinātie cilvēki.

Vienīgo balvu pietaupīja

Lai gan Šlesers pēc 2.oktobra tik un tā aizies no Rīgas domes, nomešana no vicemēra amata divas nedēļas pirms vēlēšanām viņam būtu bijusi liels trieciens, ļaujot pirms laika parādīt to, kas tiek prognozēts pēc vēlēšanām, – Šleseru bez varas un amatiem. Tas ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri PLL pieslējušies, ticot šai apvienībai kā varas centram, parādītu, ka politiskā ietekme patiesībā būs citu rokās. Turklāt SC tiešām vēlas mainīt spēku samēru Rīgas domē, jo par spīti Ušakovam mēra amatā faktisko kontroli pār galvaspilsētas resursiem pēc 2009. gada 6. jūnija vēlēšanām pārņēma Šlesera cilvēki. SC apzinās, ka, mainot koalīciju, tai būs jādalās ietekmē arī ar Vienotību. Tomēr tagad, vairāk nekā gadu pēc vēlēšanām Rīgā, SC jūtas vairāk pieredzējis, lai netiktu apspēlēts. Ar nosacījumu, ka netiks citēti, SC pārstāvji Pietiek ir pauduši neapmierinātību ar Šlesera dominējošo ietekmi Ušakova vadītajā pašvaldībā.

Tajā ceturtdienā – dienu pirms plānotā apvērsuma – Šlesers acīmredzami nervozēja. Kad Pietiek viņam uz to norādīja, Šlesers to necentās noliegt. Tomēr uz jautājumu, vai nervozitāte saistītas ar Rīgā klīstošajām baumām par viņa „noņemšanu no trases”, Šlesers atteica, ka pie vainas esot tikai un vienīgi iepriekšējās nedēļas pārdzīvojumi saistībā ar tēva pagātnes grēku publiskošanu.

Vienotība savu mājasdarba daļu izpildīja. Ceturtdien, 16.septembrī, JL Rīgas domes frakcijas vadītājs Jaunups publiski paziņoja, ka ar Šleseru saistīti cilvēki viņu uzrunājuši, piedāvājot atbalstu Ušakova gāšanai un Rīgas mēra amatu, ja Vienotība pēc vēlēšanām ar būtu gatava runāt par valdības koalīciju ar PLL. Tas bija vajadzīgais fons, lai SC iniciatīva par Šlesera nomaiņu nākamajā dienā izskatītos pēc pašaizsardzības. Zināms, ka SC Rīgas domniekiem tajās dienās bija piekodināts katram gadījumam palikt galvaspilsētā. Tomēr SC savu mājasdarba daļu neizpildīja, ārkārtas sēde netika sasaukta, Šlesers palika amatā.

Vieniem pēc notikušā palicis iespaids, ka sadarbības ģenerālmēģinājums ir izgāzies un Vienotība „uzmesta”, citi uzsver, ka šī SC pragmatiskā izšķiršanās nekādi neapgrūtinās iespējamās sarunas jau pēc vēlēšanām. „Būtu neloģiski, ja Urbanovičs atdotu savu vienīgo lielo balvu, nezinot, vai dabūs citu balvu pretī,” atzina kāds Vienotības pārstāvis. Ar „lielo balvu” no SC puses domāta LPP/LC izstumšana no koalīcijas Rīgas domē, vietā pieaicinot Vienotības partijas JL un Pilsonisko savienību.

JL līderi pēdējā laika kontaktos esot noticējuši, ka Urbanovičs patiešām SC grib pirmo reizi ievest valdībā, par ko liecinot sarunu stila maiņa. Arī vērojot no malas, ir redzams, ka SC līderis ir pazeminājis toni izteikumos pret JL. Pirms gada, pusotra Urbanovičs kādā atklātākā brīdī Jaunupu bija nodēvējis par „pokemonu”, ar kuru nav iespējams un nav jēgas runāt. Pašlaik šādus izteicienus nedzird, un Urbanovičs noliedz, ka jelkad tādus būtu lietojis.

Koalīcijai ar SC dod 75% ticamību

Izšķiroties veidot valdību kopā ar SC, Vienotībai būtu vismaz divi lieli politiskie izaicinājumi. Pirmkārt, pārvarēt iekšējās pretrunas un ļoti ticamu kādas nelielas grupas atšķelšanos, ko izraisītu šis lēmums. Otrkārt, paskaidrot šo soli saviem vēlētājiem.

Visvienkāršākais būtu sadarbību ar SC pamatot ar oligarhu lomas mazināšanu. Tomēr neviens no lēmumu pieņemšanā iesaistītajiem politiķiem SC iesaistīšanu koalīcijā Pietiek nav pamatojis ar vēlmi tādā veidā mazināt Aivara Lemberga ietekmē esošās ZZS lomu nākamajā valdībā vai pat aizstāt ZZS ar SC. Rodas iespaids, ka Vienotības reālpolitiķu spārns, kas pārsvarā nāk no JL, ir izdarījuši izšķiršanos, ka cīnīties ar trim oligarhiem tiem nav pa spēkam. Iespējams, šo izšķiršanos veicinājušas sliktās atmiņas par valdību kopā ar Tautas partiju un iepretim tam – spēja rast kompromisus ar Lembergu, kura uzvedību kāds Vienotības pārstāvis Pietiek nodēvēja kā „pieklājīgu”.

Tādēļ kā vēlamākais koalīcijas modelis tiek minēta Vienotība, SC un ZZS. Līdzīgu viedokli Pietiek izteikuši ZZS tā dēvētie ventspilnieki. Piesardzīgāks ir ZZS līderis Saeimā Augusts Brigmanis, kurš uzskata, ka sadarbības mēģinājumu ar SC jāļauj Vienotībai izbaudīt vienatnē.

Atsevišķi Vienotībā pārstāvēto partiju pārstāvji neoficiāli pauduši pārliecību, ka lēmumam veidot koalīciju ar SC būtu vairākuma atbalsts gan apvienības valdē, gan 10. Saeimas frakcijā, kurā pēc prognozēm dominēs JL pārstāvji. Prognozes, cik ticama būtu izšķiršanās starp esošās koalīcijas modeli un SC pieaicināšanu, atšķiras, sākot no 50:50, beidzot ar 25:75 par labu „jaunu asiņu iepludināšanai”.

No sarunas ar premjeru Pietiek radās iespaids, ka Valdis Dombrovskis faktiski jau ir izšķīries iet šķietami vieglāko ceļu – turpināt darbu pašreizējās koalīcijas sastāvā, ja vien to ļaus vēlēšanu rezultāti. Tomēr premjers uzsvēra, ka nenoliedz arī citu koalīciju iespējamību, attiecībā uz SC tomēr runājot izvairīgi, pat lietojot apzīmējumu „pussadarbība”. „Kaut kāda veida sadarbība ar Saskaņas centru šā kā tā būs vajadzīga. Mēs ar viņiem runāsim un kaut kādus saskarsmes punktus meklēsim. Kaut kādas sadarbības kaut kādos jautājumos jau vienmēr var piedāvāt,” teica Dombrovskis.

Daudz ko noteiks arī pēcvēlēšanu matemātika – ja SC būs uzvarējusi, turklāt ar būtisku atrāvienu no Vienotības, piepildīsies kāda SC politiķa stingri teiktais, ka „tas būtu zem mūsu goda iet zem Vienotības premjera”. No otras puses, arī atsevišķi Vienotības līderi, kuri neoficiāli atzīst koalīcijas iespēju ar SC, Pietiek norādījuši: „SC ir jāsaprot, ka valdība ir iespējama tikai ar Dombrovski kā premjeru.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...