Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šovasar brutāli aizturot bijušo cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 dibinātāju Linardu Grantiņu (attēlā pa kreisi), Drošības policijas darbinieki viņu ir tikai sasituši un salauzuši viņam roku, turklāt nav gūti pierādījumi, kas tas noticis tīši. Tāpēc nav pamata krimininālprocesa sākšanai, - šādu nepārsūdzamu lēmumu pieņēmusi LR Ģenerālprokuratūra.

Ģenerālprokuratūras atzinumā, kas ir nonācis Pietiek rīcībā, uzskaitīts, ka 23. jūlijā, aizturot Grantiņu, viņam Drošības policijas darbinieki nodarījuši šādus miesas bojājumus: "Kreisā elkoņa kaula proc.coronoideus lūzums bez dislokācijas; galvas sasitums, sējas labajā pusē ādas nobrāzumi, neasiņo; labā pleca, labā augšdelma un labā elkoņa sasitumi un ādas nobrāzumi, neasiņo."

Taču nekas no šiem miesas bojājumiem, kā uzskata Ģenerālprokuratūra, neliecina par to, ka aizturēšanas laikā Grantiņš būtu arī spārdīts kājām, - apskatē (!) neesot konstatēts nieru sasitums: "Apgalvojumi, ka Drošības policijas darbinieki aizturēšanas laikā situši gulošo L.Grantiņu ar kājām un nodarījuši viņam smagu nieru sasitumu, neapstiprinās ar pārbaudes gaitā iegūtām ziņām."

Atzinumā Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra skaidro, ka tīša smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu, pārkāpjot personas aizturēšanas nosacījumus, ir tīšs nodarījums, kas var tikt izdarīts ar tiešu vai netiešu nodomu. Ar tiešu nodomu tas būtu nodarīts tikai tad, ja "persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos".

Drošības policija, kā izriet no Ģenerālprokuratūras atzinuma, savu darbinieku rīcībā nekādus pārkāpumus tradicionāli nav saskatījusi, un pret šo slēdzienu nekas nav bijis iebilstams arī Ģenerālprokuratūrai: "Izvērtējot Drošības policijas veiktās pārbaudes materiālus, netika konstatētas ziņas, ka Drošības policijas amatpersonas, 2015.gada 23 jūlijā veicot Linarda Grantiņa aizturēšanu, būtu pārkāpušas personas aizturēšanas nosacījumus.

Ņemot vērā to, ka L.Grantiņš nepildīja Drošības policijas darbinieku likumīgās prasības un aktīvi pretojās aizturēšanai, Drošības policijas darbinieki, saskaņā ar likuma "Par policiju" un Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumu Nr.55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi" nosacījumiem, bija tiesīgi pielietot pret viņu fizisko spēku un speciālos līdzekļus (roku dzelžus). Pārbaudes gaitā netika konstatētas Drošības policijas amatpersonu apzinātas darbības, kas būtu veiktas ar nolūku nodarīt L.Grantiņam miesas bojājumus."

Ģenerālprokuratūra atzinumā arī īpaši norādījusi, ka tiesībsargāšanas iestādēm nav nekāda pienākuma kaut ko plašāk skaidrot personai, kas sūdzas par tai nodarītu kaitējumu: "Kriminālprocesa likuma normas neuzliek procesa virzītājam pienākumu sniegt iesniedzējam skaidrojumu, kādēļ viņš konkrētajā gadījumā realizē savas procesuālās tiesības - pieņemt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu rezolūcijas, nevis motivētā lēmuma veidā.

Pietiek jau ziņoja ka Drošības policija, kas 23. jūlijā brutāli aizturēja Grantiņu un stingri pastāvēja uz viņa paturēšanu apcietinājumā, 24. augustā nespēja pārliecināt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesu, - tā nolēma ļaut Grantiņu atbrīvot no apcietinājuma, tikko būs samaksāta drošības nauda 5000 eiro apmērā. Dienu vēlāk Grantiņš tika atbrīvots.

Pirms tam Drošības policijas izmeklētājs Māris Aukstikalnis 13. augustā nolēma paturēt Grantiņu apcietinājumā, lēmumā norādot - Grantiņam tiešām ir lauzta roka (ko Drošības policija līdz tam dēvēja par "rokas traumu") un multiplā skleroze, kas slimnīcā netiek ārstēta medikamentu trūkuma dēļ, taču viņš ir pierakstīts pie ārsta pēc divām nedēļām, tāpēc lai tik "sēž".

Grantiņa aizstāvji Pāvels Rebenoks (attēlā kopā ar Grantiņu pēc atbrīvošanas no apcietinājuma) un Jānis Vilders bija lūguši mainīt Grantiņam drošības līdzekli viņa veselības stāvokļa dēļ, norādot, ka "aizturēšanas laikā 23.07.2015, Liepājā pret L.Grantiņu tika piemērots pārmērīgs spēks, kam nebija nedz objektīvas nepieciešamības, nedz tiesiska pamata".

Advokāti Drošības policijai bija minējuši, ka brutālās aizturēšanas rezultātā Grantiņam "tika nodarīti smagi neatgriezeniski miesas bojājumi, kurus apliecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas medicīniskā dokumentācija - aizturēšanas rezultātā L.Grantiņam tika salauzts kreisās rokas elkonis, kuru nav iespējams sadziedēt bez sarežģītām medicīniskām manipulācijām - operācijas, kā arī ir visas labās rokas dziļi, asiņojoši miesas nobrāzumi un smags nieru sasitums un, iespējams, arī citu iekšēju, dzīvībai svarīgu orgānu bojājums".

Uz to Aukstikalnis savā lēmumā norādīja: "Netika iegūtas ziņas, ka 2015. gada 23. jūlijā Liepājā, L.Grantiņš aizturēšanas laikā guva smagus miesas bojājumus, kuru novēršanai ir nepieciešama operācija kā arī nav pamata L.Grautiņa neatliekamai hospitalizācijai pilsētas slimnīcā." Līdz ar to pieteikums grozīt drošības līdzekli - apcietinājumu veselības stāvokļa dēļ esot nepamatots un noraidāms.

Pēc šī atteikuma Grantiņa aizstāvji bija vērsušies tiesā, un Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese 24. augustā pieņēma nepārsūdzamu lēmumu Grantiņam noteikt 5000 eiro lielu drošības naudu. "Drošības līdzeklis apcietinājums tiks atcelts, ja līdz 2015. gada 24. septembrim tiks veikta drošības naudas samaksa," teikts tiesas lēmumā. Jau šodien drošības nauda tika samaksāta.

Tikmēr Drošības policijas ieskatā Grantiņš apcietinājumu bija pelnījis, jo tiek turēts aizdomās par aicināšanu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Turklāt Drošības policijai Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi Karīnu Kravecu, kura bija pieņēmusi lēmumu par apcietinājumu Grantiņam, bija izdevies "nomotivēt" tā, ka viņa lēmumā pieminējusi pat neeksistējošu "apsūdzību sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā".

  Jau iepriekš bija zināms, ka 2014. gadā Latvijas tiesa Grantiņam piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu saistībā ar 2012. gada 10. aprīlī sāktu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Drošības policija joprojām nevēlas atklāt, vai kriminālprocess ir sākts pēc kādas konkrētas personas iesnieguma (visbiežāk minēts Saskaņas pārstāvis Valērijs Agešins) vai arī pēc pašas Drošības policijas iniciatīvas.

Taču zināms, ka līdz ar nacionālā naida izraisīšanu Drošības policija tur Grantiņu aizdomās par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.

Tieši šo Krimināllikuma pantu, saskaņā ar kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, Drošības policijas izmeklētājs Aukstikalnis bija minējis savā 2014. gada maija ierosinājumā tiesai noteikt Grantiņam drošības līdzekli - apcietinājumu.

Centra rajona tiesai Drošības policijas izmeklētājs skaidrojis, ka Grantiņš, kurš pastāvīgi dzīvo Vācijā, neesot pēc viņa aicinājumiem ieradies Latvijā, tādējādi "izvairās no pirmstiesas kriminālprocesa un tiesas, tādā veidā, traucē pirmstiesas kriminālprocesa gaitu".

Lai gan tiesas lēmumā nav minēti nekādi konkrēti fakti, ko Drošības policija būtu darījusi zināmu saistībā ar Grantiņa plāniem gāzt valsts varu Latvijā, tiesnese Kraveca lēmumā minējusi, ka "kriminālprocesā iegūtās ziņas par faktiem, proti, ziņojums, eksperta atzinums un citi kriminālprocesa materiāli rada pamatotas aizdomas, ka L.Grantiņš ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, par kuru uzsākts kriminālprocess un par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu".

Vēl vairāk - lai gan šajā kriminālprocesa stadijā nekādas apsūdzības vispār netiek izvirzītas, tiesnese Kraveca lēmumā bija īpaši norādījusi, ka "L.Grantiņš tiek apsūdzēts sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā". Minēts arī tas, ka, tā kā Grantiņš dzīvo Vācijā, viņam Latvijā nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas arī esot arguments par labu apcietinājuma piemērošanai.

Pati Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija tā arī nesniedza atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Grantiņa aizturēšanas apstākļiem, spēka pielietošanas nepieciešamību utml. Pēc neoficiālām ziņām, lēmumu par atbilžu nesniegšanu pieņēmis personiski Drošības policijas vadītājs.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons, kurš pusotru nedēļu pēc Grantiņa brutālās aizturēšanas to beidzot bija "pamanījis", par šo tēmu tā arī uzskatīja par labāku paklusēt.

Novērtē šo rakstu:

140
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...