Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šovasar brutāli aizturot bijušo cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 dibinātāju Linardu Grantiņu (attēlā pa kreisi), Drošības policijas darbinieki viņu ir tikai sasituši un salauzuši viņam roku, turklāt nav gūti pierādījumi, kas tas noticis tīši. Tāpēc nav pamata krimininālprocesa sākšanai, - šādu nepārsūdzamu lēmumu pieņēmusi LR Ģenerālprokuratūra.

Ģenerālprokuratūras atzinumā, kas ir nonācis Pietiek rīcībā, uzskaitīts, ka 23. jūlijā, aizturot Grantiņu, viņam Drošības policijas darbinieki nodarījuši šādus miesas bojājumus: "Kreisā elkoņa kaula proc.coronoideus lūzums bez dislokācijas; galvas sasitums, sējas labajā pusē ādas nobrāzumi, neasiņo; labā pleca, labā augšdelma un labā elkoņa sasitumi un ādas nobrāzumi, neasiņo."

Taču nekas no šiem miesas bojājumiem, kā uzskata Ģenerālprokuratūra, neliecina par to, ka aizturēšanas laikā Grantiņš būtu arī spārdīts kājām, - apskatē (!) neesot konstatēts nieru sasitums: "Apgalvojumi, ka Drošības policijas darbinieki aizturēšanas laikā situši gulošo L.Grantiņu ar kājām un nodarījuši viņam smagu nieru sasitumu, neapstiprinās ar pārbaudes gaitā iegūtām ziņām."

Atzinumā Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra skaidro, ka tīša smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu, pārkāpjot personas aizturēšanas nosacījumus, ir tīšs nodarījums, kas var tikt izdarīts ar tiešu vai netiešu nodomu. Ar tiešu nodomu tas būtu nodarīts tikai tad, ja "persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos".

Drošības policija, kā izriet no Ģenerālprokuratūras atzinuma, savu darbinieku rīcībā nekādus pārkāpumus tradicionāli nav saskatījusi, un pret šo slēdzienu nekas nav bijis iebilstams arī Ģenerālprokuratūrai: "Izvērtējot Drošības policijas veiktās pārbaudes materiālus, netika konstatētas ziņas, ka Drošības policijas amatpersonas, 2015.gada 23 jūlijā veicot Linarda Grantiņa aizturēšanu, būtu pārkāpušas personas aizturēšanas nosacījumus.

Ņemot vērā to, ka L.Grantiņš nepildīja Drošības policijas darbinieku likumīgās prasības un aktīvi pretojās aizturēšanai, Drošības policijas darbinieki, saskaņā ar likuma "Par policiju" un Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumu Nr.55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi" nosacījumiem, bija tiesīgi pielietot pret viņu fizisko spēku un speciālos līdzekļus (roku dzelžus). Pārbaudes gaitā netika konstatētas Drošības policijas amatpersonu apzinātas darbības, kas būtu veiktas ar nolūku nodarīt L.Grantiņam miesas bojājumus."

Ģenerālprokuratūra atzinumā arī īpaši norādījusi, ka tiesībsargāšanas iestādēm nav nekāda pienākuma kaut ko plašāk skaidrot personai, kas sūdzas par tai nodarītu kaitējumu: "Kriminālprocesa likuma normas neuzliek procesa virzītājam pienākumu sniegt iesniedzējam skaidrojumu, kādēļ viņš konkrētajā gadījumā realizē savas procesuālās tiesības - pieņemt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu rezolūcijas, nevis motivētā lēmuma veidā.

Pietiek jau ziņoja ka Drošības policija, kas 23. jūlijā brutāli aizturēja Grantiņu un stingri pastāvēja uz viņa paturēšanu apcietinājumā, 24. augustā nespēja pārliecināt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesu, - tā nolēma ļaut Grantiņu atbrīvot no apcietinājuma, tikko būs samaksāta drošības nauda 5000 eiro apmērā. Dienu vēlāk Grantiņš tika atbrīvots.

Pirms tam Drošības policijas izmeklētājs Māris Aukstikalnis 13. augustā nolēma paturēt Grantiņu apcietinājumā, lēmumā norādot - Grantiņam tiešām ir lauzta roka (ko Drošības policija līdz tam dēvēja par "rokas traumu") un multiplā skleroze, kas slimnīcā netiek ārstēta medikamentu trūkuma dēļ, taču viņš ir pierakstīts pie ārsta pēc divām nedēļām, tāpēc lai tik "sēž".

Grantiņa aizstāvji Pāvels Rebenoks (attēlā kopā ar Grantiņu pēc atbrīvošanas no apcietinājuma) un Jānis Vilders bija lūguši mainīt Grantiņam drošības līdzekli viņa veselības stāvokļa dēļ, norādot, ka "aizturēšanas laikā 23.07.2015, Liepājā pret L.Grantiņu tika piemērots pārmērīgs spēks, kam nebija nedz objektīvas nepieciešamības, nedz tiesiska pamata".

Advokāti Drošības policijai bija minējuši, ka brutālās aizturēšanas rezultātā Grantiņam "tika nodarīti smagi neatgriezeniski miesas bojājumi, kurus apliecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas medicīniskā dokumentācija - aizturēšanas rezultātā L.Grantiņam tika salauzts kreisās rokas elkonis, kuru nav iespējams sadziedēt bez sarežģītām medicīniskām manipulācijām - operācijas, kā arī ir visas labās rokas dziļi, asiņojoši miesas nobrāzumi un smags nieru sasitums un, iespējams, arī citu iekšēju, dzīvībai svarīgu orgānu bojājums".

Uz to Aukstikalnis savā lēmumā norādīja: "Netika iegūtas ziņas, ka 2015. gada 23. jūlijā Liepājā, L.Grantiņš aizturēšanas laikā guva smagus miesas bojājumus, kuru novēršanai ir nepieciešama operācija kā arī nav pamata L.Grautiņa neatliekamai hospitalizācijai pilsētas slimnīcā." Līdz ar to pieteikums grozīt drošības līdzekli - apcietinājumu veselības stāvokļa dēļ esot nepamatots un noraidāms.

Pēc šī atteikuma Grantiņa aizstāvji bija vērsušies tiesā, un Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese 24. augustā pieņēma nepārsūdzamu lēmumu Grantiņam noteikt 5000 eiro lielu drošības naudu. "Drošības līdzeklis apcietinājums tiks atcelts, ja līdz 2015. gada 24. septembrim tiks veikta drošības naudas samaksa," teikts tiesas lēmumā. Jau šodien drošības nauda tika samaksāta.

Tikmēr Drošības policijas ieskatā Grantiņš apcietinājumu bija pelnījis, jo tiek turēts aizdomās par aicināšanu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Turklāt Drošības policijai Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi Karīnu Kravecu, kura bija pieņēmusi lēmumu par apcietinājumu Grantiņam, bija izdevies "nomotivēt" tā, ka viņa lēmumā pieminējusi pat neeksistējošu "apsūdzību sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā".

  Jau iepriekš bija zināms, ka 2014. gadā Latvijas tiesa Grantiņam piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu saistībā ar 2012. gada 10. aprīlī sāktu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Drošības policija joprojām nevēlas atklāt, vai kriminālprocess ir sākts pēc kādas konkrētas personas iesnieguma (visbiežāk minēts Saskaņas pārstāvis Valērijs Agešins) vai arī pēc pašas Drošības policijas iniciatīvas.

Taču zināms, ka līdz ar nacionālā naida izraisīšanu Drošības policija tur Grantiņu aizdomās par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.

Tieši šo Krimināllikuma pantu, saskaņā ar kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, Drošības policijas izmeklētājs Aukstikalnis bija minējis savā 2014. gada maija ierosinājumā tiesai noteikt Grantiņam drošības līdzekli - apcietinājumu.

Centra rajona tiesai Drošības policijas izmeklētājs skaidrojis, ka Grantiņš, kurš pastāvīgi dzīvo Vācijā, neesot pēc viņa aicinājumiem ieradies Latvijā, tādējādi "izvairās no pirmstiesas kriminālprocesa un tiesas, tādā veidā, traucē pirmstiesas kriminālprocesa gaitu".

Lai gan tiesas lēmumā nav minēti nekādi konkrēti fakti, ko Drošības policija būtu darījusi zināmu saistībā ar Grantiņa plāniem gāzt valsts varu Latvijā, tiesnese Kraveca lēmumā minējusi, ka "kriminālprocesā iegūtās ziņas par faktiem, proti, ziņojums, eksperta atzinums un citi kriminālprocesa materiāli rada pamatotas aizdomas, ka L.Grantiņš ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, par kuru uzsākts kriminālprocess un par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu".

Vēl vairāk - lai gan šajā kriminālprocesa stadijā nekādas apsūdzības vispār netiek izvirzītas, tiesnese Kraveca lēmumā bija īpaši norādījusi, ka "L.Grantiņš tiek apsūdzēts sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā". Minēts arī tas, ka, tā kā Grantiņš dzīvo Vācijā, viņam Latvijā nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas arī esot arguments par labu apcietinājuma piemērošanai.

Pati Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija tā arī nesniedza atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Grantiņa aizturēšanas apstākļiem, spēka pielietošanas nepieciešamību utml. Pēc neoficiālām ziņām, lēmumu par atbilžu nesniegšanu pieņēmis personiski Drošības policijas vadītājs.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons, kurš pusotru nedēļu pēc Grantiņa brutālās aizturēšanas to beidzot bija "pamanījis", par šo tēmu tā arī uzskatīja par labāku paklusēt.

Novērtē šo rakstu:

140
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...