Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra janvārī izbeigusi pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) iesnieguma sākto pārbaudi par bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) slēgtā airBaltic akcionāru sadarbības līguma atbilstību valsts interesēm. Līdz ar pārbaudes pabeigšanu prokuratūra pielikusi punktu šajā premjera iesniegumā minēto faktu izvērtēšanai, kriminālprocesu nerosinās.
Prokuratūras atbildes saturs netiek izpausts. Noprotams, ka prokuratūra, pārbaudot premjera iesniegumā minētos faktus, nav secinājusi, ka, noslēdzot šo līgumu, noticis likuma pārkāpums.
Premjera Dombrovska viedokli par prokuratūras pārbaudi airBaltic līguma lietā Pietiek neizdevās uzzināt, jo viņš pirmdien aizvien vēl slimoja.
Ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par Šlesera 2009.gada 4.martā Latvijas Republikas vārdā ar airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam piederošo Baltijas aviācijas sistēmas noslēgtā airBaltic akcionāru sadarbības līguma atbilstību valsts interesēm Dombrovskis vērsās neilgi pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
Premjers savā 22.septembra iesniegumā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūdza izvērtēt airBaltic akcionāra līguma atbilstību valsts interesēm, īpašu izmanību vēršot uz trīs faktiem, kas rada bažas par valsts interešu neievērošanu.
Proti, premjers pauda bažas, ka ar šo līgumu ir būtiski ierobežotas valsts kā lidsabiedrības lielākā akcionāra intereses īstenot savu vairākumu stratēģisku lēmumu pieņemšanā, ka Šlesera parakstītais līgums nav izskatīts valdībā un ka nepamatoti līdz 10 miljoniem eiro palielināta darījumu summa, par kuru tiesīga lemt Flika vadītā lidsabiedrības valde, neinformējot airBaltic padomi (vienīgā lidsabiedrības institūcija, kurā nodrošināta valsts pārstāvniecība).
Šlesers premjera vēršanos prokuratūrā toreiz komentēja, sakot, ka Dombrovskis „iebraucis auzās”.
Prokuratūras preses centrā Pietiek sniedza atbildi, ka „Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā pabeigta pārbaude pēc premjera prokuratūrā iesniegtā iesnieguma, kurā tika lūgts izvērtēt iespējamo valsts interešu aizskārumu, noslēdzot 2009.gada 4.marta sabiedrības AirBaltic akcionāru sadarbības līgumu starp Latvijas Republiku un SIA Baltijas aviācijas sistēmas, un līguma atbilstību valsts interesēm. Ministru prezidentam sniegta motivēta atbilde”.
Līdz ar pārbaudes pabeigšanu un atbildes nosūtīšanu premjeram prokuratūra airBaltic akcionāru līguma lietai pielikusi punktu.
Pietiek rakstīja, ka Šlesera kā satiksmes ministra darbības pēdējās dienās 2009.gada 4.martā noslēgtais airBaltic akcionāru līgums ierobežo valsts kā lielākā lidsabiedrības akcionāra intereses. Līgumu neizdodas mainīt, jo saskaņā ar to nekādas izmaiņas nevar tikt veiktas, ja tam nepiekrīt privātais akcionārs, Flikam piederošā BAS.
Saistībā ar šo līgumu izskanējusi neoficiāla informācija, ka Šlesers to parakstījis, rūpējoties par Flika, nevis valsts interesēm. Valstij pieder 52,6% airBaltic akciju, BAS – 47,2%.
Pērnā gada nogalē par BAS līdzīpašnieku kļuva ārzonā – Bahamu salās - reģistrētā Taurus Asset Management Fund Limited, kuras patiesie īpašnieki tiek saistīti ar a/s Latvijas Krājbanka īpašnieku krievu miljardieri Vladimiru Antonovu. Par labu Krājbankai ieķīlātas arī BAS piederošās airBaltic preču zīmes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
